sadaļa: LEKTORI RAKSTA

autors: DACE KALĒJA

Katrai mums ir dažādas sirdi iepriecinošas nodarbes, kas iedvesmo un ko patīk darīt vēl un vēl, un vēl… Cita ada – no rīta un vakarā, skatoties savu seriālu un katru brīvo brītiņu. Citu iedvesmo sava puķu dobe – kaut ko iestādīt, aprušināt, aplaistīt, pajūsmot… Kāda cita cep kūciņas un cepumus, izšuj vai gatavo apsveikuma kartiņas, dara to ar prieku un rūpību, izdomā arvien jaunas idejas un jūsmo par rezultātu. Un es šeit domāju par tām nodarbēm, kas iedvesmo, piepilda ar labsajūtu, mīlestību. Par kurām iedomājot, sirds smaida un dvēsele gavilē. 

Viena no manām iedvesmām ir maizītes cepšana. Un Tu tikai nedomā, ka tas ir tik vienkārši kā sabērt baltmaizes cepamajā krāsniņā produktus. Tas nav arī sarežģīti, bet tici man – iedvesmojoši, pacilāti un lidojoši gan!

Es cepu saldskābmaizīti. Cepšana notiek trīs posmos – ieplucināšana, mīcīšana un cepšana. Vienmēr pirms maizes cepšanas rodas tāds svarīgs un svētlaimīgs noskaņojums. Vienmēr arī izvērtēju, kādas domas es domāju maizes cepšanas laikā. Tas ir tāds īsts radīšanas process, nu gluži kā visa mūsu dzīve…   Manī jau atplaukst smaids, kad ņemu bļodu, lai iebērtu miltus un citas sastāvdaļas,  ar skatienu samīļoju ieplucināto mīklu. Tad visu bļodu ar rūpību un mīlestību ieriktēju siltā vietā ieskābšanai, sasedzu un vēl virsū uzlieku zīmīti „UZMANĪBU, MAIZĪTE”, lai kāds no mājiniekiem neizjauc manu uzparikti, lai kaut ko neuzliek virsū vai neuzspiežas pats. Tikai mana kaķenīte Čiepa vienā reizē nemācēja lasīt un bija uzgūlusies uz segas un manas zīmītes tieši pašā vidū :) Maizīti parasti mīcu klusējot un smaidot. Tad ar maizīti (precīzāk, mīklas bļodu J)aprunājos, lai labi rūgst un nolieku atpakaļ siltajā midziņā. Kad jau cepeškrāsnī cepas kukulīši, tad ik pa brīdim piesēžu blakām un pa stiklu skatos, kā cepas. Ar lielu un svētlaimīgu smaidu. Ja Tu zinātu, kā māja sāk smaržot…  Un kā garšo pašas cepta maizīte!

Arī Tu vari cept maizīti, iepriecināt sevi, savus mīlulīšus, un ik pa laikam kādu kukulīti arī kādam labam cilvēkam uzdāvināt. Un daudzi, kurus es cienāju ar maizīti, to slavē, jūsmo par īsto un ne ar ko nesalīdzināmo saldskābmaizes garšu. Un es piekrītu, ka garšas ziņā līdzīgu mūsu veikalos nenopirkt. Un šai maizes cepšanai ir arī vairāki labumi – īstas maizes garša; es zinu, no kādiem produktiem tā sastāv un pats cepšanas process, kas katru reizi iedvesmo. Un tici man, tas ir tik vienkārši un katram iespējami – mājās cept īstu saldskābmaizi. Es šo recepti dabūju no draudzenes, iedevu tālāk vīra mātei, viņa atkal tālāk. Zinu vismaz 7 mājas, kurās cep šo maizīti. Un kāpēc gan to nevarētu darīt arī Tu?

Tāda, lūk, nodarbe iepriecina manu sirsniņu. Un ko darīt patīk Tev? Kas iepriecina un iedvesmo Tevi?

Mīlestībā,

Dace