Gavēņa laiks…


sadaļa: LEKTORI RAKSTA

autors: DZINTRA ČEVERE

 40 dienas pirms lieldienām - tas ir laiks, kas kristiešiem tiek saukts par gavēni.  Šogad tas ir sācies jau 22.februārī.

Saskaņā ar vēdiskām tradīcijām ļoti labvēlīgas laiks gavēšanai, atslodzes dienu veikšanai ir katra mēneša pilnmēness un jauna mēness 11. mēness diena, saucas Ekadaši. Šīs dienas var atrast arī mēness kalendāros.

Mazliet papētot šā vārda nozīmi var redzēt, ka grieķu valodā vārds „nesteuo” nozīmē gavēnis, bet šis vārds sastāv no nolieguma „ne” un „esthio” – kas nozīmē „ēst”, tātad burtiski tulkojot  gavēnis nozīmē -  neēst. 

Mēs zinām, ka attīrīt organismu ir veselīgi, gan fiziskā gan garīgā līmenī. Tas dod spēku, skaidru prātu un tīrākas domas. 

Taču, kā mēs varam to izmatot savā labā un ko no tā varam iegūt?

Gavēņa laiku mēs varam izmantot, lai atteiktos vai patīrītos no savām „atkarībām” vai tas būtu alkohols, smēķēšana, vai tik pat kafija, saldumi, čipši, un citas toksiskas un organismam kaitīgas vielas. Tradicionāli daudzi uzskata, ka gavēņa laikā jāatturas tikai no gaļas, bet vai tas tā ir?

Salīdzinot ar sevi, gribu teikt, ka tas nav viennozīmīgi. Es gaļu neēdu vispār jau gadu, vai man būs grūti šo laiku bez tās iztikt, protams, nē, jo es to tik un tā nelietoju. Tad nu sāku domāt, kas ir tās lietas, kas man ļoti garšo, bez kurām nevaru iedomāties savu ikdienu?! Un zini, atklāju ka tādas nav daudz – lielākoties tie ir saldumi, šokolāde. Taču katram tas ir kaut kas cits. Padomā, kas ir tas bez kā Tu neiedomājies savu ikdienu? Varbūt tas pat nav ēdiens, bet piemēram, emocijas – dusmas, lamāšanās, aprunāšana, domas vai kas cits? Varbūt vienkārši pieradums vakarā pie tējas uzēst smalkmaizīti, vai braucot mašīnā dzert benzīntankā pirktu kafiju. 

Es esmu veikusi dažādas attīrīšanās, ierobežojusi sevi noteiktu produktu lietošanā. Un jūtos arvien labāk. Tikko, nesen man bija atslodzes diena, un zini ko sapratu, ka patiesībā, man ir svarīga apziņa, ka jebkurā laikā varu apēst to ko vēlos, ka nav ierobežojumu, kā piemēram ar suni - ja tas nav pie ķēdes, tas ir paklausīgs, tikko kā piesien viņu, šis grib norauties. Vai tikko kā pateiksi bērnam, šo nedrīkst, tikko kā aizgriezīsies, viņš jau būs to paņēmis, vai izdarījis.

Tad, kad izdomā neēst, šodien atslodze, prātam šoks, visu laiku dīdīšana, plauktā, ledusskapī stāv tas un šis, aizej un paņem.  Pilnīga „izsišana no sliedēm”, jo bija pierasts, bija rituāls, un tagad tā nav. Jā, grūtākais ir psiholoģiski, jo esam pieraduši , ēst daudz…visu laiku k-ko piekost pie tējiņas, pirms pusdienām, pēc pusdienām, u.t.t. Taču kad Tu šai savai komforta zonai tiec pāri, tad nāk saprašana, ka patiesībā ir tik viegli, ka neesi atkarīgs no sava vēdera, pieraduma, piesaistes pie kaut kā. Tu esi brīvs. No visa ko ikdienā apēdam, noderīga organismam ir tikai niecīga daļa, pārējais aiziet atkritumos.  Šajā atslodzes dienu (gavēņa) laikā mēs tuvināmies garīgajām vērtībām, dziļākai lietu izpratnei.  Un paveram plašākas savas iespējas, ja Tev liekas, ka nevari vienu dienu bez ēšanas, un to izturi, rodas neiedomājams prieks, un sajūta, ka Tev nekas nav neiespējams. Tu esi gatava nākamajam izaicinājumam, un Tev pietiek spēka to izturēt, un tā pakāpeniski mēs audzinām sevi, savu stipro garu.

Man ļoti patīk Dereka Prinsa atziņa par gavēni:  “Gavēnis ir atsacīšanās no barības, lai īstenotu garīgus mērķus”.

Būtiski apzināties, ka mēs nemokām ķermeni, un Dievam jau nevajag mūsu gavēšanu, kā paklausīgiem skolēniem, Dievs tikai iesaka ko mēs varam darīt, jo to vajag mums pašiem – lai tuvinātos Viņam, dziedinātu sevi, arī garīgās attīstības procesi uzreiz notiek straujāk. Mēs palielinām savu izturību. Grūtākais ir sākums – arī raķete lielāko enerģiju iztērē tieši pacelšanās laikā.

Lai izdodas!

Komentāri (9)  |  2012-02-29 17:42  |  Skatīts: 4794x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
Jannat* - 2012-02-29 20:45
Dzintra, tu saki, ka galju neeed jau gadu - vai tas Tev naaca taa dabiski vai kaa savaadaak? Man gribas atmest galjas eesanu, bet domaaju, kaa to labaak izdariit, kad esi "iekseeji tam gatavs" - vai piespiedu kaartaa tur kas iznaaktu - taa uz muuzu atsaciities..?. taa es te domaaju ap un par so teemu!

Ingrida* - 2012-02-29 21:36
Jā, ēsana ļoti ietekmē gan pašsajūtu, gan dzīves kvalitāti


Dzintra Č.* - 2012-02-29 22:05
Jaana - Par gaļas neēšanu: Man tas nāca ļoti dabiski un organiski, es priekš sevis biju sapratusi, ka vienkārši to nevēlos, tajā laikā "saņēmu" arī dažādas filmas par gaļu un pārtiku, kas ļoti lika aizdomāties, (ja interesē viena no tādām ir Ostorožno jeda). Izpētīju, ka teiciens "gaļa mums ir ļoti vajadzīga" tomēr nav tik viennozīmīgs. Un cilvēks bez tās var dzīvot. (Lai tas neaizskar nevienu, kas domā citādāk :)) Meža gaļu jau no bērnības nevaru ieēst, jāsaka gan ka bija nācies nogaršot, un tā kā tā gaļa bija labi pagatavota, bija garšīgi, bet acu priekšā burtiski stāvēja tas buciņš. Tādēļ nemocīju sevi. Un tad tiešām vienā dienā vienkārši vairs nēedu gaļu.
Tad kad tu esi tam iekšēji gatava, tad viss notiek. Ja cilvēkam sagādā mocības atteikšanās no gaļas - tas arī organismam ir papildus stress, tad labāk nopērc kādu gaļas gabalu, sagatavo, un apēd.
Ja atteikšanās notiek dabiski, ja pati priekš sevis saproti kāpēc to nēed gaļu, tad tas nesagādā dikomfortu un arī apkārtējiem neliek justies nēerti.
Lai izdodas!

zumZum* - 2012-03-01 02:19
Manupraat vistrakaakaa filma, kuru esmu redzeejusi ir Earthlings. Pusi filmas acis jaatru ciet un kur nu bez asaraam... un cik skumji apzinaaties, ka tas viss, kas tur attelots ir iisteniiba

donatella - 2012-03-01 18:06
Šogad biju nolēmusi negavēt. Vienu gadu gavējām ar kolēģēm no blatajiem miltiem, majonēzes un desām, tas bija pirms gadiem 4, desas joprojām vart eikt vispār neēdu. Uz bulkam un majonēzi atkritu atpakaļ apmēram pēc pusgada. Un tā ir - ja šīs 40 dienas iztur bez kāda kaitīga riebekļa, kas organismam par labu nenāk, tad pēc šīm te 40 dienām nemaz to kaitīkli vairs negribas.

Jannat* - 2012-03-02 01:26
paldies Dzintra par atbildi, es ar izleemu no sodienas panjemt uz 40 dienaam briivu no galjas - jebkaadas - un tad redzees/ man laikam iet pakaapeniski - kad izbraucu no Latvijas - cuukgalja vispaar jau aaraa no eedienkartes, kaut kaa nesanaaca nopirkt, tagad vista ar iipasi neiet pie duusas, varbuut jeers un zivs ar olaam palikusi...tomeer juutu, ka varu iztikt arii bez taa visa, tomeer gribas taa pa nopietno atteikties! :)

Ilva* - 2012-03-02 06:35
Jāāā Dzintriņ...tik jauka Tev pieredze....bet!!!...es nespēju bez gaļas....es to varu ēst ik pārdienas, bet es to noteikti lietoju.
Bet....es esmu pievērsusies Inesītes kalendāram, kuram pasakoties.....es redzu atslodzes dienas....un pat stundas....no cikiem līdz cikiem ir jāņem atslodze.......un tās gan es pilnīgi noteikti ievēroju....un tas mani padara laimīgu. ...Ir tik!!! gandarīta sajūta...pēc atslodzes dienas.
Šogad šajā laika periodā esmu nolēmusi beidzot arī es pamēģināt prakšalanu...man vienmēr ir bijis bail, ko teiks manas nieres...bet es pamēģināšu....un tad gan pavērošu...kas un kā man kārosies bāzt vēderā....:)....šķiet beidzot esmu izauklējusī šo jauko domu.
Paldies Dzintriņ, kad sāki runāties par šo tik vajadzīgo tēmu...tās iedvesmo.
Jauku noskaņu šajā periodā vēlot....Ilva.

Dzintra Č.* - 2012-03-02 16:19
Paldies mīļās,
Lai Jums izdodas :)

Baiba* - 2012-03-03 23:49
Paldies, meitenes, par informāciju. Noskatīšos filmas. Man garšo gaļa, pirms 10 gadiem biju veģetāriete 2 gadus humānu iemeslu pēc. Tad kaut kā atsāku ēst (iepazinos ar vīru, kuram gaļa garšo). Vienīgais- kad neēdu gaļu- pieņēmos svarā, jo prasījās daudz saldumu un cepumu.


Atpakaļ