Kad Dvēselē miers...


sadaļa: LEKTORI RAKSTA

autors: DACE KALĒJA

Cik pasakaini ir šoruden vērot, kā aiz loga kļavai lapas sārtojas…  Kā sirdi ielīksmo gājputnu dziesmas…  Cik jauki vērot kā saule parādās aiz mākoņa malas, iekrāsodama to zeltainā krāsā… Cik līgani vējā šūpojas bērzu zari…  Ar kādu skaistu skaņu pret zaru atsitas un zālē iekrīt ozolzīle… Viss ir tik dzīvs, tik brīnumains un harmonisks.

Daba nekur nesteidzas, daba bauda vienā mierā skaistā rudens parādi.

Un es skatos uz šo harmoniju, uz šo mieru un es ieelpoju to sevī. Es skatos un mācos, jo es arī gribu būt harmonijā un mierā.

Šķiet dabai tas ir vienkārši, pierasti… Kāpēc tad cilvēkam nē? Uz ko mēs ejam, uz ko mēs tiecamies? Kur ir mūsu miers un harmonija? Kā to izjust? Kur atrast?

Es apstādinu laiku, apsēžos un ieklausos sevī. Ko alkst mana Dvēsele? Kas viņai ir svarīgi? Smaids… Miers… Harmonija… Un pilnīga laime par visu to. Un kas ir laime – privātmāja, savs bizness, vienmēr nauda kontā? Tā visa man nav, bet ir kaut kas cits…

Ir prieks par to, ka es dzīvoju – šeit un tagad, šajā skaistajā pārmaiņu laikā! Es sevi šodien mīlu vairāk, nekā jelkad agrāk to esmu darījusi. Man ir ģimene, par ko esmu neizsakāmi pateicīga Dievam. Manī ir vēlme būt laimīgai, mierīgai un priecīgai un darīt tādus arī manus mīļos cilvēkus. Es pieņemu un mīlu viņus tādus, kādi viņi ir. Manī ir vairāk miera, jo pati dzīvoju brīvāk un dodu brīvību saviem mīļajiem. Jā, pilnīgu brīvību katram rīkoties pēc viņa ieskatiem. Un ja Tu otram dod brīvību, tad arī pats jūties pilnībā brīvs katrā savā lidojumā. Tas noņem ikdienai un dzīvei saspringumu. Un miers vairo mieru!

Es apzinos, cik man ir svarīgi, lai manī ir miers un harmonija. Kad es no rīta pieceļos, lai es varu smaidīt. Smaids – tāds patiess no sirds nevis uzlikta smaida maska. Tātad, ja šorīt manī ir smaids, tad esmu mierīga un apmierināta. Un vai Tu domā, ka Tad, kad esmu smaidīga, mierīga un apmierināta, viss vienmēr notiek tieši tā kā es vēlos? Protams, gan jā, gan arī nē! Tikai to, kas nenotiek kādu brīdi pēc mana prāta, es izvērtēju, vai ir manos spēkos tagad to mainīt?

Vai Tu zini, ko nozīmē „dzīvot viegli”? Es to šobrīd mācos, jo prieka un patīkamajos brīžos mēs jau lidojam viegli un kā pa gaisu. Bet tajos brīžos, kad ikdienā grib ielavīties stress, saspringums, sarežģītas it kā neatrisināmas situācijas, tad es pielietoju savu „dzīvot viegli” principu – izvērtēju no malas, ko es varu darīt dotajā mirklī, to arī daru un pārējo atstāju Dieva ziņā. Un ja es mīlestībā un lēnprātībā situāciju pieņemu, tad arī risinājums atnāk man patīkams.

Es apzinos, cik šajā pārmaiņu laikā ir svarīgi iemācīties ar mieru un mīlestību reaģēt uz visām situācijām. Vienkārši pieradināt sevi jebkurā brīdī saglabāt iekšēju mieru. Mēs neviens nezinām, kā dzīves līkloči ies, kādi pārsteigumi mums ir priekšā, bet mēs zinām, ka mūsu reakcija uz tiem būs tāda, kāda parasti. Cik Gaismas sevī būsim spējuši iepludināt, cik mīlestības un harmonijas ienest, tik arī spoži spīdēsim katrs.

Un novēlu, lai arī Tavā Dvēselē iemājo miers un līdzsvars. Un palūkojies, kā mākoņi debesīs peld. Vienalga, ir bezvējš vai spēcīgs vējš, uz tiem lūkojoties Tu redzi mieru un harmoniju.

Un to es novēlu arī Tev!

Mīlestībā,

Dace

Komentāri (5)  |  2012-10-09 17:23  |  Skatīts: 2693x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
Brigita Mironova-Stankēviča - 2012-10-09 18:08
" izvērtēju no malas, ko es varu darīt dotajā mirklī, to arī daru un pārējo atstāju Dieva ziņā. Un ja es mīlestībā un lēnprātībā situāciju pieņemu, tad arī risinājums atnāk man patīkams" - paldies Tev sirsnīgs par šo:)


ilonas - 2012-10-09 20:26
"„dzīvot viegli” principu – izvērtēju no malas, ko es varu darīt dotajā mirklī, to arī daru un pārējo atstāju Dieva ziņā. Un ja es mīlestībā un lēnprātībā situāciju pieņemu, tad arī risinājums atnāk man patīkams" - es arī vēlos pateikt paldies par šo teikumu. Te arī paslēpta visa Laimes terapijas būtība - šo sajust un saprast brīžos, kad to izdarīt visgrūtāk un vismagāk.

maara - 2012-10-10 00:23
Man ļoti patīk rudens - tas saulainais, ar košajām lapām, kad visi brīvdienās steidzas uz Siguldu baudīt košās krāsas. Lietus? Visus iepriekšējos gadus man tas ļooooti nepatika. Kad sākās lietus periods, es vienkārši kļuvu nikna un depresīva. Šajā rudenī beidzot esmu pieņēmusi to, ka lietus līst, ka tas arī ir skaisti, ka tas ir daļa no rudens un Dievs to visu tā ir paredzējis. Un tas ir jauki... Šorīt lietū gāju uz darbu un smaidīju. Nezinu, ko domāja pretimnācēji, bet es nevarēju beigt smaidīt. Un īsti nezinu par ko man bija lielāks prieks - par to,ka līst vai par to, ka beidzot spēju arī rudens lietū saskatīt skaistumu... Tā pamazām mācos dzīvot viegi... ar Mīlestību... ar pateicību - pat par rudens lietavām.
Skaistu, Mīlestības pilnu jums visām rudeni!!! :)

Dace Kalēja - 2012-10-10 05:27
Paldies, meitenes, par komentāriem. :)
Man šobrīd tas "dzīvot viegli" ar pilnīgu paļaušanos ir kā atslēga manai Laimīgajai dzīvei. Es to izjūtu un baudu, kad šī atslēga darbojas :)

Es tik ļoti izjūtu šoruden dabas harmoniju un redzu, cik daudz mums cilvēkiem vēl ir ko mācīties. Un tā kļava aiz loga citos rudeņos vienkārši lapas nav krāsojusi - tā es to saprotu, jo nevienu gadu tā nebiju šo krāsu gammu baudījusi :)
Vienkārši pasakaini burvīga sajūta.


ilze - 2012-10-10 19:37
Dacīt, paldies, superīgs rakstiņš! No Tevis nāk tāds miers! Īpaši man patika par to, ka tā kļava citu gadu taču nesārtojās:)


Atpakaļ