Veci aizvainojumi un piedošana


sadaļa: LASĪTĀJI RUNĀ

Gan padomju laikā,gan arī vēlāk nav bijis retums nepilnas ģimenes. Kurās māte audzina viena bērnus un strādā divās darbavietās. Daudz retāk ir sastopams, ka tēvs viens audzina bērnus.

Manā gadījumā izpalika abi vecāki. Nebija nekādas traģēdijas, viņi vienkārši bija jauni un pilnīgi nesagatavoti patstāvīgai dzīvei.Tā es arī augu pie vecāmmātēm, sākumā pie vienas, tad pie otras. Protams viņas centās, gāja laiks un es izaugu, pabeidzu skolu. Tad sāku strādāt, īrēt dzīvokli un pamazām iekārtot savu dzīvi.

Pagāja laiciņš un manā dzīvē atkal ienāca māte. No vienas puses es priecājos, bet no otras starp mums,  protams, stāvēja neredzams "mūris". Un šis "mūris" turējās daudzus gadus. Visumā tas mani netraucēja, jo biju aizrāvusies ar savu dzīvi. Un nekad nebiju tendēta kādu iemīt "dubļos", un izjust atriebības saldo garšu. Manā dzīvē pavīdēja arī pa kādai atkarībai.

Tad izjutu iekšēju pamudinājumu sākt savu garīgo attīstību. Un sapratu, lai varētu pilnībā sevi atrast, iepazīt un pieņemt, bija jāatbrīvojās no veciem aizvainojumiem.Tie visi, kā viens atgriezās pie attiecībām ar māti, tiem bija viena sakne. Tātad sapratu, ka neatbrīvojoties no šī galvenā aizvainojuma, mans garīgais ceļš tālāk nevar turpināties. Pagātni izmainīt nevaru, tātad varu izmainīt tikai savu attieksmi pret to. Sāku ar sevi strādāt. Rakstīju tabulas, kuras ļoti palīdzēja kārtu pa kārtai noņemt aizvainojumus. Jo pie veciem aizvainojumiem pievelkās un pielīp atkal jauni un samezglojās īsts sajūtu mudžeklis. Vismaz man no tāda "mudžekļa" raugoties uz dzīvi, acis pat skaidri nerādīja, kas vispār notiek apkārt. Un beigu beigās taču aizvainojumi transformejās. Tie pārvēršās dusmās, bailēs un pat agresijā.

Kad notiek kāds darbs ar sevi, dzīve sniedz dažāda veida izaicinājumus un pārbaudes. Sarīko līdzīgas situācijas, kas bijušas bērnībā, atsūta cilvēkus, kas nospēlē savas lomas, lai varētu izcelt zemapziņā snaudošas lietas. Man piedot palīdzēja spēja dziļi iejusties tā otra cilvēka "ādā". Un, protams, jo vairāk zināšanu nāca manā dzīvē, jo vairāk sapratu, ka tieši tādu scenāriju mana dvēsele ir izvēlejusies. Ka citi tikai nospēlē savas lomas, kas tiem ir dotas. Tomēr ar piedošanu vien ir par maz, un līdz galam tas nemaz nav iespējams, ja ir sakrājušies veci aizvainojumi. Man palīdzēja aizvainojumu izrakstīšana speciālās tabulās, kur tie ir iztirzāti un salikti kopā ar līdzīgiem fragmentiem no pašas bērnības. Piemēram: Man ir aizvainojums uz to un to, par to un to. Tad, kāpēc man ir izdevīgs šis aizvainojums, vai kapēc es turu šo aizvainojumu, un kas ir ticis manī aizskārts, un kad bērnībā ir bijis kas līdzīgs. Jo vairāk es rakstīju, jo mainījās dzīves apstākļi, nāca cilvēki manā dzīvē, ko bija vieglāk izprast. Nāca arī tādi, kas uzplēsa "vecās rētas", lai tās vieglāk ieraudzītu. Bija daudz drūmu, grūtu brīžu. Domāju, ka pilnībā visu izcelt un palaist ir ļoti grūti, bet kaut daļu no visas šīs vecās bagāžas atlaižot, dzīve mainās, un to es skaidri zinu.

Tad arī sapratu, ka vecu aizvainojumu parasta likumsakarība ir asa reakcija uz līdzīgiem apstākļiem, no kuriem tie radušies.

Dzīve šādās reakcijās nogurdina. Tās nedod vietu parastām sajūtām.

Patreiz mana dzīve kārtojās. Ar māti ir tikai sīkas nesaskaņas. Esmu piedevusi un pieņēmusi apstākļus tādus, kādi tie ir. Esam draudzenes.

Domāju, ka daudzām no mums ir šādi, vai citādi aizvainojumi un neizpratne, kāpēc uz to es reaģēju tik asi??

Nobeigumā varu pateikt, kaut tas varbūt tikai daudz neattiecas uz šo auditoriju, mātes mīliet, mīliet savus bērnus. Tikai mīlestība nakotnē dzīvi padarīs labāku. Un tas taču ir ļoti svarīgi. Kad mīlam bez nosacījumiem, nav nekas, kas būtu jāpiedod...

Dagnija Slava

Komentāri (13)  |  2012-06-18 15:37  |  Skatīts: 4407x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
inese - 2012-06-18 23:21
Paldies, Dagnija, par tik atklātu un tik dziļu stāstu. Tas ir fantastiski, ka varm šeit dalīties ar savu pieredzi un to, kā tiekam galā ar savām dzīves mācībām.
Ir skaisti, ka tiekam.

Es reiz aprakstīju kā es tīru tās savas dzīves situācijas:
http://pavasarastudija.1w.lv/6053-sapildit-pagatni-ar-milestibu/
un šodien klausījos Agneses diskus, kur gāja runa tieši par šo - pagātnes aizvainojumu palaišanu un cik ļoti tas svarīgi, lai tiktu tālāk un priekšu.

Vēlreiz liels Tev paldies!
samīļoju Tevi!

Anita Buzjuka - 2012-06-18 23:52
Es pilnībā piekrītu, ka tikai mīlestība padarīs dzīvi labāku. Viss ir tik vienkārši - vienkārši mīlēt, mīlēt bez nosacījumiem, tad nekas nevienam nebūs jāpiedod, tā pilnībā izgaismos visas mūsu ēnas puses, un nebūs vairs nepieciešams dziedināt pagātni, pielietojot regresijas vai kādas citas metodes. Viss vienkārši būs šeit un tagad mīlestībā.......... Šī pagātnes dziedināšana var būt ļoti ilgstoša, tā var aiziet visa dzīve, nemitīgi strādājot ar pagātnes notikumiem, tas var vilkties bezgalīgi, arvien dziļāk ēnas dzīlēs........, bet mīlestība ir spēcīgāka par visu, vienā mirklī tā var izmainīt visu kas ir, bija un būs, jo patiesībā jau viss ir vienā punktā šeit un tagad.
Liels paldies par rakstu, Dagnija!

irinad - 2012-06-18 23:59
Dagnij,
No mātes un tēva ir atkarīgs tik daudz! Ja viņi to apzinātos, desmit reizes padomātu, kā pret bērnu ir jāizturās. Bet bieži vien viņus pašus ir audzinājuši, nelaižot parāk tuvu sev klāt, līdz ar to cilvēks izaug ar lielu mīlestības deficītu. Piemēram, mana ome agri palika bārene un saviem bērniem, tostarp arī manai mammai ir teikusi, ka bērns ir jātur izstieptās rokas attālumā, citādi tas izlaižās. Laikam tāpēc mana mamma pret mums ar māsu ir bijusi īpaši maiga un uzmanīga.
Parakstos zem katra Tava vārda - Mammas, mīliet savus bērnus!!!
Paldies Tev!

ievucis - 2012-06-19 01:00
Paldies, Dagnija, par tik sirsnīgu rakstu!
Kaut arī caur pilnīgi citu dzīves situāciju, tomēr iemācījos mīlēt ar beznosacījumu mīlestību. Un pilnībā piekrītu Tavam aicinājumam: "Mammas mīliet savus bērnus!".

guga - 2012-06-19 05:28
Pardomas un velme ko mainiit...bet ka var miilet un piedot,ja tetis ir dzeris un turpina joprojam...miilet,piedot?Esmu apburta loka,kur ciess visi...kaa mainiit+

dagnija - 2012-06-19 05:34
Paldies jums par atbalstu.Piekrītu ,ka mīlestība ir vislabākās zāles.Un pagātnes dziedināšana tiešām var būt ilgstoša un nogurdinoša,it sevišķi,kad kautkas pielīp vēl no iepriekšējām inkarnācijām.Un īsti nevar saprast,kas ir no kurienes.Bet tos galvenos un lielos aizvainojumus,jau var atpazīt un likvidēt..

dagnija - 2012-06-19 05:47
gugai.Manuprāt,alkoholisms ir smaga dvēseles slimība.Vismaz ASV ir jau pierādīts,ka tā ir jūtu slimība.Pie mums ir izplatīts uzskats,ka dzeršana ir izlaidība.Man šķiet,ka tas tā nav.Nevar ar gribasspēku pārvarēt piem.angīnu,vai,atvainojiet, caureju.Tā ir slimība,kas jāārstē tapat,kā citas.Bet to var vienīgi tad,ja slimais cilvēks pats to apzinās un vēlās izveseļoties.Un,domāju,ka izprotot to,ka tēvs ir slims,var gan mīlēt,gan piedot,gan mēgināt kautkā palīdzēt cilvēkam atgūties.Cilvēks pats ir apjucis,nomaldījies un slimības varā.

ilonas - 2012-06-19 06:25
nu angīnu var ar gribasspēku... kakla sāpes nav nekas cits kā neizteiktas dusmas... deguna dobuma iekaisums - apvainojums, bailes, ka mani nemīl. Piedošana palīdz labāk kā tabletes. pārbaudīts uz sevi.

dagnija - 2012-06-19 06:46
Es gan nevarēju. :-)). Pagājušogad ar visu gribasspēku paguleju uz operāciju galda..

ronda - 2012-06-19 19:31
Meitenes, bet kā jūs zināt, kā noskaidrojat, ka kaut kas ir no iepriekšējām inkarnācijām? Nevis šīs pašas dzīves laikā radies, kas tagad jāsakārto un jāsadziedina?

Dace Freimane - 2012-06-20 00:41
Ir grūti aizmirst aizvainojumus - vismaz man. Tas paliek tomēr kaut kur dziļi sirdī iekšā un retu reizi par sevi atgādina :) It kā cenšos piedot un par to vairs nedomāt, bet ir lietas, kuras ir grūti piedot ....

inese - 2012-06-20 02:36
Rondai-
Pārsvarā visi dziļi aizvainojumu sakņojas iepriekšējās dzīvēs. Savādāk jau pie pirmā pārinodarījuma mēs nebūtu tik jūtīgi to uztvēruši. (mēs šo pārinodarījumu vispār domās nebūtu uzformējuši).
Bet labā ziņa ir tā, ka pat ja piedodam un sapildām ar mīlestību šīs dzīves situācijas, tad arī karmiskie mezgli atraisās.
Un savukārt ja ir iespējams tā, kā Anita raksta, sākt dzīvot ar mīlestību bez jebkādas pagātnes šķetināšanas, tad ir vēl labāk. Tad karmas likums uz šiem cilvēkiem vairs vispār neattiecas. Šie cilvēki karmu (jeb likteni) ir jau pārauguši un spējīgi no šodienas dzīvot priekpilnu dzīvi.

dagnija - 2012-06-20 06:15
Jā, ir iespējams dzīvot šajā dievišķajā mīlestībā,un tas ir fantastiski.Man šķiet,ka to spēj visai maza cilvēku daļiņa.Un tie tad arī ir tie,kuriem tie karmiskie mezgli ir atraisīti.Es kādreiz arī megināju ar šo mīlestību dziedināties,bet karma vienalga iznira un blieza pa sāpīgākajām vietām.Ja ne no vienas puses,tad no otras.Bija jāķerās pie citām metodēm.
Patreiz jūtos mierīga,piepildīta ar mīlestību un šķiet,ka viens liels karmisko mezglu mudžeklis ir atraisījies un nu tas ir prom.


Atpakaļ