Par vēlēšanos, ziediem un zālāju


sadaļa: DIEVA UN VISUMA LIKUMI
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Šobrīd man pāris piemēri iz dzīves sasaucas ar to, kā mēs gaidām notikumus savās dzīvēs. Jau stāstīju, ka pirms kādām 10 dienām mājās nodarbojāmies ar dārzniecību un tad nu stādījām rozes un sējām zālāju. Un vai nu tāpēc, ka bija lietus, vai nu tāpēc, ka pa aukstu, bet tas zālājs nedīgst. Zvanu mammai, uztraucos, jautāju kāpēc. Viņa ar saka, ka taču vajadzēja jau būt.

Mana mamma pa zālājiem ir īsts speciālists, jo savu dārzu solīti pa solītim pārveido pa zaļu mauriņu. Sēklas pērk pie konkrēta dārznieka, īpaši sagatavo un noblietē zemi. Nu viss kā jābūt. Mēs darījām visu pēc viņas „receptes” un sēkla tā pati un noblietēts tāpat un...nekā.

Pieejam pie tā sava apsētā mauriņa ik pa laikam, skatāmies i tā, i šā un nav.

Toties ofisā notiek brīnumu lietas. Lektore Sarmīte mums uz telpu atklāšanu februārī uzdāvināja fantastisku dīfenbahiju un novēlēja, lai tā mums uzzied. Nolikām to smukā vietā, laistām, mīļojam, bet nu ne jau nu pārāk noņemamies. Tā vienkārši tur ar mums ir. Klausās kā vadām nodarbības, piedalās konsultācijās un paliek, kad aizejam. Un šonedēļ Sarmīte atnāk uz biroju un pēkšņi saka – meitenes, re ku mūsu puķe zied!!! Paskatāmies – tiešām. Neliels un skaists kallas izskata ziediņš un blakus jau veras vaļā vēl viens. (bildīte ir no offisa)

Un tad man ienāca prātā, ka tieši tā notiek ar mūsu vēlmēm un to piepildīšanos. Ka ir kāda vēlēšanās, par kuru tu domā, to vizualizē, ņemies tieši ap to, nu gluži tāpat kā es ap savu zālāju, un tad skaties un gaidi, kad tad nu būs. Tas stāv tev acu priekšā un tu to domās „parausti” ik dienas un... tieši tad tas, ko tik ļoti gaidām ne uzreiz piepildās. Un ir vēlēšanās, kuras tu pat līdz galam neapzinies, tu vienkārši gribi lai tai jomā viss ir labi, un ..tā joma uzzied.

Mēs nonākam atkal līdz tam, ka Dabas likumi visu sariktē bez mums. Tikai nevajag iespringt. Tikai nevajag Dabai traucēt. Un nevajag uztraukties, ja Daba tos termiņu iekārto pa savam. Un arī es pilnīgi nemaz neuztraucos par savu zālāju. Tas uzdīgs un sazaļos. Un viss būs labi. Un ja nesazaļos, tad iesēšu jaunu sēklu.

Vislabāk vēlēšanos ir atstāt Dieva un Visuma ziņā un tad notiks vislabākais, kas vien var notikt. Pat tas, ko nemaz negaidīsi. Man daudzreiz tā ir bijis. Man daudzās jomās ir noticis kā ar mūsu dīfenbahijas ziedu, kad ieraugu un esmu vienkārši priecīgi pārsteigta par notiekošo. Un, protams, arī manā dzīvē ir arī tādas jomas, kas līdzīgi zālājam šobrīd ir iestrēgušas. Un varbūt, ka tieši tas ir vislabāk. Ka tieši tas man māca pacietību, jeb piekāpšanos Visuma kārtībai. Visums jau mūs ik pa laikam patestē vai neesam atkarīgi no vēlmēm. Tiklīdz kļūstam piesieti savām vēlmēm, tā ir kā garantija, ka tās nepiepildīsies. Un interesantākais, ka tas ir mūsu pašu labā. Mūsu dvēseles labad. Par šo ļoti daudz raksta un runā Lazarevs. Viņš to sasaista ar instinktiem. Vairojot atkarību no vēlmēm, mēs vairojam atkarību no saviem instinktiem, kas savukārt bloķē mūsu garīgo augšanu un saistību ar Augstākiem spēkiem. Par to jau esam runājušas iepriekš.

Un vēl uz to visu var paskatīties saistībā ar Visuma zīmēm. Ko Visums Tev saka, kad kaut kas notiek vai nenotiek mūsu dzīvē. Un ja notiek – tad kas un kurā jomā. Un ja nenotiek – tad kas? Arī šāds iesēts lauks ir simbols. Un arī šāda puķe ir simbols. Arī šāds kallveidīgs zieds ir simbols un viennozīmīgi simbolizē vīrišķo enerģiju. Tikai jāprot šīs zīmes lasīt. Un atkal...neiespringt uz tām. Jau drīz veidošu semināru par Visuma zīmēm, un tad jau droši, ka uzrakstīšu kādu rakstu par šo tēmu.

Es novēlu Tev, lai Tev izdodas sakārtot jomu pa jomai. Un lai viegli būt laimīgai arī tad, ja kāda vēlme nepiepildās uzreiz. Tici un zini, ka tā piepildīsies īstajā laikā. Viss notiek pēc mūsu ticības.

Ar mīļumu,

Inese

Komentāri (20)  |  2012-06-02 19:47  |  Skatīts: 3433x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
Līguce MANA BRĪNIŠĶĀ DIENA :) - 2012-06-02 20:43
Inesīt, paldies par rakstiņu :) tajā ir pārpārēm patiesības - Tava pieredze, manējā...
kad apjaut un izproti visas tās zīmes ko sūta Dievs un Visums... tad sejā parādās laimes smaids :) Pagājušā gada nogalē manī radās jautājums "Kāpēc eju uz darbu? Kāpēc man ir jāstrādā tieši šajā darbā? Kādas ir attīstības un augšas iespējas?" - atlika tik pagaidīt pāris mēnešus - lai pārmaiņas notiktu... protams, es viņas tik ātri negaidīju, apjuku, samulsu... radās jautājums vai tiešām tas man ir vajadzīgs? Bet iekšēji jutu, ka ir :) Un, tā nu TAGAD Visums, dod iespēju attīstīties, mācīties un augt, galvenais to visu paņemt pretī. Brīžiem - liekas, ka gaužām sāpīgi un skarbi, bet kad saproti Visuma kārtību, tad arī caur asarām - gribas vienkārši smaidīt :)
Galvenais ir neiesprigt un "neraustīt" to, kas dzen asnus un grib augt un attīstīties, tikai tapēc ka "sabiedrībā ir noteikta kārtība, stereotipi" :) un ļauties lai Dievs dara un darbojas savā mīlestībā uz mums :)

Lai piepildītas brīvdienas :)



inese - 2012-06-02 21:36
Līgucīt, samīļoju Tevi.

Un man ir tik brīnumaina sajūta -tikko kā Toms mani pasauca paskatīties kā zālājs ir atmodies. Vēl burtiski šorīt mēs nespējām saskatīt mazos, matiņiem līdzīgos, trauslos zāles stiebriņus, bet tagad tie jau tur ir. Man šķiet, ka pirmo reizi dzīvē tik ļoti niansēti jūtu augšanas spēku:)
Man patīk tajā visā piedalīties:)

Dace Jermiļina - 2012-06-02 21:45
Smaidu, jo mēs arī apmēram tajā pat laikā iesējām zālāju- dīgst, tiešām dīgst, mazi asniņi spraucas no zemes- gandrīz kā bērniņa gaidīšana. Trīs reizes dienā eju skatīties, muļķīgi, bet patīkami. Gaidu kad varēs ar basām kājām pabradāt. :)))
Izdošanos visām!

inese - 2012-06-02 23:07
Es arī brīnos pati pa sevi;)
Esmu uzaugusi mājās, kur nepārtraukti kaut ko sēja, stādīja, piķēja, audzēja. Bet tagad daru tieši kā Tu, Dacīt, raksti. Mēs ar skatamies ik pa brītiņam un savu dārzu kā ģimeni uztveram:)))
Bišķi jau izklausās pēc ku-kū, bet.....cik ir ārkārtīgi patīkami šitik jūtīgi un niansēti dzīvot:)

Līguce MANA BRĪNIŠĶĀ DIENA :) - 2012-06-02 23:57
Inesīt, paldies Tev, mīļš :)
Lasu un Tevis rakstīto smaidu un priecājos kopā ar Tevi :)

Laime ir dzīvot... bet, Debesķīga Laime ir dzīvot jūtīgi un niansēti :) un vienkārši kaifot, par laimi, kas mums dota just Dieva un Visuma klātbūtni ikdienā :)

inese - 2012-06-03 15:27
Jā, Līgucīt :) Tas dod tādu īpašu dziļu mieru un piepildījuma sajūtu. Tā ir tā laime, kas dziļāk par prātu un emocijām.
Tā ir bauda vienkārši dzīvot.
Un cik labi, ka esam jau tik daudzi, kas to saprotam un runājam vienotā valodā:)
Arī par to laime:)

illva - 2012-06-03 20:11
Dārzs...kā ģimenes loceklis....tas priekš manis ir tik ļoti apstiprinājums...jo arī mana mamma ar to vienmēr ir ņēmusies...un vienmēr es par to esmu iesmējusi....nu Tev gan...bet patiesībā...es esmu tā,kas nav pamanijusi...cik ļoti svarīgs priekš viņas tas ir...cik ļoti viņa priecājās par katru asniņu...Viņa nesēj zālīti...bet apčubina pupiņas...tomātiņus...un citas dārzenīšus.....cik patiesībā tas ir dzīvi....un skaisti....:)
Šodien pie viņas aizbraucot...arī es uz to paskatīšos citādāk.
Lai sirsniņa mīlestībā silda.


illva - 2012-06-03 20:25
Un...par manu kvēlāko vēlēšanos..kas viena nepārtraukti mani tirpinās......nu šeit kaut kas manī bloķējās....es atkal un atkal ieeju atkarībā....tā arī nesaņemot to piepildīšanos.
Man būs šodien par ko domāt:)

inese - 2012-06-04 05:06
Šad tās vēlēšanās ir jāpalaiž (pilnīgi atvadīšanās nozīmē). Un jāpierod pie domas, ka tas varbūt nekad nepiepildīsies.
Un tad kaut kā nonākt sevī iekšēji līdz tam, ka ar to pilnībā samierinies.

Un ...dažreiz tieši tas mirklis ir izšķirošais, lai viss sakārtotos:)

lailushka74 - 2012-06-12 03:22
Sveiki, esmu jauniņā jūsu bariņā!
Kā nu tagad sanāk ar tām vēlēšanām, jo visur kur vien paskaties, žurnālos, dažādos rakstos, tiek uzsvērts, ka visu laiku ir jāgrib un jāvēlās kaut ko konkrētu. Viss jāvizualizē, jāiedomājās. Bet šeit sanāk, ka vēlēšanos vajag palaist, lai tā piepildītos. Es visu laiku domāju par konkrētām lietām, gaidu, kad tās piepildīsies. Saprotu, ka "jāpalaiž" tās domas, bet nespēju.
Kaut gan par dārzu runājot, iestādīju frēziju sīpoliņus un bieži skraidīju pie dobītes skatīties vai nav jau uznākuši. Nu nekādi nelīda asniņi laukā. Un tad kādu laiku nepievērsu uzmanību un biju pat mazliet piemirsusi, kad ieraudzīju, ka ilgi gaidīties asni jau izlīduši.
Tādēļ centīšos, ļoti centīšos palaist savas vēlmes Visumā, lai piepildās tas, kam ir lemts piepildīties. Jo reizēm tas, ko ļõti vēlamies, varbūt nemaz nav vajadzīgs un bez tā var iztikt...

dainarozenberga - 2012-06-12 17:15
Sveika, Lailushka! :)
Mans ceļš līdz vēlēšanos palaišanu arī ir bijis interesants.
Es savukārt ļoti ilgi vispār nekonkretizēju sevī, ko tad īsti vēlos. Pagājusā gada nogalē pirmo reizi savā dzīvē uzrakstīju ļoti sīki izdalītu vēlēšanos/mērķu sarakstu un tā arī to atstāju Dieva ziņā, lielu daļu nemaz neatceros, bet jau tagad zinu, kad dažas ļoti nozīmīgas lietas ir piepildījušās... Brīnumi notiek!
Un pilnībā Tev piekrītu - ļoti bieži tas, ko mēsizmisīgi vēlamies nemaz mums nav vajadzīgs... Mēs pieķeramies tam "vēlēšanās" procesam... Un nemaz nepaskatamies uz sevi un to vēlmi no malas, lai saprastu, ka pa lielam to iegūstot laimes jau nebūs... :)))) Ir brīnišķīgi apzināties, ka Dievs tik vai tā zina labāk, kas mums ir vajadzīgs!

guga - 2012-08-31 18:31
Arii mes iekopam savu zaalaju ,tagad vasaras beigas,pirmas dienas ar nepacietiibu gaidiijam,kad seklinas diigs,kad paradisies pirmie stiebrini.....laistam un kopjam,bet neka....tad likamies miera un nedelu nesanaca laika apluukot zaalaju...vakar skatos...jaaa ir...pirmie zalie stiebrini izliidusi....taa ir ar musu domam ...ieset un palaist...tas darbojas.

ronda - 2013-01-23 00:28
Ha, ha, labais, pārlasu senākus rakstus, Inesīt, re kur Tev ir zīme: "šāds kallveidīgs zieds ir simbols un viennozīmīgi simbolizē vīrišķo enerģiju", nu tie taču ir tie vīriešu semināri, kas tagad sāksies Pavasara studijā! :))

Laura _Laura - 2013-01-24 17:49
Man ir tāds jautājums Inesītei, jo esmu apjukusi :)
Nesen lasiju vienā rakstā un arī grāmatā tas bija, ka ja kaut ko ļoti vēlies dzīvo tā itkā tas jau būtu.Piemēram - vīrs:)Un tagad es lasu un saprotu, ka vēlēšanās ir jāievēlas un jāpalaiž. Man tas viss neiet kopā prātā. Kā tad īsti ir jādara? Ir jāvēlas kaut kas un visu laiku jādomā vai nav jādomā?
Ļoti gaidīšu Jūsu padomu un atbildi!!!:)

ince - 2013-01-25 03:50
Man vienmer tuvs ir bijis viss zalais un ziedosais. Pirms trim gadiem gaidiju savu delinu. Paris nedelas pirms Lielas tiksanas dienas nopirku amarilli. Auga mans amarillis ne pa dienam, bet stundam. Pienaca 25. decembris (arstu noteiktais dzemdibu datums)- bet nekas neliecinaja, ka mazulis grasitos dzimt. Un tad uz apkartejo jautajumiem- nu kad tad bus????- es izdomaju atbildi- "mazulis gaida, kad uzziedes vina amarillis!"
Un notika tiesi taa- 3.janvara rita, kad devos uz slimnicu, delina ziedins bij izplaucis.......

baibam - 2013-01-25 04:26
ince- cik skaisti... Mums atkal, kad dēliņš bija piedzimis, istabā ielidoja balodis.

inese - 2013-01-25 17:12
Laurai-
ar vēlēšanos tiešām ir tā, ka darām pilnīgi visu, lai vēlēšanās piepildītos un lai mēs pašas būtu tam gatavas, bet tai pat laikā atstājam Dievam iespēju to visu piepildīt un nepieķeramies šai konkrētai vēlmei tā histēriski.

Kad saku - dzīvo tā, it kā Tev jau būtu vīrs - tad tā ir ļoti mierīga, laimīga un pašapzinīga dzīve, kurā zini, ka viss jau šobrīd ir kārtībā. Pē būtības Tu vairs neko negaidi, jo Tev viss jau šobrīd ir. Lūk - tieši šis miers un harmonija ļaut radīt tos apstākļus, lai vēlēšanās varētu piepildīties.
Bet ja mēs it kā jūtam, ka mums vēlēšanās ir piepildījusies, bet pa to laiku visu laiku uztraucamies -būs vai nebūs, kad būs, kur būs un kāds viņšbūs un vispār ...vai maz tam visam ir pamatojoms un vai tas viss nostrādās utt. Lūk - šitas viss rada spriedzi, kas traucē piepildīties vēlmei.
Ir jābūt milzīgam mieram un ticībai

illva - 2013-01-28 00:03
Ļoti interesanta saruna......tikko izlasiju starp Lauru un Inesīti...mani uzrunāja teksts....citēju:""dzīvo tā, it kā Tev jau būtu vīrs""....man tad nepārtraukti būs sevi jāsakontrolē...citādi es nespēšu.....iedomājos,ka gatavošu kafiju sev...domās to pagatavošu arī viņam....,kad tuvosies darba dienas beigas....laimē pasmaidīšu, kad man atbrauks pakaļ un mēs satiksimies....bet!!!...manī virmo sajūta...,ka tiklīdz iziešu pa darba durvīm...neviens jau mani nesagaidīs...tas nozīmē es dzīvošu savā eiforijas fāzē....dienu no dienas. Un...tas,kas mani satrauc...jo vairāk šādi dzīvošu...jo vairāk būšu saaugusi kopā ar savu iedomāto vīru. Kā...lai saredz to īsto...un vienīgo....es protams....tā vien šķiet...esmu tajā otrajā fāzē....uztraukšanās fāzē.....kas neļauj man justies...mierīgai...laimīgai...pašapzinīgai.
Ehhh...cik daudz ko mācīties...un soli pa solītim tuvoties savai laimei.


inese - 2013-01-28 05:35
Nu ir jau tā, ka visu laiku noturēt to mieru un harmoniju tā īsti nav iespējams.
Atceros tai periodā pirms satiku vīru, es kādus 7 mēnešus dzīvoju ar pilnu sajūtu, ka tas ar mani jau ir noticis.
Bet.....protams, ka pa vidu bija dienas un mirkļi, kad i paraudāt, i sašaubīties sanāca ;))
Galvenais, ir nekrist no viena grāvja otrā, bet dzīvot mierīgu un laimīgu dzīvi :)
(no histēriskām sievietēm vīrieši mūk. Viņām ir pa daudz emociju. Un tur, kur ir pa daudz emociju, tur vīrietis nezina ko darīt)

illva - 2013-01-28 06:18
Ak Inesīt...tā ir.....cik Tu precīzi pateici...))
Redz kā.....es atkal šķiet guvu ārēju atbalstu...kas ir tik ļoti motivējoši, un tik ļoti atbalstoši.... ka eju maziem solīšiem, bet pareizi)))
Ļoti sirsnībā no sirds...PALDIES INESĪT))
....tas man ļoti palīdz....ka neesmu ne pirmā ne pēdējā, kas šnukst.....un kašķē....un ir atkal uz strīpas.....))
Samīļojiens...no sirds))


Atpakaļ