sadaļa: LEKTORI RAKSTA

autors: DACE KALĒJA

Esi sveicināta šai skaistajā septembra dienā! Kad pa kādam baltam plīvuram rotājas debesīs, kad saulīte silda tāpat kā vasarā un vējš rotaļājas bērzos, nāku satikties ar Tevi. :) Gribu parunāties par domām. Par tām domām, kas pašas šaudās pa galvu, kuras nav plānveidīgas, bet pašas „atgremo” dienas notikumus, gatavojas jauniem notikumiem un tā tālāk.

Vai Tu kādreiz esi dzirdējusi, ka domām ir liels spēks? Ka domas mēdz piepildīties, tās materializējas. Un ko Tu dari ar savām domām?

Vai esi ieklausījusies savā galvā? Kas tik tur nenotiek! Es reiz pamēģināju - pilnīgs haoss un sviests! J Nu iedomājies, es vārīju vakariņām zupu, mizoju un griezu kartupeļus un domāju: „Rīt būs agri jāceļas. Ai, aizmirsu piezvanīt vienam klientam. Nezinu, vai zvanīt labāk tagad vakarā, vai rīt no rīta? Laukā baigais vējš. Labi, ka vēl nelīst. Jāapliek taču kaķenei tā blusu siksniņa, viņa sāk jau kasīties. Būs mammai jāpiezvana. Kur diez tas puišelis palicis? Ritenis sētā viens pats nosviests. Foršas ir tās ekskursijas bildes. Būs jāaizsūta dažas draudzenei. Nesaprotu, tam klientam apstiprinās to pārrēķinu vai nē. Varbūt rīt Annai jāpiezvana un vēl jāparunā…” Nu un kā Tu domā, kāda beigās tā zupa? Ļoti haotiska. Un šie vēl nebija tie nosodošākie un negatīvākie domu gājumi. Ikdienā mūsu domu mākoņos lidinās arī negatīvas, neapmierinātas domas, šaubas, dažādi plāni variācijās un paredzējumi –būs tā vai šitā, vai labāk darīt vēl tā.  Un jo vairāk savas domas sadzirdu, jo vairāk saprotu, ka negribu, ka manā galvā tā notiek.

Ar domām es gribētu, lai ir tā, ka galvā tikai pozitīvas. Ne šaubas, ne neticības vai bailes! Tad darot kādus konkrētus procesus, domas būtu  klāt pie procesa. Ja gatavoju ēst vai cepu maizi, tad lai šim procesam tiek viss labais, kas var tikt, ja masēju bērnam pēdas, tad lai no manu roku enerģijas tiek kopā ar domām viss labais.

Vairākus gadus atpakaļ es jau sāku savas domas analizēt - laist caur filtru. Labās domas vairot, neitrālās, lai arī paliek, bet sliktās uzreiz saucu STOP!  Un tad sapratu, ka domāšana jau ļoti saistīta ar uztveri. Es esmu tas, ko es domāju. Tātad, ja negatīva uztvere, nu kā lai padomā labas domas? Tātad arī uztveri nācās mainīt. Katrā situācijā, cilvēka rīcībā u.t.t. saskatīt to labo. Un tas jau ir pirmais solis pretī smaidam un jaukākai ikdienai. Arī tuvāk harmoniskai saskaņai ar apkārtējiem. Ja visā meklēju tikai labo, tad vairs neinteresē uz kādu aizvainoties, jo vainīgos jau nemeklēju. Katrā situācijā meklēju to labo iemeslu, jo zinu, ka viss, kas notiek, notiek uz labu. Un tā meklējot to labumu jau atrodu.

Tagad jau es esmu uz tā ceļa, kad negribu, ka mana zupa, ko ēdīs visa mana ģimene būs ar šo domu haosu piepildīta. Tātad arī gribu iegriezt radošā gultnē un atbrīvoties no domām, kuras manā zupā nav vajadzīgas. Tagad jau apzināti kartupeļus mizojot domāju: „Tādi skaisti dzelteni bumbuļi. Kā mazi Saules bumbulīši gulējuši mīkstā Zemes gultiņā. Zeme viņus turēja savā klēpī un mīļoja, un aijāja. Un lietutiņš veldzēja. Viņos Zemes spēks un Saules enerģija, Saules bumbulīši, Zemes spēks un Saules enerģija. Tādi īsti Saules bumbulīši. Ielikšu grāpī, visi sadosies rokās ar burkāniņiem un būs tāda draudzīga un harmoniska ģimene. Lai mēs visi, kas baudīsim šo zupu, esam saticīgi, mīļi un veseli! Arī smaidīgi kā šis iešķēlies kartupelis!...” Un esmu pārliecināta, ka šī būs pilnīgi cita zupa J

Klausījos šovasar Ekharta Tolles lekcijas. Vienā no tām viņš teica, ka viņš nedomā nemaz. Viņš tāpat  kā visi zālē sēdošie,  klausās uz vārdiem, kas pašam nāk pār lūpām. He, ir interesanti, viņš saka J Protams, ka tādu līmeni lai sasniegtu ir ļoti daudz jāstrādā… Bet, vismaz, tik daudz pieklusināt domas, lai varu savu sirdsbalsi kādreiz arī sadzirdēt.

Un tajos brīžos, kad es negribu domāt neko, pie sevis dungoju tautasdziesmu:

Dod, Dieviņi, kalnā kāpti,

Ne no kalna lejiņā!

Dod, Dieviņi otram doti,

Ne no otra mīļi lūgt!

Tīri automātiski dungoju, atkārtojot daudzas, daudzas reizes. Kamēr dungoju, tikmēr lieko domu nav. Ļoti šī tautasdziesma mani uzrunā un apzinos, ka tā ļoti dziļi arī manī strādā.

Šobrīd jau ieviešu arī skaitāmpantiņu, kuru man iemācīja Liepājas Pārsla.  MIERS, PRIEKS, MĪLESTĪBA!  SATICĪBA, VESELĪBA! Variēju skaitāmpantiņu  atkarībā no noskaņas un situācijas.

Atkal automātiski atkārtoju neskaitāmas reizes. Un zini, domas pa galvu klejo arvien mazāk.

Un pilnībā par domām es piekrītu Nīla Donalda Volša teiktajam grāmatā Sarunas ar Dievu : „TAVA DZĪVE VIENMĒR IR TAVU DOMU REZULTĀTS PAR DZĪVI”

Lai mūsu domas vienmēr gaišas, radošas un mīlestības pilnas!

Dace (*-*)