Vīrietis un sieviete, tas nav nejauši


sadaļa: LEKTORI RAKSTA
autors: ANITA BUZJUKA
Dievs mūs ir radījis kā vīrieti un sievieti. Mēs bieži vien par to neaizdomājamies, ka tas nav nejauši! Mēs esam radīti viens otram, un tieši caur to, mums ir jāiepazīst sevi un pasauli, sevi kā vīrieti un sievieti. Mums ir jāveido attiecības, tā ir pati dzīve, tāda ir bijusi Dieva griba. Tieši šīs attiecības ir svarīgākās mūsu dzīvē, ar tām viss sākas. Mūsu uzdevums ir izveidot pēc iespējas draudzīgākas, mīlošākas, uz mūsu izaugsmi vērstas attiecības, kļūt kā sievietēm arvien sievišķīgākām, un kā vīriešiem - vīrišķīgākiem. Nav svarīgi, cik veiksmīga sieviete ir biznesā, sabiedrībā, viņa nevar būt patiesi laimīga, ja blakus nav īstais, vienīgais, vislabākais, domāju, ka tas pats attiecas arī uz vīriešiem. Reiz kāds ir teicis, ka „sieviete šeit uz Zemes ir nākusi, lai mīlētu vīrieti". Tie nav tikai vārdi, tajos ir dziļa jēga. Pateicoties sievietei, vīrietis spēj pilnveidoties, kļūt arvien viedāks un stiprāks, bez sievietes mīlestības vīrietis nevar ''pacelties spārnos''. Tieši sieviete ir tā, kura piešķir dzīvei garšu un krāsu, palīdz ieraudzīt un izjust dzīves skaistumu, iedvesmo vīrieti lieliem darbiem. Sievišķība dara brīnumus, tajā ir milzīgs spēks.

Ja vīrietis un sieviete kopā ir izveidojuši brīnišķīgu savienību, balstītu uz mīlestību, savstarpējo sapratni, un kopā ir patiesi laimīgi, tad laimīga ir ģimene, laimīgi bērni un visbeidzot, laimīga sabiedrība. Viss labākais šai pasaulē rodas savstarpēji mijiedarbojoties sievišķai un vīrišķai enerģijai, tā ir pati daba, un ja mēs ejam pret dabas likumiem, tad nekas prātīgs tur nevar sanākt. Visbeidzot, arī mēs paši šeit uz Zemes esam pateicoties sievišķai un vīrišķai enerģijai, pateicoties mūsu vecākiem. Tik svarīgas ir šīs attiecības! Veiksmīgas savienības rezultātā, atmostas arvien lielāks mīlestības spēks. Kopā vīrietis un sieviete spēj darīt brīnumus, realizēt vispārdrošākos sapņus. Tieši kopā, vīrietis un sieviete spēj īstenot savu visaugstāko potenciālu. Tā ir fantastika, cik daudz mēs viens otram spējam dot!

Laimīgs pāris veido laimīgu sabiedrību, jo labā nozīmē laime ir ļoti „lipīga". Šādi cilvēki izstaro mīlestību un labestību, citādi nemaz nevar būt, jo viņi ir laimīgi. Šeit vēlos piebilst, ka, jo laimīgāks cilvēks, jo viņš ir garīgāks. Garīgās izaugsmes būtība izpaužas nevis kaut kādās garīgās praksēs, mācībās, (tie ir tikai instrumenti, lai mainītos), bet gan labestībā un mīlestībā. Un tieši mūsu laimīgā dzīve ir reālais garīgums.

Visas problēmas dzīvē ir no mīlestības trūkuma. Reiz kāds ir teicis, ka tumsas vispār nav ir tikai gaismas trūkums, es tam pilnībā pievienojos, un piekrītu arī tam, ka tāda ļaunuma vispār nav, ir tikai mīlestības trūkums. Mīlestība spēj darīt brīnumus, bet mums pašiem ir tai jāatveras, jāaicina viņa mūsu dzīvē.

Lai satiktu savu īsto, vienīgo, vislabāko, vismīļāko, pirmkārt ir jākļūst sev par tādu, jāiemīl sevi kā Dievišķo daļu, tas nozīmē, jāļauj sev būt tam, kas patiesībā esi, jākļūst godīgam pret sevi un pasauli. Nevajag nevienam izdabāt, izpatikt, censties būt tam, kas neesi, agri vai vēlu, tas nogurdina un nomāc, un laimes kā nav, tā nav, jo nav jau arī sevis paša, tās visas ir sev uzliktās ''maskas''. Mēs esam ļoti dažādi, un tieši tas ir skaistākais, kas mūsos ir, tā ir šī daudzveidība. Katrs no mums ir Dieva radīts brīnums, tad ļaujam tam būt! Un tikai tad, kad mēs paši kļūstam īsteni, patiesi un godīgi pret sevi un pasauli, mēs satiekam dzīvē savus īstos cilvēkus, tos, kuri arī ir patiesi, īsteni un godīgi, un pazūd no mūsu dzīves krāpšana, manipulācija, greizsirdība un tml., mums tas vairs nav nepieciešams, mēs pārejam jaunā attiecību kvalitātē. Domāju, ka daudziem no mums tas jau ir noticis, bet ja vēl nē, tad notiks pavisam drīz, viss ir atkarīgs no mums pašiem, no mūsu atļaujas sev būt tiem, kas esam patiesībā. Ļoti svarīga loma šeit ir sievietei. Mēs visi zinām, ka viss šai dzīvē sākas no sievietes. Mums, sievietēm ir ļoti svarīgs uzdevums šeit uz Zemes, būt tām, kas mēs patiesībā esam - būt sievietēm.

Lai mums izdodas satikt vienam otru (kuri vēl nav satikuši) un izveidot brīnišķīgas, iedvesmojošas, mīlestības piepildītas, uz izaugsmi virzītas attiecības, lai mēs viens otru papildinātu, atbalstītu, uzmundrinātu un no visas sirds mīlētu, lai mēs patiesi būtu laimīgi! Tas tad arī ir svarīgākais mūsu dzīves uzdevums - būt laimīgiem!

Visiem izdošanos vēlot,
Anita(*-*)
Komentāri (21)  |  2012-04-22 20:21  |  Skatīts: 5797x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
Dace Kalēja - 2012-04-23 04:20
Kad Dievs radīja cilvēkus, viņa mērķis jau bija tieši dot iespēju cilvēkiem uz Zemes būt laimīgiem.

Un viņš radīja tieši divus - sievieti un vīrieti, kuri tik lieliski papildina viens otru. Jo sievišķīgāka sieviete, jo vīrišķīgāks vīrietis. Jo maigāka, gudrāka, paļāvīgāka viņa, jo spēcīgāks, enerģiskāks un atbildīgāks viņš. Tik dabisks līdzsvars un skaisti, vai ne?
Bet, jo kaujinieciskāka, specīgāka un atbildīgāka viņa, jo klusāks, mierīgāks un neizlēmīgāks viņš... Arī šādās attiecībās ir savs līdzsvars, vai ne? Bet vai viņi abi ir laimīgi? Vai viņš ir piepildīts un viņa ir lepna par viņu?

Es piekrītu Tev Anita, ka “Pateicoties sievietei, vīrietis spēj pilnveidoties, kļūt arvien viedāks un stiprāks, bez sievietes mīlestības vīrietis nevar ''pacelties spārnos''. Tieši sieviete ir tā, kura piešķir dzīvei garšu un krāsu, palīdz ieraudzīt un izjust dzīves skaistumu, iedvesmo vīrieti lieliem darbiem. Sievišķība dara brīnumus, tajā ir milzīgs spēks.”
Un šāds aplaimots vīrietis savu sievieti nēsās uz rokām.

Kaut mēs biežāk idienā spētu to ieraudzīt, atcerēties, par to padomāt, izjust un izbaudīt :)

Paldies, Anita, ka šajā dabas atmošanās periodā atgādini mums par attiecībām. Un arī tā nav nejaušība, jo varbūt arī mēs līdz ar dabas atmodu pamostamies no sava skrējiena un ieraugām blakus savu otru pusīti, kura tieši šobrīd ir noilgojusies pēc mūsu mīlestības...

Lai mums izdodas savās attiecībās izveidot to līdzsvaru, kas mūs abus dara laimīgus :)

Anita Buzjuka - 2012-04-23 07:10
Paldies, Dace, par skaisto komentāru!!!

ilzemarga - 2012-04-23 19:40
Paldies, meitenes, par norādīto ceļu kurp doties un dēļ kā tiekties...

maija - 2012-04-24 01:13
Ģimenes garīgajam (un materiālajam) balstam ir jābūt vīrietim, tad visa šī būve pamatā turēsies. Sieviete ir palīgs. Pēc idejas. Bet reālitāte ir tāda, ka vīrietis meklē, pie kuras (sievietes) pieslieties.. man tāda pieredze. Īsti vīrišķīgo vīriešu ir tik maz.. Jūs teiksiet - kļūsti sievišķīga, tad satiksi vīrišķīgo. Un tad es jautāšu - viss ir atkarīgs no sievietes? Kāpēc vīrietim nekļūt vīrišķīgākam? :) Īsts vīrietis nomierinās un labā nozīmē pieliks pie vietas hiperaktīvu sievieti :) Mēs kaut kā visu atbildību par attiecību jaukumu (dzīvi) uz savu dzimumu vēlamies uzņemties, ne tā?

Anita Buzjuka - 2012-04-24 02:49
maija, paldies par komentāru!
Es Tev piekrītu, ka attiecību jaukums ir līdzvērtīgi atkarīgs gan no sievietes, gan vīrieša, citādi jau nemaz nevar būt. Es šai rakstā varbūt vairāk vērsu uzmanību uz to, ka milzīgs spēks ir abiem kopā esot - vīrietim un sievietei, un tieši mēs - sievietes esam tās no kurām viss sākas, tāda ir daba, tieši caur sievieti bērns nāk pasaulē. To var pieņemt arī kā attiecību ''bērnu''. Mēs - sievietes esam tās, caur kurām vīrietis kļūst arvien vīrišķīgāks, bez sievietes vīrietis nevar būt vīrišķīgs. Mēs pašas veidojam savus vīriešus, lai gan reizēm to ir grūti atzīt. Ja sieviete ir patiesi sieviete, tad vīrietis to nēsā uz rokām. Mēs šeit uz Zemes esam šobrīd kā sievietes, tad tieši sievišķībā ir mūsu spēks un potenciāls, bet mēs to aizmirstam, kas mēs esam, un pašas no tā ciešam, jo mēs taču visu varam, uzņemamies uz saviem pleciem stipri par daudz, bet vīrietis tik ļoti gaida, kad mēs beidzot viņam ļausim būt tam stipram un gudram, kad ļausim viņam būt vīrietim..........

baibam - 2012-04-24 22:00
Šeit es gribētu papildināt komentēto- tiešām- viss sākas ģimenē un tāpēc, godājamās mammas, audzināsim vīrišķīgus dēlus, ar piemēru rādot, ka esam sievišķīgas! Ir pēc tam 10x grūtāk sievai tā teikt "pārtaisīt" vīru, kurš audzis ģimenē, kur ģimenes galva bijusi sieviete. Līdz ar to viņā ir jau ieaudzināta šī vairāk paļaušanās uz sievietes vadību un lēmumiem. Un tādējādi viņš meklē arī līdzīgu sievu, kas iekļautos šai scenārijā (neapzināti, protams). Un, ja attiecību sākumā esam visu varošas un spējīgas, izdarām visu vīrieša vietā, tad, ja vēlāk esam atjēgušās, ka tas mums par grūtu un vairs tā negribam, vēlamies, lai viņš novērtē mūs kā sievietes, tas nenotiks vienā dienā, līdz viņš iemācīsies uzņemties atbildību. Un, tikko mēs atkal darīsim viņa vietā, viss ātri aizies "pa vecam". Un tomēr arī šādi vīrieši kļūst vīrišķīgi, ja sieviete mainās, tikai viņiem varbūt tas nāk ilgāk un varbūt ar lielāku pretestību (cilvēks jau ir slinks, lai mainītu savus ieradumus).

maija - 2012-04-24 23:13
Jā, Baibam, gluži manas domas - kādi dēli aug, ko viņi redz - tas galvenokārt nosaka, kādi vīri viņi būs savām sievām un tik tiešām dēlu mammām ir latviešu situāciju jāmēģina mainīt :)

ilonas - 2012-04-25 00:23
ne mēs varam izmainīt, izaudzināt savus vīrus, ne savus dēlus. Un nevajag. Vienīgais, ko varam un ko vajag mainīt šajā dzīvē - tas ir pašām sevi. Ja vīrs ir neizlēmīgs, tad jāapzinās un jāpieņem fakts, ka sieva ar savu uzvedību tādu viņu rada.
Sevis izpētes darbs ir smags, bet laikam skaistākais kādu esmu veikusi un veicu. Darbs, kas nekad nebeidzas. Baudiet to.

Anita Buzjuka - 2012-04-25 01:46
Tā tik tiešām ir, mums katram šai dzīvē ir jāizmaina tikai viens cilvēks, tie esam mēs paši. Un viss dzīvē sakārtosies, ja katrs nodarbosies ar sevi, savu būtību. Un, ja reiz mēs esam sievietes, tad svarīgākais eksāmens mums šai dzīvē ir sievišķības eksāmens, un to var nokārtot jebkurā vecumā, jo ātrāk, jo labāk. Lai mēs patiesi būtu laimīgas, mums vienkārši ir jābūt sievietēm! Tā ir Dieva dota dāvana, tad izdzīvosim to no visas sirds, tā lai pašām prieks, un pasaule kļūs arvien laimīgāka, bet jāsāk ir katrai ar sevi!

maija - 2012-04-25 01:57
un jāpieņem fakts, ka sieva ar savu uzvedību tādu viņu rada...
Un vīrs ar savu uzvedību rada sievu... Un tomēr katrs ir arī tāds, kāds ir jau izveidojies savā sirdī... Tikai uzrādās un aizskarās šķautnes, kas ir aktualizētas konkrētajā attiecību situācijā.
Bet dēli un bērni tomēr ir jāaudzina, tas tomēr ir pienākums, vai ne? Ne jau censties mainīt bērnus, bet audzināt. vai arī ne? Kā Jūs domājat?

ilonas - 2012-04-25 02:10
audzināšana savā ziņā ir kārtējais cīņas veids. sieviete jau var tikai mīlēt, neskatoties ne uz ko. Mēs varam mēģināt paskaidrot, pastāstīt, bet būtībā jau ar sevi knapi tiekam galā... un tad tādas "ķeramies klāt" saviem bērniem - būtnēm, kurās Dievišķais ir vairāk kā pašās..

Man patīk parunāties par dzīvi ar mazu bērnu, tādu trīs četrgadīgu. Kādas viedas domas viņiem ir!!! Kā viņi mīl savus vecākus, kā viņi paskatās uz vecāku kļūdaino rīcību, cik dzīvesgudri viņi to dara. Pavērojiet, tad top skaidrs, kurš kuru te māca. Viņi jau nemācās piedot, viņi mums piedod mirkli un tā tīri no sirds. Bet mēs tagad to mācāmies un vēl audzinām viņus.

Anita Buzjuka - 2012-04-25 03:50
Bērns ir vienkārši jāmīl, jāļauj viņam būt tam, kas viņš ir, jāpieņem un jāatbalsta. Ja vecāki viens otru patiesi mīl un ir laimīgi, tad viņu bērni ir veseli un laimīgi. Bērns ir vecāku attiecību ''spogulis''.Viss sāks ar sievietes un vīrieša attiecībām. Ja bērnam ir kādas problēmas, tad lielā mērā tās ir pašu vecāku problēmas, bērna dvēsele palīdz vecākiem mainīties. Un atkal jau jāatzīmē, ka pāri visam mīlestība, visdižākais spēks, nav nekā stiprāka. Mums nav nevienu jāaudzina, nav vērts cīnīties ar dzīvi, vienkārši dzīvojam un mīlam savus mīļos tādus, kādi viņi ir. Lai izdodas!

dainarozenberga - 2012-04-25 20:41
Anitiņ, paldies par šo rakstu un par diskusiju, kas šeit izveidojusies.
Vēlos padalīties arī ar savām pārdomām un sajūtām.
Es no sirds piekrītu tam, ka mēs sievietes veidojam tādas attiecības, kādas vēlamies (vai nevēlamies, to neapzinoties). Un jā, varbūt ne tikai sievietes, bet katrs cilvēks - pats veido sev vēlamo dzīvi, attiecības, laimi, piepildījumu.
Mums it visā jāskatās caur sevi... Ne mirkli nedomājot, ko kāds cits izdarījis "nepareizi". Tāda "nepareizi" nemaz nav, jo ikviens cilvēks mums līdzās ir tieši tāds, kā šajā mirklī mūsu mācībstundām ir vajadzīgs. Pilnībā piekrītu - mums neviens nav jāpārtaisa, jāaudzina - kaut kas ar "varu" jāuzspiež. Mums ir dziļi un patiesi jāmīl, jāpieņem otrs kā pilnība, savā brīnišķīgajā savienībā - dvēsele, ķermenis un prāts. Pieņemt otru, visā skaistumā, mēs varam tikai tad, kad esam pieņēmuši un iemīlējuši sevi...
Un galvenās dzīves mācības, mums katram ir - Mīlestība, Piedošana un Pateicība... Es vēl kādu virkni varētu uzraksīt, bet ar šīm trijām, manuprāt, sākas mūsu piepildītā un harmoniskā dzīve.
Un par sievietes misiju - meitenes, nav variantu, mēs pārī, esam atbildīgas par attiecībām, par to krāšņumu un piepildījumu. Vīrieša skatiens ir vērsts uz "āru", uz rezultātu, sabiedrību, atzinību. Mēs, sievietes, esam ģimenē, pie pavarda... Tas ja vīrietis nev vīrišķīgs, tas nenozīmē, ka viņš sāks kopt attiecības, tas nav viņam ielikts no dabas. Mūsu spēja ir viņu ievirzīt tajā gultnē, kurā vēlamies un kurā pats vīrietis jutīsies daudz labāk un laimīgāk. :)
Mēs vienmēr gribam saskatīt attaisnojumu sev, vīru audzināšanu noliekot mammu rokās, bet cik nav variantu, kad arī vīrišķīgs vīrietis - tāds izaudzināts - kļūst vājš, slinks, nepieņem lēmumus - kāpēc? jo sieviete pārī neļauj viņam uzņemties iniciatīvu... Mēs gribēdamas, visādi skaidrodamās, nevaram iet pret Dabu un Dievu, kamēr pretojamies, iebilstam, tikmēr tas tikai nozīmē to, ka vēl ir ko strādāt tieši šajā jautājumā mums katrai ar sevi. Tas nenozīmē, ka tas, kam nepiekrīti nav patiess, tas nozīmē, ka Tu to vēl neesi sajutusi, sapratusi un ielaidusi savā sirdī... Un pajautā sev - Kā darītu Mīlestība?

baibam - 2012-04-25 22:13
Protams, ir jāsaprot, ar kādu mērķi mēs maināmies (uz sievišķīgo pusi)- ja tādēļ, ka esam nogurušas iet pret savu "dabu", tādēļ, ka vēlamies būt harmonijā ar savu sievišķo būtību, kādas esam radītas, tātad sevis dēļ un Dievam par godu- viss kārtībā. Bet, ja mūsu mēŗkis būs tikai "izmainīt" vīrieti, tad patiešām tas būs falši.
Šeit es gribēju piebilst, ka sieviete, kas jau attiecību sākumā (un vispār) ir sievišķīga un uzticīga savai būtībai, arī piesaistīs attiecīgi vīrišķīgu vīrieti. Manā gadījumā tas tā nebija, es centos parādīt sevi no "bravūrīgās" puses, bet vēlāk nesapratu, kādēļ vīrs mani "nenēsā uz rokām". :) Mainoties man, izmainījās vīra attieksme- man toreiz par pārsteigumu (kaut savā būtībā viņš palika tas pats cilvēks). Ir pat teiciens- viens un tas pats vīrietis pret 2 dažādām sievietēm izturēsies dažādi.

ilonas - 2012-04-25 23:48
Man savukārt ir darba joma, kurā vīrs man nepalīdz. Godīgi, tas mani sadusmo. Un jo vairāk tas mani sadusmo, jo vairāk gribu, lai viņš man palīdz tos darbus paveikt, jo sliktāk darbi izdodas.
Izlasot Jūsu komentārus guvu atziņu, ka kaut kāda nezināma iemesla dēļ biju sev uzkrāvusi darbu, kas man bija par smagu, kas atņēma laiku ģimenei un gala rezultātā nesniedza ne prieku, ne gandarījumu, plus radīja zaudējumus. Es pirmo reizi sajutos nevis kā upuris, kas netiek galā ar darbiem, bet kā sieviete, kas nav izpratusi sievietes būtību. Es visu laiku vērsu savu "skatienu" uz āru un nesapratu, kas mani tik ļoti iekšēji sadusmo.

Paldies, Daina! Tas teikums, kur skatiens jāvirza sievietei, kur vīrietim trāpīja man kā ar āmuru pa pieri.

Es sapratu, ka eju nepareizā virzienā. Tieši šorīt nolēmu izprast, kāpēc jūtos tā kā jūtos. Patreiz šķiet, ka izdevās. Man skatiens bija pārāk daudz uz āru.....

Anita Buzjuka - 2012-04-27 15:41
Paldies, meitenes, ka dalījāties savās pārdomās un sajūtās! Šādi mēs viena otru papildinām, un tas ir noderīgi katrai no mums. Man patīk, Dainīt, kā Tu raksti: ''pajautā sev - kā darītu Mīlestība?'' Kad esam apjukuši un īsti nezinām, ko darīt, vienmēr der sev uzdot šo jautājumu - kā darītu Mīlestība, un atbildi izjust caur sirdi.

lunda - 2012-05-07 21:01
Fantastisks raksts! Lielum lielais paldies! Un šis citāts:
"Šeit vēlos piebilst, ka, jo laimīgāks cilvēks, jo viņš ir garīgāks. Garīgās izaugsmes būtība izpaužas nevis kaut kādās garīgās praksēs, mācībās, (tie ir tikai instrumenti, lai mainītos), bet gan labestībā un mīlestībā. Un tieši mūsu laimīgā dzīve ir reālais garīgums."
...man ir kā atbilde uz tik ļoti aktuālo jautājumu par garīgumu un reliģiju un sevi pašu. Vēlreiz liels paldies! :)

Anita Buzjuka - 2012-05-08 18:26
Paldies par komentaaru, tas man dod iedvesmu naakamiem rakstiem!
Dziive mani sobriid ir aiznesusi uz Londonu, sveiciens no siis stiliigaas pilseetas!

inese - 2012-05-09 21:57
Sveicini, Anitiņ, Londonu!! un mēs Tev sūtam sveicienus no Latvijas.
Gaidām Tevi mājās:)

arvienlabak - 2012-05-10 21:35
Ak Dievs, cik daudz Spēka no šādiem rakstiem... :) Paldies! :)

Anita Buzjuka - 2012-05-11 00:50
Paldies, arvienlabaak! Vienmeer ir iedvesmojosa atgriezeniskaa saite, man prieks, ka tas taa ir!
Paldies, Inesiiit! Londonaa riktiigs pavasaris, visa pasaule smarzo, vienkaarsi fantastiski! Esmu jau iemiileejusi so pilseetu, vina mani lutina.


Atpakaļ