Par ērgļiem un mums


Komentāri:

baibam - 2012-09-10 20:36
Stāsts ir vienkārši fantastisks! Paldies! Domāju, šis dos spēku visiem, kas nezina, vai izturēs līdz galam un vai vispār vērts izturēt.

baibam - 2012-09-11 16:55
Bilbo- vai vari iemest linku, kur tu skatījies? Paldies!

baibam - 2012-09-12 06:04
Vau, nemaz nezināju, ka ērgļi dzīvo tik ilgi.

baibam - 2012-09-12 06:25
bilbo- palasīju gūgli, laikam ne viss ir gluži kā stāstā, bet tomēr stāsts ir skaists arī kā leģenda.

baibam - 2012-09-12 19:30
Pašas tās ligzdu netaisa, es gan nezinu, kāpēc. Bet parazitējošās dzegužu sugas ir dažādas un dēj līdzīgas olas kā tiem putniem, uz kuriem parazitē. Dzeguzēna brēciens esot audžu vecākiem neatvairāms (skanot kā vesela ligzda pilna ar pašu bērniem) un viņi baro dzeguzēnu, kaut vizuāli viņš nav līdzīgs pašu mazuļiem.


sadaļa: MĪLESTĪBAS FORMULA
a
utors: INESE PRISJOLKOVA

 Reiz vasarā pie mums birojā bija ienākusi mūsu lektore Sarmīte un sāka stāstīt fantastisku stāstu, kas dabā notiek ar ērgļiem, bet dzīves laikā var piemeklēt mūs katru.

Man šajā dzīves periodā ir sanācis būt blakus cilvēkiem, kam ir ļoti smagi, un tieši tai brīdī es atcerējos par ērgļiem un tieši tādēļ vakar – lektoru kursu noslēgumā, lūdzu Sarmīti pastāstīt šo stāstu. Un viņa man atsūtīja rakstu, kuru šodien gribu nodot tālāk Tev.

Es ļoti reti, kad nerakstu pati, bet iekopēju fragmentus no citu autoru darbiem. Šodien būs tā reize. Andrejs Šapovalovs to ir pateicis un izstāstījis tik labi, ka man nav ambīciju to izdarīt labāk. Es vienkārši gribu nodot Tev šo spēcīgo domu:

Ērglim apmēram dzīves vidū ir periods, kad viņš padodas. Nosēžas kaut kur zemē, ielejā, lai nomirtu. Viņam nav mazinājusies redze, dzirde, nebija fizisku ievainojumu. Zinātnieki nesaprot, kāpēc tas ērgļa dzīvē notiek. Viņš vairs nepretojas, katrs dzīvnieks var tos saplosīt, viņa redze, dzirde notrulinās, spārni kļūst nespēcīgi. Šis periods ērgļa dzīvē var ilgt vairākus mēnešus vai pusgadu.

Šajā periodā citi ērgļi, tikai tie, kuri izgājuši cauri šādam periodam, no augstumiem ierauga ērgli. Tie sāk medīt viņa vietā un mest tam gaļu. Ērglis – vientuļš putns, kurš mīl būt vienatnē ar dabu un savu upuri. Ērgļi sāk riņķot ap šo un atgaiņāt zvērus, kuri grib viņam uzbrukt. Jaunie ērgļi to nespēj saprast. Tikai tie, kuri paši izgājuši cauri šādam periodam.

Ērglim šinī laikā pats galvenais ir sākt ēst, to neviens cits viņa vietā neizdarīs. Ja arī tu pats nespēj ēdienu sagādāt, kad tev kaut ko nomet, lūdzu, ēd! Ja arī tu pats nespēj sasniegt to, par ko sapņo. Jā, tu sapņoji, jā, varbūt tu pat lidoji. Pienāk brīdis ērgļa dzīvē, kad viņš neko vairs negrib darīt, viņš vienkārši padodas, apstājas, iet pretim nāvei. Daudzi ērgļi nomirst. Zinātnieki apraksta tādu ainu, ka ap sēdošo ērgli var būt vairāku citu skeleti, kuri atteicās ēst to, ko viņiem nometa.

Kad ērglis sāk nedaudz ēst, viņš nevar lidot, jo spārni atrofējušies, ja putns nav lidojis. Tad ir kāda augstiene, uz kuru ērglis sāk virzīties, jo nevar lidot. Kājām, ieķeroties ar knābi, pievelkoties. Pats interesantākais ar ērgli notiek ne tur, kur viņš ēda gaļu, bet tur augšā. Tur redzams, vai viņš grib izdzīvot. Tas ir ļoti atbaidošs process. Ērglim sāk izkrist spalvas. Pašas no sevis. Viņš kļūst galīgi pliks. Viņam visu pienes. Citu ērgļu misija ir viņu uzturēt pie dzīvības mēnešiem ilgi. Kad viņš tur sēž, visas spalvas neizkrīt. Ērglim nākas tās izraut, ievainojot sevi līdz asinīm. Jaunas nesāk augt, kamēr visas vecās netiek izrautas. Citi ērgļi arī palīdz, kur viņš pats nevar aizsniegt. Viņš izrauj no savas dzīves visu veco, visu, kas traucē dzīvot, kustēties. Te atklājas vai viņš tiešām grib dzīvot. Vai viņš būs gatavs no savas dzīves izraut visu, kas neļauj lidot, visu veco, kas neļauj apaugt ar jaunā spalvām un no jauna uzlidot.

Pats interesantākais ērgļa dzīvē ir brīdis, kad viņš izrauj pēdējo spalvu. Tad, tikai tad sāk augt jaunās, viņš kļūst varens un skaists, viņš redz daudz skaidrāk, asāk, tālāk, lido divreiz augstāk kā agrāk, sāk medīt tā, kā nekad agrāk, kļūst daudz stiprāks kā bija jaunībā. Viņš citādāk skatās uz citiem ērgļiem. Viņam sirdī ir kaut kas daudz vairāk par to, ko ielika bērnībā. Ja arī es esmu piedzimis vistu kūtī, tad es tur nepalieku! Vistu aplokam ir divi metri, bet ērgļa spārnu atvērums ir 2,5 līdz 3 metri! Cik tālu tu gribi lidot? Lidojums ir tas, cik tālu tavs vārds aiziet, cik dziļi tu vari palīdzēt. Tas pats ērglis lido un, kad ierauga citu ērgli nāves ielejā, viņš sāk tam palīdzēt.

Nu ko šeit piebilst. Es esmu izgājusi šādu periodu kādus 8-9 gadus atpakaļ. Un varu apliecināt, ka cilvēks no ērgļa nemaz tik ļoti neatšķiras.

Ja gadījumā Tev šobrīd ir tāds periods – tad atceries, galvenais ir gribēt izdzīvot un ar laiku kļūt stiprākai. Ja kādam Tev blakus ir šāds periods, tad vienkārši palīdzi izdzīvot un kļūt stiprākam. Šis ir svētīts periods.

Ar mīlestību, Inese

Komentāri (17)  |  2012-09-10 18:55  |  Skatīts: 5841x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
liigat - 2012-09-10 19:17
Paldies!Fantastisks raksts, jo es sevi dotajā brīdī varu pieskaitīt pie ērgļiem, kam sāk izkrist spalvas!

ilze - 2012-09-10 19:23
Paldies Inese par rakstu un Sarmītei par stāstu! Spēcīgi teikts. Domāju, ka visiem ir bijuši šādi periodi - stiprākā vai vājākā izpausmē. Tieši šādos dzīves periodos mēs saprotam cik daudz spēka mūsos patiesībā ir iekšā un kas ir mūsu patiesie draugi - kad esm tur lejā, nevis kalnā augšā.

ronda - 2012-09-10 19:29
Paldies, brīnišķīgs stāsts! Patiešām nākas secināt, ka mēs ne ar ko neatšķiramies no ērgļiem :)) Es šobrīd esmu ērglis, kas pats plūc sev atlikušās spalvas ārā :)) Veiksmi citiem ērgļiem! :)

baibam - 2012-09-10 20:36
Stāsts ir vienkārši fantastisks! Paldies! Domāju, šis dos spēku visiem, kas nezina, vai izturēs līdz galam un vai vispār vērts izturēt.

essa - 2012-09-11 03:11
Paldies,Inesīt, arī no manis, ka padalījies ar šo brīnišķīgo stāstu! Šis stāsts ir no jauna iegūta vērtība,pēc kura izlasīšanas domās atkal un atkal pie tā atgiežos un kas saglabāsies sirds dziļākajos "plauktiņos" bez laika noilguma.Pavisam vienkāršs jautājums "Cik tālu tu gribi lidot?"....un tomēr atbildēt nav tik viegli...

bilze - 2012-09-11 06:18
Paldies arī no manis!
Tas nāk īstajā brīdī, kad esmu apmaldījusies domās un sāk pietrūkt pacietības.. Bet nu izskatās, ka tās spalvas, kas neizkrīt, būs jāizrauj.. Citādi pie lidošanas netikt..

bilbo - 2012-09-11 09:25
Manuprát sasaucas ar féniksa atdzimsanu no pelniem - tá ir ká jauna piedzimsana. :) Vél paskatíjos video internetá, ka tá patiesám notiek. Interesants fakts!

baibam - 2012-09-11 16:55
Bilbo- vai vari iemest linku, kur tu skatījies? Paldies!

bilbo - 2012-09-12 02:16
baibam - nav viens konkrēts video, iegūglē eagle molting, vai eagle rebirth.
Lasīju, ka apm 40 gadu vecumā ērglim sāk izkrist spalvas, un šim lielajam varenajam putnam tas rada depresiju - kļūt noplukušam un nespēcīgam. Viņam jārāpjas augstāk klintīs, lai citi zvēri viņu nevarētu saplosīt. Ja viņš izrāda vēlmi dzīvot un pārcieš savu lepnības krīzi, ja viņš pieņem pārtiku no citiem ērgļiem un palīdzību veco spalvu izraušanā, tad viņš iegūst vēl papildus 30 gadus, ko dzīvot.

essa - 2012-09-12 05:28
Man patika šis video
http://www.youtube.com/watch?v=6tup3bWLt9Q

baibam - 2012-09-12 06:04
Vau, nemaz nezināju, ka ērgļi dzīvo tik ilgi.

Dace Kalēja - 2012-09-12 06:13
Es reiz noskatījos televīzijā raidījumu kā Dzeguzes māte svešu putnu ligzdās iedēj savas olas. Tas, protams, nebija nekāds pārsteigums, bet pārsteigums bija tas, kad redzēju, kā mazais dzeguzēns pēc izšķilšanās uzreiz ligzdu iztīra - izmet visas olas un arī citus putnu mazuļus, ja tādi jau ir izšķīlušies. Tik dīvaini tas izskatījās. Tāds mazs un visu pēc kārtas paņem uz savas muguras un atmuguriski kāpjoties pārmet pār ligzdas malu. Tātad instinkti.
Ļoti bieži domāju, ka arī cilvēkbērnos ir dažādi instinkti, bet mēs nevis skatāmies, kā bērns pats rīkosies konkrētā situācijā, bet paši ar to savu dzīves gudrību dodam padomus. Vai vajag?

baibam - 2012-09-12 06:25
bilbo- palasīju gūgli, laikam ne viss ir gluži kā stāstā, bet tomēr stāsts ir skaists arī kā leģenda.

inese - 2012-09-12 18:25
O, runājot par dzeguzēm. Vai kāds zina kur tur tā "sāls". Vai dzeguzei vienkārši pašai nav ligzdas?
Kapēc viņas tā dara?


baibam - 2012-09-12 19:30
Pašas tās ligzdu netaisa, es gan nezinu, kāpēc. Bet parazitējošās dzegužu sugas ir dažādas un dēj līdzīgas olas kā tiem putniem, uz kuriem parazitē. Dzeguzēna brēciens esot audžu vecākiem neatvairāms (skanot kā vesela ligzda pilna ar pašu bērniem) un viņi baro dzeguzēnu, kaut vizuāli viņš nav līdzīgs pašu mazuļiem.

inese - 2012-09-12 21:21
Pilnīgi apbrīnojami. Cik Daba ir daudzveidīga :))

dzanita - 2014-09-04 18:27
Tik intersanta ir dzīvnieku pasaule! Šādu faktu par ērgļiem es nebiju dzirdējusi.... Toties zinu par dzeguzēm. Dzeguzes savus bērnus iedēj svešu putnu ligzdās tāpēc, ka tās pašas nespētu savu bērnu izaudzināt, jo viņas pārtiek no spalvainajiem kāpuriem, kurus nēed neviens cits putns, savukārt viņu mazuļi pārtiek no "mīkstajiem" tārpiem un kukaiņiem, ar kādiem, savukārt, citi putni baro savus mazuļus. Cik fantastiska ir daba!! Cik fantastisks ir arī mūsu ķermenis - kā tas spēj sevi sadziedēt, jo tas ir dzīvs, bet... ar vienu nosacījumu - ja mēs paši to vēlamies... gluži kā ērglis...


Atpakaļ