Vija Vētra – personības valdzinājums vai ko mēs domājam vai nedomājam par saviem ierobežojumiem?


sadaļa: LEKTORI RAKSTA

autors: ILZE GULBE

„Šogad es atbraucu ar nelielu koncerta programmu (viņa dejoja nepilnas divas stundas). Nākamgad, kad man paliks 90 gadi, kas jau ir pēc 6 mēnešiem, tad uztaisīšu plašāku programmu un uzstāšos lielākā zālē”.

Ar šādiem vārdiem savu uzstāšanos šogad savā koncertā jūnijā, kas notika Rīgas Tehniskās Universitātes zālē, pabeidza leģendārā latviešu izcelmses dejotāja Vija Vētra. Man bija tā laime apmeklēt Vija Vētras koncertu.

Pateicoties pārpildītajai skatītāju zālei, sēdēju uz grīdas pie pašas skatuves, tāpēc man bija tas gods vērot šo leģendāro sievieti tuvplānā visu koncerta laiku. Biju pilnīgi fascinēta! Kā var tik graciozi, enerģiski, reizē dejiski, bet vienlacīgi konkrēti un tieši kustēties dejā, kur katrai kustībai ir mērķis un nekas nav nejaušs. Vecums atkāpjas, gadiem šajos Dievišķajos dejas mirkļos nav nekādas nozīmes!

Mums katram ir priekšstati, pieredze, viedokļi par to, kā jūtas, ko dara, kā izskatās cilvēks 90 gadu vecumā. Kādu mēs katrs sevi iedomājamies vai projecējam, kad būsim tādos gados, ja Dievs būs lēmis? Kāda ir perspektīvas izjūta šadā vecumā?

Mani vienmēr fascinē un iedvesmo cilvēki ar neierobežotu perspekltīvu, plašu, tālejošu skatu uz lietām un dzīvi kopumā. Acīmredzot, lai kaltu drošus plānus uz nākotni arī 90 gadu vecumā, tā it kā Tev būtu 30 ... 60 ... 90, laikam vienalga cik, ir jānodzīvo ļoti neparasta, bagāta, notikumiem, izaicinājumiem, šķēršļiem, grūtībām, triumfiem, zaudējumiem, ieguvumiem piepildīta dzīve.

Dažos, pavisam īsos vārdos par to, kas ir Vija Vētra (ja nu kāds nezina, man gan liekas, ka visi zinaJ) un kāda ir bijusi viņs dzīve. Par viņu var rakstīt fanstastiskas grāmatas, es tikai uzskaitīšu dažus faktus.

Vija Vētra ir dzimusi Latvijā un, kā daudzi tautieši otrā pasaules kara laikā devās bēgļu gaitās. Viņa ir dejojusi visos piecos kontinentos, atzīta par dejas priesterieni pasaules līmenī, dejojusi Anglijas karalienei kā soliste modernajā baletā, bijusi pazīstama ar Džavaharlalu Neru, Indiru Gandiju un citām augstām Indijas amatpersonām. Vija Vētra arī ir saņēmsui Triju Zvaigžņu ordeni.

Lielu daļu savas dzīves pavadījusi Austrālijā, dejojot, mācot deju citiem, strādājot kā horeogrāfe, spēlējot teātri, tad pārcēlusies uz ASV, Ņujorku. Vija katru gadu kopš 1990. gada arī brauc uz Latviju. Slavenā dejotāja noteiktā dzīves posmā pastiprināti pievērsusies Indiešu dejām.

Vija brīvi pārvalda astoņas svešvalodas. Viņa ir ne tikai dejas karaliene mūža garumā, bet arī ārkārtīgi dziļš, garīgs cilvēks. Vija Latvijā ir nodibinājusi unitāriešu draudzi. Tā ir kustība, kas sevī apvieno visas reliģijas, jo Dievs ir viens.

Vija ir arī tā, kas ienesusi deju baznīcā, kā Austrumos, tā Rietumos, un tā bez gala.

Vija Vētra, būdama ārkārīgi dziļš, garīgs un mērķtiecīgs cilvēks, kas visu mūžu darījis to, ko mīl. Viņai ir 89 gadi, tūlīt 90, viņa negatavojas iet pensijā, viņa nezina, kas tas ir, viņai nav laika, jo jāgatavo jaunas programmas, jāapaceļo vēl daudzas valstis, jāgatavo lekcijas studentiem dažādās valstīs un dažādās valodās uz kurienu viņu regulāri aicina, jāvada dievkalpojumi ...

Vija Vētra turpina ar mīlestību darīt to, ko visu mūžu ir darījusi, nezinot un nepazīstot ierobežojumus, kurus mēs paši sev (neviens cits jau būtībā) uzliekam... Viņa turpina būt mīlestības un dejas vēstnese visā pasaulē, un neskatoties uz savu ciešo saistību ar Indiju, grieķiskajiem sejas vaibstiem, viņa vienmēr, ar savu izcilo, stalto stāju, dzīvi un cilvēkus mīlošo skatienu lepni saka atkal un atkal  – ESMU LATVIETE!

Lai iedvesmojamies no Vijas, no viņas bez robežu pieejas dzīvei, kurai liekas nav malas un gala!

Lai atļaujam pašas sev dzīvot tādu dzīvi, kādu no sirds vēlamies!

Komentāri (4)  |  2012-07-17 03:48  |  Skatīts: 5103x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
inese - 2012-07-17 04:13
Paldies, Ilzīt!
Tas ir tik vareni un tik iedvesmojoši, ka cieņā gribas noliekt galvu.

Šādi stāsti un šādi likteņi vēlreiz un vēlreiz pierāda to skalu, ko runājam semināros - "jaunība-briedums-viedums" un viss paliek ar katru dienu jo spēcīgāks un labāks.
(Iedomājies, Ilzīt, ka mēs ar Tevi vēl neesam sasniegušas pusmūžu, ja skatās Vijas Vētras mūža kontekstā.)

Jā- visu cieņu Vijai!!!

Un paldies, Ilzīt, Tev par spēju atrast un mums pastāstīt šos iedvesmojošos stāstus.

ilze - 2012-07-17 06:56
Paldies, Inesīt! Tā nu ir tīrākā patiesība, ka dzīve pēc 40 tikai sākas, tāds viegls ieskrējiens!

baibam - 2012-07-17 16:57
Patiesi iedvesmojošs dzīvesstāsts! Man te ir viens skaists netā atrasts dzejolis par deju (diemžēl nezinu autoru):

"Deja ir pēdas pieskāriens zemei un rokas atvēršanās spārniem;
Deja ir mans ceļš pie Tevis,
Deja ir dzīvība, deja ir tautas un katra mūsu, - mans, tavs, ... stāsts, vēstījums
Deja nav paredzēta demonstrēšanai, un līdzdalība ir vienīgais veids, kā tajā var piedalīties
Cik vien ikviena dzīva būtne ir mitusi pasaulē, tā ir dejojusi un turpina dejot:
Zvaigžņu un Galaktiku deja, Saules un Mēness mūžīgā deja Visuma tālumos, Uguns spēka, Zemes maiguma, Gaisa brīvības un Ūdens dziļuma deja,
Deja ir mijiedarbība, kura uztur pasauli;
Uguns deja kalna virsotnē kurtā liesmā,
Zemes deja atverot savas dzīles augu saknēm un sēklu dzīvībai;
Vēja deja ar koku galotnēm – maiga un viegla vai nevaldāma un dedzīga,
Ūdens deja jūras viļņu ceļā uz krastu, ezeru rāmumā un upju straumju skanīgā sarunā ar akmeņiem un zivīm,
Dzērvju Mīlestības un pielūgsmes deja,
Puķes uzplauksmes deja.
Deja, kura šeit stāsta par sevi ir kā Mandala kustībā, kā kustīga mantra,
Deja, kuras dziļais saturs slēpjas tieši tās vienkāršībā un mūsu atvērtība dejai to atver mums.
Ikviens, kurš vēlas izjust sakrālas kustības dzīles, caur deju atklāt sevī mūžīgi mītošo smaidu un gaismu, var nākt un dejot kopā ar mani.
Pateicības, Prieka, Mīlestības, Dzīvības, Esības, Ceļa ... Deja ..."

ilze - 2012-07-17 23:07
Baibam, tiešām skaists dzejolis! Paldies!!


Atpakaļ