Saimniece tā teica...


sadaļa: LEKTORI RAKSTA
autors: SARMĪTE GRASE

 Ir skaistākais gadalaiks, visapkārt viss zied un smaržo.  Bet ir arī lietas, kuras traucē to visu uztvert.

Pamostos no rīta kakls sāp, acis asaro, deguns ciet. Nekāda prieka, nekādu smaržu, staigāju šņaukājos, klepoju  un žēloju sevi.

Uz galda stāv liela vāze ar ceriņiem un blakus vēl viena ar maijpuķītēm. Varu tikai iedomāties, cik skaisti tas viss smaržo, bet es to nesajūtu, manam degunam nav laika to sajust, viņam jātek. Tad vēl parādījās temperatūra, nu jau esmu  slima. Ģimene ik pa laikam apjautājas, kā jūtos, žēlo mani. Nepatīkami, stulbi...  dusmas - tik nepiemērotā laikā, tā negribas slimot, žēl. Ieritinos gultiņā, tagad drusciņ jāpaslimo, jāpažēlo sevi. Bet grūti, karsti, ārā spīd saulīte. 

Un tad es izlēmu - šito man nevajag.  Izlēmu būt vesela.  Lielā karote ar dabīgo antibiotiku. To man iemācīja kaimiņu tantīte, kad manas meitas bija mazas un reizēm slimoja.  Sīki sasmalcinu ķiploka daiviņu un uzdzerot daudz ūdens, noriju to. Ķiplokos ir ļoti daudz fitoncīdu, kuri palīdz organismam uzveikt vīrusus un nevajadzīgās baktērijas.  Ķiploks ir stiprāks par antibotikām, tā viņa man mācīja. Kad tos norij sīki sasmalcinātus nesakožļājot, nav arī nepatīkamās garšas mutē.  

Pirms iešanas gulēt uzvārīju lielo katlu ar ūdeni, no rīta būs prakšalana.  

Šī nebija mana pirmā prakšalana. Man nebija ļoti grūti iepriekšējās reizēs, taču  šoreiz es tiešām baudīju procesu. Šī apziņa kā attīrās mans ķermenis, kā aizskalojas visas sastrēgušās enerģijas, baciļi un slimība un kā mans ķermenis atkal ir tīrs, vesels, man tas ļoti patika. Pievakarē es jau atkal sajutu, cik burvīgi smaržo ceriņi vāzē un manu mīļo maijpuķīšu smaržu.                                                                                         

Tagad ir prieks un gribas sevi paslavēt par to, ka pieņēmu lēmumu - būšu vesela un rīkojos, lai tā būtu. Un esmu!!!

Un es zinu, ka šo pieredzi  es pārnesīšu arī uz citām jomām. Reizēm šķiet it kā vieglāk pieņemt upura lomu: apstākļi, notikumi, citi ap mani, viss iespaido to, kas ar mani notiek. Bet es varu uzņemties atbildību un izlemt, kas ar mani notiks un ar prieku baudīt  to.

Es esmu vesela, jo es tā teicu. Un es taču esmu savas dzīves saimniece.

Sūtu jums katrai savu mīlestību un manu mīļo maijpuķīšu smaržu.

Jūsu Sarmīte.
Komentāri (9)  |  2012-05-28 23:27  |  Skatīts: 3519x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
ronda - 2012-05-28 23:45
Sarmīte, man gribās pateikt Jums pāris lietas.
1.Ir brīnišķīgi, ka Jūs spējat ar lēmuma "būšu vesela" pieņemšanu un domu spēku kļūt vesela. Es arī to spēju - ar šāda lēmuma pieņemšanu, domu spēku un Reiki dienas laikā būt "uz kājām", pat ķiplokus nevajag. Bet es Jums iesaku papildus tam padomāt, kāpēc Jūs saslimāt, jo visam ir savs cēlonis un pozitīvais nolūks. Un izmainīt šo cēloni, saprotot pozitīvo nolūku. Ja Jūs to ignorēstiet, pēc laika saslimsiet atkal, iespējams, ka smagāk vai arī tas pāries dziļākā līmenī.
2. Palasiet Siņeļņikova "Izproti savu slimību" nodaļu par vīrusiem un infekcijām, lai top skaidrs, ka nav "nevajadzīgo baktēriju".
3. Jūs rakstāt par upura lomu un domājat, ka neesiet tajā, bet šķiet, ka esiet gan, jo atnāca draņķis vīruss un nevajadzīgās baktērijas un padarīja Jūs slimu.
Nekas personisks, es Jūs pat nepazīstu. Uzrakstīju, ko pamanīju, izlasot rakstu. Laimīgi Jums! :)

inese - 2012-05-28 23:51
Paldies, Sarmīt, par rakstiņu:)
Man tā sajūta ir tik tuva, kad saprotu - esmu slima, bet negribu tāda būt - un tad izvēlos būt vesela vai arī tikt līdz veselumam.
Jā un arī Rondai taisnība - katra slimība mūs ieved upura lomā. Toties saimnieka cienīga rīcība ir šo slimību uzveikt.

Un arvien biežāk šobrīd runā par to, ka cēloņseku likums vairs nestrādā. Ka pat tad, ja neiedziļinies cēloņos, vari izmainīt programmu.
Var gadīties, ka tieši ar prakšalanu neapzināti iztīrās tie cēloņi, kas caur vīrusu iznesās uz āru.
Katra slimība mums ziņo par kādfu bloku. Un ar attīrīšanos varam to likvidēt.

Manuprāt - var gan tā gan tā.

Var meklēt pēc Siņeļņikova metodes cēloni, bet var vienkārši attīrīties, sapildīt sevi ar mīlestību un no šī brīža izvēlēties veselību.
Es daru gan tā, gan tā:)

paldies jums abām:)

dainarozenberga - 2012-05-29 00:01
Es arī ļoti izjūtu Sarmīt, Tavu rakstiņu. Tieši ar to upura lomu, kas piezogās, kad slimība ir klāt.
Man vēl gadās tā, ka rīkojoties kā raksta Ronda, iekrītu vēl dziļākā sevis žēlošanā... Kā? Tad kad cēlonis ir skaidrs (enerģētiskajā, domu plānā), tad viss kārtībā - nomainām programmu, attīrām bloku un slimība kā ar roku nost... Bet, ja neizdodas tā pa dziļam tikt līdz tam cēlonim, līdz tai svarīgākajai atziņai, tad es sevi uzdzenu "stabā", vai arī sāku "zemi ēst"...
Esmu sapratusi, ka tas tik ļoti padara mani vājāku, ka labāk izvēlos to variantu, par kuru raksta Sarmīte - vienkārši izvēlos būt vesela - iztīru un iesvētu māju, attīros pati un ar paceltu galvu eju uz priekšu...
Esmu pieņēmusi, sev, ka ne vienmēr visu spēju izskaidrot... Un ja reiz nespēju, tad nav īstais brīdis...
Es piekrītu, ka abi ceļi ir labi ceļi. Galvenais, lai pati jūties laimīga, mierīga un harmoniska... sev nekādā veidā nevajag darīt pāri... Visu ar mīlestību, arī cēloņu meklēšanu...

inese - 2012-05-29 00:23
Un vēl par šo pašu -
Tolle raksta par prāta "izrīkošanos" ar mums, ka īstenībā ne vienmēr vajag ar prātu visu mēģināt saprast un izprast. Daudz svarīgāk ir, ka ar apziņu ieejam dziļāk par prātu un sajūtamies labi un laimīgi.

Man ir bijis, ka sāp galva un es ar apziņu to vienkārši pieņemu. Es it kā paskatos uz to savu sāpi un pieņemu, ka man tāda ir. Un tai pat laikā es skaidri sajūtu to dievišķo dziļo savu esību, kurai nekas nesāp un kura ir saistīta ar Dievu.
Un tad - tādā 'tīrī praktiskā līmenī kaut ko daru, lai samazinātu tās sāpes un slimību, bet dziļākā līmenī vienkārši esmu laimīga un mīlestības piepildīta.

Sarmīte Grase (Bernāne) - 2012-05-29 07:28
Paldies, Ronda par komentāru. Es apzinos un piekrītu, ka ne jau vīrusiņš pie vainas. V.Siņeļņikova grāmata "Izproti savu slimību"ir pirmā ar ko sāku iepazīt šo autoru,tā man ir kā rokasgrāmata.Taču izlasīt un zināt ir viens, Domas un attieksmes izmainīt ik brīdi, ik dienu, visu laiku, to es vēl mācos. Un tad kā palīgu saskatīju prakšalanu. Šo procesu es uztveru kā ķermeņa, prāta un enerģētikas attīrīšanas kompleksu.
Jā, es mēdzu vēl reizēm "pielaikot" upura lomu, tieši tāpēc priecājos, ka šoreiz izlēmu citādāk.
Inese, paldies par atbalstu, visvairāk man patīk, ka spēju izbaudīt procesu, to mācos no Tevis.


ronda - 2012-05-29 16:53
Sarmīt, man prieks, ka Jūs apzināties un saprotiet lietas, par kurām rakstīju komentārā, un novēlu mums visiem ik dienas mācīties saskatīt situācijas no cita - Dievišķā - skatu punkta. Mēs visi esam ceļā, mēs visi mācāmies. Un būšu ļoti priecīga, ja Jūsu turpmākie raksti būs pārdomātāki, jo saprotiet, ka šo lapu apmeklē arī cilvēki, kuriem nav tik dziļas zināšanas un izpratnes, kas vēl nespēj "redzēt cauri" rakstam, bet pieņem to par baltu patiesību. Nu drusku jau ir jāuzņemas tā atbildība ;)

inese - 2012-05-29 18:43
Lasu un pārlasu...un neredzu, kur te trūktu atbildības :))))
Skaidri saskatu piemēru ar izcilu atbildības sajūtu pašai par savu veselību un pašsajūtu.

Kādā sensenā rakstā komentāru sadaļā runājām par to, ka ja cilvēks ir iekļuvis reālā upura lomā, viņš nemaz nespēj uztaisīt prakšalanu. Tātad - Sarmītei līdz upurim vēl tālu ;)))
Un vīruss katram var "piemesties" - aiz noguruma, aiz pŗapūles, kad zaudēta enerģētika un spēki. Ja imunitāte vāja, tad vīruss klāt. Pietiek attīrīties un sapildīties ar dievišķu enerģiju, ka veselība atgriežas.

Rakstā aprakstītā situācija ir ļoti stipras gribas izpausme, kad ar savu izvēli un apziņu pasakam skaļu "Jā" veselībai un veselumam.

Mēs vakar studijā tieši runājām cik ļoti daudz ir cilvēku, kas nesaņemas, kas sevi burtiski uzkrauj citiem un kā kļūst par nastu gan sev, gan pārējiem. Es novēlu visiem- izvēlēties veselību.

maara - 2012-05-29 19:10
Sarmīt! Paldies par rakstiņu! Tas man šķiet jauks tieši ar to, ka
ļoti cilvēcīgs, no tādas pozīcijas, kā skatītos jebkurš "parasts" cilvēks, kuram vēl nav dziļas zināšanas. Var izlasīt, saprast un mācīties - paņemt sev to, kas šajā brīdī liekas derīgs un vajadzīgs.
Un vēl Jūsu rakstiņu lasot sajutu Mīlestību - tas man šķiet ļoti svarīgi. Lai ko mēs darām (ārstējam iesnas vai rakstām mājas lapā), darām to ar Mīlestību - pret Dievu, sevi un visu pasauli.
Sūtu Jums Mīlestību! :)Lai jauks šis maijpuķīšu ziedēšanas un smaržošanas laiks (jā, mani arī šī smarža apbur)! :)

baibam - 2012-05-30 16:42
Varu padalīties no psihoterapijas viedokļa- ne vienmēr tas, ka mēs ar prātu izprotam problēmas cēloni, palīdz izmainīt rīcības modeļus un attieksmi (kaut dažkārt tā mēdz notikt). Šai sakarā man arī palīdz Tolles pieeja- ne viss ir izprotams ar prātu un varbūt arī ne visu vajag zināt, varbūt tieši šai brīdī nevajag. Par slimības uzveikšanu raksta dažādi autori, ir dažādas pieejas un vienas absolūtās patiesības jau nav. Darām to, kas mums palīdz vislabāk, un esam laimīgas. :)


Atpakaļ