Bērna pasaule


sadaļa: LEKTORI RAKSTA

autors: DZINTRA ČEVERE

Aizver acis un iztēlojies – atceries sevi bērnībā, kas bija tas ko Tev patika darīt, kādas bija Tavas emocijas un sajūtas darot to vai citu darbiņu, kādu Tu savi apzinājies. Mazu un nevarīgu vai lielu un visu varošu, vai varbūt, tādu kas pilnīgi nedomāja par rītdienu, bet paļāvās… 

Paskaties no malas uz maziem bērniem … kā viņi izrāda savas emocijas, kā reaģē, kad ir dusmīgi, kā – tad kad apvainojušies, sāpināti, un kā tad kad ir laimīgi, iepriecināti, pārsteigti … un ko mēs varam novērot? Iespējams tās būs visdažādākās grimases, skaļi izsaucieni un bļāvieni, raudāšana, kājas sišana pret zemi, tieši izteikumi, neuztraukšanās par to, kas būs nākamajā brīdī u.c. Un tagad paskaties kādas reakcijas ir pieaugušajiem? Kur palicis tiešums jūtās un emocijās, kur tās daudzās grimases un dzīvīgums?

Patiesībā, šis mazais bērns no mums nekur nav aizgājis vai atdalījies – viņš ir turpat, kaut kur sēž maziņš un saritinājies. Kāpēc tā?

Ko parasti vecāki saka bērnam, kad viņš veikalā skaļi izsaucas, gribu to vai šito, patīk vai nepatīk tā vai cita lieta, ik brīdi, kad bērns nav mierīgs un ir „nepaklausīgs” visbiežāk tā ir frāze „kuš”, „paklusē”, „pagaidi” un tad kad pēc gadiem 10-15, kad vecāks vēlas runāt ar bērnu tas neko neatbild, jo šis mazais emocionālais bērns sēž klusu. Varbūt kādam  ir pazīstama frāze, puiši /meitenes tā nedara, zēni neraud, meitenes tā nesēž, tā nerunā u.tml.  Proti, kad iejaucas vecāku intelekts un sabiedrībā pastāvošie stereotipi, tad mēs šo iekšējo bērnu apklusinām. Tiek mācīts, kas ir prestiži, kad labi/slikti, pareizi/nepareizi. Ļoti izplatīta lieta ir „nekaitīgie meli”, proti, kad kāds no vecākiem liek bērnam atbildēt uz telefona zvanu, un pateikt, tētis aizņemts/mamma izgājusi. Vecāki, baidoties uzņemties atbildību par savu rīcību vai tās sekām, uzliek tādējādi bērnam lielu slogu. It kā nekas liels, bet tā mēs mācām bērniem, ka dažreiz samelot var, un tad gadiem ejot vēl rodas dažādi izņēmumi. Kopumā visas šīs lietas attālina mūs katru no mūsu iekšējā bērna un Dievišķā pirmsākuma. Kā rezultātā daudzi cieš no pašapziņas trūkuma, jo ir nemitīgi salīdzinājumi, kurš pirmais, kurš labāk, kurš vairāk, kurš ātrāk.  

Semināros mēs daudz runājam par pašapziņu un tās nozīmi, un katram ir savs iemesls. Taču uzdevums nav meklēt vainīgos, bet gan analizēt situāciju un cēloņus, lai pietuvotos savam Dievišķajam pirmsākumam, lai samīļotu savu iekšējo bērnu, un atkal no jauna apzinātos sevi, iegūtu un atraisītu savu pašapziņu, kad nevienam nekas nav jāpierāda, jo es esmu lieliska tāpēc, ka esmu šeit uz zemes piedzimusi, man viss ir pa spēkam, es esmu Dieva daļiņa.  

Ir tikai divas iespējas – turpināt dzīvot neko nemainot, vai apzināties visus tos dzīves mirkļus, situācijas, vecāku un citu cilvēku teiktos vārdus, kas lika noslēgties, ierauties sevī, vai sajusties maziņam un neko nevarošam, un pieņemt to kā mācību, kā uzdevumus, kas bija jāizpilda, kā pārbaudes „vai tiešām tu sevi apzinies?” testu - pieņemt to ar pateicību un palaist. Kā arī atbrīvot sevi no sodīšanas par visām tām reizēm, kad esam bijuši skolotāji saviem līdzcilvēkiem, situācijās, kurās joprojām domājam „kāpēc es tā teicu?”, „es tā nebiju domājusi”! Tam atbilde ir viena: Mēs esam instruments Dieva rokās!

Lai jūs un jūsu bērni ir patiesi laimīgi un no sirds apzinātos sevi!

Ar laba vēlējumiem, Dzintra

Komentāri (1)  |  2012-04-17 03:34  |  Skatīts: 1762x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
maara - 2012-04-18 00:35
Ir tik brīnišķīgi vērot bērnus ar visām viņu emociju izpausmēm! Manuprāt bērns - tas ir kaut kas tik tīrs, tik dievišķs! :)) Tā kā strādāju ar pirmsskolas vecuma bērniem, tad bieži nākas dzirdēt no bērna mutes vārdus: "es tevi mīlu!" Tie ir fantastiski brīži, tā ir augstākā uzslava, ko varu saņemt par savu darbu.
Ja vien mēs prastu sevī atmodināt bērnu - just kā bērns un izturēties pret līdzcilvēkiem tik godīgi kā bērns... Ja vien mēs prastu savos bērnos neiznīcināt to pirmatnējo, tīro un skaisto, bet prastu iemācīt bērniem būt drošiem šajā pasaulē, ticēt un paļauties...



Atpakaļ