Atkarība un laimes terapija


sadaļa: LEKTORI RAKSTA

autors: BRIGITA MIRONOVA-STANKĒVIČA

Sveiciens vasaras pilnbriedā!

Ir pagājis krietns laiks, kopš pēdējo reizi rakstīju. Pa šo laiku ir daudz kas skaists noticis un arī daudz mācību nācies apgūt. Var tikai nobrīnīties, cik ātri viss materializējas – gan labais, gan „noderīgais”J

Vienu pamatīgu mācību šovasar uz savas ādas izbaudīju un tās ir atkarības važas – manā gadījumā tā ir smēķēšana. Tā kā atkarības seminārā pie Ineses dalījos savā pieredzē, viņa man mīļi lūdza – vai varu par to pastāstīt arī plašākai auditorijai, jo šī atkarība skar daudzus, arī Pavasara studijas sekotājusJ. Es ar prieku piekrītu, jo, ja kādam tas palīdzēs – būšu par to ļoti laimīga.

Esmu bijusi „pārliecināts pīpmanis” turpat 10 gadus. Kad sapratu, ka tas mani beidz nost – ar gribasspēku atmetu. Pēc 1,5 gada atkal atsāku, jo tam bija „daudz iemeslu”. Sākumā tikai vienu, un tad vēl vienu un tad jau atkal biju tas pats „pārliecinātais pīpmanis” līdz pieteicās meitiņa un loģiski, ka tad nepīpēju. Tad sākās arī mana laimes terapijaJ

Un neskatoties uz to, ka katra diena manā dzīvē ir laimes un harmonijas piepildīta, TAS „sliktais” jau nesnauž – atliek vien kļūt vājākam, kā atkal pašam nemanot tiec graujošā enerģētikas virpulī.

Kad atkal – 2 mēnešus atpakaļ atsāku smēķēt, tas notika pavisam nemanot – vīna glāze vakarā, jaukā smēķētāju kompānijā – nu labi es ar vienu cigareti tā skaisti nokūpināšu. Un atlika man to vienu cigareti nokūpināt, kad mans „nikotīna monstriņš” bija pamodies un sākās dialogs „Nu varbūt vēl vienu? Tagad ir tik piemērots brīdis – Tev ir skumīgi, iepriecini sevi.... Tev paliks labāk” Tā viņš urda un urda līdz nemanot es sapratu, ka atkal esmu atkarīga. Es vairs nevaru iztikt bez cigaretes un punkts visam bija tas, ka tikai dēļ cigaretēm braucu vēlu vakarā uz veikalu. Sapratu, ka esmu iekritusi. Tikai tagad vairs man nevajadzēja tik daudz laika ( 10 gadus) , lai apjēgtu, kādu postu cigarete man nodara.

Viss mans iekšējais Spēks un enerģētika bija sagrauta. Es jutos neapmierināta ar sevi, jutos fiziski slikti, neko negribējās. Mīcījos no vienas vietas uz otru bez kāda mērķa – pilnīgi nelietderīgi izšķiedu savu laiku. Manī pazuda prieks un radošums. Es sapratu, ka esmu pati sevī viena mēneša laikā  iznīcinājusi to, ko biju būvējusi divus gadus. Es pazaudēju iekšējo mieru un līdzsvaru. Katra cigarete kā pa spirāli mani dzina arvien zemāk un zemāk bezdibenī.

Un tas sākās ar maldīgu priekšstatu par to, ka man būs labāk – es skaisti izsmēķēšu to vienu cigareti un viss būs atkal labi. Nekā – tas ir posts, kas sākas ar vienu cigareti. Un ļoti maldīgs priekšstats ir par to, ka tas ir patīkams process – cigaretes ir pretīgas – tās smird un garšo atbaidoši! Vēl piedevām tās bojā veselību un dārgi maksā. Vienu  linku nesen uzgāju https://www.apollo.lv/zinas/kas-patiesiba-ir-cigaretes-sokejosi/503605  

Kas tur ir labs? Uz šo jautājumu atbildēja mans „nikotīna monstriņš” – vajag kārtējo devu! 

Manī notika cīņa starp labo un ļauno. Un šajā cīņā man palīdzēja:

1. Apzināšanās, ka es sev ļoti daru pāri un ļoti spēcīga  vēlme pārtraukt smēķēt.

2. Grāmata „Kā viegli atmest smēķēšanu” Alens Karrs (izlasīju vienā dienā un tajā pat dienā nolēmu vairs nekad nesmēķēt).

3. Augstāko spēku klātbūtne. Es viņiem ļoti lūdzu, lai palīdz man viegli atbrīvoties no šīs atkarības. Tas deva man sajūtu, ka neesmu viena. 

Es nevilku garumā. Es to izdarīju. Nolēmu vairs nekad nesmēķēt. Tagad ir pagājusi viena nedēļa un viena diena. Varu teikt, ka es jūtos ļoti brīnišķīgi, man atkal gribas iet skriet ar suni, peldēt agri no rīta, rosīties un darboties. Liekas, ka viss ir iekrāsots daudz spilgtākās krāsās, gaiss smaržo labāk un viss garšo lieliski.

Un protams, ka vēlme pēc cigaretes bija ļoti liela (tikai 1 diena) – mans „nikotīna monstriņš” negribēja tik viegli padoties, bet šoreiz es viņam teicu „Ej pupās un nekad vairs nerādies manā dzīvē, jo es un nevis tu esmu autore savai dzīvei!” Es minos ar riteni, skrēju ar suni, kārtoju māju un turēju sev doto solījumu izbeigt savu atkarību viegli.

Šī ir mana pieredze par smēķēšanas atkarību. Domāju, ka tās vietā varētu likt jebko citu, kas traucē mums būt autoriem pašiem savās dzīvēs. Un, ja ir kas tāds, kas Tev traucē būt par autoru pašai savā dzīvē, tad ceru, ka šajā rakstā atradīsi ko noderīgu arī sev.

Lai Tev brīnišķīga vasara un paldies Inesei un Elīzai, kas lūdza man šo rakstu uzrakstīt! :)

Brigita

Komentāri (26)  |  2012-08-14 03:15  |  Skatīts: 6046x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
baibam - 2012-08-16 20:23
Brigitai- pie kam mēs (kā arī vecāki savus bērnus) pieņemam šos cilvēkus pēc būtības, kaut varam atzīt viņu RĪCĪBU par nesaprātīgu.



Lapa | [1] 2 |

Atpakaļ