sadaļa: LEKTORI RAKSTA
autors: DZINTRA ČEVERE
40 dienas pirms lieldienām - tas ir laiks, kas kristiešiem tiek saukts par gavēni. Šogad tas ir sācies jau 22.februārī.
Saskaņā ar vēdiskām tradīcijām ļoti labvēlīgas laiks gavēšanai, atslodzes dienu veikšanai ir katra mēneša pilnmēness un jauna mēness 11. mēness diena, saucas Ekadaši. Šīs dienas var atrast arī mēness kalendāros.
Mazliet papētot šā vārda nozīmi var redzēt, ka grieķu valodā vārds „nesteuo” nozīmē gavēnis, bet šis vārds sastāv no nolieguma „ne” un „esthio” – kas nozīmē „ēst”, tātad burtiski tulkojot gavēnis nozīmē - neēst.
Mēs zinām, ka attīrīt organismu ir veselīgi, gan fiziskā gan garīgā līmenī. Tas dod spēku, skaidru prātu un tīrākas domas.
Taču, kā mēs varam to izmatot savā labā un ko no tā varam iegūt?
Gavēņa laiku mēs varam izmantot, lai atteiktos vai patīrītos no savām „atkarībām” vai tas būtu alkohols, smēķēšana, vai tik pat kafija, saldumi, čipši, un citas toksiskas un organismam kaitīgas vielas. Tradicionāli daudzi uzskata, ka gavēņa laikā jāatturas tikai no gaļas, bet vai tas tā ir?
Salīdzinot ar sevi, gribu teikt, ka tas nav viennozīmīgi. Es gaļu neēdu vispār jau gadu, vai man būs grūti šo laiku bez tās iztikt, protams, nē, jo es to tik un tā nelietoju. Tad nu sāku domāt, kas ir tās lietas, kas man ļoti garšo, bez kurām nevaru iedomāties savu ikdienu?! Un zini, atklāju ka tādas nav daudz – lielākoties tie ir saldumi, šokolāde. Taču katram tas ir kaut kas cits. Padomā, kas ir tas bez kā Tu neiedomājies savu ikdienu? Varbūt tas pat nav ēdiens, bet piemēram, emocijas – dusmas, lamāšanās, aprunāšana, domas vai kas cits? Varbūt vienkārši pieradums vakarā pie tējas uzēst smalkmaizīti, vai braucot mašīnā dzert benzīntankā pirktu kafiju.
Es esmu veikusi dažādas attīrīšanās, ierobežojusi sevi noteiktu produktu lietošanā. Un jūtos arvien labāk. Tikko, nesen man bija atslodzes diena, un zini ko sapratu, ka patiesībā, man ir svarīga apziņa, ka jebkurā laikā varu apēst to ko vēlos, ka nav ierobežojumu, kā piemēram ar suni - ja tas nav pie ķēdes, tas ir paklausīgs, tikko kā piesien viņu, šis grib norauties. Vai tikko kā pateiksi bērnam, šo nedrīkst, tikko kā aizgriezīsies, viņš jau būs to paņēmis, vai izdarījis.
Tad, kad izdomā neēst, šodien atslodze, prātam šoks, visu laiku dīdīšana, plauktā, ledusskapī stāv tas un šis, aizej un paņem. Pilnīga „izsišana no sliedēm”, jo bija pierasts, bija rituāls, un tagad tā nav. Jā, grūtākais ir psiholoģiski, jo esam pieraduši , ēst daudz…visu laiku k-ko piekost pie tējiņas, pirms pusdienām, pēc pusdienām, u.t.t. Taču kad Tu šai savai komforta zonai tiec pāri, tad nāk saprašana, ka patiesībā ir tik viegli, ka neesi atkarīgs no sava vēdera, pieraduma, piesaistes pie kaut kā. Tu esi brīvs. No visa ko ikdienā apēdam, noderīga organismam ir tikai niecīga daļa, pārējais aiziet atkritumos. Šajā atslodzes dienu (gavēņa) laikā mēs tuvināmies garīgajām vērtībām, dziļākai lietu izpratnei. Un paveram plašākas savas iespējas, ja Tev liekas, ka nevari vienu dienu bez ēšanas, un to izturi, rodas neiedomājams prieks, un sajūta, ka Tev nekas nav neiespējams. Tu esi gatava nākamajam izaicinājumam, un Tev pietiek spēka to izturēt, un tā pakāpeniski mēs audzinām sevi, savu stipro garu.
Man ļoti patīk Dereka Prinsa atziņa par gavēni: “Gavēnis ir atsacīšanās no barības, lai īstenotu garīgus mērķus”.
Būtiski apzināties, ka mēs nemokām ķermeni, un Dievam jau nevajag mūsu gavēšanu, kā paklausīgiem skolēniem, Dievs tikai iesaka ko mēs varam darīt, jo to vajag mums pašiem – lai tuvinātos Viņam, dziedinātu sevi, arī garīgās attīstības procesi uzreiz notiek straujāk. Mēs palielinām savu izturību. Grūtākais ir sākums – arī raķete lielāko enerģiju iztērē tieši pacelšanās laikā.
Lai izdodas!