sadaļa: MĪLESTĪBAS FORMULA
autors: INESE PRISJOLKOVA
Pēdējā laikā man ļoti daudz cilvēku ir pārjautājuši – bet ko tas nozīmē „apziņas paplašināšana” un kā to darīt, kā to veicināt un kāpēc tas vispār vajadzīgs. Mēģināju to atbildēt savā mājas lapā jautājumu un atbilžu sadaļā, bet sapratu, ka īstenībā šis ir garāks temats, par kuru varam parunāt.
Manā skatījumā apziņas paplašināšana notiek katrā reizē, kad spējam pieņemt to, pret ko būtu gribējuši protestēt, iebilst un cīnīties. Katrā reizē, kad mūsu dzīvē ienāk jauna informācija un no sākuma tā tiešām ir nepieņemama, vai arī pilnīgi pretēja mūsu vērtību sistēmai, tad mūsu „dabiskā” reakcija būtu paziņot, ka tas nav pareizi, ka tā nevajag darīt vai arī tā dara tikai tie, kas nezina kā jādara. Un es varu pateikt par sevi, ka lielāko dzīves daļu esmu nodzīvojusi tieši šādā pozīcijā, ka man ir šķitis, ka mana taisnība ir tā pareizākā un ka es taču zinu kā ir jābūt utt. Un arī tā var. Var dzīvot šai savā rāmī, tikai tad ir jārēķinās, ka dzīve diezgan daudz un bieži sitīs – jo Tu jau zini, ja kaut ko idealizē, tad tas būs jāzaudē. Pat ja idealizējam savu vērtību sistēmu. Arī vērtību sistēmai ir nepārtraukti jāpaplašinās un jāaug.
Apziņas paplašināšana sākas tai brīdī, kad nevis cīnies un protestē pret jauno informāciju, bet paskaties uz to, vēro, padomā, pieņem un saproti, ka var būt vai darīt arī tā. (cits jautājums, cik un kādos daudzumos atļauj tam notikt savā dzīvē)
Vai Tev ir bijis tā, ka nošausminies par kādu situāciju un kāda cilvēka rīcību, un tad dzīve Tevi ieliek pāris tieši tādās situācijās un Tu saproti, ka – re kā patiešām šādi var rīkoties un tas ir gandrīz vai normāli.
Piemēram, ja mēs esam ļoti precīzi un nekad nekavējam un vienmēr dusmojamies uz tiem, kas kavējas, tad pēc vairākām reizēm, kad patiešām būs noticis kas ārkārtējs (vai varbūt vienkārši kāds cits būs Tevi aizturējis un dēļ viņa Tu nevarēji paspēt), mēs būsim nokavējuši un sāksim saprast tos, kuri kavē. (nu vismaz pārstāsim par to šokēties)
Ja Tev ir pārliecība, ka Tu nu gan nekad nemelo un vispār, ka cilvēkam ir jābūt godīgam un jāsaka visu, kā ir, tad tici man – drīz būs situācija, kurā varēsi pieķert sevi, ka „re kā es tikko pati tā izdarīju”.
Apziņas paplašināšana ar mums notiek diendienā, kad sākumā negribot, bet ar laiku nenovēršami pieņemam pasauli tādu, kāda tā ir. Tikai apzinoties realitāti mēs varam to mainīt. Mēs nevaram likvidēt visus karus, nevaram izmainīt visus noziedzniekus, mēs nevaram nerēķināties ar ļauno, bet mēs varam vairot labo. Mēs varam izvēlēties netērēt spēkus uz protestēšanu un cīnīšanos, mēs varam saprast, ka tas ir mīlestības trūkums cilvēkos, kas rada ļaunumu. Mēs varam radīt mīlestību vairāk. Sevī, savā dzīvē un pludināt to arvien tālāk.
Apziņas paplašināšana ir pieņemšana un tālāk jau seko brīva griba- ko ar šo informāciju tālāk darīt. Gribu atbalstu, gribu neatbalstu, gribu transformēju, negribu –nedaru. Viss ir mūsu pašu brīvā griba.
Lūk – paplašināt apziņu nozīmē saprast – vai gribu vai negribu un izdarīt izvēli.
Paplašināt apziņu nozīmē palīdzēt sev gribēt. Tātad nevis piespiest sevi kaut ko darīt, bet gan sākt gribēt to darīt. Nevis piespiest sevi no rīta celties un iet uz darbu, bet sākt gribēt celties un iet uz darbu. Saskatīt tajā jēgu. Saskatīt vērtību katrai savai darbībai.
Mēs laimes terapijā visu darām ar prieku un mīļumu pašām pret sevi. Un tas galīgi nenozīmē, ka mums vairs nav grūtību vai šķēršļu dzīvē. Ir. Bet arī tos mēs varam iziet ar mīļumu pašām pret sevi, ja vien saprotam, ka tā ir mūsu pieredze, lai mēs kļūtu stiprākas un gudrākas.
Tas ir kā treniņā – mēs darām dažreiz smagus vingrinājumus un svīstam un piekūstam. Kāpēc? Lai būtu stiprākas, skaistākas, veselākas, vitālākas, elastīgākas, mundrākas utt. Mums ir kāds mērķis, kāpēc ejam šim grūtumam cauri.
Un dzīvē jau ir precīzi tāpat. Ja iemācāmies iziet grūtumam cauri ar mīlestību, tad 1) dzīvojam mīlestības piepildītu dzīvi gan tad, kad ir paisums, gan tad, kad bēgums. Mēs visu laiku esam veiksmīgas laimīgas un mīlestības piepildītas, lai kāds dzīves periods mums šobrīd būtu. Un 2) ja izejam kādu mācību ar mīlestību, tad mums turpmāk šādas mācības vairs nedos. Tad mūsos pašos nav šīs baiļu vai uztraukuma vibrācijas, kas ražo šo negatīvo situāciju nākotnē. Mēs esam izgājušas ar mīļumu, mieru un harmoniju un šo situāciju palaidušas. Kāpēc gan lai tā vēl atkārtotos? Tā neatkārtosies.
Lūk – apziņas paplašināšana dod iespēju visu savā dzīvē darīt ar mīļumu sirdī. Līdz ar to mūsos ir mierpilna harmoniska enerģija un mēs iekļaujamies dzīvē kopējā veselumā. Mēs neprotestējam un neradām enerģijas blokus vai sastrēgumus, kas dzīvē izpaužas kā nepatikšanas, nelaimes un slimības. Paplašināta apziņa nodrošina vienmērīgu dievišķās enerģijas plūsmu mūsos un līdz ar to mūsu dzīvēs. Cik strauja ir šī plūsma – tas jau ir cits jautājums. Jo straujāka – jo dinamiskāka dzīve un jo vairāk kas notiek un vairāk var sasniegt, jo lielāka iespējamība, ka nerodas enerģijas sabiezējumi un bloki.
Lai paplašinātu apziņu ļoti labi noder vērošanas metode. Es to pēdējā laikā pielietoju ik dienas. Arī kādreiz to darīju, bet kaut kā nemācēju to tā noformulēt. Mums Tija jogas nodarbībās ļoti bieži atgādina – lai atslābinām sejas muskuļus, lai pasmaidām brīžos, kad patiešām ir ļoti grūti izturēt kādu pozu un jūti kā kāpj emocijas, niknums, nepacietība, agresija un vispār vienā brīdī liekas „priekš kam man šitās mocības”, tad Tija mīļi saka: „mēs taču katrs darām priekš sevis”. Un tai brīdī pilnīgi nomainās apziņa, ka saproti – patiešām, es šai brīdī caur grūtībām palīdzu savai sirdij kļūt stiprākai vai elpošanai dziļākai, vai harmonijai lielākai vai arī tieši šobrīd es vairoju savu pacietību. Es vēroju savu ķermeni kā tas kādā smagā pozā trīc, es vēroju savas sakāpinātās emocijas, bet tā visa rezultātā es palieku stiprāka un mana pacietība un iekšējais miers aug. Lūk, šī ir apziņas paplašināšana.
Vai arī, kad eju jūrā peldēt un ir auksts. Es to nenoliedzu. Es nemānu sevi, ka man ir silts. Un es nešausminos, ka man salst. Bet es mierīgi eju un baudu to, ka palīdzu ķermenim iekustināt savas rezerves un sākt aktīvāk ražot iekšējo karstumu. Bez ārējā aukstuma to nevar izdarīt. Tātad ir jāiziet šis aukstums, ja vien gribu tikt pie šī iekšējā karstuma. (ko tas dod- lasi Tijas rakstā par aukstā ūdens labumu mūsu veselībai)
Un ja katrā reizē Tu katrā savā darbībā ieliec dziļāku jēgu un patiešām pacel savu apziņu līdz tam, ka ir vērts iziet caur konkrētām grūtībām, jo pēc tam dzīvē būs daudz vieglāk, tad grūtību kā tādu vairāk nav un Tu baudi katru savu dzīves mirkli ar prieku, gandarījumu un bezgalīgu mīlestību.
Apziņas paplašināšana vairo mīlestību.
Lai Tev izdodas dzīvot ar gandarījumu, prieku un mīlestību.
Ar mīļumu, Inese