Atkarība un laimes terapija


sadaļa: LEKTORI RAKSTA

autors: BRIGITA MIRONOVA-STANKĒVIČA

Sveiciens vasaras pilnbriedā!

Ir pagājis krietns laiks, kopš pēdējo reizi rakstīju. Pa šo laiku ir daudz kas skaists noticis un arī daudz mācību nācies apgūt. Var tikai nobrīnīties, cik ātri viss materializējas – gan labais, gan „noderīgais”J

Vienu pamatīgu mācību šovasar uz savas ādas izbaudīju un tās ir atkarības važas – manā gadījumā tā ir smēķēšana. Tā kā atkarības seminārā pie Ineses dalījos savā pieredzē, viņa man mīļi lūdza – vai varu par to pastāstīt arī plašākai auditorijai, jo šī atkarība skar daudzus, arī Pavasara studijas sekotājusJ. Es ar prieku piekrītu, jo, ja kādam tas palīdzēs – būšu par to ļoti laimīga.

Esmu bijusi „pārliecināts pīpmanis” turpat 10 gadus. Kad sapratu, ka tas mani beidz nost – ar gribasspēku atmetu. Pēc 1,5 gada atkal atsāku, jo tam bija „daudz iemeslu”. Sākumā tikai vienu, un tad vēl vienu un tad jau atkal biju tas pats „pārliecinātais pīpmanis” līdz pieteicās meitiņa un loģiski, ka tad nepīpēju. Tad sākās arī mana laimes terapijaJ

Un neskatoties uz to, ka katra diena manā dzīvē ir laimes un harmonijas piepildīta, TAS „sliktais” jau nesnauž – atliek vien kļūt vājākam, kā atkal pašam nemanot tiec graujošā enerģētikas virpulī.

Kad atkal – 2 mēnešus atpakaļ atsāku smēķēt, tas notika pavisam nemanot – vīna glāze vakarā, jaukā smēķētāju kompānijā – nu labi es ar vienu cigareti tā skaisti nokūpināšu. Un atlika man to vienu cigareti nokūpināt, kad mans „nikotīna monstriņš” bija pamodies un sākās dialogs „Nu varbūt vēl vienu? Tagad ir tik piemērots brīdis – Tev ir skumīgi, iepriecini sevi.... Tev paliks labāk” Tā viņš urda un urda līdz nemanot es sapratu, ka atkal esmu atkarīga. Es vairs nevaru iztikt bez cigaretes un punkts visam bija tas, ka tikai dēļ cigaretēm braucu vēlu vakarā uz veikalu. Sapratu, ka esmu iekritusi. Tikai tagad vairs man nevajadzēja tik daudz laika ( 10 gadus) , lai apjēgtu, kādu postu cigarete man nodara.

Viss mans iekšējais Spēks un enerģētika bija sagrauta. Es jutos neapmierināta ar sevi, jutos fiziski slikti, neko negribējās. Mīcījos no vienas vietas uz otru bez kāda mērķa – pilnīgi nelietderīgi izšķiedu savu laiku. Manī pazuda prieks un radošums. Es sapratu, ka esmu pati sevī viena mēneša laikā  iznīcinājusi to, ko biju būvējusi divus gadus. Es pazaudēju iekšējo mieru un līdzsvaru. Katra cigarete kā pa spirāli mani dzina arvien zemāk un zemāk bezdibenī.

Un tas sākās ar maldīgu priekšstatu par to, ka man būs labāk – es skaisti izsmēķēšu to vienu cigareti un viss būs atkal labi. Nekā – tas ir posts, kas sākas ar vienu cigareti. Un ļoti maldīgs priekšstats ir par to, ka tas ir patīkams process – cigaretes ir pretīgas – tās smird un garšo atbaidoši! Vēl piedevām tās bojā veselību un dārgi maksā. Vienu  linku nesen uzgāju http://www.apollo.lv/zinas/kas-patiesiba-ir-cigaretes-sokejosi/503605  

Kas tur ir labs? Uz šo jautājumu atbildēja mans „nikotīna monstriņš” – vajag kārtējo devu! 

Manī notika cīņa starp labo un ļauno. Un šajā cīņā man palīdzēja:

1. Apzināšanās, ka es sev ļoti daru pāri un ļoti spēcīga  vēlme pārtraukt smēķēt.

2. Grāmata „Kā viegli atmest smēķēšanu” Alens Karrs (izlasīju vienā dienā un tajā pat dienā nolēmu vairs nekad nesmēķēt).

3. Augstāko spēku klātbūtne. Es viņiem ļoti lūdzu, lai palīdz man viegli atbrīvoties no šīs atkarības. Tas deva man sajūtu, ka neesmu viena. 

Es nevilku garumā. Es to izdarīju. Nolēmu vairs nekad nesmēķēt. Tagad ir pagājusi viena nedēļa un viena diena. Varu teikt, ka es jūtos ļoti brīnišķīgi, man atkal gribas iet skriet ar suni, peldēt agri no rīta, rosīties un darboties. Liekas, ka viss ir iekrāsots daudz spilgtākās krāsās, gaiss smaržo labāk un viss garšo lieliski.

Un protams, ka vēlme pēc cigaretes bija ļoti liela (tikai 1 diena) – mans „nikotīna monstriņš” negribēja tik viegli padoties, bet šoreiz es viņam teicu „Ej pupās un nekad vairs nerādies manā dzīvē, jo es un nevis tu esmu autore savai dzīvei!” Es minos ar riteni, skrēju ar suni, kārtoju māju un turēju sev doto solījumu izbeigt savu atkarību viegli.

Šī ir mana pieredze par smēķēšanas atkarību. Domāju, ka tās vietā varētu likt jebko citu, kas traucē mums būt autoriem pašiem savās dzīvēs. Un, ja ir kas tāds, kas Tev traucē būt par autoru pašai savā dzīvē, tad ceru, ka šajā rakstā atradīsi ko noderīgu arī sev.

Lai Tev brīnišķīga vasara un paldies Inesei un Elīzai, kas lūdza man šo rakstu uzrakstīt! :)

Brigita

Komentāri (26)  |  2012-08-14 03:15  |  Skatīts: 5265x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
inese - 2012-08-14 03:50
Brigitiņ, paldies!

Mīļš, silts Tev paldies par Tavu atklātību, par dalīšanos. Ticu, ka daudziem no mums ir ko pārdomāt.
Nu ...šī galīgi nav viegla tēma.

Un, mīļā, turies!! Būs labi! Sūtu Tev mīļumu un gaišas domas.

Brigita Mironova-Stankēviča - 2012-08-14 04:27
Paldies, Inesīt!
Šī tēma tiešām nav viegla. Par to runāt atklāti var sākt runāt tikai tad, kad sev esi atzinis - esmu atkarīgs. Man bija vajadzīgs krietns laiks, lai līdz tam nonāktu. Un esmu bezgala laimīga, ka esmu līdz tam tikusi:)


bilbo - 2012-08-14 05:45
Paldies par rakstinu! x
Man arí nákas secinát, ka shí atkaríba nokauj radosho energiju un iedvesmu. Pípéju kádu gadu, bet tagad tik saprotu kápéc... Kad to nedaru maní ir daudz radoshás energijas un iedvesma, bet nezinu, ko ar to iesákt. Man tas ir veids ká sevi piezemét, bet forsák bútu atrast veidu ká sevi izpaust...
Esmu gan centusies zímét, gan visádi citádi radoshi izpausties, bet nesanák kaut ká...
Turpinu bút sevis mekléjumos! :)

bilbo - 2012-08-14 05:48
Un vél interesants novérojums - man ir liels kauns to darít koku klátbútné un es nevaru paskatíties debesís - tad man ir loti kauns, neérti un jútos vainíga pret Visumu.

GuNiTa LaGzDiŅa - 2012-08-14 17:50
Arī es varu pateikt tikai labu par Alena Karra grāmatu! Es to izlasīju pirms 3,5 gadiem, un kā šodien atceros to brīdi, kad ārā aukstumā sēdēju uz balkona un pīpēju savu pēdējo cigareti šīs grāmatas iespaidā! un nākamajā dienā sākās jauna dzīve, kopš tā vakara es biju brīva no šīs briesmīgās atkarības! un es vēl aizvien nespēju saprast, kas šai grāmatā bija tāds uz kā es uzķēros! :) Es pat teiktu, ka tai laikā piedzīvoju brīnumu :) Vienkārši laikam īstajā laikā un īstajā vietā notika notikumu savirknējums, kas ļāva man izkļūt no šīs atkarības! novēlu to jebkuram smēķētājam!

Brigita Mironova-Stankēviča - 2012-08-14 19:50
Bilbo:
Tā arī ir, smēķēšana nokauj radošo enerģiju, lai gan ir mīts, ka tas tieši veicina domas, iztēli utt. Par to kaunu smēķēt - tas atspoguļo, to, ka nav iekšēja 100% pieņemšana, ka tas ko daru ir labi. Man pašai bija kauns smēķēt sabiedriskās vietās vai nesmēķētāju tuvumā.
Gunita Legzdiņa:
Manuprāt tas ko Karrs izdara - viņš maina apziņu un tā teikt "atver acis", ka smēķēt ir graujoši. Man tas sasaucas ar Ineses stāstīto par filmu The Earth, kad pēc tam vairs gaļu ēst negribējās. Pateicoties noteiktai informācijai mainās apziņa un Tu saproti, ka tas vairs nav Tev vajadzīgs. Protams, ka tam līdzi nāk daudz citu lietu - gribasspēks, iekšējais spēks, enerģētika utt

GuNiTa LaGzDiŅa - 2012-08-14 21:30
Brigita, kas tā ir par filmu??? vai to ir iespējams noskatities kaut kur internetā? kaut kā nebiju par to neko dzirdējusi iepriekš! :)

Brigita Mironova-Stankēviča - 2012-08-14 22:07
Tā filma saucas "Earthlings", iedevu nepareizu nosaukumu un links ir: http://my-hit.ru/film/8275.
Saku godīgi - es šo filmu vēl neesmu saņēmusies noskatīties. Viņa ir šokējoša. Vienreiz sāku, bet nobijos skatīties tālāk...

baibam - 2012-08-14 22:12
Šī filma pat rūdītu vīrieti gaļēdāju spēj pārvērst par veģetārieti. Noskatoties katrs skaudri izjūtam SAVU PERSONISKO atbildību par planētas likteni, savu saistību ar visu dzīvo. Filma ir uzņemta ar slēpto kameru 7 gadu laikā- par cilvēka attieksmi pret dzīvniekiem un visu dzīvo planētu, kā ir jāmaina šī attieksme,kas var notikt, ja attieksme nemainīsies, dokumentāla, smaga, bet noteikti visiem iesaku.

Brigita Mironova-Stankēviča - 2012-08-14 22:32
Paldies, Baibiņ, par komentāru! Es jau kādu laiku domāju par šo filmu un ņemos drosmi to noskatīties. Būs vienreiz jāsaņemas. Tikai iepriekš jāsaprot no kā es baidos:)

GuNiTa LaGzDiŅa - 2012-08-14 23:04
Paldies par linku! Jūtu, ka šis būs kas iespaidīgs! :) Noteikti saņemšos un noskatīšos!

baibam - 2012-08-14 23:24
Nu varbūt (vismaz manā gadījumā) tās ir bailes ieraudzīt to, ka arī es piedalos (kaut netieši veikalā pērkot desu) šai visā nežēlīgajā procesā un ka arī es varu to mainīt. Būtībā varbūt tās ir bailes no pārmaiņām. Būtībā jāsaprot sava motivācija skatoties filmu- varbūt man tiešām tā nemaz nav jānoskatās, es jau tāpat notiekošo izprotu un savu nostāju un nākotnes redzējumu par attieksmi pret dzīvniekiem un visu dzīvo planētu aktīvi paužu. Tā, man šķiet, vairāk ir cilvēkiem, kurus jāatmodina no snaudas.

kristine - 2012-08-15 02:17
Es šīs grāmatas iespaidā atmetu smēķēšanu 4 gadus atpakaļ. Pirms tam smēķēju 18 gadus pa paciņai, pusotrai paciņai dienā. Un tagad esmu laimīga nesmēķētāja. Ilgu laiku grāmatu pat neliku plauktā, tā man stāvēja uz galda un smēķētgribēšanas brīžos to pārlasīju. Un vēl es rīkoju sacensības ar savu ''nikotīna monstriņu''. Es uz velosipēda un mans ''nikotīna monstriņš'' uz iedomāta velosipēda man blakus. Un aiziet, kurš kuru sacensībās uzvarēs. Es uzvarēju. Grāmata tiešām laba. Un tie ieguvumi, ko es saņēmu nesmēķējot - ai, tik daudz dāvanu no dzīves: enerģiskums, prieks par sevi, smaržas, tīra elpa, spēja brīvi elpot, mierīgums un vēl un vēl. No sirds priecājos par katru jaunu nesmēķētāju, jo zinu, kā ir būt slazdā. Un no sirds vēlu drosmi tiem, kuri gatavojas atmest. Jums noteikti izdosies!!! :)))

Brigita Mironova-Stankēviča - 2012-08-15 02:44
Es tā sasmējos par to sacensību ar "nikotīna monstrīņu:))
Man savukārt sacensība notiek dialoga veidā - kurš kuru:))

stereo - 2012-08-15 14:10
Es no sirds gribu cerēt un ticēt, ka Brigitai izdosies nekad vairs nekalpot smēķim! Mani mazliet piesardzīgu dara tas, ka Tu Brigita skaiti dienas un nedēļas, kad neesi smēķējusi. Es pati kādus gadus atpakaļ cīnījos ar smēķēšanas monstru. Gāja visādi, ar labākiem un sliktākiem panākumiem. Bija, kad kā anekdotē teicu: Parīt būs 3 dienas, kopš nesmēķēju. Tad drīz vien atkal roka pastiepās. Tad mēnesi nebiju smēķējusi un pati tik ļoti par to priecājos, ka atzīmēju nesmēķēšanas jubileju ar vienu cigareti un, protams, iekritu smēķu valgos atpakaļ.
Un tikai tad, kad sev pateicu, ka VISPĀR VAIRS NESMĒĶĒJU, un nav svarīgi cik ilgi, cik stundas, cik dienas, cik gadus, tikai tad es biju PATIEŠĀM brīva. Es vienkārši zinu, ka nesmēķēju un man pat nav bail mēģināt, vienkārši negribās, es esmu brīva.

Brigita Mironova-Stankēviča - 2012-08-15 16:53
Paldies, stereo, par komentāru:) TAs vēlreiz man lika sev uzdot jautājumu - vai tiešām nē? Un atbilde ir pilnīgi droši - Nē! Manī ir šī brīvības sajūta par, ko Tu runā. Es neskaitu dienas, bet izbaudo cik labi ir nesmēķēt. Es nevaru būt 100% droša, kas ar mani notiks nākotnē, tomēr ar šī brīža pārliecību un sajūtām man tas nav vajadzīgs:)
Šo atsākšanu ļoti labi apraksta A. Karrs - ir atšķirība ar kādu motīvu smēķēšana tiek atmesta. Ja es to izdaru ar spēku, ar gribu - piespiežu sevi ( kā pirmajā un otrajā reizē), tad paliek kaut kāda slēptā vēlme. Bet, ja tas notiek ar apzinātu manu izvēli un prieku, tad tā ir brīvība:).

Brigita Mironova-Stankēviča - 2012-08-15 17:05
baibam
VAkar skatījos līdz 40. min. Es nevaru - manī viss plosījās, pat tagad no rīta tas viss acu priekšā. Vienkārši nāk raudiens par to, cik tas viss ir nežēlīgi. Man radās pārdomas par pieņemšanu - kā tad sanāk - vai mums būtu tas jāpieņem - jā tā notiek, tā ir'arī mana atbildība, es savā dzīvē daru visu, lai to neprovacētu (neēdu gaļu utt) un viss-dzīve turpinās un tā nežēlība arī?
Šeit Visums izspēlējis ar mani skarbu joku - es nesen teicu - cik viegli ir dzīvot, kad pieņem cilvēkus tādus kādi tie ir. Viss liekas tik jauki un še Tev!

GuNiTa LaGzDiŅa - 2012-08-15 17:55
Es skatījos filmu aptuveni līdz 23 min.... un viss, tālāk es vienkārši vairs nespēju... Man asaras bira kā pupas... Šorīt noejot lielveikalā gar gaļas stendu, uzreiz acu priekšā parādījas skati no filmas.... Mani atkal pārņēma pārdomas par šiem cilvēkiem, kas to dara... Manā uztverē tie nav cilvēki... Īstenībā, man laikam vēl viss šis savā prātā ir jāsagremo, lai es spētu pateikt savu viedokli...

zaiga - 2012-08-15 19:10
Paldies par šo rakstu! Es nedaudz par atkarībām... Vai arī tā nav sava veida nopietna atkarība-naudas aizņemšanās...tās nepārtrauktais trūkums un tad nebeidzamā aizņemšanās...Tu atkal un atkal aizņemies, atdod, bet uz ceļa netiec...varbūt, meitenes, arī Jums kādai ir bijis kaut kas līdzīgs.. Kā ar to esat tikušas galā... Būšu ļoooooti pateicīga, ja ar mani padalīsieties...vai es viena neprotu tikt galā ar šo manu atkarību...

Brigita Mironova-Stankēviča - 2012-08-15 20:53
Zaiga, es tikko izlasīju sekojošas rindiņas no intervijas ar dziednieku Aināru Betleru "ja sāksi iespringt par daudz, tad tas, uz ko iespringsi, tev taps atņemts. Ja tu pret lietām attieksies brīvi, tad tev taps dots." Tas ir pateikts tieši tiem vārdiem, kā man liekas naudas lietās arī ir. Jo vairāk mēs satraucamies, ka tās nav, jo vairāk tās trūkst.
Jautājums, kā lai nesatraucas. Man liekas, ka ļoti spēcīgs instruments ir pateicība par to, kas jau ir un ōtrs - dod un Tu saņemsi. Un tam obligāti nevajag naudu. Dot jau var smaidu, palīdzību, pozitīvas emocijas. Tad var tikai nobrīnīties, kā viss sakārtojas - pazūd tas kamols par naudas trūkumu, iestājas prieks un beigās arī viss kautk kā pietiek:) Es no sirds ceru, ka Tev izdosies:)
Un te links visai intervijai - diezgan interesanta: http://www.apollo.lv/zinas/vienkarsi-noslepumi-laimigai-dzivei/524669



baibam - 2012-08-15 22:15
Brigitai- es rodu atbildi tajā, ko stāsta Agnese- par paradīzi, jauno pasauli, ko paši sev radām/radīsim- tad nu varam iedomāties un gribēt realizēt to tieši tādu, kā paši vēlamies. Tad tā aktīvā nostāja iet tālāk par tikai gaļas neēšanu. Tajā, ko stāsta Agnese, tiešām nav acu pievēršana uz notiekošo, bet aktīva radīšana. Viņas lekcijas patiesi dod cerību (kā jebkura reliģija, bet viņa mani uzrunā tik tieši, laikam tāpēc, ka latviete).

baibam - 2012-08-15 22:18
Sanāk tā, ka pasaule tāda, kāda tā ir tagad (ar zaudētu līdzsvaru) ilgi nevarēs pastāvēt.

Brigita Mironova-Stankēviča - 2012-08-15 23:38
Paldies, Baibiņ! Tas kaut kādā ziņā palīdz uz to skatīties kā pašiznīcinošu procesu. Lūdzīgi kā 1, grāmatā "Engeļu acis" cilvēku alkatība un nelabie nodomi viņus pašus iznīcināja.
Arvien biežāk visur savelkas šīs paralēles...

iedvesma - 2012-08-16 03:16
Paldies visām, kuras dalās savā pieredzē.

Es esmu iekritusi šī monstra valgos. Un mana sirdsapziņa man kliedz, lai es pārstāju, bet reāli, mans organisms to nikotīnu man pieprasa. Brīdī, kad izdomāju, ka atmetīšu, es vairākas dienas varu dzīvot tādā kā transā un domāt tikai par to kur dabūt cigareti un uzsmēķēt. Pat naktīs rādas sapņos cigaretes un kad redzu citus smēkējot, skatos un izbaudu kā cigarete nokūp.

Vienīgais ko varu ieteikt - tās, kuras nav sākušas, nesāciet!!!

Es zinu, ka pienāks brīdis, kad es to nožēlošu, jo veselība ir tikai viena, bet šis brīdis ir atkarības važās.

Brigita Mironova-Stankēviča - 2012-08-16 03:49
Mīļā iedvesma!

Es no sirds ceru, ka Tev izdosies:) Vai esi lasījusi šo grāmatu? Tā tiešām dara brīnumus apziņas līmenī - itkā "atver acis" un vienā brīdi, neskatoties uz to, ka ir spēcīga atkarība, saproti, ka to vairs nevajag.



Lapa | 1 [2] |

Atpakaļ