sadaļa: MĪLESTĪBAS FORMULA
autors: INESE PRISJOLKOVA
Šodien man ir brīvdiena un esmu nolēmusi šo dienu veltīt kāzu gatavošanai. Vasaras vidū mums jāiet vedējos un nu ir pēdējais laiks, lai tiešām pievērstos un visu saplānotu, lai pēc tam pašiem nepiemetas stress, uztraukums un laika trūkums.
Un tā nu ķeros klāt. No sākuma domāju – diez kā tas būs, kā iekustināšu savu enerģiju šai virzienā. Esmu tik ļoti mainījusies, ka diez vai mācētu tagad uztaisīt tādas jautras un omulīgas kāzas, kādas mums – latviešiem ir tik saprotamas un kādas mēs pārsvarā gadījumu no vedējiem sagaidām.
Šodien rakstu scenāriju un jau gara acīm redzu kā pucējamies, kā taisāmies, kā braucam pakaļ līgavainim un kā veidojam garo vedēju (līgavaiņa radi) mašīnu kolonnu, lai brauktu 3 stundu braucienā pakaļ līgaviņai. Un kaut kas man sasaucas ar Pūt vējiņiem, kur meitu mājās ierodas precinieki. Tas taču ir tik milzīgs notikums. Tie ir ģimenes godi abām radu saimēm.
Gatavoju tālāk un skatos visu kā filmā – kā izpērkam līgavu, kā viņi satiekas un tas ir tik romantiski un skaisti, ka vedējmātei jau acīs asaras. Tai mirklī drusku paliek skumji, jo mammai šī ir jaunākai meitiņa, kura tagad aiziet tautās. Ir Elksnei tāds dzejolis kā māte noskatās pie loga, kā meita puisim līdzi aiziet, un vienīgais, ko viņa čukstus lūdz, lai viss beidzas labi...ar kāzām.
Domāju par to cik nozīmīgi un īpaši tas ir vecākiem, un cik ļoti izšķirīgs brīdis jaunajiem. Un kā tagad – esot klāt šai brīnišķīgajā dienā – šo visu lai iekustina tik īpaši, cik tas tiešām ir. Rakstu notikumu pēc notikuma, lieku kopā ideju pēc idejas, un pati tai visā esmu jau tik ļoti iekšā, ka priekš manis kāzas jau ir sākušās. Un laikam, ka tā jau ir tā vedēju priekšrocība šo pasākumu izdzīvot mēnešiem ilgi pirms notikuma.
Gribas visu uztaisīt jūtīgi, smalki un tai pat laikā lustīgi un jautri.
Un skaidri zinu, ja vien tajā visā šobrīd ieguldīšu lielu mīlestību, tad viss izdosies. Jo vairāk izbaudīšu jau šobrīd, jo lielāku enerģiju tai visā spēšu ielikt.
Tas ir gluži tāpat kā ar jebkuru projektu – jo vairāk par to domā, jo vairāk runā, jo vairāk kādam ar iedvesmu stāsti un dalies savā sajūsmā, jo enerģija aug. Ja ir daudz un laba enerģija – būs labi. Visiem pietiks. Visiem būs labi.
Un, protams, zinu, ka visu vajag ar mēru. Vistrakākais, kas kāzās var notikt, ir ja vedējmāte pārcenšas :)) To zinu. Ceru, ka ar mani tas tā nebūs.
Un vēl man ir liels prieks cik ļoti lielu atbalstu es saņemu no citām vedējmātēm. Tā ir gandrīz kā tāda vedējmāšu solidaritāte, kad netiek turēta „svece zem pūra”. Un tas man ar ir tāds patīkams atklājums. Esmu saņēmusi tik ļoti daudz palīdzības, ieteikumu, ideju. Un kaut arī zinu, ka neko pa tiešo nevaru (un nemaz jau negribu) pārņemt, tik un tā mani pārņem ārkārtīga sirsnība, kad iedomājos, ka kāds ir dienām un mēnešiem strādājis un tagad to ar vienu klikšķi labprāt man pārsūta un atdod, lai izmantoju un papildinu savas idejas. Tas ir tik brīnišķīgi. Tas dod tādu pleca sajūtu. Paldies, meitenes!
Šodien esmu ar to visu pārņemta un tiešām izbaudu fantastisku svētku sajūtu. Un kaut arī ārā līst lietus un šodiena kā tāda nav nekāda svētku diena – manī valda pacēlums un svinīguma sajūta. Esmu šeit un tagad un baudu šo dienu. Baudu gatavošanos sava krustdēla kāzām. Un esmu laimīga par to.
Es Tev novēlu, lai Tu vari izbaudīt jebko, ko dari. Vai pareizāk sakot – tieši to, ko dari. Lai Tevi pārņem svinīgums un īpašā misijas apziņa par šo brīdi. Un tas ir vienalga, vai šodien kārto māju, adi džemperi, vai taisi pusdienas. Jebko, ko darām, mēs varam izbaudīt dziļi un ar īpašu rituālu sajūtu. Mans kāzām gatavošanās rituāls ir sācies. Un novēlu, lai Tavs rituāls arī ir tikpat vērtīgs, dziļš, baudāms un mīlestības piepildīts.
Ar mīļumu šai fantastiskajā dienā,
Inese
