Apstādini ikdienas steigu


sadaļa: LASĪTĀJI RUNĀ

Labdien!

Arī es, tāpat kā Tu, esmu ceļā uz laimi. Kāpēc es saku - ceļā? Jo visa dzīve ir ceļš, un laime ir visu dzīvi ik uz soļa. Dzīvē valda steiga, kuras rezultātā bieži vien nepamanām, kā paskrien skaistie, laimes pārpilnie brīži.

Kādu dienu, kad bija ļoti saulains un skaists laiks, ravēju puķu dobi un nejauši nolauzu rozes zaru. Tas bija tik krāšņs, spilgts un tai pašā laikā maigs. Un es aizdomājos par sievišķību, pašapziņu un labsajūtu - par tām lietām, kas man dzīvē ir ļoti svarīgas.

Arī mēs, sievietes un mūsu būtība būt sievietei ir ļoti trausla. Tas kā mēs iekšēji jūtamies, redz apkārtējie, jo ja esam nogurušas, jūtamies slikti, apkārtējie to redz. Gluži kā roze, kas nolūzusi no zara un atstāta bez ūdens, sāk vīst. Tas viss ir redzams, lai vai kā censtos ar meikapa palīdzību to visu maskēt. Daudzas no mums diemžēl grēko ar sievišķību, darot darbus, kam nepieciešams spēks un liela izturība, tā pazaudējot skarbajā ikdienā sevi kā sievieti. Daudzas raujas pat divos darbos, lai pabarotu ģimeni, pēc tam uzturot māju, nemaz nemanot, ka zem acīm parādījušies loki un 25 gadu vecumā jau pirmās krunciņas ap acīm. Tāda reiz bija mana ikdiena. Es diezgan ilgi biju iegrūsta skarbajā ikdienā un neredzēju savām problēmām ne galu ne malu. Bet tad, kādu dienu apsēdos un aiz laimes sāku raudāt, jo ieraudzīju, cik skaisti saules stari spīd starp zariem. Cik skaistas ir rudens lapas, kas nokritušas zemē. Tas ir laimes pārpilns mirklis, kuru nevēlējos palaist vaļā. Tas manu skrējienu apturēja.

Tāda ir daudzu sieviešu ikdiena, bet vai Tu esi padomājusi šajā steigā apstāties un izbaudīt miglas pārpildīto rītu, caur kuru cauri spīd zeltainie saules stari? Tikai nesaki, ka Tu to nevari, jo nav laika. Tu vari ikrīta kafijas vai tējas rituālu padarīt baudāmu, nevis "uz ātro iegūt tonusu". Izej pagalmā, vai pieej pie loga. Ir rīts! Daba mostas, cilvēki mostas, mīlestība mostas!

Apstādini ikdienas steigu. Izbaudi. Sāc baudīt rīta agrumu, jo rīta dvesma dod mums spēku ikdienai. Nesteidzīgi baudi un tad ļaujies dienas plūdumam ar jaunu enerģiju. Ar smaidu un mīlestību.

Šis mirklis neprasa daudz, tik vien kā to ieraudzīt. Un Tad jūti, kā enerģija Tevi pārņem. Kā laimes sajūta pārņem Tevi savā varā. Un Tu kļūsti laimīgāka. Ikdiena gaišāka.

Atgūsti savu būtību būt sievietei arī ikdienā, kura prasa spēku un izturību.

Man patīk būt sievišķīgai un laimīgai un es vēlos, lai arī Tu esi sievišķīga un laimīga!

Ar cieņu,

Zanda Tiesniece

Komentāri (4)  |  2012-09-03 17:43  |  Skatīts: 2705x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
nanija - 2012-09-04 00:02
Paldies, rakstiņš ir īstajā laikā! Ar šo dienu, kad bērni sākuši savas skolas gaitas, jaunu mācību gadu, esmu pieņēmusi lēmumu uzsākt jaunu mācību gadu- un iemācīties būt laimīgai un sievišķīgai. Tas ir nopietns projekts, jo ikdienas teigā- glābjot pasauli- risinot mammas, māsas, bērnu problēmas, par sevi biju aizmirsusi.

liigat - 2012-09-04 20:36
Ļoti jauks pārdomām bagāts raksts. Rozei ir vajadzīgs arī ūdens, ja to nelej tad tā nokalst, tāpat arī ar sievišķību, ja to nekopj, tad sieviete vairs neizskatās pēc sievietes. Novēlu VISĀM atrast laiku sevis palutināšanai, lai vienmēr būtu sievišķīgas un laimīgas.

saulgrieze - 2012-09-05 23:07
Mīlu būt kustībā... Kad no rītiņa izskrienu cauri mežam, savācot gaileņu un apšubeciņu grozu, pa ceļam apbrīnoju rasu, kas saules staros spoguļojas zirnekļa tīkos visās varavīksnes krāsās, sasmeļos tik daudz meža burvestības un krāšņuma. Tad veikli samīļoju māju, pie viena sakārtojot savu enerģētiku (pēc Ineses brīnišķīgā padoma!!!), un arī pagatavojot ko īpašu pusdienām. Pēc tam labiekārtošanas darbi mājas pagalmā, kur skanīgās putnu dziesmas mijas ar malkas cirvju klaudzieniem, kad mani mīļie vīriešcilvēki zāģē un skalda malku. Tad vakarpusē deju treniņi, un vakarā pazūdu mīļotā apskāvienos...gandarīta un laimīga...Šo visu rakstot arī apjaušu, ka daru to, kas man patīk, lutinu sevi ar šo īpašo sajūtu sevī, un tīksminos, kā dzīve mutuļo! Mana sievišķība šobrīd ir šāda, un kamēr rakstu šīs rindas, man dāvātā roze vāzē sārta pietvīkusi smaržo :)))


iedvesma - 2012-09-05 23:56
Apstādināt šo ikdienas steigu sanāk tad, kad pašas nolemjam apstāties. Tas ir brīžos, kad ikdienā ir iezadzies nemiers, haoss apkārt, domās... Ir jāpadara tik daudz, bet haosa iespaidā mēs ļaujamies stresam un beigu beigās esam nonervozējušās par veicamajiem darbiem un gala rezultātā nekas nav padarīts, jo tiklīdz sākam darīt vienu darbu, prātā ir vēl daudz nepadarītā, kas šķiet svarīgāki par tajā mirklī veicamo. Tā ar mani bija vakar, aizvakar un daudzas iepriekējās dienas, līdz es šorīt sev pateicu, STOP. Es sapratu, ka nejūtos tā kā GRIBU justies...
Vispirms es izgulējos. Pēc nesteidzīgām brokastīm ieritinājos atpakaļ zem mīkstām segām un 2 žurnāliem - Shape un Annas Psiholoģija. Pāršķirstīju un mani uzrunāja raksti, kur ir runa par sievišķību, mērķiem, sevis mīlēšanu. Kā rezultātā ieslēdzu http://www.ramatalks.com, paņēmu Laimes Dienasgrāmatu un pirmo reizi mūža sarakstīju savus šī brīža nodomus, lielos mērķus un pateicos Dievam, ka man ir dotas VISAS iespējas, lai tiektos pēc tiem. Un tad sāku berzt māju, visus stūrīšus, gluži kā Inese saka - katru cm ar lielu mīlestību. Pēc kā uzvāriju jaunās ražas dārzeņu zupu un iegāju dušā - ar domu, ka stāvu zem liela, stāva, dzidra ūdenskrituma, kas aizskalo visu negatīvo enerģiju un pēc kā istabā iededzināju vīraciņu un salutināju sevi ar smaržīgu svietkrēmu. It kā šķiet, ka tas viss ir ikdienišķs, bet kad to dari ar nodomu, apzināti - ja, sakārtot savu enerģētiku, tad šis darbs vairs nav pienākums, bet gan lietas, kuras izdarot, mana enerģija vairojas un pašsajūta atkal ir loti, ļoti laba... Atliek vien šīs sajūtas vairot un piedomāt pie tā ik mirkli...
Nu jau brālītis ieradies mājās, likšu galdā siltu zupu, pēc kā izvilkšu no skapja košu kleitu un vakarā došos uz skolu...

Paldies, jums, meitenes, ka atgādināt, ka būt sievišķīgām, tas mums ir kā pienākums. Paldies, ka dalāties, kā to panākat... Pienākums būt laimīgām, līdzsvarotām un ar mīlestību piepildītām, lai no uz mums skatoties, apkārtējie sajustu, ka mēs ESAM SIEVIETES! :-)


Atpakaļ