Šodien ir lietus un dēļ tā ir tāda kā mistiska sajūta. Galu galā ir taču ziema un būtu drīzāk jābūt sniegam.
Bet ir romantiski tik un tā un sajūtas ir ļoti, ļoti labasJ
Mana šodienas saruna ar Tevi būs ne par ko. Vienkārši esmu pēc Tevis noilgojusies. Gribas man Tevi atkal sajust. Gribas man pašai atcerēties to fantastisko sajūtu, kad esmu pie datora, smaidu un runāju ar Tevi. Kā tad, kad rakstīju grāmatu. Kā tad, kad rakstīju visus iepriekšējos rakstus. Kā vienkārši sēžu un sarunājos ar Tevi. Tā ir mana harmonija. Tā ir mana laime. Kad to daru, jūtos kā meditējot.
Arī braucot uz semināriem un tiekoties klātienē es jūtos ļoti, ļoti labi. Arī vadot ikdienas konsultācijas. Tu jau zini, ka darot savu darbu, esmu pilnīgi laimīgaJ
Mums vienkārši šobrīd nesanāk tik bieži parunāt šeit, jo mans ikdienas darba režīms ir ļoti noslogots. Man vēl arvien ir tā, ka nevienu tikšanos neatsaku un nevienu semināru nenoraidu, lai gan nu jau sāk likties, ka drīz būs jāsāk paretināt izbraucienus un vairāk man pašai ir jābūt mājās. Šis ir tas brīdis, kad jāvar ieklausīties sevī un jāsaprot, ka ķermenis lūdz un tai pat laikā brīdina, ka vajadzīga atpūta.
Un te nu ir viens temats, par kuru varam parunāt –
Zinu, ka arī Tev ir kādreiz tā, ka pati jau esi piekususi un jau esi saņēmusi signālus, ka ir kaut kas jāmaina, ir jāatpūšas, ir jālīdzsvaro savas dzīves ritms, bet tai pat laikā esi ierauta dzīves, darbu un attiecību virpulī, un nesaproti kā to izdarīt. Kā to apstādināt.
Un tad ir jāuzmanās - ja teiksi, ka neko vairs negribi un ka visa ir par daudz, tad zini, Visums visu dzird un jūt- apstādinās visu un nekas vairs nenotiks. Pēc tam varēsim milzu enerģiju tērēt, lai to atkal visu iekustinātu.
Otra lieta – pārtērēt savu enerģiju arī nedrīkst, jo tad mūs apstādinās ar kādu notikumu vai slimību.
Kā atrast vidusceļu? Kur ņemt harmoniju?
Vienīgā iespēja ir visu laiku „turēt roku uz pulsa” un burtiski just – vai mana šodiena man sagādāja laimi un prieku, vai arī visu darīju pienākuma pēc. Ja ir otrais variants, tad zini – nākošais solis būs enerģijas pārtēriņš.
Ir jāvar notvert to mirkli, kad pirmo reizi pazuda prieks. Kad pirmo reizi, darot savu darbu, dēļ piekusuma pazuda laimes sajūta.
Un ja šo brīdi notver, tad momentā pieņem lēmumu ko mainīt. Atrod laiku pastaigāt svaigā gaisā. Atrod laiku pārnest apziņu no notikumiem uz globālo skatījumu. Atrod laiku izgulēties, pasportot, izvingroties vai ieiet kontrast-dušā;)
Jo pie pirmajām pazīmēm visu mainīt ir ļoti viegli. Pie pirmajām sajūtām mums vēl ir gana daudz spēka. Savukārt, ja ļausies piekusumam nedēļu vai divas, tad pēkšņi būs tā, ka hroniskas slimības, depresija vai iekšējs īgnums būs kļuvis stiprāks un mainīt to visu jau tad ir krietni grūtāk.
Laimes terapijā mēs visu darām viegli. Lai būtu viegli – nedrīkst ielaist.
Es šobrīd esmu pie tā brīža, kad sajutu – ir kaut kas drusku jāpamaina. Arī man ir bijusi pa lielu slodze.
Notvēru šo brīdi un žigli mainu. Tagad rakstu Tev – un kā jau teicu, tas man ir kā meditācija un es saņemu papildus enerģiju un spēku dēļ tā. Tūlīt, neskatoties uz lietaino laiku, iesim ar Džekiju uz jūru staigāt. Pēc tam ar prieku uztaisīšu ģimenei pusdienas un tad braukšu uz semināru.
Manā dzīvē būs atgriezies mans ierastais ritms un laimes sajūta.
Un to es novēlu arī Tev!
Notver šo brīdi. Ieklausies sevī. Ja laimes nav, tad ko maini. Ja ir, tad baudi. Tad viss ir kārtībā.
Tā ir mūsu īstenā sajūta un esības forma.
Samīļojiens!
Lai Tev brīnišķīga diena!!!