Kā transformēt dusmas


Komentārs:

saulgrieze - 2012-08-09 07:43
Paldies Inesīt, par aizsāktu tik ļoti dziļu un interesantu tēmu, un atkal atkārtošos, ka precīzi laikā!!! Ir dažas nianses, kuras, manuprāt, ir svarīgi apskatīt plašāk.
Pilnīgi piekrītu ilzeannai, un arī mana apzinātā izvēle ir atbildības uzņemšanās. Pāreja no upura uz saimnieces pozīciju man notiek pakāpeniski, jo es no vienas realitātes uz otru esmu mērķtiecīgā ceļā :))) Arvien pārsteigta atklāju izdevīguma momentus, kamdēļ iestrēgstu upurīša ievalkātajās vecajās čībās... Bet tā atkal ir iespēja mainīt skatu punktu!
Cilvēks ar to arī ir cilvēcisks un dzīvs, ka viņam piemīt emocijas. Un ir tikai dabiski, ka emocijas plūst un mainās. Ja mans prāts sāk pilnībā valdīt pār emocijām, pieļauju, ka esmu tik pat tālu no līdzsvara un harmonijas, kā tad, ja viļņojas emociju vētras. Saimnieces pozīcija man ir kā pats pamats transformācijai. Taču lai uzsāktu saimniekošanu, iesākumā sajūtu un pieņemu savu iekšējo patieso reakciju, tieši tādu, kāda tā ir (atturoties no tiesāšanas un vērtēšanas!!!). Un tad jau pastāv iespēja apzināties, ar kādām sajūtām, domām un rīcību es piesaistu šo situāciju.
Man ir interesanta pieredze, par situāciju, kurā fiziskā darbā izstrādātas savas dusmas. Tā ir daļēja emociju atbrīvošana, no kuras tiešām ir sajūta, ka kļūst vieglāk, bet, manuprāt, ne transformācija. Tā ir telpas fiziska iztīrīšana, bet enerģētiskās bloku saknes ir un paliek.
Pazinu vienu puisi, kurš zūdījās, ka telpas kurās viņi ar draudzeni dzīvo, ir tik tīras, ka nav kur piesieties, bet tās smacē nost. Un pirms tam viņa meitene man priecīga stāstīja, kā ar dusmām mazgā grīdu, un pēc tam jūtas atvieglota...
Mana transformācija sākas ar atzīšanu, ka man ir šādas sakrātas un sabiezējušas un bieži vien pat no sevis noslēptas emocijas, kuras pati esmu piesaistījusi un esmu gatava tās atbrīvot, no sirds izdzīvojot un piedodot meditācijā vai lūgšanā. Tad gan fizisks darbs kalpo kā ideāls fons. Patiesu piedošanu varu tikai izjust, bet ne domājot izdomāt. Savukārt to, vai transformācija patiešām ir notikusi, atklāju pēc pateicības un sirdssiltuma sajūtas, kura pārņem kaut vai iztēlē uzlūkojot situācijā iesaistīto cilvēku, kuru jau pieņemu vairs ne kā pāri darītāju, bet Skolotāju. Ja tā vēl nav, tad atliek tikai transformācijas procesu realizēt tālāk, kāmēr padodas! :)))



sadaļa: SARUNAS

autors: INESE PRISJOLKOVA

 Jau vairāk kārtēji runājam par dusmu transformēšanu un tomēr izskatās, ka ir vajadzīgi piemēri vai dziļāks skaidrojums kā tas notiek.

Lai iepazītu to, ko gribam transformēt, ir jāsaprot kā dusmas rodas. Tātad dusmas ir diezgan agresīva mūsu enerģija, kas rodas no negatīvām emocijām, atbildot uz kādu konkrētu kairinājumu. Un tad nu tā ir mūsu pašu pilna izvēle, ko ar šo enerģiju darīt.

Pirmais, kas parasti ienāk prātā instinktu līmenī, ir momentā raidīt pretsitienu tam, kas izraisījis dusmas. Tātad – kāds ir izraisījis mūsu agresiju un tad mēs vai nu domās vai skaļi pasakām viņam, ko par viņu vai viņa gājieniem domājam. Nu – tas būtu vistradicionālākais un tipiskākais gājiens vienīgi tam nav nekāda sakara ar dusmu transformēšanu. Šajā gadījumā ar agresiju radām vēl lielāku agresiju un rezultātā būs „zibeņi” kur cietīs visi iesaistītie. Un ja neviens neizdara secinājumus, tad šādi tas notiek atkārtoti vēl un vēl. Šai gadījumā ir paredzami zaudējumi – irst attiecības, rodas nepatīkamas situācijas, zūd spēki.

Cits variants būtu, ka kāds ir saņēmis šādu kairinājumu, kas izraisa dusmas, bet viņš ir „labi audzināts” un dusmoties neatļaujas vai nu aiz bailēm vai aiz pieklājības un vienkārši „norij krupi” un dzīvo tālāk. Nākošreiz atkal norij un ar laiku tā jau ir norma – ārēji nekā nereaģēt uz dusmu izraisītāju. Šai gadījumā agresija nav ne par matu mazāka kā iepriekš aprakstītajā situācijā. Tikai šoreiz šī agresija ir pret sevi un izraisa enerģijas uzkrājumu pašā cilvēkā. Agri vai vēlu tas noved pie veselības problēmām, jo atkal- nekāda dusmu transformācija nav notikusi un dusmās uzkrātā enerģija nav nekādā pozitīvā rezultātā pārvērsta.

Tātad kas ir transformācija? Transformācija ir pārveidošana. Un tā kā mūsu Pavasara studija ir Pozitīvās domāšanas un attieksmes centrs, tad loģiski, ka mēs šajās sarunās runājam par to, kā šo pārveidošanu izdarīt uz sev pozitīvu rezultātu, kas saskan ar Dieva un Visuma kārtību. Tātad ne tikai sev labs rezultāts, bet arī pasaulei un Visumam no šīs enerģijas kļūst labāk. Tātad tumšo enerģiju pārvēršam gaismā.

(transformācija var notiek arī negatīvā virzienā. Arī tā būs transformācija. Tikai mēs parasti runājam par to, kā tumsu pārvērš gaismā).

Transformācija uz gaismu notiek tai brīdī, kad negatīvo emociju dēļ sašūmēto agresiju protam vadīt un, izmantojot šo spēka enerģiju, padarām ko ārkārtīgi radošu un vērtīgu. Tātad burtiskā nozīmē – negatīvo dusmu enerģiju pārvēršam radošā enerģijā.

Apskatīsim kādas ikdienas sadzīviskās situācijas.

Piemēram – steidzami vajag kādu dokumentu, bet nespēj to atrast. Uznāk tādas dusmas, ka zemi varētu spert gaisā, un tieši dēļ šīm dusmām, tu spēj saņemties un sakārtot dokumentu mapes, kam jau gadu nebija laika. Beigās gandarījums un bezgalīga mīlestība ielīst ķermenī, un i dusmas pārgājušas, i kārtība mājās. Es šādi esmu gan skapjus kārtojusi, gan remontus uzsākusi. Nu ļoti labs paņēmiens, lai tiktu pie kārtības, laimes un gandarījuma.

Piemēram, nesapraties ar vīru (vai mammu, vai bērnu....) un dusmās jūti, ka pilnīgi vāries, tad tieši šis brīdis ir tā vērts, lai mestos sakārtot māju, izravēt dārzu, nomazgāt mašīnu vai izdarīt kādu citu darbu, kam līdz šim pietrūka spēka, laika vai iedvesmas. Savā dzīvē es ļoti bieži esmu izmantojusi šo paņēmienu. Tas ārkārtīgi palīdz uzturēt labas attiecības un tai pat laikā neuzkrāt sevī likto enerģiju un saveidot enerģijas blokus. (Starp citu – pazīstu pārus, kas caur dusmām un kašķiem rada viens otrā kaislību, mīlestību un šādi dzīvo gadu desmitiem. Pēc principa „bjot, značit ļubit”. Viņi pat provocē situācijas, kas izraisīs kašķi, jo pēc tam dzīvē būs mīļāka. Nu.....no malas izskatās diezgan graujoši, bet arī tā ir kaut kāda transformēšana un ja savādāk kaisli un mīlestību radīt nemāk, tad šis, protams, ir viens no variantiem).

Kāds sadusmojas ar priekšniekiem un dēļ šīs situācijas izlemj pats nodibināt firmu un kļūt pats sev priekšnieks. Var gadīties, ka tieši šī agresīvā enerģija bija vajadzīga, lai radītu pozitīvās pārmaiņas. Un labi, ka cilvēks ir bijis tik zinošs, ka nevis mēģina sagraut esošo firmu, kurā strādā, bet gan radīt jaunu un iegriezt to pozitīvā virzienā.

Es reiz sadusmojos uz neadekvātiem kritizētājiem mājas lapā un šo enerģiju izmantoju kā atspērienu jaunas mājas lapas izveidei. Pirms tam ļoti ilgi par to runāju un nevarēju saņemties. Bet te pēkšņi bija spēks visu to iegriezt pozitīvā virzienā. (negatīvais virziens būtu bijis likvidēt šo lapu. Un, protams, ka man pirmajā brīdī arī tas ienāca prātā. (Ar temperamentu man viss ir kārtībā) ;) )

Vēl man ļoti tipiski ir, tiklīdz esmu ļoti dusmīga, tā eju uz jūru peldēt. Un tā kā es peldos arī aukstajā laikā un man dažreiz ir sevi jāpierunā uz šo auksto ūdens procedūru, tad šāda karstā agresijas enerģija man palīdz to izdarīt viegli un ar prieku.

Vēl man tipiski, brīžos, kad esmu ļoti dusmīga runāt nevis ar to, kurš mani sadusmojis, bet gan pa pusei kliedzot sarunāties ar Dievu. Un tad es varu pa riktīgam izbļaustīties : „Dievs es Tevi ļoti mīlu! Pasaki man kāpēc tā notiek!”, „Dievs dod man spēku šo visu izturēt ar prieku, laimi un mīlestību”, „Dievs, lūdzu, palīdzi, es vairāk nevaru”, „Dievs es netieku ar sevi galā!!! Palīdzi man izdarīt to un to!” utt. Šādas kliedzošās lūgšanas ļoti ātri piepildās un vienmēr tiek uzklausītas.

Vai arī lūgšanu var izteikt gandrīz bez vārdiem, bet tas iekšējais izmisums ir tik milzīgs un dusmas par savu nevarību tik lielas, ka tās domas pa taisno uzšaujas Debesīs.

Lūgšanai ir jābūt pietiekoši spēcīgai enerģijai un ja vienkārši pie sevis purpinām un kaut ko savā pazemībā murminām, ļoti bieži tas viss nevar tikt sadzirdēts, jo tajā nav ieguldīts spēks. Bet mūsu mentalitāte un audzināšana ir tāda, ka parasti Dievu lūdzam klusi mierīgi un harmoniski. Dažreiz tieši tādēļ nekur netiekam, jo mūsu pašu bloki un kolektīvā apziņa ir izveidojusi tik spēcīgu pretestību, ka tā maigā lūgšana turpat pie mums arī paliek. Tieši tādēļ ir tā vērts savu paša izraisīto agresiju iegriezt tik ļoti pozitīvā virzienā, kā lūgšanā vai sarunās ar Dievu.

Lai Tev veicas transformēt savas dusmas un vadīt savu enerģiju. Lai Tev izdodas būt savas dzīves saimniecei un nevis lai dusmas vada Tevi, bet Tu šo brīnišķīgo spēka enerģiju.

 

Ar mīlestību,

Inese

Komentāri (23)  |  2012-08-07 00:03  |  Skatīts: 7077x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
ronda - 2012-08-07 01:04
Paldies, Inesīt, par rakstu, paldies, meitenes, par komentāriem pie iepriekšējā raksta! Tagad sēžu un domāju, diez kā es varētu transformēt dusmas, atrodoties darbā, birojā :)) Jo berzt, mazgāt un skaldīt malku es te nevaru :)))
Ļoti interesanta ir priekšpēdējā rindkopa šajā rakstā. Principā sanāk, ka pirms lūgšanas vajag "uzkačāt" enerģiju :))

inese - 2012-08-07 02:04
Arī darbā un birojā var izmantot šo enerģiju uzradot kādu jaunu projektu, uztaisot kādu pārskatu vai atskaiti - vienalga, kas nu ir iekrājies nepadarīts.

Par lūgšanām vai "vēlēšanos uzšaušanu gaisā" - jā tur ir vajadzīga spēcīga enerģija (nevis emocionāli skaļa, bet iekšēji spēcīga). Tā var'būt bez skaņas. Arī domām ir spēks. Arī skatienā mēs varam ielikt spēku.
Galvenais ir saprast kas tas ir par spēku un ko ar to darīt.

Un visu vajag darīt nevis aiz bailēm un nevarības, bet ar mīlestību, pārliecību un ticību.

liigat - 2012-08-07 02:20
Paldies, jauks rakstiņš. Es daudz domāju par negatīvām emocijām,jo tās bieži mani piemeklē. Ko darīt ja niknumu, dusmas izraisa ilgstošs nogurums, bet atpūsties un sevi līdzsvarot arī nepietiek laika un spēka?

inese - 2012-08-07 03:03
Tad jāiemācās dusmas pārvērst mīlestībā. Mīļumā pašai pret sevi, mīļumā pašai pret savu darbu un visu, ko dari. ja atpūsties nav laika, tad jāatpūšas ir darbības laikā.
Tātad - neiespringsti uz rezultātu, bet baudi procesu.
Atbrīvojies. Atbrīvo seju un sāc smaidīt. Iedomājies, kā dievišķās mīlestības enerģija tieši šobrīd plūst caur Tevi.
Sāc baudīt ik mirkli, kuru dzīvo, un Tu redzēsi kā spēki atgriezīsies.


saule - 2012-08-07 04:43
Paldies, Inese, brīnišķīgs raksts un skaidras atbildes uz jautājumiem komentāros! Tā arī ir, Tev izdodas to tik saprotami izskaidrot!

inese - 2012-08-07 04:49
Paldies, Saule!
kā mana mamma saka -mans Dieva dotais talants ir pārnest visas augstās gudrības cilvēkiem saprotamā valodā un sasaistīt to ar dzīves situācijām:))))
Es to apzinos un ar prieku un pateicību daru diendienā:)

ilonas - 2012-08-07 06:32
Paldies Liigat par jautājumu un paldies Inese par atbildi. Laikam šo atbildi pārrakstīšu uz papīra un nēsāšu visur sev līdzi. Kā dzīves moto. Liels, liels paldies.

ilzeanna - 2012-08-08 23:05
Sveiciens!
Dodu priekšroku tai teorijai, ka katrs pats ir atbildīgs par situācijām, kurās nokļūst, un satiktie cilvēki ir mūsu skolotāji, kurus esam sev piesaistījuši, lai mācītos. Par ko būtu jādusmojas?
Dusmu transformāciju saprotu, kā to jau sākotnēju aizvietošanu ar derīgas mācības apgūšanu.
Veiksmīgu dienu!

inese - 2012-08-09 05:19
Ja tas viss tā dabiski izdodās, tad tas ir izcili. Apsveicu!

Galvenais, lai tās dusmas tomēr kaut kur nenogulsnējas kā slikta enerģija vai enerģijas bloks.
Un to ļoti labi un ātri parāda pašsajūta un veselība.
Ja viss kārtībā, garstāvoklis labs, pašsajūta arī, nekas nesāp un nekādu diagnožu nav - tas viss ir super:) tad patiešām nav ko transformēt.

saulgrieze - 2012-08-09 07:43
Paldies Inesīt, par aizsāktu tik ļoti dziļu un interesantu tēmu, un atkal atkārtošos, ka precīzi laikā!!! Ir dažas nianses, kuras, manuprāt, ir svarīgi apskatīt plašāk.
Pilnīgi piekrītu ilzeannai, un arī mana apzinātā izvēle ir atbildības uzņemšanās. Pāreja no upura uz saimnieces pozīciju man notiek pakāpeniski, jo es no vienas realitātes uz otru esmu mērķtiecīgā ceļā :))) Arvien pārsteigta atklāju izdevīguma momentus, kamdēļ iestrēgstu upurīša ievalkātajās vecajās čībās... Bet tā atkal ir iespēja mainīt skatu punktu!
Cilvēks ar to arī ir cilvēcisks un dzīvs, ka viņam piemīt emocijas. Un ir tikai dabiski, ka emocijas plūst un mainās. Ja mans prāts sāk pilnībā valdīt pār emocijām, pieļauju, ka esmu tik pat tālu no līdzsvara un harmonijas, kā tad, ja viļņojas emociju vētras. Saimnieces pozīcija man ir kā pats pamats transformācijai. Taču lai uzsāktu saimniekošanu, iesākumā sajūtu un pieņemu savu iekšējo patieso reakciju, tieši tādu, kāda tā ir (atturoties no tiesāšanas un vērtēšanas!!!). Un tad jau pastāv iespēja apzināties, ar kādām sajūtām, domām un rīcību es piesaistu šo situāciju.
Man ir interesanta pieredze, par situāciju, kurā fiziskā darbā izstrādātas savas dusmas. Tā ir daļēja emociju atbrīvošana, no kuras tiešām ir sajūta, ka kļūst vieglāk, bet, manuprāt, ne transformācija. Tā ir telpas fiziska iztīrīšana, bet enerģētiskās bloku saknes ir un paliek.
Pazinu vienu puisi, kurš zūdījās, ka telpas kurās viņi ar draudzeni dzīvo, ir tik tīras, ka nav kur piesieties, bet tās smacē nost. Un pirms tam viņa meitene man priecīga stāstīja, kā ar dusmām mazgā grīdu, un pēc tam jūtas atvieglota...
Mana transformācija sākas ar atzīšanu, ka man ir šādas sakrātas un sabiezējušas un bieži vien pat no sevis noslēptas emocijas, kuras pati esmu piesaistījusi un esmu gatava tās atbrīvot, no sirds izdzīvojot un piedodot meditācijā vai lūgšanā. Tad gan fizisks darbs kalpo kā ideāls fons. Patiesu piedošanu varu tikai izjust, bet ne domājot izdomāt. Savukārt to, vai transformācija patiešām ir notikusi, atklāju pēc pateicības un sirdssiltuma sajūtas, kura pārņem kaut vai iztēlē uzlūkojot situācijā iesaistīto cilvēku, kuru jau pieņemu vairs ne kā pāri darītāju, bet Skolotāju. Ja tā vēl nav, tad atliek tikai transformācijas procesu realizēt tālāk, kāmēr padodas! :)))


maara - 2012-08-09 18:20
Paldies Inesei par rakstiņu - gan jauna informācija, gan viela pārdomām, gan interesantas diskusijas. :)
Man aizdomāties lika Sauldriezes komentārā tas fragments par meiteni, kura tīra māju ar dusmām. Manuprāt te tā lieta ir tāda smalka - kā atrast robežu, lai transformējot dusmas, mēs tās tiešām pārvērstu pozitīvā enerģijā nevis tieši otrādi - savu dusmu enerģiju vēl izdāļātu riņķī un apkārt, piemēram paši savā mājā. Inesīte taču mācīja, ka māja jātīra ar mīlestību, samīļojot katru lietiņu, lai pēc tam to pašu mēs saņemtu atpakaļ. Tātad mēs nevaram taisnā ceļā ar savām dusmām mesties iekšā mājas tīrīšanā. Tās dusmas vispirms ir JĀPĀRVEIDO.
Nu man tas notiek apmēram tā: Esmu dusmīga. Tā kā esmu pietiekoši temperamentīga, tad dusmās esmu gatava mesties kaut kur kādam virsū, kaut ko risināt - nu vispār iet un ieviest pasaulē absolūto taisnību. Bet tā kā esmu pietiekoši labi audzināta un laikam jau diezgan saprātīga arī, tad saprotu, ka nekas tur nevar sanākt ar to taisnības ieviešanu. Bet manī vārās šī enerģija. Un tad es domās it kā sagrupēju lietas, kuras es varētu izmainīt un lietas, kuras mainīt nav manos spēkos. Un tā kā fiziski manī joprojām ir vēlme DARĪT, tad manī rodas doma - "iešu un samīļošu savu māju, šī noteikti ir tā vieta un lieta, kuru mainīt ir manos spēkos". Nu un ar tādām domām un sajūtām - jau labām un mīļām - ķeros pie tās mājas tīrīšanas.
Lai mums visām vairāk labu un gaišu domu! Lai izdodas transformēt dusmas un to vietā radīt daudz Gaismas un Mīlestības! :)

inese - 2012-08-09 19:02
o, meitenes, paldies- cik interesanta rosinoša diskusija.

Man škiet, ka ar to transformāciju ir tā, ka tā var izdoties un var arī neizdoties. Ka tā var novest gan pie laba, pozitīva nākošā līmeņa, kad bez dusmām jau varam izanalizēt situāciju un piedot sev un otram, bet var būt arī negatīvs rezultāts-ka esam noveduši sevi pie vēl lielāka aizvainojuma. Tātad tad, dusmas būs pagaisušas, bet aizvainojums palicis.
Nu tad ir jāsāk transformēt aizvainojumu vai arī radīt situāciju, kurā aizvainojuma vairs nav.

Runājot par to meiteni un izberzto māju - viņa berž aiz izmisuma un nevarības, aiz bailēm. Un tad tā ir negatīvā transformācija, jo gan jau, ka beigu beigās nav spēka padusmoties un dusmas ir prom, vienīgi nekā pozitīva jau vietā nav. Tīra māja prieku nedod, un mīlestības šai mājā nav.

Visam pamatā ir pavadošā doma - ja darīsim ar mīlestību būs pozitīvs rezultāts, ja darīsim caur bailēm vai nevarības, būs negatīvs rezultāts. Un tas tad izpaudīsies kādā sliktā situācijā vai diagnozē.

Labāk izvēlēties darīt caur mīlestību:)

dzintara - 2012-08-10 19:15
Nu nezinu, man gan dusmojoties nekad neko labu izdarīt nesanāk. Atmiņā nāk citāts no "Pūt, vējiņi" : "Kā ar ļaunu labu dzīvi ņemsi?"Ja es esmu izsista no pozitīvas un patieso situāciju redzošas domāšanas, tātad, ja dusmojos vai mani pārņem kādas citas kaislīgas negatīvas emocijas, tad, ja vien iespējams, man ir jādodas kādā klusā, tumšā, vientuļā vietā ,lai pateiuku savam prātam "kušs", uz brīdi paliktu bez domām un pēc tam es varu ar skaidru prātu parunāt ar Dievu un saprast, kas ir izraisījis satraucošo situāciju un ko es vislabāk varētu darīt. Var jau būt ka īsti neuztvēru šo rakstu, bet tas ir tāpat kā nevar vienlaicīgi būt radošajā un graugošajā enerģijā, kā nevaru vienlaicīgi dusmoties un darīt ko radošu, jo lai darītu ko radošu, jādomā mīļas, maigas, domas ar mīlestību. Un no graujošās uz radošo enerģiju es pāreju ar lēnu prātu. Ja saprotu situāciju, tad varu sevī stingri noteikt, ko darīšu es , nekādas šaubas savā prātā nepieļaut, nedz arī negatīvas domas un emocijas.

ronda - 2012-08-10 21:33
Man kaut kā līdzīgi kā Dzintarai. Prasās palikt divatā ar sevi, parunāt ar Dievu, izprast savas dusmas. Kad tās izprotu, tad palūdzu piedošanu Dievam, sev un iesaistītajiem un arī dusmas kaut kā automātiski pazūd dēļ tā, ka ir izprastas. Katram savs veids, kā transformēt, bet galvenais jau, ka tā transformācija notiek :))

baibam - 2012-08-10 21:50
Forša diskusija. Man analizēt sanāk pēc tam (kad emocijas noplakušas), bet kad esmu spēcīgu emociju varā, vislabāk ir sākumā dot šai enerģijai iespēju izpausties radoši. Un, protams, pavadošā doma- tiklīdz viņa pārveidojas (jau darīšanas procesā- jo emociju sākumā vienmēr ir doma- tā nedrīkst notikt, tam nevajag notikt) uz radošu, pozitīvu domu, tā arī dusmas ir cauri.

inese - 2012-11-10 16:48
Brīnišķīgs, fantastisks stāsts un piemērs kā transformēt dusmas, naidu un dziļu aizvainojumu uz dzīvi un cilvēkiem. Ieklausies, ko saka Inese Ziņģīte klipa sākumā.

Protams -viss ieraksts ir ir vērtību vērtība.

http://www.youtube.com/watch?v=IBU6SHLiQwY&feature=player_embedded#!

illva - 2012-11-11 09:36
Paldies Inesīt...par šo ieteikto saitu...brīnumains stāsts...es noskatijos burtiski visu ierakstu....un, man ne mirkli nelikās garlaicīgi.
Tik...ļoti daudz ieteikumu...., kurus noteikti izmēģināšu....fantastiski:)))

Bet!!!!...pēdējā laikā...man apkārt...nu jau otram cilvēkam dzirdu....stāstus ...par zem ceļa apkaļķošanās radziņiem...interesanti...kā drīkst ...un vai drīkst izmasēt tos?...vai esi par kaut ko tādu dzirdējusi...vai iespējams tur var palīdzēt tas pats sīpols....par ko Ziņģīte runāja...par pēdas kauliņu.....Varbūt ir kaut kur saits, kur arī viņa atbild rakstiski ieteikumus....vēlos palīdzēt šiem cilvēkiem...ar mīlestību.

Paldies...par brīnumaino materiālu....Lai...arī šodien atgriezos mājiņās tik ļoti nogurusi..pēc visas garās darba nedēļas.....man šis riktīgi uzmundrināja skatoties vien...atjaunojās možums.
Ļoti paldies...par šo brīnumaino mundruma devu.
Patiesā mīlestībā......samīļoju:))

inese - 2012-11-11 17:29
Jā, Ilvu, es Tev dikti piekrītu par šo video.

Par to apkaļkošanos- nu man jau gribētos domāt, ka ir jāmasē. Viss kas apkaļķojas ir jānomasē nosts. (Protams, man nav nekādas pieredzes. Šito saku pēc sajūtām)
Interesanti, ka vakar runāju ar vīra māsu, kura ir profesionāla masiere (un ne tikai) Dānijā. Un viņa teica, ka vajagot masēt galvas pamatni (sprends, kakls un pamats, kur galvaskausam apakša), ka tur lūk, arī notiek kaut kāda "apkaļķošanās" un tas viss ir "jāberzē" nost.
Un ja sāp, tad jo īpaši;)
Šodien pajautāšu par tiem ceļiem un radziņiem.

illva - 2012-11-11 20:32
O!!!!!...Inesīt...!!!..tik labi Tevi dzirdēt....:)
Kā...brīnumaini ienāk atbildes...uz to...ko es iekšēji domāju.....Visu nedēļu...skrienu savā ikdienišķajā riksītī...un ik pa laikam virmo ap mani doma....ko runājos ar sev tuvu cilvēku...par viņa ceļa radziņiem...bet nekādu informāciju nemeklēju......tikai domāju...kā lai es palīdzu...un re!!!!...te ir video....kas mani tik ļoti uzrunāja.....fantastiski...un Tu..man saki, ka Tev ir kam pajautāt..brīnumaini....:).....es noteikti gaidīšu atbildi.
Ļoti sirsnībā.

inese - 2012-11-12 01:16
Jā, Ilvu - tas katreiz atkal ir tik mīļi šitā te stikties un parunāties:))

Noskaidroju par tiem ceļiem. (cik nu bez mediķa klātbūtnes un tiešas redzēšanas vispār var kāds komentēt) - un teica tā, ka masēt nevar tikai tajos gadījumos, kad ir disku trūces vai plīsumi, kā arī sasitumi un iespējami asins izplūdumi. Masāžas laikā asinsrite aktivizējas un tas tad nebūtu vēlami.

Bet pie apkaļķošanās un dažādiem sablīvējumiem masēšana ir laba, jo mīkstina, padara elastīgāku, stimulē asinsriti utt.

un vēl no Tijas esmu dzirdējusi, ka locītavas ļoti novērtē glukozamīnu, zivju eļļu. Tā kā var vēl papildus tur kaut ko palietot tīri iekšīgi.

Un pāri visam , protams, mīļums un mīlestība gan pret ceļiem, gan pret sevi, gan pret pasauli.
Vēl - šis cilvēks var padomāt kādus ceļus viņš iet un vai tas ir tas, ko viņa dvēsele un personība grib :)

illva - 2012-11-12 03:43
Jā...Inesīt!!!!...esmu pateicīga Dievam...,ka Tevi reiz esmu satikusi...lai arī esam tikušās tikai dažās reizes...mana domāšana....un dzīves pieeja ir tik mainijusies...un tik uzlabojusies:)).....tik jauki...satikties...šeit....un parunāties:)...ļoti...ļoti mīļš paldies par padomiņu.....patiesi to novērtēju.
Jāāā...es pilnīgi piekrītu...par tiem dzīves ceļiem...un pasaules uztveri...un mīlestību....Arī...es no malas skatos un man ir ko iebilst...bet!!!...es nedrīkstu...viņa dvēseles attīstībai skriet pa priekšu...tapēc izturos ar pietāti....un ļoti,
loti ceru, ka šajā.....viņš ieklausīsies....mīlestībā cerot, ka tā doma izauklēsies.
Patiesā mīlestība.Ilva.

baibam - 2012-11-12 17:12
Ziņģītes grāmata un video ir kā riktīgs spēriens labā nozīmē.Paldies par atgādinājumu!

Anita Buzjuka - 2012-11-12 19:46
Sveika, mīļās meitenes! :)))
Šo te ir vērts noklausīties - Ekharts Tolle par brīvo gribu:
http://www.youtube.com/watch?v=F09qXIUHS0Y&list=UUdLgTno8YFmQRlxWAdcweNQ&index=3&feature=plcp


Atpakaļ