Kā iekustināt savu un kolektīvo enerģētiku (dzīvē un biznesā)


sadaļa: DAŽĀDI INESES RAKSTI
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Vakar biju Stinga koncertā un tik ļoti uzskatāmi redzēju, kā var iekustināt enerģētiku. Bija tā, ka publika jau bija sanākusi zālē, bet uz skatuves vēl nekas nenotiek. Un tad viens puisis zāles vidū sāka plaudēt. No sākuma viņš to darīja viens un tas bija diezgan ilgi (kādu ½ minūti), bet viņš neatlaidās, un tad viņam atsaucās vēl kāds, un tad vēl kāds – un es vīram saku „tūlīt redzēsim kā iekustēsies kolektīvā enerģētika”. Un jā. Un vilnis aiziet. Un visi sit plaukstas vienotā ritmā un visa tūkstošskaitlīgā enerģētika pulsē vienā ritmā.

Un varēja tā arī nebūt. To puisi no sākuma neviens neatbalstīja. Viņš to darīja viens pats un ilgi, cilvēki neizpratnē uz viņu skatījās, viņš varēja nobīties vai vienkārši apklust, bet viņš tikai turpināja.....un tad visi pievilkās.

Lūk – ļoti labs piemērs priekš mums jebkurā dzīves situācijā, kad gribam iekustināt kaut ko lielu.

Atceros, ka es tā darīju ar mājas lapu un ar Pavasara studiju kā tādu. Es rakstīju mājas lapā rakstus un no sākuma tos neviens nelasīja. Nu varbūt kāds nevilšus paskatījās, bet principā nekādi simti lasītāju tie nebija. Un es tikai rakstīju un rakstīju sava prieka pēc. Un pēc kāda laika viss iegriezās.

Un arī šobrīd – ja man ļoti gribētos iekustināt kolektīvo enerģētiku, es darītu tāpat. Rakstītu, rakstītu katru dienu sev un Dievam par godu. Un mēs visi kopā redzētu kā viss iekustētos. Būtu daudz lasītāju, būtu komentāri, būtu semināri un daudz apmeklētāji.

Viss ir mūsu pašu rokās un vēlmē iekustināt enerģētiku. Gan savu, gan kopējo.

Ja Tev šobrīd ir tā, ka gribi iekustināt biznesu, vai kādu projektu, vai „pacelt” kādu iestādi, vai uzsākt ko jaunu – tad, lūk, puisis, kurš ar aplausiem iekustināja publiku, mums parādīja kā tas jādara. Dari tieši tāpat. Un nešaubies par savu taisnību. Dari, dari un dari. Esi pārliecināta un iedvesmota. Priecājies par to, ko dari. Un Tu redzēsi, kā cilvēki ieinteresēsies.

Reiz to ļoti smuki pateica Andrejs Ēķis (šķiet, ka reiz jau kādā komentārā šo kaut kur rakstīju) – ka ja reiz kaut ko dari, tad ar pārliecinātu ģīmi (viņa teiciens) pat ja iekšēji nemaz tik pārliecināts neesi. Un ar laiku visi pieradīs un iesaistīsies. To viņš stāstīja par savu projektu PiccaTv.

Un vēl – nekad nebaidies piedāvāt personīgi savus pakalpojumus, preces un piedāvājumus. To es atkal varu pateikt pēc savas pieredzes. Šoreiz kā klients. Nav noslēpums, ka es tikko kā gāju pa vedējmāti. Un lai arī man nav īpašu problēmu izdomāt scenāriju vai novadīt pasākumu, bet pēkšņi bijām „uzkārušies” uz mičošanas atribūtikas izvēli. Un kaut kā tas nekustas un nekustas no vietas un kāzas tuvojas un nekas nenotiek. Un pēkšņi man draugos atraksta viena meitene (Līga Tauriņa www.brodero.lv) un piedāvā uzšūt un izšūt pilnīgi visu – sākot no karoga, aubītes, priekšautiņa un beidzot ar spilvendrānām vai manā gadījumā ar miltu un cukuru maisiņiem. Vārdu sakot – visu pēc klienta vēlmēm. Un iedomājies manu prieku un laimi. Es taču burtiski jau Dievam un Sargeņģeļiem biju lūgusi pēc palīdzības. Un re – veru vaļā draugiem.lv un viss notiek. Pateicoties Līgai, es pasūtīju visu kāzām un pateicoties savai uzņēmībai man uzrakstīt, Līga varēja iegūt jaunu klientu (mēs līdz šim nebijām pazīstamas).

Tātad – nekad nebaidies pa tiešo uzrunāt cilvēkus un piedāvāt to, ko Tu dari.

Atceros, ka es tieši tā sāku savā Pavasara studijā. Vēl tagad ar Dainīti smejamies, ka pirms viņa atnāca uz pirmo semināru „Es esmu savas dzīves autors”, es viņai gada laikā esot nosūtījusi 3 vēstules ar uzaicinājumu šai seminārā piedalīties. Un vienā brīdī viņa to ir sadzirdējusi. Un vienā brīdī tas viņu uzrunāja.

Redz, kā tad cilvēki varētu uzzināt par to, ko Tu dari. Ir jāizstāsta. Un nevajag ieslēgt Ego lepnību un teikt – gan jau visi, kam vajadzēs paši mani atradīs. Protams, ka atradīs. Bet varbūt Tu pati vari iekustināt šo enerģētiku un, ja vien gribi, paātrināt šo procesu.

Šo visu stāstu tikai tādēļ, lai Tevī rodas pārliecība, ka šis viss patiešām ir atkarīgs no Tevis pašas. Viss, kas Tavā dzīvē notiek, vai viss, kas nenotiek, ir tiešā veidā saistīts ar to, kā Tu pati kustini savu enerģētiku. Jo vairāk kustini, jo vairāk iekustēsies.

 Ar mīļuma enerģētiku sirdī,

Inese

Komentāri (23)  |  2012-07-30 22:34  |  Skatīts: 4293x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
ievask - 2012-07-30 23:29
Labdien Inese,
Šodien pavisam nejaušu uzdūros Jūsu mājaslapai internetā, jo arī meklēju kaut ko, kas varētu mierināt manu prātu un dot iedvesmu tālākai dzīvei. Atzīšos, ka neko pirms tam par Jums nebiju dzirdējusi un lasījusi. Jocīgi, bet šeit uzreiz atradu tieši to ko meklēju:) Tik vienkārši:) Kamēr 'vienu pēc otra lasīju rakstus, Jūs jau bijāt ievietojuši šo rakstu par enerģētiku. To uztvēru kā zīmi sev, un šodien pat došos uz grāmatnīcu un meklēšu Jūsu grāmatas. Šeit noteikti iegriezīšos vēl un vēl:) Sakiet vai arī Ventspilī, vai kādā pilsētā netālu notiek Jūsu semināri? Paldies!

inese - 2012-07-31 01:03
Sveika, Ieva
Man jau kādu laiku Ventspilī nav bijusi jauna grupa. tas tā tiešā veidā nav atkarīgs no manis. Pati grupas neveidoju, bet gan braucu uz turieni, kur grupas ir izveidotas un kur mani aicina.

Tovojas septembris un no pieredzes zinu, ka tas ir laiks, kad grupas veidosies. Ja būs arī Ventspilī, tad tas noteikti, ka parādīsies mūsu mājas lapas sākumlapā.

ar mīļumu,
Inese



liigat - 2012-07-31 03:32
Inesīt! paldies par iedvesmojošo rakstu, jo man iekustināšanās periods ir ieildzis un vēl kādu laiku būs. Esmu Līga Tauriņa-uz Inesītes teikto varu atbildēt, ka mani kāds "dīdija" dažas dienas, lai es uzrakstu un piedāvāju savu darbu, dzīvē esmu no kautrīgajām meitenēm, bet mācos būt drošāka. Secinājums ir tikai viens, Visums par mums rūpējas un daudzas lietas nokārtojas pašas par sevi! :)
Visām šīs mājas lapas lasītājām novēlu veiksmīgu enerģētikas iekustināšanu un veiksmi darbos!!!

inese - 2012-07-31 04:15
Līgu, paldies Tev!! Par to, ka uzdrošinājies, par to, ka atrakstīji, par to, ka izšuvi un uzšuvi. Un par to, ka Tu mums visiem esi paraugs, lai saņemtos, aizrakstītu, piedāvātu.
Samiļoju Tevi.
Tavi šūtie darbi ir perfekti.

saulgrieze - 2012-07-31 16:45
Inesīt, atkal Tu pārsteidz, ar tik vienkāršu piemēru pasakot tik daudz!!! Un precīzi to, kas tieši tagad vajadzīgs... :))) Mīļš paldies Tev, jo šobrīd līdzigi jūtos un daru iegriežot: saulgrieze.1s.lv

inese - 2012-07-31 17:48
Jā, mīļā:) tieši par jums visām domāju brīdī, kad rakstīju.
Tā tas notiek.

Lai veicas!

pumpurajolanta - 2012-07-31 18:06
Paldies Tev, Inesīt! Saulgrieze jau tik precīzi pateica...tas bija tieši tas, kas šobrīd vajadzīgs arī man.


inese - 2012-07-31 18:37
Jolantiņ,
tieši pateicoties Tev es tik daudz domāju gan par enerģijas iekustināšanu, gan par harizmu, gan par kolektīvo apziņu.
Paldies Tev par ierosmi šīm visām tēmām :)

ilze - 2012-07-31 23:59
Sveikas, Mīļās! Jolanta, Saulgrieze Ineta, IInesīt Jūs pašas varbūt neapzinaties līdz galam, bet Jūs esat īsti iedvesmas avoti apkārtējim un man it īpaši. Man vienmēr ir ļoti dziļa iekšēja cieņa un apbrīna pret cilvēkiem, kas kaut ko jaunu uzsāk un dara, dara, dara un nepadodas, pa vidu iet visādi, jo tas ir ceļš, upe, kas plūst, un tikai iet uz priekšu un izdara un ir rezultāts, un turpina aizvien labāk un labāk. Un vienlaicīgi, ja nākas saskarties ar pretējo, kad cilvēki ir apņēmušies kaut ko darīt un tur ir iesaistīti arī citi - un tikai atliek un atliek un izdomā jaunus iemeslus, es tad palieku reāli nīgra, ne īpaši pieklājīga un iecietīga, ja tas kaut kādā veidā skar ari mani. Un tad vienkārši man tas paliek vienaldzīgs un fokusējos uz to, ko pati varu darīt tālāk. Tādas situācijas ir visiem šad un tad. Man vienkārši tada vakar gadījās, nu tas tā, atstājuo vakardienā:) lai Jums veicas un paldies Tev Inese par šo jauko rakstu!

baibam - 2012-08-01 01:29
Paldies par iedvesmojošo rakstu! Tas patiesi laiku pa laikam ir sev jāatgādina!

inese - 2012-08-01 02:01
Ai, Ilzīt, šis atkal ir vesela cita raksta vērts - ka jebkurai mūsu darbībai būs daudz šķeršļu, pretdarbības un bremzējošas enerģijas, kurai mums ar savu gaismu ir jātiek cauri.
Par šo ļoti daudz runā Agnese.

Mūsu loma ir iekustināt enerģiju. un tas ir tik kaifīgi, kad tas izdodas.


ilze - 2012-08-01 02:26
Nu, ja tieši tā:) Un situācijās, kad kaut kas nepatīk, nu tā sirsnīgi nepatīk, nevajag vienmēr pieklājīgi smaidīt un paklusēt, ir veselīgi dabūt to ārā un iet tik uz priekšu, vai ne:)

ronda - 2012-08-01 03:24
Tā, tā, tā, Inesīt, man liekas, ka te patiešām smaržo pēc jauna rakstiņa :)) Es runāju par Tavu teikto komentārā: "...jebkurai mūsu darbībai būs daudz šķeršļu, pretdarbības un bremzējošas enerģijas, kurai mums ar savu gaismu ir jātiek cauri..." Es ļoti gribētu par šo uzzināt vairāk - kā tā? un kāpēc tā notiek? Paldies jau iepriekš! Samīļoju! :)

inese - 2012-08-01 07:11
Rīt uzrakstīšu :))
tagad jau vēls un vēl drusku jāpaskatās olimpiāde :))



helenav - 2012-08-01 18:29
Labdien!
Man arī šobrīd šādas pārdomas...... Šobrīd audzinu mājās jaunāko bērniņu, pirms tam strādāju divās dabavietās... Jau aizejot pirmsdzemdību atvaļinājumā daudz domāju - vai es vēlos darīt to, ko daru vienā no darbavietām???
Nu, lūk, šobrīd esmu izvēles priekšā...... mani sauc atpakaļ (ātrāk nekā bija paredzēts) tai darbavietā, kura nav sirdij tīkama:( Liekas - nu ja, es taču varu, bet tad - paga, paga, bet vai es to gribi? Vai tā nebūs izpatikšana svešiem cilvēkiem? Kas man ir svarīgāks: ģimene, bērni vai sveši cilvēki?
Tieši šobrīd vēl man ir izvēle pamēģināt kaut ko jaunu, tas saistīts ar piedāvāšanu, par ko šajā rakstā ir rakstīts. Šo te darbiņu es varu darīt paralēli. Bet, protams, ka ir neziņa, trūkst drosmes, jo nav garantijas, ka noteiktā datumā atskanēs sms telefonā ar noteiktu naudas summu (kā tas būtu strādājot iepriekšminētajā darbā).... Šī iespēja "nāca" sākumā kā liels prieks par to, ka varēšu kaut kādu naudiņu nopelnīt, neatņemot sevi bērnam uz visu darba dienu. Par prioritātēm savā dzīvē esmu daudz domājusi, es zinu, kas man ir svarīgākais dzīvē un kāda ir mana dzīves misija. Bet ko darīt ar to sajūta, kas iekšēji saka: bet vai izdosies? vai esi pārliecināta, vai nebūs rūgti jānožēlo? utt.....

inese - 2012-08-01 21:19
Sveika, Helēna

kaut kur jau esmu to rakstījusi un tagad varu Tev uzrakstīt atkal to pašu, ka pats svarīgākais un noteicošākais izvēles izdarīšanas brīdī, ir Tava sajūta - ko Tu pa īstam šai dzīvē gribi darīt. Nevis ar ko pelnīt. Nevis uz kādiem priekšlikumiem vai piedāvājumiem lai atsauktos, bet gan - ko Tu darītu pat tad, ja neviens nemaksātu neko. Vai arī, ja nauda Tev nebūtu vajadzīga. Vai arī ja Tu brūtu miljonāre. un ja Tev ir zināms šis virziens, tad atmet visas šaubas un bailes un vienkārši ar mīlestību sāc to darīt. un Tu redzēsi, kā visi būs ieguvēji. Būs laiks gan ar savējiem pabūt, gan iespējas naudu nopelnīt.
Un pats svarīgākais - Tu būsi laimīga.

helenav - 2012-08-01 21:43
Paldies par atbildi!:)

ilonas - 2012-08-03 00:06
Labdien visiem!

Apsveicu ar jauno mājas lapu! Man patiess prieks par Jūsu stabilo, mierīgo un tajā pat laikā neatlaidīgo došanos uz priekšu.

Šodien radās jautājums par atpūtu. Ko un kā darīt tad, kad saproti darbs ir mīļš, ideju ir daudz, ārpus darba dzīve arī jauka un interesanta, bet fiziski ir radusies sajūta, ka šodien nu negribu vairs neko darīt. Un ne jau tā, ka nekad. Vienkārši pāris dienas neko darīt negribu, bet darbā jāstrādā? Kā jūs ticiet galā ar sevi? Kā šādās reizes palikt tikpat produktīvam un radošam?



inese - 2012-08-03 04:24
Paldies, Ilona:)

ko daru, ja esmu piekususi? - es vienkārši atpūšos. Es patiešām nespiežu sevi būt produktīvai visu laiku.
Piemēram, es jau gadiem ievēroju gada ritmu, kuru esmu aprakstījusi Sajūtu kalendārā - un ja esmu gana izgulējusi ziemas miegu, tad pavasaris ir mans mošanās laiks, vasara man ir ļoti produktīva un rudens ražas novākšanas laiks :))

Bet pat ja tagad- savas produktīvās vasaras vidū esmu nogurusi, es vienkārši guļu vai....vienkārši nedaru neko....vai lēnām kopju māju....vai braukāju vīram līdzi viņa darbos....vai lasu kaut ko.......un tas ir tik ilgi, kamēr jūtu, ka manī ir atkal spēks radīt, radīt un radīt.

Mēģinu nekad nedarīt sev pāri, ļoti sevi mīlēt un sevī ieklausīties. Lai gan - arī pa šiem trīs Pavasara studijas gadiem esmu paspējusi sevi brīžiem pārpūlēt un fiziski iztukšot līdz tam, ka krītu bezspēkā. Nu...un tad atkal - saprot, ka jāpaguļ un jāatgūst spēkus un tad ceļās un iet tālāk:))

Galvenais ir visu dzīvi dzīvot ar mīļumu pret sevi.

pele - 2012-08-03 17:16
Galvenais ir visu dzīvi dzīvot ar mīļumu pret sevi.

:)) Cik vienkārši un patiesi vārdi - un īstenībā jau laikam tā ir viena no vispatiesākajām vērtībām. Lai es vēl tikai to mācos, taču rezultāti ir acīmredzami - kā es izturos pret sevi, tā arī citi izturas pret mani. Notiek tas lēnām, bet NOTIEK ! :)) Un es ar prieku iekustinu šo sevis mīlēšanas enerģiju !!! :)) Paldies, Inesīt !!! :))

baibam - 2012-08-14 20:06
Turpinu skatīties Agneses diskus... Šodien tik ļoti iepatikās viens Agneses teiciens, ka vēlējos uzrakstīt: "Es gribu un daru, bet ritmu nosaka debesis".
Nu jūs jau sapratāt- tas par to, lai nemetam plinti krūmos un nekašājam iesētās sēklas ārā no zemes, pirms asni izlīduši.:) Tik turpinām darīt!

zanda - 2012-08-22 22:54
helenav
Es Tevi saprotu, biju tādā pašā situācijā, izvēlē, un Inesīte man teica tieši to pašu! Tagad jūtos perfekti, jo darbojos ar tieši to, ko man patīk darīt. Un daru ne jau tāpēc ka naudu vajag, bet tāpēc, ka cilvēkiem esmu vajadzīga tieši es ar savu pakalpojumu, kuru sniedzu ar iedvesmu un mīlestību! Ar smaidu un pārliecību.

ilvak - 2013-02-28 18:43
Ļoti iedvesmojošs un ar dziļu domu raksts. Paldies!


Atpakaļ