Vakar uzsāku ar Tevi sarunu par to kā mūsu pašu pašapziņa atspoguļojas notikumos un informācijā, kuru dzirdam ap mums.
Bet tagad gribu paturpināt par šo tēmu jau globālāk – visas tautas kontekstā.
Galu galā ir taču tik ļoti daudz cilvēku, kuri diendienā neaizdomājas par savu pašapziņu un ir ļoti daudzi, kuri nekad nav domājuši par šādām kopsakarībām.
Šodien ar Tevi gribu parunāt par to kā tautas pašapziņu ietekmē sabiedriskā doma un kā tas pēc tam īstenojas notikumos mūsu dzīvē.
Ja nu jau kādus 25 gadus esam informēti par to, ka laba pašapziņa rodas bērnam jau no mazotnes, kad mammīte un tētis viņu nekritizē, ja atbalsta un par viņu priecājas.
Tad kā tas ir ar pieaugušiem cilvēkiem? Kas viņiem pilda šo „vecāku” lomu? Kas viņus vai nu grauj vai atbalsta?
Un tad nu man liekas, ka ļoti svarīga loma ir tai informācijai, ko dzirdam par sevi (kā tautu), par sevi (kā valsti), par sevi kā sabiedrības daļu (par sevi kā par sievieti, vai par sevi kā vīrieti), par savas valsts vadītājiem un ko paši par to visu domājam un runājam. Kā tas grauj vai ceļ mūsu pašapziņu.
Ka tas pilda mūsu zemapziņu un apziņu.
Ir jau ļoti labi, ja cilvēkam ir tik ļoti laba vērtību sistēma, ka viņš pats spēj sevi disciplinēt cik daudz skatīties Tv - cik ne, cik ļaut sevi ietekmēt un kad vairs ne, cik atļauties runāt (aprunāt) par notiekoši, cik ne.
Vistrakāk ir, ja visu to darām neapzināti un paši nesaprotam kas mūsos no tā mainās.
Ka pašiem nemanot pēkšņi šķiet, ka citā valstī dzīvot būtu labāk. Ka citur cilvēki ir gudrāki, veiksmīgāki, bagātāki un veselāki.
Ka paši sākam atļauties kritizēt un sūkstīties, ka pēkšņi tās vērtības, par kurām 20 gadus atpakaļ sapņojām un cīnījāmies kā jauna valsts, tagad vairs nešķiet vērtība.
Kas mūsu valsti padara tik vāju?
Kas mūsu tautu padara tik nedrošu un cilvēkiem atņem pašapziņu, ka jābrauc prom, jāsāk dzert vai jāslīgst nabadzībā? Ka nespējam vairs saskatīt iespējas savā valstī.
Es uzdrošinos teikt, ka mēs paši sevi apzināti un neapzināti vājinām, diendienā klausoties sliktas ziņas, diendienā izvēloties runāt slikto par savas valsts vadītājiem, diendienā koncentrējoties uz negatīvo. Tas viss grauj mūsu pašapziņu.
Vai esi kādreiz domājusi par to, ko nozīmē brīvība?
Brīvība izteikties. Brīvība domāt, darīt un brīvība savas domas paust.
Manā skatījumā tā ir ļoti liela atbildība.
Atbildība par savu vērtības sistēmu, atbildība, par to, kurus tu ietekmē, atbildība par to, ko var atļauties ko nē. Tā ir zināšanas par uzvedības normām, subordināciju un etiķeti.
Kā tas viss iet kontekstā ar Visuma likumiem?
Visums ir liela sistēma, kurā ir konkrēta pēctecība. Pasaule nav atdalāma no Visuma. Mūsu dzīve ir Visuma likumu iespaidota.
Ja necienām savus vecākus – mūsu bērni necienīs mūs.
Ja nevērtējam savu tautu – tad kā tautu nevērtēs mūs.
Ja noniecinām savu valdību vai vadību – tad tā noniecinās mūs.
Un tas nav tādēļ, ka kāds to tā gribētu vai negribētu. Tas tā ir tādēļ, ka ir cēloņu-seku likums un mēs saņemam atpakaļ to, ko paši dodam.
Mani pārsteidz, ka šobrīd vecāki, audzinot savus bērnus, vienā mierā atļaujas sliktu runāt par savu valsti, kritizēt valsts prezidentu, himnu vai karogu. Ka sabiedrībā „lamāt” valdību ir norma. Un pēc tam kaut kā nesaprot kāpēc nekas šai valstī neuzlabojas.
Vai atkal otrādi – ieslēdz TV un tur visas ziņas par to cik viss slikti.
Un nu viss tālāk darbojas kā spoguļa efekts.
Kamēr lamāsies uz spoguli – spoguļattēls lamāsies tev pretim;)
Ko darīt?
Sākt ar sevi.
Sākt sakārtot savu vērtību sistēmu un pēc tam vairs nenodot to.
Dziļi savā sirdī mums katram ar vērtībām viss ir kārtībā, tikai šad tad kaut kā ļaujamies ietekmēties no ārējiem apstākļiem un savas vērtības nostumjam maliņā, padodoties kopējai attieksmei.
Ir jāseko līdzi cik daudz ļaujamies ārējai ietekmei.
Un ļoti jāstiprina sava vērtību sistēma. Katram sava un mūsu kopējā.
Man pašai ir tā, ka ļoti augstu vērtēju savu valsti, savu tautu, valsts prezidentu un valsts simboliku. Es ļoti augstu vērtēju cilvēkus un ļoti labprāt palīdzu atgūt un saskatīt savu sievišķīgo vērtību sievietēm un vīrišķīgo vērtību vīriešiem.
Un ko es dodu – to saņemu. Tas ir likums. Esmu laimīga un veiksmīga pati savā valstī.
Un Tu?
Laba pašapziņa un vērtību sistēma ir pamatu pamats labai dzīvei. Laimei un veiksmei. Mīlestībai un attīstībai. Tautas attīstībai unn notikumiem ap mums! :)