Par mums, viņiem un citām


Komentāri:

baibam - 2012-09-25 21:18
Man ir bijusi līdzīga situācija. Droši varu teikt, ka manā gadījumā bažas bija saistītas ar pašapziņas trūkumu. Bet mani atgrieza "pie pareizām domām" kaut kur lasītais, ka Tavs vīrietis no visām sievietēm ir izvēlējies Tevi un ir kopā ar Tevi. Un skatās viņš uz citām ne jau tāpēc, ka mīl, bet tāpēc, ka viņas vizuāli stimulē. Un patiesi vīrieša dabā ir skatīties. Arī mans vīrs to apstipināja- ja es nevēlētos būt ar Tevi kopā, es nebūtu. (un toreiz mums vēl nebija bērnu un mēs pat nebijām precējušies, tā, ka tāda būšana kopā pienākuma pēc arī atkrita). Tā kā man atlika strādāt ar savu pašapziņu, iemīlot sevi un tālāk jau viss sakārtojās. Godīgi varu pateikt, ka sajūtas (uz pozitīvo pusi) izmainījās arī pēc laulībām, domāju, ka man kā sievietei tas bija (un ir svarīgi), ka otrs cilvēks apliecina savas jūtas arī oficiāli.

Kas attiecas uz ģērbšanos... Arī manam vīram ir lietas, kas viņam manā garderobē patīk un es viņam par prieku arī tās velku! Viņš taču ir mans mīļotais vīrs. Nu nav jau tā, ka katru dienu prastu viņam, ko vilkt mugurā- nevajag jau pārspīlēt :) Bet kāpēc dažreiz nesapucēties otram par prieku. Viņš arī daudz ko dara man par prieku. :)


baibam - 2012-09-25 21:22
Nav jau tā, ka viņš mani mīl vairāk, ja esmu kleitā vai džemperī (ir to pats teicis). Bet tas sagādā prieku saposties mīļotajam cilvēkam. Nekas jau nav jādara tāpēc vien, ka tā vajag. Vienkārši lai nav tā, ka, ejot ciemos gan visas pucējamies un izrādāmies, bet vīram nekad.


sadaļa: MĪLESTĪBAS FORMULA
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Pēdējā laikā manā mājas lapā burtiski aug sadaļa „jautājumi un atbildes” un droši vien tādēļ arvien biežāk saņemu konkrētus jautājumus arī uz e-pastu. Arī šoreiz tā bija un mēs ar šī jautājuma iesūtītāju sarakstē vienojāmies, ka šis temats varētu būt aktuāls arī citām sievietēm.

Iekopēšu Tev te vēstules citātu, lai pēc tam varam par šo tēmu parunāt:

„....Man ir 45 gadi, labs vīrs. Vīram joprojām ir liela interese par seksu un arī ar potenci viss kārtībā ... , viņš par mani rūpējas un mīl ....liekas, ko vairāk var vēlēties, bet man vairs to negribas... un tikai tāpēc, ka apzinos, ka ne jau es esmu tā, kas iedvesmo viņu... es esmu tikai reāli pieejamais līdzeklis... visbiežāk mīlējoties man ir sajūta, ka mēs vienkārši izmantojam viens otra ķermeni (jo cita pieejama nav ). Jo es redzu kā viņš ar acīm seko katrai pievilcīgai sievietei. Esmu viņam teikusi, ka man tas ir nepatīkami un sāpīgi. Un viņš cenšas ... bet nesanāk

Man pat negribas iet ar viņu uz pasākumiem, kur ir daudz jaunu, skaistu, seksuāli pievilcīgu sieviešu (par pludmali vispār nav ko domāt, tur es eju viena) ... es redzu un jūtu kur klejo viņa domas un skatiens ... pēc tam viņš ir ļoti aktīvs uz seksu, bet man nav prieka, jo es jūtu, ka tas nav manis dēļ ... manī pretīgumu rada arī jebkuri kailfoto žurnālos un seksa ainas filmās, man nepatīk kā viņš uz to skatās. Agrāk tā nebija. Par šo problēmu es pat rakstīju uz vienu psiholoģijas žurnālu, bet saņēmu eksperta komentāru - kā es vispār varu zināt ko otrs domā... bet es zinu, jo jūtu ... 
    Šī situācija visticamāk ir man paredzēta, lai es kaut ko mācītos ... to es saprotu ... bet man nesanāk šo situāciju pieņemt ar mīlestību. Varbūt Tu varētu man kaut ko ieteikt vai kaut kā komentēt?
    Ja tas palīdzētu arī kādai citai, varētu šo jautājumu arī publicēt mājas lapā, jo es zinu, ka tas ir aktuāli ne man vienai. ..”

 

Vai atpazīsti šādu situāciju? Vai esi kādreiz jutusies līdzīgi? Es esmu. Tas bija vēl pirms manas laimes terapijas. Tas bija toreiz, kad pašapziņa bija ļoti zema un man patiešām likās, ka citas sievietes ir daudz skaistākas, seksīgākas, iekārojamākas un ka mans vīrs redz tikai viņas.

Bet mēs jau zinām, ka cēlonis ir mūsos. Mēs jau zinām, ka dzīve mums pretim atspoguļoti tikai to, kā savā būtībā jūtamies.

 

Ir pagājis daudz gadu, kopš manām toreizējām sajūtām, pa šo laiku esmu dzīvojusi savā laimes terapijā un sapildījusies ar mīlestību, laimi, pašapziņu un manī nav trauksmes, ja redzu kā mans vīrs sarunājas pludmalē ar meitenēm slapjā peldkostīmā. Mums tā ir ikdiena. Mēs vasarā diendienā esam pludmales kafejnīcā.

 

Kas mainījās? Kāpēc toreiz jutos slikti, bet tagad viss ir kārtībā?

 

Tādēļ, ka man ir mainījusies attieksme pašai pret sevi. Un ja gadījumā Tev šobrīd ir tā situācija, kuru apraksta sieviete savā vēstulē, vai arī tā, kura man bija pirms 10 gadiem, tad ir vērts padomāt kā mainīt savu attieksmi un ļaut šai jomai savā dzīvē sakārtoties.

 

Sākumā Tu vari vienkārši uzdot sev jautājumu – vai es sev patīku? Vai Tev ir tā, ka Tu ieej vannas istabā un, noģērbjoties paskaties spogulī un patiešām vari sev pateikt „cik es esmu skaista”. Ja tā ir, tad ejam tālāk. Ja ne – tad šī ir atbilde kāpēc radies diskomforts.

 

Tātad ne jau tās citas sievietes ir „pa skaistu”, bet gan šobrīd pašai nav sajūtas, ka Tu esi visskaistākā savā formā. Un es Tev varu apgalvot, ka ar gadiem tur nav nekāda sakara. Man bija 34, kad sev nepatiku un savukārt 39 vai 40 gados ļoti, ļoti sev atkal patiku.

 

Lai sāktu sev patikt, ir vērts iepazīt un iemīļot savu ķermeni. Ir vērts to palutināt un samīļot. Ir vērts tam pievērst kādu laiku pastiprinātu uzmanību. Varbūt vairāk pucēties, varbūt vairāk izjust, varbūt vairāk novērtēt. Es savā grāmatā „Mana laimes dienasgrāmata” esmu aprakstījusi situāciju Itālijā, kā daudzu vīriešu ieinteresēties skatieni palīdzēja man atgūt pašapziņu šai ziņā un apzināties, ka taču esmu skaista.

 

Atceries – vīrietis gūst iedvesmu no sievietes skaistuma, sieviete tad, kad patīk.

 

Ja runājam par seksualitāti, tad arī tā ir cieši saistīta vīrietim ar vizuālo uztveri, sievietei ar uzmanības apliecinājumiem. Šo zinot, mums vienkārši ir jāiemācās pietiekoši sapildīties ar vīriešu uzmanību. Un ja kaut kādu iemeslu pēc tieši šobrīd vīrs nedod šo uzmanību, tad to iegūst kur citur – uz ielas, darbā, teātrī, pludmalē utt. Un tad, kad pārnākot mājās, būsi pašapzinīga, laimīga, jutīsies ļoti skaista un iekārojama, tad tici man – vīrs to pamanīs. Un pēkšņi viņš ieraudzīs cik sieva ir skaista un īpaša.

 

Nākošais jautājums, ko sev ir vērts uzdot – kad Tu pati patiešām ļoti iekāroji savu vīru? Kad Tu biji tā, kas maigi pieglaudās un aicināja viņu pamīlēties? Kad Tu biji patiešām kaisles pārņemta attiecībā pret viņu?

 

Dzīvojot kopdzīvē ļoti bieži gadās, ka mēs piemirstam šo īpašo pucēšanos savam cilvēkam, vai īpašo sagaidīšanas rituālu, vai īpašo sajūtu, kad tūlīt, tūlīt viņu satikšu utt. Ir ļoti svarīgi būt skaistām tieši priekš sava vīra. Tu jau zini, kas viņam patīk. Un ja viņam patīk biksēs iespīlēts dibens – tad, ok, esi tāda. Ja viņam patīk liels dekoltē, tad – dod viņam šo iespēju mieloties no Tava skaistuma. Un tad viņš nebūs badā un tad Tev nebūs jāuztraucas, ka viņš skatās uz citu sieviešu dekoltē.

 

Vīrieši tāpat skatīsies. Tas ir viņu dabā. Vīrišķā enerģija iedvesmojas no sieviešu skaistuma. Mums viņiem nav ko pārmest. Mums tas vienkārši ir jāapzinās un jādod šis sievišķais skaistums. Un ja mēs to dosim, tad saņemsim pretim uzmanības apliecinājumu, kas savukārt baro mūsu sievišķo enerģiju.

 

Ja Tevī būs kaislība pret savu vīru, tad tici – viņam būs iekāre pret Tevi. Ja Tu viņam dosi šo uzmanību – viņš to dos Tev.

 

Ja Tevī būs mīlestība pret viņu – viņam būs mīlestība pret Tevi.

Ja Tu būsi sievišķīga – viņš būs vīrišķīgs.

Līdzīgs pievelk līdzīgu un vīri atspoguļo to, kas ir mūsos pašās.

 

Ar mīlestību, Inese

Komentāri (13)  |  2012-09-25 20:36  |  Skatīts: 4826x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
bilbo - 2012-09-25 21:00
Man šķiet, ka tas ir pretrunā, ja vienā brīdī saka, ka sievietei ir jāģērbjas, lai pirmkārt pati jūtās labi un skaista, bet pēc tam, jāģērbjas tā, lai vīrietim patiktu...
Es varbūt milzu džemperī jūtos tik maza trausla un iekārojama, bet vīram gribās redzēt plikumus. Un viņš pat necenšas pamanīt to, kas ir zem tā džempera...
Gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.

ilonas - 2012-09-25 21:04
Paldies par šo tēmu un rakstu. Kopš iedziļinos savā dzīvē', šķiet, ka tieši "izjūtas mājās" ir cēlonis daudzām nepareizām sajūtām pret sevi.
Man šķiet, ka šo attieksmi pret sevi lieliski raksturo "mājas apģērbs", "brīvdienu apģērbs". Vai mēs sestdienas rītos apģērbjamies un pieejot pie spoguļa nosakām - lieliski, sieviete plāno eleganti atpūsties....

Bet es labojos un iekšēji ļoti, ļoti priecājos par sevi un to, kā izskatos mājās.

bilbo - 2012-09-25 21:07
P.S. Agnese Bērziņa bija arī twītojusi, ka attiecībās vispār jādomā tikai par sevi.
Tagad mēģināju atrast to twītu, bet izskatās, ka visi iepriekšējie ir dzēsti...

Vēl, ja sievietei būs jāģērbjas tā kā vīrietim kārojas, ar laiku tas var iedvest bailes, ka tevi nemīlēs, ja nedarīsi tā kā citiem patīk!

ilonas - 2012-09-25 21:14
vēl gadu atpakaļ man ļoti mīļš bija liels, liels džemperis.. vispār kaut kas pelēks, nemanāms...

Un tagad gadu vēlāk tomēr piekritīšu versijai, ka liels džemperis ikdienā - tā tomēr ir slēpšanās no savas sievišķības... starp citu- tas ir viens no sieviešu dzīves uzdevumiem, neskatoties ne uz ko kļūt par sievieti vārda pilnajā nozīmē un izbaudīt to.

vēl - jo vairāk pucēju savas domas, jo vairāk gribas pucēt sevi un savu apkārtējo vidi. tas sanāk kaut kā dabiski un bez īpašas piepūles. turklāt itin viegli izdodas sapucēt gan vīru, gan bērnu.

ja katram vīrietiem jāpamana, kas par zeltu ir zem lielā, biezā vilnas džempera, tad jau katrai sievietei ir jāpamana kāds milzīgs vīrišķības potenciāls ir apslēpts kungos, kas sēž ar cepurīti uz ielas....

baibam - 2012-09-25 21:18
Man ir bijusi līdzīga situācija. Droši varu teikt, ka manā gadījumā bažas bija saistītas ar pašapziņas trūkumu. Bet mani atgrieza "pie pareizām domām" kaut kur lasītais, ka Tavs vīrietis no visām sievietēm ir izvēlējies Tevi un ir kopā ar Tevi. Un skatās viņš uz citām ne jau tāpēc, ka mīl, bet tāpēc, ka viņas vizuāli stimulē. Un patiesi vīrieša dabā ir skatīties. Arī mans vīrs to apstipināja- ja es nevēlētos būt ar Tevi kopā, es nebūtu. (un toreiz mums vēl nebija bērnu un mēs pat nebijām precējušies, tā, ka tāda būšana kopā pienākuma pēc arī atkrita). Tā kā man atlika strādāt ar savu pašapziņu, iemīlot sevi un tālāk jau viss sakārtojās. Godīgi varu pateikt, ka sajūtas (uz pozitīvo pusi) izmainījās arī pēc laulībām, domāju, ka man kā sievietei tas bija (un ir svarīgi), ka otrs cilvēks apliecina savas jūtas arī oficiāli.

Kas attiecas uz ģērbšanos... Arī manam vīram ir lietas, kas viņam manā garderobē patīk un es viņam par prieku arī tās velku! Viņš taču ir mans mīļotais vīrs. Nu nav jau tā, ka katru dienu prastu viņam, ko vilkt mugurā- nevajag jau pārspīlēt :) Bet kāpēc dažreiz nesapucēties otram par prieku. Viņš arī daudz ko dara man par prieku. :)

baibam - 2012-09-25 21:22
Nav jau tā, ka viņš mani mīl vairāk, ja esmu kleitā vai džemperī (ir to pats teicis). Bet tas sagādā prieku saposties mīļotajam cilvēkam. Nekas jau nav jādara tāpēc vien, ka tā vajag. Vienkārši lai nav tā, ka, ejot ciemos gan visas pucējamies un izrādāmies, bet vīram nekad.

inese - 2012-09-26 01:36
Atceros, ka tai periodā (10 gadi atpakaļ) par kuru aprakstu rakstā, man ar šķita, ka es taču neiešu te vīra dēļ vēl piedomāt, ko valkāt pa māju vai kā izturēties. Man šķita, ka tam obligāti ir jābūt viņam, kam jāizrāda ieinteresētība un mani te jāaplido.

Bet tagad, aiz mīlestības tā dzīvošana otram iznāk dabiski.
Un tam nav nekāda pat sakara ar pucēšanos.
Tas drīzāk ir saistīts ar izrādīšanos savam vīram, ar tādu kā mazu koķetēšanu, ar izgrozīšanos. Tās ir seksuālas attiecības, kuras ir visas dienas garumā. Tā ir tāda kā intereses izrādīšana vienam par otru un iekāre vienam pret otru. Ka tu savu cilvēku mīli gan garīgi, gan ķermeniski, gan mierīgi, gan kaislīgi. Labi, ja tā mīlestība ir pilna.
Un tad nav īpašu uztraukumu par to, ka viņš redz arī citas sievietes. Tad tas viss liekas tikai normāli un dabiski.

bilze - 2012-09-26 04:59
Tēma kā naglai pa galvu, tik precīza un skaidra..
Pati brīnos, cik spēju būt greizsirdīga, kā man bojājas garastāvoklis no domas, ka kādai citai tiek vairāk uzmanības, tiek vairāk tā, ko tik ļoti kāroju.. Cik neciešami tad uzvedos un cik ļoti sev nepatīku šajās situācijās..
Un pavisam nesen tiešām sapratu (tas gan man vēl joprojām notiek vairākās pakāpēs, puzle saliekas pa gabaliņiem), ka Viņš tā arī nekad nav mani pa īstam un pavisam izvēlējies un tas arī nekad nenotiks, ka vienmēr būs kāda labāka.. Ka es esmu tikai rezerves variants. Apzinos, ka esmu attiecībās, kuras nav manis vērtas. Kas mani neceļ, bet gremdē..
Nu es esmu nogurusi no gaidīšanas un paciešanās. Un pamazām sāku just spēku no tām atbrīvoties. Palaist. Un beidzot iemīlēt sevi. Vai arī - sāku iemīlēt sevi un jūtu spēku.. Bet tas jau viens otru papildina.
Un man ir kluss, bet tomēr prieks par pamošanos! Kaut arī ne katru dienu vēl izdodas, bet es zinu, ka process ir sācies..

inese - 2012-09-26 06:42
Lai saprastu vai esam kopā ar savu īsto cilvēku, visbiežāk noder jautājums "vai es sev patīku, kad esmu kopā ar viņu?". Un ja atbilde ir jā - tad ir skaidrs, ka viņš izceļ mūsu pašas labākās kvalitātes un atver mūs tādā sievišķībā, kādu pašas pat sevī neapzinājām.
Savukārt ja ir otrādi - ka pilnīgi brīnos, kā spēju uzvesties, tad patiešām ir kas jāmaina.

Bilze, Tavā komentārā tiešām ir jūtams dziļš spēks mainīt un sakārtot savu dzīvi un savas attiecības.
Es patiešām Tev novēlu, lai Tev tas izdodās.

Dzīvot ar cilvēku, kurš Tev palīdz būt vēl labākai,kāda esi un kāda domāji, ka vari būt - ir īsta laime :))



ilze - 2012-09-26 06:43
Nu bet reāli taču arī ir tā, ka es kā forša sieviete arī skatos uz citiem vīriešiem, nu tā vienkārši - sievišķīgi un cilvēcīgi reizē, bez kaut kādām speciālām domām, īpaši, ja tur ir ko redzēt un man nav nekādu problēmu, ja vīrs dara to pašu. Es bieži arī sajūsminos un vīram parādu - cik skaista sieviete! Ja attiecības ir līdzsvarā, un tādas tās ir, ja paši ar sevi esam līdzsvarā. Un tad derēs gan pelēks džemperis, gan vakarkleita, gan makiāžs, gan bez tā. Svarīgi ir visu laiku sevi pilnveidot, turpināt pārsteigt pašai sevi, tad arī otrs turpinās par Tevi brīnīties, jūsmot un mīlēt, jo Tu turpini viņu pārsteigt un joprojām esi līdz galam neizzināta. Ir iespējamas stipras jūtas, seksuāla pievilkšanās, reāla ķīmija un foršs "gribulis" daudzu gadu garumā. Paldies Dievam, zinu, kā tas ir. Seksualitāte jau sākas galvā un tas neticamais pievilkšanās spēks, kas ir starp diviem cilvēkiem, daudzu gadu garumā tikai pastiprinās.

illva - 2012-09-27 06:20
Vaiiii!!!!...cik daudz labu domiņu:))
Inesīt...mani priecē tas!!!!!...kā!!!...Tu!!!...to proti atnest līdz cilvēkiem...tik ļoti saprotamā veidā.....Tas ir tas, ko es mācos no Tevis. Es smaidu....jo!!!!....tad, kad man notiekās kāds jauns seminārs...pat tēmas var būt pilnīgi citādas.....es apmīļoju Tavu grāmatiņu ""Ieelpo laimi un mīlestību""....un satraukums kaut kur aizplein....Tā ir mana meditatīvā grāmata....,kur es skaidri zinu....ko Tu teiktu. Reizēm sarunās ar Dievu...Tu piedalies manās sarunās...jo es esmu pieķērusi...ka domās sarunājos...kā tam pieietu Inesīte...kā viņa to izvērtu....tās ir brīnišķīgas sarunas....katreiz ar kādu atklāsmīti un savu šarmanto enerģētiku.
Nu re.....sanāca ārpus tēmas....bet...lasot rakstiņu un komentārus.....es sajutu desertu...kā to tik brīnumaini var pasniegt un viegli.
Samīļojiens.

inese - 2012-09-27 20:17
Ak, Ilvu, paldies par tik mīļu komentāru. Un es zinu par ko Tu saki. Es pati esmu to piefiksējusi, ka Dievs man dod īpašu spēu pateikt vienkārši it kā sarežģītas lietas. Un tad, kad tās pasaka vienkārši, tad izrādās, ka nekā sarežģīta tur nav.
Es visu laiku sūtu pateicību Dievam par šo man doto dāvanu tā izteikties.
Un tagad sūtu pateicību Tev, Ilvu, ka Tu tik skaisti te tā to noformulēji un iekomentēji:))

samīļoju Tevi :)

bilze - 2012-10-02 05:50
Paldies, Inese, par vēlējumu un atbalstu! ;) Tieši tā, kā tu to saki, es to tagad arī saprotu, tāpēc zinu, ka esmu uz pareizā ceļa!
Vēl vairāk - tikko viens ceļojumā iepazīts cilvēks man deva skaistu mācību stundu: nokļuvu atkal situācijā, kurā parasti "uzkaros", pilnā tās krāšņumā, ar visiem tās priekiem un asarām. Un tad es tā klusi skumstot par savu nezināšanu pajautāju Dieviņam, lai pasaka man mazliet priekšā, ko es tieši daru nepareizi, jo - nu nesaprotu! Atbildi saņēmu nākamajā rītā, precīzāku, nekā biju gaidījusi!
Tā sajūta, ka man ir atbalsts "tur augā", ir tik laba..

Ilze, arī tev paldies! Par to, ka ar savu piemēru rādi, kā var būt, tad kad sevi mīli un attiecībās esi ar prieku, kad tās ir skaistas un vieglas un ar īsto, ar tavu cilvēku. Caur to tikai spilgtāk saprotu, ka manējās ir sevi izsmēlušas un man vairs neder.. Jo es esmu mainījusies un ir jāļauj iet.. cilvēkiem, situācijām, paradumiem..

Skaistu jums arī pirmdienas vakaru! ;)


Atpakaļ