Kur meklējama laimes "atslēga"


Komentāri:

legallyblond - 2012-04-15 20:36
Kas ticības kontekstā ir nepacietība?
Ir liela, liela ticība ik dienu, ik mirkli. Pozitīvas domas un pārliecība. Noteiktas darbības (vizualizācija, vēlmju karte), pārliecinoši vārdi. Tai pašā laikā nenāk tas, ko esmu savā dzīvē izvēlējusies. Un uznāk sašļukuma brīžī. Es tajos īsti nesaskatu bailes..., jo ticība vienalga, par spīti visam, ir dzīva. Tikai jautājums: kad? kad? kāpēc tik ilgi jāgaida? Jo šī gaidīšana savā ziņā atnem spēkus, un tā vien šķiet, ka, ja būtu ātrāk, tad arī būtu iespēja ātrāk šo pasauli darīt labāku, kas, pasaules kontekstā skatoties, ir mana sapņa lielā jēga. Nu lūk, par to es aizdomājos.
Paldies par rakstu. Mums, šīs Zemes cilvēkiem, tas ļoti būtisks. :)


legallyblond - 2012-04-15 23:19
Paldies, Anita. Tu tik tiešām atbildēji uz manu jautājumu.


sadaļa: LEKTORI RAKSTA

autors: ANITA BUZJUKA

Mēs - cilvēki, esam tik dažādi un neatkārtojami, un tomēr ir kas tāds, kas mums visiem ir kopīgs, mēs visi vēlamies būt laimīgi. Viss, ko cilvēks dara savā dzīvē, tiek virzīts tikai un vienīgi uz šo mērķi- būt laimīgam. Jebkurai mūsu darbībai ir pozitīvs nolūks, lai arī brīžiem tam ir grūti noticēt. Nav sliktu cilvēku, kāds vienkārši varbūt ir apmaldījies, samulsis un novirzījies no sevis paša, arī viņš vēlas būt laimīgs, bet nezina kā. Tad kāpēc gan visiem tas neizdodas? Kas ir tas, kas traucē cilvēkam būt laimīgam? Kur ir meklējama laimes „atslēga"?

Šobrīd ir tik milzum daudz informācijas, dažādas metodes, kas māca, kā būt veseliem, veiksmīgiem un laimīgiem. Bet neskatoties uz to, ka mēs varbūt esam beiguši neskaitāmas skolas, apmeklējuši daudzus seminārus, izlasījuši kaudzēm grāmatas, lielai daļai no mums tā ir un paliek tikai teorija. Kāpēc gan tā ir? Kas mums traucē būt laimīgiem? Jēzus ir teicis: „Lai jums notiek pēc jūsu ticības". Viss ir ticības jautājums. Laimes „atslēga" ir meklējama ticībā. Es šeit nedomāju reliģisko aspektu, bet vienkārši ticību , ticību veiksmei, laimei, tam, ka viss iecerētais izdosies un, visbeidzot, ticību sev, gaismai un mīlestībai. .........

Svarīgi ir saprast, ka ar mums notiek tas, kam mēs ticam. Ik mirklis dzīvē ir ticības caurstrāvots. Mēs izvēlamies, kam mēs ticam, un tas arī virza mūsu ticības vektoru noteiktā virzienā.

Kas tad ir tas, kas traucē mūsu ticībai? Tās ir bailes. Bailēm ir ļoti dažādas izpausmes, un tās reizēm iezogas mūsu dzīvē nemanāmi, arī kā šaubas, nedrošība vai tml. Mēs baidāmies ko pazaudēt, kļūdīties, izskatīties muļķīgiem, uztraucamies, ko par mums citi padomās, vai tikai mēs esam gana labi, gana perfekti, un šādi baiļojoties mēs palaižam garām savas iespējas, jo bailes mūs ir pārņēmušas savā varā, un mēs nemanot, esam kļuvuši par tās vergiem. Baiļu pārņemti, mēs reizēm darām pilnīgi absurdas lietas, viens otru iznīcinām, uzspiežam otram savu gribu, manipulējam, krāpjam un tml., nodarbojamies ar lietām, kas mums nesagādā nekāda prieka, strādājam darbos, kuri mūs nomāc, nevarot sagaidīt darba laika beigas, esam starp sev svešiem cilvēkiem, jo atkal jau baidāmies mainīt savu dzīvi, baidāmies palikt vieni.

Manuprāt, šobrīd pasaulē tas ir ļoti aktuāls jautājums, šķiet, ka kāds apzināti ieved cilvēkus šai baiļu ''slazdā'', lai mēs aizmirstu par to, kas tad mēs patiesībā esam, kāds ir mūsu īstenais spēks un kādas ir patiesās dzīves vērtības. Mēs esam kā aizmiguši, aizvērušies savai īstenai dzīvei, jo mums ir bail. Bailēm ir graujošs raksturs, tās traucē mums dzīvē virzīties uz priekšu, būt tiem, kas mēs patiesībā esam. Bet labā ziņa ir tā, ka bailes mūsu dzīvē darbojas tik ilgi, kamēr mēs paši to pieļaujam, un mūsu spēkos ir tās apturēt, aizliegt tām mūs traucēt. Būtībā bailes ir ticības trūkums, tās ir pretstatā ticībai, bet vienmēr der atcerēties, ka ticība ir stiprāka par bailēm, veselība stiprāka par slimību, labklājība stiprāka par nabadzību , mīlestība stiprāka par naidu..........

Ticība mums ir ļoti nepieciešama. Tā ir radošs spēks, kas virza mūs dzīvē uz priekšu. Mēs pieņemam lēmumu, kas mēs vēlamies būt, kādu dzīvi dzīvot, un ar mīlestību virzām savu ticības vektoru mums vajadzīgā virzienā, droši un pārliecinoši.. Ja mūsu ticība būs stipra, bailes atkāpsies ticības priekšā, tās nevarēs darboties sirdī, kura būs pārpilna ar ticību un mīlestību.

Mēs pārstājam ticēt tiem apstākļiem, kas mūs ierobežo, mēs ticam tām iespējām, ko dzīve mums piedāvā. Mēs apzināti izvēlamies to, ko vēlamies, un tieši tas sāk mūsu dzīvē notikt, jo kur ir mūsu uzmanība, tur ir enerģija. Tas arī ir vērtīgākais, kas mums ir, tie esam mēs paši, tā ir mūsu uzmanība. Pievēršot kaut kam savu uzmanību, mēs atdodam  savu enerģiju, tāpēc ir svarīgi izdarīt apzinātu izvēli, kam mēs to darām, vai tas ir tas, ko mēs vēlamies. Varētu to teikt arī tā, ka mēs izvēlamies, vai mēs pievēršam savu uzmanību apstākļiem, kas mūs ierobežo, vai arī iespējām, kas mums tiek piedāvātas. Bezjēdzīgi ir cīnīties ar apstākļiem, mēs tos nevaram izmainīt, mēs varam izmainīt tikai sevi, savu ticību. Novēlu visiem ticēt iespējām, ko dzīve mums piedāvā, nevis apstākļiem, kas mūs ierobežo!

Lai Ticība, Cerība un Mīlestība ir ar jums!

Visiem drosmi vēlot,

Anita (*-*)

Komentāri (16)  |  2012-04-15 19:41  |  Skatīts: 5557x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
legallyblond - 2012-04-15 20:36
Kas ticības kontekstā ir nepacietība?
Ir liela, liela ticība ik dienu, ik mirkli. Pozitīvas domas un pārliecība. Noteiktas darbības (vizualizācija, vēlmju karte), pārliecinoši vārdi. Tai pašā laikā nenāk tas, ko esmu savā dzīvē izvēlējusies. Un uznāk sašļukuma brīžī. Es tajos īsti nesaskatu bailes..., jo ticība vienalga, par spīti visam, ir dzīva. Tikai jautājums: kad? kad? kāpēc tik ilgi jāgaida? Jo šī gaidīšana savā ziņā atnem spēkus, un tā vien šķiet, ka, ja būtu ātrāk, tad arī būtu iespēja ātrāk šo pasauli darīt labāku, kas, pasaules kontekstā skatoties, ir mana sapņa lielā jēga. Nu lūk, par to es aizdomājos.
Paldies par rakstu. Mums, šīs Zemes cilvēkiem, tas ļoti būtisks. :)

Anita Buzjuka - 2012-04-15 21:15
Tas, ka ir ticība, tas ir brīnišķīgi!
Bet, runājot par nepacietību, ir tā, ka nevajadzētu pieķerties rezultātam un iespringti gaidīt, kad tas notiks. Šādi tik tiešām mēs zaudējam spēkus. Svarīga ir uzticēšanās Dievam, dzīvei, tam, ka viss notiks labākajā veidā un īstajā laikā. Ir tāda metode, ka mēs izdaram izvēli, noformulējam savu vēlmi un apmēram četras dienas par to intensīvi domājam, un cik vien tas ir iespējams, sajūtam, ka tas mums jau ir. Pēc šīm četrām dienām, mēs vairs par to nedomājam, nododam to Augstāko spēku ziņā, lai viss notiek pēc Dieva gribas. Mēs pat varam to izteikt vārdos: ''Es uzticos tev Dievs, lai viss notiek pēc tava prāta, manam un visu augstākajam labumam". Vai varbūt kā citādi, saviem vārdiem. Svarīgi ir neiespringt, negaidīt, bet uzticēties........
Mīļš paldies par komentāru! Lai viss izdodas!


liene - 2012-04-15 21:56
Kur ir mūsu uzmanība, tur ir enerģija. - Tas mani pa istam uzrunaja... Saulaini sveicieni! :) Eju padomaat.

illva - 2012-04-15 22:44
Paldies....kad aptādināji mani šodien....jāāā...tiktiešām...enerģiju atdodu negatīvajam....tas ir par mani šodien.
Un...par velmēm....jāāā....pati esmu piedzīvojusi, kad vairs neesmu upuris savai velmei...tad tas piepildās....bet!!!!...tieši šodien cepos.....par to, ka kāds jautājums nepiepildās un nepiepildās.....ļoti Paldies Anita...man šito tieši šodien vajadzēja dzirdēt....citādi jau esmu piekususi par to tik ļoti domāt...un jo vairāk domāju....jo mazāk dabonu....šitais tagad jau bija slimīgi.
Padomāšu...kā es varu sevi sakontrolēt...tikko nāks šīs domas...centīšos pārvērst uz kaut ko citu.

legallyblond - 2012-04-15 23:19
Paldies, Anita. Tu tik tiešām atbildēji uz manu jautājumu.

Anita Buzjuka - 2012-04-16 05:51
Paldies, mīļās meitenes, par komentāriem!

ilonas - 2012-04-16 17:48
vai nav tā, ka ar tām četrām intensīvas domāšanas dienām ir par maz? Ja mums būtu lielas koncentrēšanās spējas, mērķu noteiktība, sakārtota zemapziņa, tad laikam jā.

Man šķiet, ka mēs savās domās esam pārāk izkliedēti, tāpēc varam ātri nomaldīties no mērķa, atrast citu mērķi. Attiecīgi iepriekšējais tiek sasniegts lēnāk vai netiek sasniegts vispār.





Brigita Mironova-Stankēviča - 2012-04-16 18:10
Paldies, Anita par rakstu!

Tas ir ļoti patiess, trāpīgs,iedvesmojošs un uz pārdomām rosinošs! Man tieši laikā un vietā:) Paldies:)


Anita Buzjuka - 2012-04-16 20:35
ilonas, tas cik dienas mēs koncentrējam savu uzmanību uz konkrēto mērķi, vēlmi, tik tiešām katram var atšķirties, kādam pietiks varbūt ar trim dienām, bet kādam vajadzēs piecas...... Svarīgi ir no savas puses izdarīt visu iespējamo, un pārējo uzticēt Augstākiem spēkiem, lai nav iekšējs sasprindzinājums, nemiers par to, nu kad tad beidzot tas notiks. Mēs pilnībā uzticamies Augstākiem spēkiem, ka viss notiks tā, kā tam ir jānotiek, un ja nenotiks pēc mūsu prāta, tad tā tam ir jābūt, jo Dievs labāk zina, kas mums šobrīd nāk par labu. Mēs sevī saglabājam absolūtu mieru, ļaujamies plūsmai, es to saucu par dievišķo plūsmu, un vienkārši dzīvojam. Un, ja mūsu vēlmes sakrīt ar Dieva gribu, tad dzīvē sāk notikt patiesi brīnumi. Sāk nākt gan zīmes, gan palīdzība no visām pusēm, kā apstiprinājums, ka tas ko mēs vēlamies patiesi ir pareizi un vēlami, brīžiem pat ķermeniski ''skudriņas skrien caur kauliem''. Dzīve kļūst tik interesanta un aizraujoša!
Brigita, mīļš paldies par komentāru!

maara - 2012-04-18 00:24
Paldies, Anita, par rakstu!
Tas man tiešām "atvēra acis". Ne jau pirmo reizi izlasīju par to, ka vajag ticēt un tad tas spēs piepildīties. Tomēr kaut kur kaut kas bija palicis līdz galam sirdī neiekritis. Pēkšņi lasot šo rakstu, sapratu, ka es visu laiku cenšos "sakārtot pasauli", tātad cīnīties ar apstākļiem.Beidzot sapratu, ka tas nozīmē koncentrēšanos uz negtīvo. Jā, protams, tā arī visu laiku ar mani notiek - priecājos par dzīvi, bet kaut kur gruzd domas, ka apkārt tomēr ir tik daudz nepareizību, ak, kā gribētos tās visas iznīdēt. Un ik dienas redzu un saskatu tās nepareizības.
Beidzot sapratu pilnīgi un līdz galam - par pasaules kārtību, pareizībām un nepareizībām atbild Dievs. Mans uzdevums saskatīt iespējas, kuras Viņš man piedāvā. Saskatīt un izmantot savā un visas pasaules labā, koncentrējot savu enerģiju uz to, ka man izdosies.
Lai izdodas mums visām! :))

Anita Buzjuka - 2012-04-18 06:20
maara, paldies par jauko komentāru!
Visam ir tiesības būt, arī tam, kas mūsu prātam šķiet nepareizība. Arvien samazinoties mūsu pretenziju līmenim, dzīve kļūst laimīgāka, un tad, kad pretenziju vairs nav, dzīve pārvēršas par pasaku.
Lai izdodas!

daina - 2013-02-27 01:12
Šķietami viss ir pavisam vienkārši, bet kādēļ tikai retajam viss sanāk?! Lielais vairums ir kā tādi nejēgas, kas nespēj apgūt šīs zināšanas, kuras līdzīgu rakstu autoriem ir tik elementāras, kā, piemēram, pagatavot sviestmaizi vai uzcept omleti. Tik daudz grāmatas ir sarakstītas par šīm tēmām, pat filmas uzņemtas, bet nē- lielākā daļa dzīvo kā dzīvojuši! Kādēļ tā?

Lasīju, ka mūsu lielveikalos nopērkamie produkti ir pārbāzti ar tādām vielām(visiem E un krāsvielām utt.), kas ļoti piesārņo mūsu apziņu un cilvēka prātam liek slinkot, pārstāt saprātīgi domāt un pašam cilvēkam-degradēties.

Mēs varam domāt labas domas un darīt visas tās labās lietas, ko iesaka gudrie un viedie, bet kamēr mēs lietosim lielveikalu masu produkciju-akciju produktus utt., tikmēr mūsu apziņa nespēs attīrīties līdz tam līmenim, lai dzīvotu kā pasakā.
Izmaiņas dzīvē vispirms sākas ar izmaiņām apziņā (to teicis V.Siņeļņikovs).



ince - 2013-02-27 07:51
Daina, Tieshi par partikas ietekmi uz musu smadzenem aizdomajos shodien. Shogad gaveni pavadu edot tikai svaigus auglus, darzenus un riekstus. Izsledzot jebkadu termiski apstradatu partiku. Mans kermenis jutas patiesham loti labi. Bet jau paris dienas jutu, ka mainas domashana. Ipashi pie ta nepiedomajot, manas domas klust pozitivakas. Mazak uztraucos par sikumiem. Shodien darba bij situacija, kura pec mana rakstura bij jaklust dusmigai. Patiesham dusmigai. Ja ari neko nepateiktu, kadu stundu butu dusmu velnina varaa. Bet dusmas nebij...... Pashai divaini, ka uz neizdarigo kolegi speju paskatities gandriz vai ar sapratni.
Domajas kaut ka vieglak, tirak, gashak.

Anita Buzjuka - 2013-03-06 02:48
Mani dzīve pārnesusi atkal jaunā realitātē, kādu laiku nebiju apmeklējusi šo mājas lapu.
Paldies par komentāriem, par to, ka dalaties savās domās un sajūtās. Tikai visi kopā mēs esam spēks, mūs nevar atdalīt vienu no otra, un tas ir brīnīšķīgi.
Daina, viss tik tiešām ir pavisam vienkārši, mums cilvēkiem patīk visu sarežģīt un pēc tam risināt pašu radītās problēmas. Patiesībā jau mums nekas nav jāapgūst, visas šīs zināšanas ir mūsos, un tās ir graša vērtas, ja sirdī nav mīlestības. Mums vienkārši ir jāļauj sev būt tiem, kas esam, jāļaujas mīlestībai. Ja mēs esam mīlestībā, tad bailēm, šaubām tur nav vietas, un mums viss izdodas vislabākajā veidā. Vienkārši dzīvot, vienkārši būt, un ļaut, ka caur tevi plūst bezgalīga mīlestības straume, kas arī ir pati dzīve. Viss ir viena vienīga mērķa vērts un tā ir MĪLESTĪBA.
Par pārtiku runājot, nevajadzētu pārspīlēt, protams nav mazsvarīgi, ko mēs ēdam, bet vēl svarīgāk ir tas, ar kādām sajūtām un domām mēs to daram. Man ļoti patīk Ineses ieteiktā prakšalanas metode, lai ik pa brīdim sevi attīrītu no negatīvā, tas ļoti palīdz gan ķermenim, gan apziņai.
Dzīve ir bezgala skaista, ja mēs dzīvojam mīlestībā. Lai izdodas!!! :)))

inese - 2013-03-06 04:25
o, Anitiņ, čau:) samīļoju Tevi. Ļoti ilgi Tu te neesi bijusi, bet redz Tevis uzrakstītais rakstiņš un domas dzīvo šeit savu dzīvi:)
Paldies par mīlestību:)



Anita Buzjuka - 2013-03-06 16:01
Paldies, mīļā Inesīt! Es arī Tevi samīļoju. Pavasarīgu noskaņojumu sirdī, darbos un domās! :)))


Atpakaļ