Par laimes terapiju un mums


Komentārs:

ronda - 2012-10-06 05:18
Paldies, Inesīt, arī par šo rakstu! Jā, jā, tā ir. Visu laiku gribās kaut ko ņemties un kārtot. Un visu laiku aizmirstas, ka vajag justies laimīgai un pārējais - salīdzinoši mazsvarīgi. Dažubrīd man izdodas to atcerēties un noķert to sajūtu, kad jūtos laimīga, man ir labi, ne par ko neuztraucos un ir pilnīga paļāvība uz Dievu. Sajūta, ka peldu pa piena upi un baudu to, par pagātni, nākotni un problēmām vispār nedomāju. Jāpadomā, kā lai sev šito biežāk atgādina - ka vienkārši vajag sajusties laimīgi :)


sadaļa: MĪLESTĪBAS FORMULA

autors: INESE PRISJOLKOVA

 Šodien gribu ar Tevi parunāt - kāda jēga ir garīgai attīstībai un dzīvei saskaņā ar Dieva un Visuma likumiem, ja nevar izveidot ideālu dzīvi un sakārtot visas savas dzīves jomas. (šo kaut kā noformulēju no mājas lapas komentāriem)

Domāju. Smaidu. Un nevaru saprast, kāpēc šāds jautājuma formulējums man nekad nebija ienācis prātā pašai.

Un secināju, ka ir būtiska atšķirība, vai es pūlos kļūt laimīga, lai sakārtotu kādu savas dzīves jomu (vai arī varbūt visu dzīvi), vai arī – vienkārši kļūstu laimīga un mana dzīve sakārtojas.

Lūk – te ir atbilde priekš ļoti daudziem, kam laimes terapija nav atnesusi vajadzīgos rezultātus. Izrādās, ka tas būtiskākais ir pavadošā doma, kāpēc mēs to darām.

Ja mēs atgriežamies, pie laimes terapijas pirmsākumiem -kā radās laimes terapija? – Tātad atceramies, - laimes terapija radās brīdī, kad es nolēmu – turpmāk jebkurā dzīves situācijā es būšu laimīga. Es šo savu izvēli un solījumu devu nevis tādēļ, lai mana dzīve sakārtotos, bet gan tādēļ, ka es turpmāk sev un Dievam solu pieņemt savu dzīvi tādu , kāda tā ir un kļūt un būt tajā visā laimīga.

Un tikai pēc tam, pēc gadiem, es secināju, ka tas manu dzīvi ir sakārtojis un novedis pie tā, ka jomu pa jomai viss piepildījās ar mīlestību.

Tātad – nevis es to izdarīju savtīgu nodomu vadīta – „ka, Dievs es te tagad Tev solu būt laimīga, bet tad Tu man pretim sarūpē....vīru, māju, bērnu, suni, džipu un vēl visu to , lūdzu, pašā labākajā kvalitātē, ja???!!! : )))

Lūk – šitā tas nestrādā. Pavadošā doma nav īsta. Mēs melojam sev un melojam Dievam.

Ja mēs gribam ievērot Dieva un Visuma likumus tāpēc, ka tad mums būs perfekta un ideāla dzīve, tad visticamāk, ka tas būs tieši tas, ko nekad nedabūsim. Un pat nevis tāpēc, ka ar „Dievu derības neslēdz”, bet gan tādēļ, ka mūsu laimes sajūta būs tēlota un iekšējā vibrācija jau laimi nemaz neizstaros. Dzīves notikumi ir iekšējās pasaules spogulis. Saņemam to, ko pašas radām.

Un Tu taču arī tagad vari paskatīties pati uz savu dzīvi – ja Tev viss patīk un Tu pilnībā baudi to, kas Tavā dzīvē notiek (gan pozitīvo, gan negatīvo), tad Tevī ir ļoti daudz mīļuma, laimes un mīlestības un Tava laimes sajūta tieši to rada un izstaro.  Ja nē – tad nē.

Vēl ir tā, ka tad, kad dod sev solījumu būt laimīgai katrā dzīves brīdī, tad kādā brīdī dzīve iedos pārbaudījumu, kur īsti laimīgs tādā pasaulīgā līmenī savas personības un Ego robežās tiešām nevari būt – tad Tev ir iespēja uz sevi un savu laimes terapiju paskatīties it kā no malas. Vai esi laimīga (arī tad, kad kāds jāzaudē, arī tad, kad neiet, arī tad, kad nav veselības, arī tad, kad viss rūk un grūst)? un ja atbilde ir jā – tad tā ir īsta laimes terapija un tad Tu jūties apbalvota ar visaugstāko no balvām un atklāsmēm, ka izrādās Tava pašas laime nav atkarīga no ārējiem notikumiem. Ka laime ir Tavs iekšējais stāvokli un Tava izvēle tā dzīvot. Ka notikumi ir tikai fons, kuri gan patiešām kārtojas harmoniskāk tad, ja esam laimīgas un mīlestības piepildītas.

Nu tā – droši vien, ka tagad esmu Tev galvu sajaukusi pilnībā un varu iet gatavoties rītdienas jauno lektoru semināram : ))))

Ar mīļumu,

Inese

Komentāri (9)  |  2012-10-06 02:26  |  Skatīts: 3331x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
ronda - 2012-10-06 05:18
Paldies, Inesīt, arī par šo rakstu! Jā, jā, tā ir. Visu laiku gribās kaut ko ņemties un kārtot. Un visu laiku aizmirstas, ka vajag justies laimīgai un pārējais - salīdzinoši mazsvarīgi. Dažubrīd man izdodas to atcerēties un noķert to sajūtu, kad jūtos laimīga, man ir labi, ne par ko neuztraucos un ir pilnīga paļāvība uz Dievu. Sajūta, ka peldu pa piena upi un baudu to, par pagātni, nākotni un problēmām vispār nedomāju. Jāpadomā, kā lai sev šito biežāk atgādina - ka vienkārši vajag sajusties laimīgi :)

inese - 2012-10-06 05:25
ak, tas ir tikai treniņš:))
Tur der tā "iekniebšanas metode", ko kādā rakstā te biju pieminējusi.
Vai arī no pirmās grāmatas saruna "Atceries, atceries!"

samīļoju Tevi :)

baibam - 2012-10-07 00:46
Man patika, ka Norbekova grāmatā "Kā uzlabot redzi" arī tikai uzsvērts ;sis fenomens, kas it kā cilvēka prātam ir neloģisks- a par ko tad priecāties, ja nekas labs vēl nav noticis? Bet tur ir izskaidots, ka pozitīvas pārmaiņas cilvēkā un cilvēka veselībā var sākties no šīs "ačgārnās" puses- sākumā es priecājos, izsleju stalti muguru, smaidu un pēc tam jau seko pozitīvas izmaiņas "objektīvajos ārpasaules apstākļos". Ārējais sāk atspoguļot iekšējo.

baibam - 2012-10-07 01:06
Īstenībā mums nemaz nav jānolemj būt laimīgiem. Dvēsele jeb tas "es esmu" jau vienmēr ir laimīgs. Cita lieta, ka, esot fiziskajā un smalkajā ķermenī mēs šo izjūtu varam uz laiku pazaudēt. Tad mēs varam atcerēties, kas mēs patiesi esam (jeb atjaunot saikni ar savu dvēseli, augstāko es, Dievu). Un tad tā laimes sajūta atgriežas. Patiešām un ikvienā dzīves brīdī.

inese - 2012-10-10 18:31
To savu laimes sajūtu īstenībā ir ļoti jālolo un jāsaudzē. Es vakar gandrīz vai pazaudēju savu stabilo laimes sajūtu, klausoties Pētera Kļavas lekcijas, kur viņš stāsta par cilvēkiem, kas pabijuši ārpus ķermeņa un ka viņu dvēseles, sajūtot to brīvību un dvēseles laimi Augšā, vairs galīgi nekāro līst atpakaļ savos ierobežotajos apstākļos un mēģināt būt laimīgiem šeit. Tās neesot salīdzināmas laimes un ka mēs šeit varam izbaudīt tikai niecīgu daļu no tā plašuma un laimes, ko dvēsele patiešām kāro.
Tādēļ īstenībā, lai sajustos laimīgs savā dzīvē, ir labi baudīt to, kas notiek tieši šeit uz Zemes. Te ir ļoti daudz kas tāds, ko nevarēs izbaudīt tur :)))
O, kā šis viss atkal paplašina apziņu :)))

baibam - 2012-10-11 05:59
Kur Tu klausījies Pētera Kļavas lekcijas? Klātienē? Viņš gan bieži izsakās sarežģīti, tomēr ir mana autoritāte. Kādreiz klausījos raidījumu Šeit un Tagad, kur viņš runāja, bet tagad gribētos vēl ko dzirdēt.

inese - 2012-10-11 18:20
Te ir links :
http://www.trainyou.lv/advayta/peteris-klyava-p-teris-k-ava-lekcija-lektsiya-attiecibas-un-gariga-prakse

Un tur labajā pusē ir diezgan daudz viņa lekcijas.
Vienīgi - nu galvenais ir ar šo informāciju nepārdozēt, jo kādā brīdī tā laimes sajūta tiešām var pazust.
Un ja jūt, ka pazūd, tad žigli atkal var sazemēties un ar bezgalīgu mīļumu pret Zemes dzīvi, atgriezties pie sevis.

baibam - 2012-10-12 05:02
Paldies!

baibam - 2012-10-18 18:55
Paldies vēlreiz par P. Kļavas lekcijām, vakar sanāca izdevība noklausīties vairākas un es patiesi ļoti bagātinājos!


Atpakaļ