Laiks sākt DARĪT!


Komentārs:

karinchiks - 2012-09-27 05:07
Paldies par jauko rakstu...tieši tā...SĀC DARĪT....


sadaļa: LEKTORI RAKSTA

autors: DACE KALĒJA

 Kad Tu pamet galvu uz augšu un paveries debesīs virs Liepājas jūrmalas, tad redzi tikai pelēku apvārsni…  Un retas lietus lāses, kuras peļķēs iekrītot ievibrē ap sevi koncentriskus riņķus – daudz, daudz lielākus par savu saskaršanās punktu ar peļķi… Pavēro šos riņķus! Tie ir lielāki un spēcīgāki, tie ir mazāki… Tie saskaras, pāriet viens otrā… Tie pienāk viens pie otra klāt, un Tu nesaproti, kurš nāk ar spēcīgāku enerģiju. Te daži saskaras un pārklājas, nezaudējot formu ieplūst viens otrā.  Un tad no Tava lietussarga gala peļķē iekrīt liela pile. Tā savos riņķos ieņem daudzus, jo daudzus mazos riņķīšus… Un ja nekur nav jāskrien, tad Tu tā vari tupēt pie peļķes un raudzīties, kā viss ir līdzsvarā, saskaņā un mijiedarbībā…

Tu skaties peļķē, vai skaties uz savu dzīvi. Mums katram apkārt ir savs energolauks. Mēs visi viens ar otru mijiedarbojas. Cits uz citu spēcīgāk… Cits vienkārši ar lielāku jaudu un enerģiju paņem savā virpulī pārējos…

Ja domāju par savu šodienas dzīvi, tad redzu, uz kuru pusi gribu iet. Zinu, ka gribu tur iet ne jau viena pati, bet kopā ar savu ģimeni, saviem mīļajiem cilvēkiem. Vai paņemt viņus stingrā tvērienā pie rokas un vilkt sev līdzi? Vēl skaļi paziņojot, ka es zinu, kur un kā būs mums visiem vislabāk? Neieklausoties viņu domās, jūtās, zināt viņu vietā visu labāk!??   Un priecīgi apzinos, ka esmu mainījusies un izaugusi. Šodien ar savu prātu un domāšanu vairs nevaru to darīt, nevaru viņus ņemt pie rokas un vest. Es mācos cienīt viņus kā Dvēseles, kuriem katram ir brīva griba rīkoties pēc pašu ieskatiem. Un es jau nezinu, vai viņi skatās uz to pašu pusi, uz kuru es?  Vai mums ir viens virziens? Vai mūsu ceļi it līdzās? Cik ļoti gribētos…  Bet kā to panākt?

Un tad es apzinos, ka esam kā lietus lāses peļķē, veidojot savus riņķus. Esam tieši tik lielas, lai nevis pilnībā pārsedzam un apslāpējam citus riņķus, bet sakļaujamies tā, ka izjūtam viens otra vibrāciju. Nevis nospiedošu, bet saplūstošu. Un tāpēc es nevaru tieši ietekmēt citus, tieši tāpēc es pati sevi iepazīstu, saprotu, sakārtoju  un iemīlu. Un tikai savu mīlestību, gaismu un harmoniju varu  pludināt iekšā savos riņķos. Un ticu un ceru, ka šī mana vibrācija piesaistīs citus riņķus, lai harmonijā mijiedarbotos…

Un paliek tikai jautājums, kā rast sevī mīlestību, mieru un harmoniju? Izlasām taču slavenas grāmatas,  lasām iedvesmojošus rakstus, bet ar neapbruņotu aci izmaiņas dzīvē nevar redzēt. Kāpēc tā?

Un te es gribu pieminēt, kā es sāku sajust sevī izmaiņas. Vairākus gadus atpakaļ mēs četras Liepājas un Otaņķu meitenes sākām sanākt kopā pie Pārslas Liepājā. Mēs tikāmies katru otro nedēļu, runājām par sevi, situācijām, kā izvērtēt apstākļus no malas, ka katrai ir savs energolauks, savas enerģijas, kā ieklausīties sevī, mazliet par numeroloģiju, mazliet pameditējām… Tie bija jauki un aizraujoši vakari, kurus gaidījām no reizes uz reizi. Biju lasījusi grāmatas, lasīju žurnālus, bet tieši šīs regulārās tikšanās sāka manu domāšanu un attieksmi uz dzīvi mainīt. Sāka notikt iekšēji procesi, kuri man šodien ir pavēruši citu gaismu. Un tad pie manis atnāca Inese ar Pavasara studiju un atkal tās bija regulāras tikšanās un nodarbības.

Agnese savos semināros vienmēr uzsver, ka laika ir tik maz. Tad paskaties arī Tu atpakaļ. Paņem dažu gadu periodu un pavēro, vai ir Tavā dzīvē notikušas pārmaiņas uz labo pusi, vai Tu dzīvo tikai gribēšanas stadijā? Vai viss notiek pietiekoši dinamiski ar virzību uz augšu? Un kā Tu domā, cik ir tas atlikušais laiks? Varbūt tieši šobrīd ir pienācis Tavs laiks kaut ko sākt darīt? Jā, tieši tā – DARĪT!  Un zini, no pieredzes varu teikt, ka visas lietas, ko mēs no sirds esam gribējuši izdarīt vai atļauties sev, mēs esam dabūjuši J

Inese saka: „Vienīgais, dēļ kā ir vērts enerģiju, naudu un visu citu tērēt, tikai lai sakārtotu sevi. Un tad arī sakārtosies viss apkārt.” Un es tam pilnībā piekrītu!

Uz tikšanos semināros Liepājā, Rīgā un citās gaišās pilsētās!

Mīlestībā,

Dace (*-*)

Komentāri (11)  |  2012-09-25 22:10  |  Skatīts: 3103x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
Dace Kalēja - 2012-09-25 22:55
Kad mēs sākām iet pie Pārslas uz nodarbībām, mani mājās neviens nesaprata - tērē savu laiku, naudu, tikai runājaties? Bet es zināju, ka tas ir tieši tas, ko es vēlos :) Tas ir arī mans laiks satikties pašai ar sevi. Un tad šīs nodarbības mēs nosaucām par "meiteņu hokeju". Un nevienam vairs nebija jautājumi, es iešu vai nē, jo visi mūsu ģimenē zināja, ka hokejs - tas ir nopietni :)

liigat - 2012-09-26 00:48
Paldies par iedvesmojošo rakstu. Piekrītu, ka ir jādara, bet ja ir strupceļš? Ar ko sākt, lai beidzot kaut ko darītu pareizā virzienā uz attīstību nevis uz leju un sliktu dzīves kvalitāti? Kā to noteikt?

inese - 2012-09-26 01:41
Vai, Dacīt, cik jauks tas salīdzinājums ar "meiteņu hokeju". Jā - ar cilvēkiem jārunā viņiem saprotamā valodā.

Un vēl - mūsu enerģētikas salīdzinājums ar apļiem ūdenī -vienreizēji labs:)

Paldies:)

Dace Kalēja - 2012-09-26 02:51
Es domāju, liigat, it sevišķi ja ir strupceļš, tad vēl jo svarīgāk ir ķerties klāt reālai situācijas analīzei un sevis sakārtošanai. Un tieši semināri un tikšanās ir tās vietas, kur šie sevis izzināšanas un sakārtošanas procesi notiek visreālāk. Tās ir tikšanās ar līdzīgi domājošiem, bet par laimi tie nav vaidētāji un kunkstētāji. Tie kas atnāk, grib tiešām ieviest izmaiņas savā dzīvē.
Lai Tev liigat un mums visām izdodas atrast sevi un harmoniju sevī :))

Dace Kalēja - 2012-09-26 02:53
Paldies, Inesīt :)

Anita Buzjuka - 2012-09-26 03:24
Šeit nāk prātā: ''Ja tu mēģināsi ko darīt, tev ir divi varianti - izdosies vai neizdosies. Ja tu nemēģināsi, tad ir tikai viens variants."
Runājot par ceļiem un strupceļiem, lai atrastu jaunu virzienu, vajag aiziet prom no vecā ceļa. Kā atrast savu ceļu?
Ieklausīties savā sirdsbalsī, būt patiesam pret sevi un pasauli, beidzot uzdrīkstēties darīt to, ko sen jau vēlamies. Droši, pārliecinoši, nešaubīgi!!!

karinchiks - 2012-09-27 05:07
Paldies par jauko rakstu...tieši tā...SĀC DARĪT....

illva - 2012-09-27 05:57
Tik brīnišķīgi Tavi salīdzinājumi...tie patiesi uzrunāja mani....par lietus lāsēm. Jā!!!!...tā ir..šķiet...esmu jau tik attīstības ceļu gājusi....un vienmēr ik pa laikam iezogās tas, kā gribētos tieši tā!!!!...kā es vēlos....cik ļoti es zinu, kā būs labāk mums visiem....šeit es domāju sevi savās attiecības ar vīrieti....Tik ļoti gribās sakomandēt un saveidot tieši tā, kā es vēlos,bet!!!...dzīve izspēlē spēli, ko sauc par manu dvēseles attīstību..Vienkārši tāpat....bez manas piekrišanas veidojās situācijas, kuras man ir jāpieņem ar lielu mīlestību...tik varu paskatīties.....re!!!...tas ir atkal noticies.
Un jāāā...es biju lasijusi tik daudz gudru grāmatu...tik ļoti daudz dažādu autoru....un tad!!!!...notikās brīnums.....es satiku Inesīti...šķiet tikai trīs reizes.......un sāku lasīt regulāri šo mājas lapu.....un mani iekustējās šis attīstības process...es esmu mainijusi tik domāšanu...tik attieksmi...tieši tad!!!...es sāku patiesi darīt....solīti pa solītm...pussolīti....tad mazliet apstājos apklausos simbolos....un atkal daru. Tieši šodien mani sazvanija kāda kolēģe un bija izbrīnīta...par manis padarīto...ar izplestām acīm viņa jautāja.....kā Tu domā to paveikt....un es viņai atbildēju, ka nezinu kā!!!!...bet šis ir mans attīstības ceļš. Un tad otra satikšanās šodien...kur sadzirdu,ka kāds dusmojās kurš'ir vēlējies tikt manā vietā.....iesākumā manī sakustējās enerģija uz vietas...bet tad!!!...es atcerējos ""vardītes principu"" (no kāda raksta)....un ieklausijos savā dvēselē...es skaidri sapratu, ka šis ir mans ceļš...tikai nevajag nobaidīties...ko apkārtējie domā...vai saka. Interesantas sarunas un darbības notiekās ap mani...bet...es tās cenšos pildīt ar mīlestību....un tagad manā bagātības krātuvītē būs iepakots līdz arī šis salīdzinājums..par!!!.....peļķes lietus lāšu riņķiem....brīnumaini...PALDIES:)
Skaistu šo vakaru:)


Dace Kalēja - 2012-09-27 17:43
Paldies, illva :) Cik Tu vienreizēji jauki apraksti, kā Tu pamazām izmaini savu dzīvi un sakārto to. Un pilnībā Tev piekrītu, ka šis darbiņš ir veicams visu laiku, - apstāties, paskatīties, saprast, ka esi uz sava pareizā ceļa un atkal turpināt. Un ticēt sev ir vieglāk, kad redzi, ka rezultāti jau ir :)
Mīļš paldies Tev par šo komentāru :))

Dace Kalēja - 2012-09-27 17:45
Paldies, Anita, šis ir ļoti labs atgādinājums: ''Ja tu mēģināsi ko darīt, tev ir divi varianti - izdosies vai neizdosies. Ja tu nemēģināsi, tad ir tikai viens variants."
Paldies, Tev :) :))

Dace Kalēja - 2012-09-27 17:47
Paldies, Karinchik :)


Atpakaļ