Apziņas paplašināšana


Komentāri:

inese - 2012-09-18 21:08
Paldies, Māra, par tik brīnišķīgu komentāru.
Jā - viss notika tieši kā Tu raksti, ka izrādās, mēs visi lietojam šo teicienu, bet kad būtu jāpasaka kas tas ir un ko ar to saprotam, nesanāk. Pirmais signāls man nāca no mana vīra, kur tiešā tekstā teica, ka viņš grib lai es paskaidroju šo teicienu. Tad vakar "iztirpināju" savu mammu un abas māsas. un secinājām, ka tiešām šo ir vērts noformulēt visiem sprotamā veidā.

Un jā - par to piespļauto aku ir precīzi. Tai brīdī, kad es skaļā balsī pasaku "nekad!!!" - tad skaidri zinu, ka jau varu gatavoties, ka tieši ar mani šī situācija notiks un tieši man būs jābūt otrā lomā. Un tad es, precīzi kā Tu saki, pati par sevi varu pasmieties -ka re, cik ātri viss salikās pa plauktiņiem:))

Jā - tieši tik precīzi Visuma likumi strādā un tieši tik vienkāršā veidā mums ļauj paplašināt savu apziņu ar jaunu pieredzi un iejušanos.
Faktiski - tas jau ir tas karmas likums, kad gūstam tās pieredzes, kuras iepriekš kādam citam nodarījām:))

sūtu mīļumu un gaišas domas!


inese - 2012-09-20 04:54
Jā, es par šo arī bieži domāju. Apziņas paplašināšana ļauj uztver neveiksmes kā veiksmes un slimības kā nepilnīgās dzīves sastāvdaļu.
Pāris dienas man sāpēja galva un tā vietā, lai sajustos nelaimīga, es ar laimi un mīlestību vienkārši izgāju šo periodu.
Es kaut kā skaidri apzinājos, ka mana būtība ir daudz dziļāk kā šīs galvas sāpes. Un šai dziļumā es vienmēr esmu pilnīgi laimīga.
Lai kas ar mani notiek, dvēseles līmenī es vienmēr esmu laimīga. Tātad vienīgais, kas jāiemācās un jāatcerās - brīžos, kad ir diskomforts personības līmenī, vajag pārnest apziņu uz dvēseli un mūsu pašu dziļāko būtību.
Ja to spējam izdarīt, tad laime vienmēr ir ar mums un mūsos:)


inese - 2012-09-20 20:29
Protams, ka sāpes ir Visuma saziņa ar mums.
Un ir labi, ka saprotam, kapēc mums sāp un ko mainīt. Un vēl labāk ir ja visu šo saziņas laiku un mainīšanas laiku jūtamies mierīgi un mīlestības piepildīti.
To sāpēšanu jau ar mēs varam iziet dažādi.

Nu tas ir tas, ko Lazarevs saka, ka viņš priečājas par nepatikšanām (un arī slimībām) - ka tā ir jauna pretestība, ko pārvaram. Caur to mēs mācāmies. Caur to paplašinām apziņu, Caur to kļūstam labāki.
Ja nav pretestības, tad nav iespēju augt.
Tas ir kā trenažieri mīt pa tukšo.
Un Visums jau visu laiku rūpēsies, lai 'mums ir ko darīt - lai ir pietiekoši daudz tumsas, ko mēs varam izgaismot :)))


inese - 2012-10-01 06:51
Paldies, Tiju. Tas ir apbrīnojami kā Tu raksti par to apziņas paplašināšanu. Es lasu un baudu un pilnīgi dzirdu kā Tu to stāsti.

Un kā man patīk, ka Tu saki - Jaunais Laikmets.
Tas tiešām tā ir:)



sadaļa: MĪLESTĪBAS FORMULA
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Pēdējā laikā man ļoti daudz cilvēku ir pārjautājuši – bet ko tas nozīmē „apziņas paplašināšana” un kā to darīt, kā to veicināt un kāpēc tas vispār vajadzīgs. Mēģināju to atbildēt savā mājas lapā jautājumu un atbilžu sadaļā, bet sapratu, ka īstenībā šis ir garāks temats, par kuru varam parunāt.

Manā skatījumā apziņas paplašināšana notiek katrā reizē, kad spējam pieņemt to, pret ko būtu gribējuši protestēt, iebilst un cīnīties. Katrā reizē, kad mūsu dzīvē ienāk jauna informācija un no sākuma tā tiešām ir nepieņemama, vai arī pilnīgi pretēja mūsu vērtību sistēmai, tad mūsu „dabiskā” reakcija būtu paziņot, ka tas nav pareizi, ka tā nevajag darīt vai arī tā dara tikai tie, kas nezina kā jādara. Un es varu pateikt par sevi, ka lielāko dzīves daļu esmu nodzīvojusi tieši šādā pozīcijā, ka man ir šķitis, ka mana taisnība ir tā pareizākā un ka es taču zinu kā ir jābūt utt. Un arī tā var. Var dzīvot šai savā rāmī, tikai tad ir jārēķinās, ka dzīve diezgan daudz un bieži sitīs – jo Tu jau zini, ja kaut ko idealizē, tad tas būs jāzaudē. Pat ja idealizējam savu vērtību sistēmu. Arī vērtību sistēmai ir nepārtraukti jāpaplašinās un jāaug.

Apziņas paplašināšana sākas tai brīdī, kad nevis cīnies un protestē pret jauno informāciju, bet paskaties uz to, vēro, padomā, pieņem un saproti, ka var būt vai darīt arī tā. (cits jautājums, cik un kādos daudzumos atļauj tam notikt savā dzīvē)

Vai Tev ir bijis tā, ka nošausminies par kādu situāciju un kāda cilvēka rīcību, un tad dzīve Tevi ieliek pāris tieši tādās situācijās un Tu saproti, ka – re kā patiešām šādi var rīkoties un tas ir gandrīz vai normāli.

Piemēram, ja mēs esam ļoti precīzi un nekad nekavējam un vienmēr dusmojamies uz tiem, kas kavējas, tad pēc vairākām reizēm, kad patiešām būs noticis kas ārkārtējs (vai varbūt vienkārši kāds cits būs Tevi aizturējis un dēļ viņa Tu nevarēji paspēt), mēs būsim nokavējuši un sāksim saprast tos, kuri kavē. (nu vismaz pārstāsim par to šokēties)

Ja Tev ir pārliecība, ka Tu nu gan nekad nemelo un vispār, ka cilvēkam ir jābūt godīgam un jāsaka visu, kā ir, tad tici man – drīz būs situācija, kurā varēsi pieķert sevi, ka „re kā es tikko pati tā izdarīju”.

Apziņas paplašināšana ar mums notiek diendienā, kad sākumā negribot, bet ar laiku nenovēršami pieņemam pasauli tādu, kāda tā ir. Tikai apzinoties realitāti mēs varam to mainīt. Mēs nevaram likvidēt visus karus, nevaram izmainīt visus noziedzniekus, mēs nevaram nerēķināties ar ļauno, bet mēs varam vairot labo. Mēs varam izvēlēties netērēt spēkus uz protestēšanu un cīnīšanos, mēs varam saprast, ka tas ir mīlestības trūkums cilvēkos, kas rada ļaunumu. Mēs varam radīt mīlestību vairāk. Sevī, savā dzīvē un pludināt to arvien tālāk.

Apziņas paplašināšana ir pieņemšana un tālāk jau seko brīva griba- ko ar šo informāciju tālāk darīt. Gribu atbalstu, gribu neatbalstu, gribu transformēju, negribu –nedaru. Viss ir mūsu pašu brīvā griba.

Lūk – paplašināt apziņu nozīmē saprast – vai gribu vai negribu un izdarīt izvēli.

Paplašināt apziņu nozīmē palīdzēt sev gribēt. Tātad nevis piespiest sevi kaut ko darīt, bet gan sākt gribēt to darīt. Nevis piespiest sevi no rīta celties un iet uz darbu, bet sākt gribēt celties un iet uz darbu. Saskatīt tajā jēgu. Saskatīt vērtību katrai savai darbībai.

Mēs laimes terapijā visu darām ar prieku un mīļumu pašām pret sevi. Un tas galīgi nenozīmē, ka mums vairs nav grūtību vai šķēršļu dzīvē. Ir. Bet arī tos mēs varam iziet ar mīļumu pašām pret sevi, ja vien saprotam, ka tā ir mūsu pieredze, lai mēs kļūtu stiprākas un gudrākas.

Tas ir kā treniņā – mēs darām dažreiz smagus vingrinājumus un svīstam un piekūstam. Kāpēc? Lai būtu stiprākas, skaistākas, veselākas, vitālākas, elastīgākas, mundrākas utt. Mums ir kāds mērķis, kāpēc ejam šim grūtumam cauri.

Un dzīvē jau ir precīzi tāpat. Ja iemācāmies iziet grūtumam cauri ar mīlestību, tad 1) dzīvojam mīlestības piepildītu dzīvi gan tad, kad ir paisums, gan tad, kad bēgums. Mēs visu laiku esam veiksmīgas laimīgas un mīlestības piepildītas, lai kāds dzīves periods mums šobrīd būtu. Un 2) ja izejam kādu mācību ar mīlestību, tad mums turpmāk šādas mācības vairs nedos. Tad mūsos pašos nav šīs baiļu vai uztraukuma vibrācijas, kas ražo šo negatīvo situāciju nākotnē. Mēs esam izgājušas ar mīļumu, mieru un harmoniju un šo situāciju palaidušas. Kāpēc gan lai tā vēl atkārtotos? Tā neatkārtosies.

Lūk – apziņas paplašināšana dod iespēju visu savā dzīvē darīt ar mīļumu sirdī. Līdz ar to mūsos ir mierpilna harmoniska enerģija un mēs iekļaujamies dzīvē kopējā veselumā. Mēs neprotestējam un neradām enerģijas blokus vai sastrēgumus, kas dzīvē izpaužas kā nepatikšanas, nelaimes un slimības. Paplašināta apziņa nodrošina vienmērīgu dievišķās enerģijas plūsmu mūsos un līdz ar to mūsu dzīvēs. Cik strauja ir šī plūsma – tas jau ir cits jautājums. Jo straujāka – jo dinamiskāka dzīve un jo vairāk kas notiek un vairāk var sasniegt, jo lielāka iespējamība, ka nerodas enerģijas sabiezējumi un bloki.

Lai paplašinātu apziņu ļoti labi noder vērošanas metode. Es to pēdējā laikā pielietoju ik dienas. Arī kādreiz to darīju, bet kaut kā nemācēju to tā noformulēt. Mums Tija jogas nodarbībās ļoti bieži atgādina – lai atslābinām sejas muskuļus, lai pasmaidām brīžos, kad patiešām ir ļoti grūti izturēt kādu pozu un jūti kā kāpj emocijas, niknums, nepacietība, agresija un vispār vienā brīdī liekas „priekš kam man šitās mocības”, tad Tija mīļi saka: „mēs taču katrs darām priekš sevis”. Un tai brīdī pilnīgi nomainās apziņa, ka saproti – patiešām, es šai brīdī caur grūtībām palīdzu savai sirdij kļūt stiprākai vai elpošanai dziļākai, vai harmonijai lielākai vai arī tieši šobrīd es vairoju savu pacietību. Es vēroju savu ķermeni kā tas kādā smagā pozā trīc, es vēroju savas sakāpinātās emocijas, bet tā visa rezultātā es palieku stiprāka un mana pacietība un iekšējais miers aug. Lūk, šī ir apziņas paplašināšana.

Vai arī, kad eju jūrā peldēt un ir auksts. Es to nenoliedzu. Es nemānu sevi, ka man ir silts. Un es nešausminos, ka man salst. Bet es mierīgi eju un baudu to, ka palīdzu ķermenim iekustināt savas rezerves un sākt aktīvāk ražot iekšējo karstumu. Bez ārējā aukstuma to nevar izdarīt. Tātad ir jāiziet šis aukstums, ja vien gribu tikt pie šī iekšējā karstuma. (ko tas dod- lasi Tijas rakstā par aukstā ūdens labumu mūsu veselībai)

Un ja katrā reizē Tu katrā savā darbībā ieliec dziļāku jēgu un patiešām pacel savu apziņu līdz tam, ka ir vērts iziet caur konkrētām grūtībām, jo pēc tam dzīvē būs daudz vieglāk, tad grūtību kā tādu vairāk nav un Tu baudi katru savu dzīves mirkli ar prieku, gandarījumu un bezgalīgu mīlestību.

Apziņas paplašināšana vairo mīlestību.

Lai Tev izdodas dzīvot ar gandarījumu, prieku un mīlestību.

Ar mīļumu, Inese

Komentāri (14)  |  2012-09-18 18:53  |  Skatīts: 4275x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
maara - 2012-09-18 20:14
Paldies Inesīt par rakstiņu! Tas salika paplauktiņiem lietas, kuras it kā zinām, bet ja pajautā - noformulēt nespējam. Nu vismaz man tā ir ar šo apziņas paplašināšanas jautājumu. Pati to izprotu tieši tā, kā Tu apraksti un savā dzīvē pie tā arī strādāju. Tomēr, ja man kāds pajautātu, kas ir apziņas paplašināšana, noteikti paskaidrot nemācētu. Taču nu saprotu, ka patiesībā viss ir vienkaŗši. Vai kāds nezina sakāmvārdu : "Nespļauj akā no kuras pašam var nākties dzert!" Lūk, par to pašu - nešausminies, nedomā sevi parāku un gudrāku esam, jo tad dzīve tev pierādīs, ka esi tieši tād pats, kā tas par kuru pirms mirkļa šausminājies. Un jāsaka, es patiešām pēdējā laikā izbaudu šo apziņas paplašināšanās procesu. Abejādi. Gan brīžos, kad apzināti sajūtu, ka esmu pieņēmusi ko tādu, ko agrāk noteikti nepieņemtu, gan arī brīžos, kad nākas dzert no šīs "paša piespļautās akas". Tad parasti man tas liekas tik amizanti, ar tādu jauku pašironiju atceros to situāciju, kad augstprātīgi grozīju galvu un teicu: nē, ar mani nekas tāds nevar notikt, es jau esmu es... un nu jau - "dzeru no šīs akas"...
Lai mums visām jauks, interesants un veiksmīgs šis bezgalīgais un interesantais apziņas paplašināšanas ceļš!!! :)

inese - 2012-09-18 21:08
Paldies, Māra, par tik brīnišķīgu komentāru.
Jā - viss notika tieši kā Tu raksti, ka izrādās, mēs visi lietojam šo teicienu, bet kad būtu jāpasaka kas tas ir un ko ar to saprotam, nesanāk. Pirmais signāls man nāca no mana vīra, kur tiešā tekstā teica, ka viņš grib lai es paskaidroju šo teicienu. Tad vakar "iztirpināju" savu mammu un abas māsas. un secinājām, ka tiešām šo ir vērts noformulēt visiem sprotamā veidā.

Un jā - par to piespļauto aku ir precīzi. Tai brīdī, kad es skaļā balsī pasaku "nekad!!!" - tad skaidri zinu, ka jau varu gatavoties, ka tieši ar mani šī situācija notiks un tieši man būs jābūt otrā lomā. Un tad es, precīzi kā Tu saki, pati par sevi varu pasmieties -ka re, cik ātri viss salikās pa plauktiņiem:))

Jā - tieši tik precīzi Visuma likumi strādā un tieši tik vienkāršā veidā mums ļauj paplašināt savu apziņu ar jaunu pieredzi un iejušanos.
Faktiski - tas jau ir tas karmas likums, kad gūstam tās pieredzes, kuras iepriekš kādam citam nodarījām:))

sūtu mīļumu un gaišas domas!

baibam - 2012-09-18 21:14
Man šķiet, Tu precīzi pateici- ļaunums ir mīlestības trūkums vai es varbūt vēl papildināšu- ilgas (iespējams, neapzinātas) pēc mīlestības un pieņemšanas.

baibam - 2012-09-19 23:43
Ko es vēl sevi pieķeru pie domas, kas manī atsaucas no pēdējiem rakstiem (tas uz mani attiecas :) )- nav jau jābaidās kļūdīties (arī attiecībā par to, kāda esmu es). Pieceļos, ar smaidu notraušu puteklīšus un eju tālāk. Ar paplašinātu apziņu.

inese - 2012-09-20 04:54
Jā, es par šo arī bieži domāju. Apziņas paplašināšana ļauj uztver neveiksmes kā veiksmes un slimības kā nepilnīgās dzīves sastāvdaļu.
Pāris dienas man sāpēja galva un tā vietā, lai sajustos nelaimīga, es ar laimi un mīlestību vienkārši izgāju šo periodu.
Es kaut kā skaidri apzinājos, ka mana būtība ir daudz dziļāk kā šīs galvas sāpes. Un šai dziļumā es vienmēr esmu pilnīgi laimīga.
Lai kas ar mani notiek, dvēseles līmenī es vienmēr esmu laimīga. Tātad vienīgais, kas jāiemācās un jāatcerās - brīžos, kad ir diskomforts personības līmenī, vajag pārnest apziņu uz dvēseli un mūsu pašu dziļāko būtību.
Ja to spējam izdarīt, tad laime vienmēr ir ar mums un mūsos:)

baibam - 2012-09-20 18:21
Inesīt, burvīgs šis pēdējais komentārs. Tas man (un domāju, daudziem) palīdzēs grūtos brīžos.

baibam - 2012-09-20 19:03
Svarīgāks par to, kas ar mums notiek,
ir tas, ko mēs no tā mācamies


ilonas - 2012-09-20 19:31
Bet vai nav tā, ka sāpes arī ir Visuma saziņa ar mums? Tikai gan norāde, ka kaut ko nepareizi domājam. Sāpes, slimība taču ir arī ir signāls, kuru ignorējot, neizanalizējot varam mierīgi gaidīt nākamo, daudz stiprāku signālu.

inese - 2012-09-20 20:29
Protams, ka sāpes ir Visuma saziņa ar mums.
Un ir labi, ka saprotam, kapēc mums sāp un ko mainīt. Un vēl labāk ir ja visu šo saziņas laiku un mainīšanas laiku jūtamies mierīgi un mīlestības piepildīti.
To sāpēšanu jau ar mēs varam iziet dažādi.

Nu tas ir tas, ko Lazarevs saka, ka viņš priečājas par nepatikšanām (un arī slimībām) - ka tā ir jauna pretestība, ko pārvaram. Caur to mēs mācāmies. Caur to paplašinām apziņu, Caur to kļūstam labāki.
Ja nav pretestības, tad nav iespēju augt.
Tas ir kā trenažieri mīt pa tukšo.
Un Visums jau visu laiku rūpēsies, lai 'mums ir ko darīt - lai ir pietiekoši daudz tumsas, ko mēs varam izgaismot :)))

tija - 2012-09-30 22:35
Inesīt, es esmu pilnīgā sajūsmā, ka šī tēma ir sadaļā "Mīlestības formula", jo apziņas paplašināšana patiešām ir visīstākā formula, kuru "atrisinot", cilvēka dzīvē ieplūst laime un mīlestība :)

Jautājums par apziņas paplašināšanu aktualizējas ar katru dienu arvien vairāk arī jogas grupās, vēstulēs, sarunās - pasaule vispapkārt mostas. Un katrs atmodinātais modina kādu sev līdzās.

Tavi raksti ir vienreizēja literatūra katram, kurš tiecas uz apziņas paplašināšanu. Un es burtiski nevaru nociesties te vēl ierakstīt arī savu komentāru par šo vispapterošo tēmu, bez kuras Jaunais Laikmets un procesi, kas notiek un arvien intenesīvāk notiks ar cilvēkiem, nav iedomājms :)

Cilvēka individuālā apzināšanās vispirms notiek Ego līmenī - prāts tiecas un mācās izzināt pats sevi un izplest savas robežas. Piemēram, individuālais prāts, jeb apziņa paplašinās mācoties pieņemt pasauli tās dažādībā un atbrīvojoties no mentālajā ķermenī (prātā) iekapsulētām un Gaismas plūsmu ierobežojošām domformām (piemēram - stereotipiem).

Prāts, kurš tiecas sevi izzināt un apzināties, pakāpeniski apzinās arī to, ka viņa izplešanās ir ierobežota. Individuālās apziņas paplašināšanās, jeb attīstība apstājas, ja tai neseko Augstākās Apziņas ieplūšana cilvēka prātā, kurš būtībā ir tikai Ego instruments.

Augstākās Apziņas apzināšanās notiek, izšķīstot Ego robežām un piedzīvojot sevi, ikvienu un it visu kā vienotas Mīlestības lauku - Dievu. Augstākā Apziņa ir visu caursrāvojoša Gaisma, jeb dievišķa Mīlestība.
Redzamajā un neredzamajā Visumā nav nekā, kas būtu ārpus, jeb ko necaurstrāvotu Augstākā Apziņa - Gaisma - Dievs.

Piedzīvojot šo atklāsmi, notiek arvien izteiktāka Ego apziņas (prāta) paplašināšanās un Augstākās Apziņas, jeb Mīlestības plūsmas pastiprināšanās un apzināšanās cilvēkā un it visā, kas ir ap viņu.

Jau apzināti ļaujot caur sevi nepārtraukti plūst Augstākajai Apziņai, jeb Mīlestībai, cilvēks pilnībā atmostas. Atmošanās ļauj piedzīvot nepārtrauktas Mīlestības plūsmas apzināšanos un pat fizisku tās izjušanu ikvienā dzīves mirklī. Atmošanās ļauj cilvēkam aptvert Visuma kārtību un likumus (katrai rīcībai ir sekas; uz pasaules nav vainīgo; es esmu savas dzīves radītājs utt.).

Absolūta apzināšanās nozīmē arī sevis un savas dzīves atdošanu Dieva rociņā :)

tija - 2012-09-30 23:48
Un Inesīt, Tavi raksti par Dieva un Visuma likumiem ir Augstākās Apziņas ienešana cilvēku valodā, to nodošana cilvēkiem saprotamā veidā caur dzīves situācijām. Tie palīdz cilvēkam, kurš ir sevis izziņas ceļā un burtiski "paātrina" atmošanos.

inese - 2012-10-01 06:51
Paldies, Tiju. Tas ir apbrīnojami kā Tu raksti par to apziņas paplašināšanu. Es lasu un baudu un pilnīgi dzirdu kā Tu to stāsti.

Un kā man patīk, ka Tu saki - Jaunais Laikmets.
Tas tiešām tā ir:)

tija - 2012-10-02 23:49
Meitenes, kam šī izziņa interesē dziļāk - paralēli draugiem.lv domubiedros jogotājiem notiek disusija tieši par šo pašu tēmu. Un tajā ir viens burvīgs formulējums, ko tur šodien ielicis Valdis Svirskis - garīgo prakšu pētnieks un praktizētājs:

var teikt, ka ir mazais es un lielais Es; ierobežotais ego un dievišķā identitāte;
Tas, kļūs par tavu īsteno - es;
tālāk "tu" apjautīsi kas tas ir vienotais un Vienīgais Es;

Valdis šonedēļ būs vakara raidījumā "Šeit un tagad". Tēma - visi vēlamies būt laimīgi :)

baibam - 2012-10-03 00:21
Paldies, Tija par skaidrojumu un ieteikto diskusiju. Arī esmu šīs grupas biedrs un nu palasīšu!


Atpakaļ