Piedošana. Mana pieredze.


Komentāri:

inese - 2012-07-10 00:46
Par kājām un paplašinātām vēnām ļoti saprotami teica Agnese-
ka tā ir sazemējuma vaina.
Ja cilvēkam ir bloķēta pirmā čakra, tad "saknes" nav pietiekoši ieaugušas zemē, tad tās nāk it kā atpakaļ pa kājām.

Nu....par sevi zinu, ka man šis izskaidrojums ļoti der. Par materiālajām lietām diez vai, bet tā sazemēšanās problēma man pastāv visas dzīves garumā. Nu un dēļ tā tad ir problēma ar vēnām.


inese - 2012-07-10 00:48
Zaigai-
te ir Irīnas rakstiņš par to hooponopono metodi:

http://pavasarastudija.1w.lv/7803-kad-«the-secret»-nestrada/


inese - 2012-07-12 02:48
Sazemējumu var vairot darot jebkurus zemes darbus, kā arī vienkārši vairojot savu fizisko spēku un stabilitāti. Ir produkti, kas vairo sazemējumu.

Ja jautājums ir par to kā cilvēks var zināt, ka viņam nav pietiekoša sazemējuma - tad viens no rādītājiem var būt, ka ļoti ātri fiziski piekūst (tur, kur citi vēl itin nemaz nav noguruši), ka mazāk kā citiem interesē zemes lietas (vairāk gribās domāt par garīgām un netaustāmām lietām), neintersē ēšana (protams, jābūt paēdušai, bet ko un kā, tas ir pakārtoti), trauksmi iraisa ikdienas sadzīves sitūāciju kārtošana utt.
Ļoti bieži sazemējuma nav māksliniekiem, filozofiem, zinātniekiem utt.



sadaļa: LASĪTĀJI RUNĀ

Šodien radās doma pastāstīt par savu pieredzi ar piedošanu -  sajūtām, cilvēkiem, bailēm, dusmām, vainas apziņai.....

Pagājušā gada rudenī es saslimu. Bija iesnas un pēc divām dienām jau deguna blakusdobumu iekaisums. Pirmo reizi dzīvē. Un pirmo reizi dzīvē man dakteris pasaka, ka zāles nedos, kamēr nebūs rentgens un analīžu rezultāti. Bet iepriekšējo nakti jau nebiju gulējusi, jo sāpēja visa seja. Nemelošu, uz rentgenu nemaz negāju, jo nosēdēt rindā fiziski nevarēju. Devos mājās, paņēmu vienu no Lūles Vīlmas grāmatām, atradu, ka iesnas rada bailes un dusmas, ka mani nemīl.

Atradu pantiņu, kas skaitāms, lai atbrīvotos no bailēm, ka mani nemīl. Ja godīgi, man pašai tajā mirklī šķita, ka es visus mīlu un jūtos mīlēta. Bet nu slima biju un citu ārstēšanās veidu tobrīd iedomāties nevarēju.

Pantiņš: “Es piedodu jums bailes, ka mani nemīl, ka esat manī iemājojušas. Es piedodu sev, ka esmu jūs pieņēmusi un audzējusi tik lielas. Bet tagad es laižu jūs brīvībā. Mīļais ķermeni, piedod man, ka tādejādi es nodarīju tev pāri. Es tikai mācījos un esmu kļuvusi gudrāka.”

Kāpēc es saku “pantiņš”? Mana pieredze saka tā, ka kamēr tās bailes, nepareizās emocijas ir jūsos un kamēr jau daļa no tām neesiet atbrīvojuši, jūs dzīvojiet tādā iedomātā pasaulē. Atbrīvojot kaut vienas no bailēm, vai situācijām, mēs sākam lietas izprast pavisam savādāk. Tāpēc iesākumā es skaitīju kā pantiņu. Pēc pāris dienām es biju vesela. Bez ārsta un bez zālēm. Pēc nedēļas mana slimība atgriezās no jauna. Kā sajutos slikti, es tikai skaitīju un skaitīju. Vēl veselu dienu. No rīta sāpes bija pazudušas.

Pēc pāris nedēļām es jau sapratu, kāpēc man bija tā slimība. Man tapa skaidra cēloņu un seku sakarība konkrētajam gadījumam.

Mans mērķis ir izārstēt savas kājas. Man ir paplašinātās vēnas, kas rada nogurumu kājām. Un kājās mēdz sāpēt. Arī Lūles Vīlmas grāmatās atradu, ka ķermeņa lejas daļa  -  no krustiem līdz pēdām nestrādā labi, ja ir bailes no ekonomiska rakstura problēmām. Es piedodu bailēm no ekonomiska rakstura problēmām, bailēm no naudas, bailēm no naudas trūkuma. Manas vēnas vēl nav pilnībā izārstētas -  bet manas kājas vairs nesāp pat pēc ļoti aktīvas darba dienas. Turklāt lēnām uzlabojas mana finansiālā situācija.

Es piedodu dusmām uz to cilvēku, kas manī ir šīs dusmas izraisījis. Jo man pašai jau vajag to iekšējo mieru. It īpaši, ja zinu, ka man tas cilvēks jāsatiet. Ziniet, tā komunikācija sanāk abām pusēm mierīga. Man tas ir svarīgi. Turklāt piedodot šim cilvēkam vai dusmām uz viņu, es izprotu, kāpēc ir noticis tā kā ir.

Nedomājiet, ka ar vienu piedošanas reizi visas dzīvēs situācijas atrisināsies. Nē, jo mācības jau nāk viena pēc otras. Tāpēc vismaz man patreiz piedošana ir nebeidzams process. Tas ir mans otrs darbs. Pilnas slodzes darbs.  Jo piedod mēs varam vecākiem, dusmām, vēlmei būt labākiem par citiem, bailēm, cilvēku rīcībai, bailēm, ka nesasniegsim mērķus, ikdienišķām situācijām  -  bailēm, ka nedabūsim darbu, kaimiņam, draugiem, pašai dzīvei, visiem cilvēkiem un visām situācijām, kas liek mums iekšēji saspringt vai negatīvi noreaģēt.

Katram autoram ir savs piedošanas “pantiņš”. Es novēlu Jums atrast sev piemērotāko un visiedarbīgāko, cik vien variet piepildīt šos ar vārdus ar mīlestību, un skatiet šos piedošanas vārdus,  kamēr Jūsu sirdi piepilda siltums.

Ilona Šmuilāne

color: #008000;LV
Komentāri (15)  |  2012-07-09 16:28  |  Skatīts: 5578x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
maara - 2012-07-09 18:25
Paldies Ilona par rakstiņu! Jā, piedošana strādā! Ir tik labi sajust, kā tas notiek, kā viss attīrās... Un šķiet neticami, ka piedodama savām dusmām, naidam un vēl viskaut kam, spēju sajust Mīlestību pret cilvēku, kuru tiešām neieredzēju. Tas ir tik patīkami, kad vairs nenēsāju sevī naidu, aizvainojumu un citas graujošas jūtas. Protams, process, kā Tu arī saki, ir nebeidzams. Bet tas ir tik patīkami. Un uzlabojas veselība... Un vietā kur bija kāda no graujošajām emocijām, ienāk Mīlestība...
Lai mums visām izdodas PIEDOT! :)
Jauku jums visām šo brīnišķīgo saulaino vasaru!!!

Daiga Vanaga - 2012-07-09 18:28
...Šorīt man valoda viena
Kopā ar dabu plūst
Pārpilna saules gaismas
Eju pie katra no jums.
/E. Bičevska/
Ilona,
Paldies Jums par rakstu! Jūs rakstījāt, katram autoram ir savs piedošanas “pantiņš”. Kāds, tas būtu attiecībā uz kājām, paplašinātām vēnām.
Cik daudz gaismas uz ceļa,
Pa kuru mums jāiet...
Iesim
Saņemt un starot
Un dot.
/O.Vācietis/

ilonas - 2012-07-09 22:38
Pēc Lūles Vīlmas uzskatiem, sāpēs un problēmas ar ķermeņa lejusdaļu, sākot no krustiemj līdz papēžiem, izraisa bailes no ekonomiskajām problēmām, naudas trūkuma. Jo zemāk ir problēmas, jo dziļāk pagātnē slēpjas cēlonis. Es piedodu bailēm no no ekonomiska rakstura problēmām, bailēm no naudas trūkuma. Bet vajag ieklausīties sevī un sajust uz kuru tieši no šāda rakstura problēmām ķermenis emocionāli noreaģē. Tad piedod šīm izjūtām, ja izdosdas atrast situācijas pagātnē, tās piepildīt ar mīlestību.
Kājas ļauj mums dzīvē iet uz priekšu, un vēl problēmas ar kājām rada neapmierīnātība ar dzīvi. Tieši tāpat kā piedodam bailēm, ka mani nemīl, varam piedot šai mūsos mītošai neapmierinātībai. Tā tīrīt savu pagātni.

ronda - 2012-07-09 22:59
Meitenes, es kaut ko nesaprotu... Piedot bailēm, ka mani nemīl. Ok, es piedošu bailēm, ka mani nemīl. Bet bailēm, ka mani nemīl ir kaut kāds cēlonis. Vai tad šīs cēlonis nav jānovērš? Ja to nenovērš, tad taču tas turpina darboties un turpina producēt bailes, ka mani nemīl. Un tad jau visu dzīvi tas vien jādara, kā jāpiedod bailēm, ka mani nemīl... Kaut kā dīvaini sanāk. Līdz šim domāju, ka jāatrod un jānovērš cēlonis, tad sekas pazūd pašas no sevis. Bet tagad man ir iestājies kaut kāds apjukums.

ilonas - 2012-07-09 23:36
Man ir bijis tā, ka piedodiet un atbrīvojot savus aizspriedumus, esmu SASKATĪJUSI un izpratusi dažādas dzīves mācības. Jo kamēr vismaz es esmu kaut mazāko negatīvo emociju varā, nevaru novērtēt to ieguvumu no katras situācijas.
Man pašai arī sākumā šķita dīvaini piedod bailēm, ka mani nemīl. pat smieklīgi, bet bija brīdis, kad vienkārši nevarēju nedarīt. Un tad es daudzas situācijas es ieraudzīju no citas puses. Pat ne uzreiz, bet pakāpeniski.


Cik daudz dzīvē mēs katrs esam darījuši nevis mīlestības vadīti, bet pienākuma pēc? tāpēc, ka tā pieņemts, tāpēc, ka tā vajag? Un cik daudz no pienākumiem darām ar mīlestību, starojot? Es to iemācījos, sevi attīrot no savām negatīvajām domām, emocijām un rīcības.

Es nezinu, cik daudz manī ir sakrājusies negatīvā pieredze, ko iespējams no agras bērnības es vairs neatceros. Kamēr vien būs sajūta, ka vajag ko mainīt, to darīšu.
Man cēlonis ir izprotams, kad neitrāli un ar mīlestību varu lietas izvērtēt.
es piedodu ne tikai bailēm, ka mani nemīl, bet lūdzu piedošanu cilvēkiem. Ko esmu ieguvusi? Iekšējo mieru, spēju ar smaidu reaģēt uz dažādām situācijām.

Ronda, manuprāt, tas ir lieliski, ka Jums jau ir skaidrs cēlonis, mācība un visas negatīvās emocijas ir neitralizētas, ar mīlestību izprastas. Tas ir brīnišķīgi.

ronda - 2012-07-10 00:15
Ilona, nē, tā nav. Man cēlonis ir skaidrs gan, bet negatīvās emocijas nav neitralizētas :( Esmu sākusi praktizēt ho'oponopono. Bet vēl tikai pāris nedēļas un nevaru spriest par rezultātiem.

ronda - 2012-07-10 00:15
Ilona, nē, tā nav. Man cēlonis ir skaidrs gan, bet negatīvās emocijas nav neitralizētas :( Esmu sākusi praktizēt ho'oponopono. Bet vēl tikai pāris nedēļas un nevaru spriest par rezultātiem.

zaiga - 2012-07-10 00:26
Labdien ronda...kas ir ho'oponopono.....

ilonas - 2012-07-10 00:40
Izlasot rakstu par ho'oponopono šajā lapā es praktizēju arī šo metodi. Manuprāt, ļoti laba, ja piedod cilvēkiem. Bet, ja vajag ārstēt slimības, sāpes vai labot savas domas, tad man vairāk der Lūles Vīlmas versija.

inese - 2012-07-10 00:46
Par kājām un paplašinātām vēnām ļoti saprotami teica Agnese-
ka tā ir sazemējuma vaina.
Ja cilvēkam ir bloķēta pirmā čakra, tad "saknes" nav pietiekoši ieaugušas zemē, tad tās nāk it kā atpakaļ pa kājām.

Nu....par sevi zinu, ka man šis izskaidrojums ļoti der. Par materiālajām lietām diez vai, bet tā sazemēšanās problēma man pastāv visas dzīves garumā. Nu un dēļ tā tad ir problēma ar vēnām.

inese - 2012-07-10 00:48
Zaigai-
te ir Irīnas rakstiņš par to hooponopono metodi:

http://pavasarastudija.1w.lv/7803-kad-«the-secret»-nestrada/

zaiga - 2012-07-10 02:42
Jā,paldies tagad atceros, bij piemirsies....

liigat - 2012-07-11 18:10
Paldies Ilona! Raksts iedvesmojošs, man palīdz citu pieredze. Runājot par kāju vēnām, kur var palasīt par šīs problēmas cēloņiem. Kā saprast- sazemējuma vaina?

inese - 2012-07-12 02:48
Sazemējumu var vairot darot jebkurus zemes darbus, kā arī vienkārši vairojot savu fizisko spēku un stabilitāti. Ir produkti, kas vairo sazemējumu.

Ja jautājums ir par to kā cilvēks var zināt, ka viņam nav pietiekoša sazemējuma - tad viens no rādītājiem var būt, ka ļoti ātri fiziski piekūst (tur, kur citi vēl itin nemaz nav noguruši), ka mazāk kā citiem interesē zemes lietas (vairāk gribās domāt par garīgām un netaustāmām lietām), neintersē ēšana (protams, jābūt paēdušai, bet ko un kā, tas ir pakārtoti), trauksmi iraisa ikdienas sadzīves sitūāciju kārtošana utt.
Ļoti bieži sazemējuma nav māksliniekiem, filozofiem, zinātniekiem utt.

ardnija - 2012-07-26 22:57
Labdien, meitenes! Vai kāda var palīdzēt ar padomu, ko runāt jauna, laba, mīļa puiša bērēs (kas gājis bojā nejauši, neveiksmīgi iekrītot no laivas ūdenī), kā pareizi sevi sagatavot, varbūt ir kāds labs pantiņš, kāda lūgšana, kuru es varētu noskaitīt kapiņos, lai visiem paliktu vieglāk pieņemt zaudējumu...arī man. jau iepriekš saku lielu paldies!


Atpakaļ