Par līdzsvaru un atteikšanos Komentārs:
maara -
2012-09-14 00:40 Paldies, Ilze par rakstiņu. Domāju, ka mēs visas brīžam sastopamies ar šo griešanos vāveres ritenī, kad laika nepietiek nekam. Jā, man arī šķiet, ka varētu mierīgi aizpildīt 48 stundas diennaktī. Un vēl, kas man ļoti patīk - kontrolēt visu. Jo tik labi kā es, taču citi neizdarīs. Ha-ha-ha!!!
Bet nu jau pašai prieks, ka esmu sākusi pamazām mācīties dzīvot citādi - paļaujoties uz citiem, saprotot, ka daļa problēmu nav risināmas, bet daļa atrisinās pašas. Tātad uz maniem "stiprajiem" pleciem paliek tikai pavisam nedaudzas, kuras vēl arī labāk būtu saukt par "svētībām" (atceramies Inesītes stāstīto par tām mūķenēm, kurām bija aizliegts lietot vārdu problēma).
Un patiesībā, kad sāc ļauties un pamazām reizi no reizes pamani, ka šīs ļaušanās rezultātā tiešām Dievs sakārto lietas, kuras pirms kāda laika būtu ar zobiem un nagiem cīnījusi pati (un visticamāk neizcīnījusi), tad kļūst tik labi un mierīgi un aug tas, ko sauc par paļāvību. Un tas viss rada tādu harmoniju un prieku!
Lai mums visām miers, harmonija, paļāvība un TICĪBA!!!
sadaļa: BĒRNI UN VECĀKI autors: ILZE GULBE
Šogad septembra sākumā vēlēju citiem vecākiem un bērniem Laimīgu jauno gadu! Skolas atsākšanās ir tāds pozitīvs šoks visiem vecākiem, kam ir bērni skolas vecumā - beidzas brīvais vasaras režīms, atvases atkal jāiedabū kaut kādos rāmjos, tad vēl visu pulciņu, treniņu, aktivitāšu koordinēšana, kas, kur, cikos, kas paņem, kas nodod, utt. - vārdu sakot nebeidzama loģistika. Man pašai ir jāsakoordinē divi grafiki (divas meitas) - kā es smejos, otrā septembra nedēļa jau ir stipri labāka par pirmo (domāju organizētības un sapratnes ziņā, kas notiek), viss pamazām ieiet sliedēs. Līdz ar savām jaukajām atvasēm - esam mēs - vecāki, katrs ar savu dzīvi un savu unikālo kombināciju. Kā lasīju pēdējā GEO žurnālā, uz planētas patreiz ir 7 miljardi un 55 tūkstoši iedzīvotāju. Pa lielam - 7 miljardi un 55 tūkstoši unikālu kombināciju, kā būt laimīgiem, piepildītiem, kā saklausīt un realizēt savas sirds vēlmēs, kā nodzīvot savu unikālo dzīvi skaisti un laimīgi. Man pašai paralēli profesionālajai darbībai gadiem ilgi ir vairāki nemainīgi hobiji - interese par garīgām lietām, sports, interese par māklsu un mūziku, labām grāmatām, labiem vīniem un ēdieniem utt. Un ik pa laikam spontāni uzrodas kaut kas jauns - kādas interses pazūd, parādās jaunas. Jāatzīst, ka visspilgtāk, tas tomēr izpaužas septembrī, arī pieaugušajem, tas sava ziņā ir mācību gada sākums dažādiem kursiem, pulciņiem, utt. Šovasar biju ļoti priecīga, ka beidzu fotografēšanas pamatkursu. Kapēc to visu rakstu? Katru reizi, kad kaut ko vēlies ieplānot sev vai tikai sev uz partnerim divatā, kamēr ir augoši bērni, rodas jautājums - kur ir tas pareizais līdzsvars starp laika un citu resursu veltīšanu bērniem, ģimenei kopumā un tikai sev. Te nav un nevar būt viena atbilde, katram viņa būs citāda, un tomēr ir dažas pamatlietas, pamattavērtības, kuras var palīdzēt pieņemt sev pareizo lēmumu un saglabāt veselīgu līdzsvaru starp savu, bērnu attīstību un veselīgām partnerattiecībām.
- Vai es kā sieviete - ģimenē, partnerattiecībās esmu laimīga? Tas ir pirmais pamatu pamata jautājums. Ja sieviete ģimenē nav laimīga, neviens nav laimīgs. Tas arī attiecas uz ģimeni, kur mamma/tētis viena/s audzina bērnu/s, vai nav par daudz atdots un par maz veltīts sev?
- Partneru attiecības nāk pirmās - pirms bērniem. Ja nebūs labas un harmoniskas attiecības starp partneriem/vecākiem, pārējais arī šķobīsies. Tas ir kā pamats.
- Vislabākais veids kā audzināt bērnus ir attīstīt sevi. Bērni aug vecāku radītā vidē. Mēs varam runāt un stāstīt, cik un ko gribam - viņi mūs vienkārši kopē, viņi elpo mūsu radīto vidi, uzsūc mūsu vārdus un domas, un ir precīzākais rentgens un vērīgākais detektīvs pasaulē - pamana, noskenē pilnīgi visu un vēl mazliet.
- Viss Līdzsvarā - pārāk liela noslogotība gan bērniem, gan vecākiem rada nevajadzīgu stresu. Jāatsāj vieta spēlei, nekā nedarīšanai, būšanai klusumā, spontanitātei un citām jaukām lietām.
Te nu ir vieglu uzkāpt uz grābekļa, vismaz man noteikti. Esmu absolūta dzīves baudītāja visās izpaumēs. Ātri aizraujos, varētu aizpildīt bez problēmām 48 stundas diennaktī. Par laimi Dievs ir gudrāks - organisms, intuīcija pasaka priekšā - nu pietiek. Tā nu šogad sev arī biju uzražojusi uz septembri tādu grafiku, ka maz neliekas. Vasarā viss likās iespējams, jo bērni dzīvojās brīvā režīmā, biju piemirsusi, kas notiks septembrī. Tā nu svētdienas vakarā, braucot mājas no pēdējās jauno lektoru apmācības pie Ineses Pavasara studijā, man bija pilnīgi skaidrs, ka ar mazliet skmuju un reizē atvieglotu sirdi, atteikšos no mīļotās spāņu valodas, kuru jau mēģinu sākt mācīties trešo reizi. Pati esmu priecīga par šo lēmumu, jo tad varu tā skaisti turpināt attīstīt savu nekustamo īpašumu biznsesu, kur ir ļoti daudz darāmā, darboties Pavasara studijā, pasportot, meditēt, pavadīt laiku ar bērniem, ļauties dažādām mākslas un citām sirdij tuvām dzīves baudām, ceļot divatā un četratā - būt harmonijā, būt Līdsvarā! Sava azartiskā rakstura dēļ nāksies zaudēt mazliet naudas par spāņu valodas kursiem, bet es vienmēr saku, ka labāk ir pamēģināt un atteikties, nevis nemēģināt un palikt neziņā. Izmēģināšana nekad neatsāj nožēlu, Tu skaidri zini, kāpēc tagad nē, un tā ir burvīga sajūta. Turpinu Jaunā gada septembra mēnesi ar dažādām jaunām iecerēm un tālējošiem plāniem un ķeru reālu kaifu no savas dzīves. Manī nav stresa, ir prieks un bauda par to, kas notiek un kā tas notiek. Kad esi harmonijā, līdzsvarā, tad ir viegli iekļauties Dievišķajā plūsmā un daudz kas, ja ne viss, notiek it kā pats no sevis - Lielais Diriģents visu sakārto, ja Tu ļaujies un necīnies. Jāatzīst vēl dažas dienas atpakaļ grozījos naktī un domāju, kā lai šo visu pagūst - un tik vienkārši - viena maza atteikšanās un harmonija atkal mājās. Pavasarī līdzīgi atteicos no viena izdevīga līguma biznesa jomā un izrādījos vinnētāja.Te nu mūžīgais teiciens, ka dažreiz mazāk ir labāk, ir gluži vietā. Novēlu Tev piepildītu, harmonisku, laimīgu, radošu "Jauno gadu" - lai Tu atrodi sevi, nebaidies izmēģinat to, ko Tu vēlies, esi radoša, neliedz to sev un māki arī tikpat viegli atteikties. Dievam patīk laimīgi cilvēki, kas ir draiski un ļauj sev spēlēties, nu gluži kā bērni! Un neautzver sevi pārāk nopietni, tas rada vieglumu mīlēt un priecāties! Uz tikšanos Pavasara studijā!Tver mirkli, Ilze
|