Izvēles brīvība


sadaļa: LEKTORI RAKSTA

autors: BRIGITA MIRONOVA-STANKĒVIČA

Jau kādu brīdi mājas lapā aktuāla ir tēma par izvēli. Šobrīd arī man tā ir ļoti aktuāla. Tādēļ  vēlos ar Tevi dalīties savās pārdomās par šo jautājumu.

Mums uz zemes ir ļoti daudz dots. Skaista daba ar fantastiskiem četriem gadalaikiem, cilvēki mums līdzās un attiecību brīnums. Spēja domāt, just, sajust, saredzēt, sadzirdēt.....es varētu turpināt bezgalīgi uzskaitīt cik daudz mums ir dots. Par šo visu mēs varam teikt milzīgu paldies katru mīļu dienu. Vienkārši priecāties un pateikties par visu. Bet vai tas tā vienmēr izdodas?  

Ne vienmēr. To apliecina mani pēdējā laika pārdzīvojumi par vēl vienu brīnišķīgu dāvanu, kas mums ir dota – iespēja izvēlēties. Padomā - ik uz soļa mums tiek dota šāda iespēja. Jau divus gadus vecam bērnam tiek dota iespēja veikalā izvēlēties kaut ko vienu – no desmitiem tūkstošu lietu – kaut ko vienu. Un viņš staigā – paņem vienu lietu – tad noliek atpakaļ. Paņem citu un atkal pārdomā – un noliek atpakaļ. Kāpēc ir tik grūti izvēlēties? Mums ir dāvana izvēlēties – bet mums šī dāvana sagādā grūtības. Jocīgi, vai ne? Ar izvēlēm sastopamies ik uz soļa. Tās ir lielākas vai mazākas, vairāk vai mazāk. Un kā tad mēs tiekam ar tām galā?

Esmu sevi pieķērusi, ka man dažreiz neiet nemaz tik viegli – neizdodas to uztvert kā brīnišķīgu dāvanu. Jo ir skaidrs, ka aiz ikvienas izvēles ir ieguvums un ir arī zaudējums. Lai arī ko es izvēlētos – es noteikti kaut ko iegūšu un kaut ko zaudēšu. Un šinī brīdī sākas „šujmašīnas efekts” (man radās šāds salīdzinājums šim procesam :) ) kā tam divgadīgajam bērnam veikalā. To izvēlēties vai tomēr labāk to? Ja es izvēlēšos to, tad būs tas, tas, tas u.t.t.  Mans prāts, ego un emocijas sāk savu uzvaras gājienu. Šaubas pieaug, sāku par to domāt vēl vairāk. Tas ir graujošs process un var nonākt līdz tam, ka sāk ciest citas jomas – attiecības, veselība u.t.t. Kā domino efekts vai stāstā par vilkiem – kuru barosi tas augs.

STOP. Kā tad paliek ar tām lietām, par ko šeit dien dienā runājam. Laimes terapija, ieklausīšanās savā sirdsbalsī, ļauties, paļauties... Emociju gamma ir uzaugusi tik spēcīga, ka dvēseles balss pazūd, mans centrs sevī ir pazudis, mans iekšējais līdzsvars ir sagrīļojies. Un, ja es esmu autore savai dzīvei, tad pati par šo stāvokli esmu atbildīga. Ir jānomierinās. Jāatrod centrs sevī. Mēs katra atrodam savu veidu, ka nocentrēties. Es nejauši atklāju priekš sevis brīnišķīgu veidu kā sakārtot šo jucekli, kas pārņem nemanot. Es sāku ar sevi sarunāties rakstot. Uzdot jautājumus pati sev un uz tiem atbildēt. Piemēram, kas mani satrauc, kāpēc, ko es vēlos, kā es gribētu u.t.t. Sēžu, rakstu un notiek neticami brīnumi – manī iestājas miers un milzīga paļāvība uz savu sirds balsi. Es atkal atgūstu spēju ļauties notikumu gaitai un pieņemt līdz sirds dziļumiem, ka jebkura lieta, ko es izvēlēšos būs vislabākā tieši man un tieši šajā laikā un vietā.

Izvēles brīvība kļūst par brīnumainu dāvanu, ko tāpat kā citas lietas savā dzīvē patiesi varam novērtēt. Būt ik mirkli pateicīgas par to, kas mums tiek dots. Es novēlu Tev saklausīt savu sirds balsi un, izdarot jebkuru izvēli savā dzīvē, just mieru, pateicību un paļāvību. 

Lai Tev šodien iespēju bagātība sniedz daudz prieka, laimes un piepildījuma, 

Brigita

Komentāri (12)  |  2012-02-22 21:18  |  Skatīts: 4563x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
litalita - 2012-02-22 21:57
Paldies par šo rakstiņu! Tas man atgādināja kādu indiāņu leģendu: Reiz kāds vecs indiāņu virsaitis,pasauca pie sevis mazdēlu,apsēdināja to uz ceļiem un sacīja:"Katrā cilvēkā mājo divi vilki!Tie katru dienu un nakti cīnās!Viens vilks ir ar tumšu dvēseli un nes sevī tumsu,bailes,skaudību,viltu,ļaunumu un naidu.Otram vilkam ir gaiša dvēsele-viņš nes sevī gaismu.drosmi,nesavtību,atklātību,labestību,līdzjūtību un mīlestību..."
Zēns noklausījies viedā vīra vārdus,bērna tiešumā pavaicāja:"Un kurš no vilkiem būs stiprāks un beigās uzvarēs?"
Vecais virsaitis tikko manāmi pasmaidīja un sacīja:"Uzvarēs tas vilks,kuru TU barosi!"


Baiba* - 2012-02-22 22:37
Paldies, Brigitiņ! Man patika, kā Tu seminārā teici- "izrakstīju visu (vai to) no sevis ārā". Man arī tā ir. Ļoti labi palīdz, kad galvā sajukums. Citreiz man jāraksta vairākas reizes (par vienu tēmu), lai nonāktu pie atbildes. Lai nomierinātos. Lai sakārtotu domas. Citreiz es to rakstu kā sarunu ar Dievu.

dainarozenberga* - 2012-02-22 22:47
Un man šis ir kaut kas pavisam jauns... Nupat, pavisam nesen, ķēros pie baltas papīra lapas un izliku ārā - kas ir tas, kas mani satrauc, par ko tas es tagad "sūkstos", un ko es varu darīt, lai to visu mainītu! :) Un man palīdzēja! Patiesi! :)))))

Inese* - 2012-02-22 23:28
Es arī rakstu. Es rakstu rakstus mājas lapā vai vēstules, vai rakstus un tas patiešām man pašai palīdz sakārtot domas un dzīvi.
Sievietes saprot runāšanas laikā (vai rakstīšanas laikā). Par to domāju daudz tai periodā, kad rakstīju laimes dienasgrāmatu:))

Paldies, Brigitiņ, par rakstu. Ļoti laba pieredze!

Brigita* - 2012-02-23 15:19
Tas patiešām ir brīnumains veids, ka tikt pie atbildes! Rakstīšana konkretizē mūsu domu jucekli un palīdz visu salik pa plauktiņiem. Šo metodi priekš sevis atklāju tikai Laimes terapijas laikā. Kad Inese ieteica sākt rakstīt - man tas šķita ļoti dīvains priekšlikums - es tak neesmu rakstītāja:) Bet re kādi brīnui notiek - tas kļūst par instrumentu pašas izaugsmei:))
Un liels paldies Tev, Inesīt, par pamudinājumu!:)

DaceH* - 2012-02-23 15:19
Paldies Brigitiņ par jauko padomu - patiešām ir tā, ka izrakstot vai izrunājot izkristalizējas visas domu pērles. Es tā vienreiz tiku galā ar savām domām par kādu cilvēku, kurš, piemēram, man nesimpatizē vai kaut kā esmu uz viņu apvainojusies. Tad nu rakstu un rakstu un nonāku rezultātā pie tā, ka šis cilvēks mani vairs nekaitina, viņš paliek neitrāls, es pat viņu sāku cienīt, jo viņš ir atklājis manas tā brīža vājās vietas. Tā ir tāda attiecību sakārtošana sevī! Jo šķiet, ka kādā seminārā Inese arī teica, ja Tev kāds nepatīk, šīs attiecības jāsakārto, kaut vai domu līmenī, jo tas nozīmē, ka Tevī ir kaut kāda neatrisināta iekšēja lieta.
Lai visiem jauka un svētīta diena!

LL* - 2012-02-23 19:37
Man pedeja laika ir loti paradijusies neizlemiba, pilnigi pati Jutu, ka tas mani trauce. Vai variet pastastit, kadel tas ta?!!
Lasiju labu rakstinu MARTA Lilit, par intuiciju :-)Iesaku!

Brigita* - 2012-02-24 01:14
LL neizlēmība ir šaubas, kuras rodas tajā brīdī, kad ' ieslēdzas" prāts vai ego un sāk apšaubīt to, ko saka dvēsele ar intuīcijas palīdzību.
Lieliski ir aprakstīta tā līdzība par vilkiem no litalita komentāra. Ja klausām savai intuīcijai, tad šaubas samazinās. Dvēsele ar intuīcijas palīdzību ar mums runā visu laiku - jautājums vai to sadzirdam.
Man ir tā, kad pieņemu sev pareizo lēmumu - es to burtiski sajūtu ar iekšēju mieru un vieglām prieka trīsām. Katram jau noteikti tas savādāk.
Galvenais ieklausīties, nocentrēties sevī un neļauties ārējiem apstākļiem ietekmēt savu izvēli. Man to nostiprināt palīdzēja rakstīšana - dialogs ar sevi , lūgšanas un meditācijas.
tas manuprāt ir viens no garīgās izaugsmes ļoti savrīgiem posmiem - ieklausīšanās sevī un dvēseles balss sadzirdēšana.

Linda* - 2012-02-25 19:50
Man pēdējā laikā tādas pārdomas....Ja kautko darot, kautkas neizdodas,t.i., pēķšņi mainās apstākļi un mērķa sasniegšana tiek apgrūtināta. Kā saprast tas ir tāpēc, ka to nevajag darīt, jo var izrādīties, ka sasniedzot to ko gribas rezultāts nav pilnīgi tāds kā gaidīts un izsapņots un iebrauc galīgās auzās... vai tāpēc, ka tiek pārbaudīts vai tiešām pa īstam un pareizo motīvu vadīts Tu gribi sasniegt to ko iecerējis? Ceru domu sapratāt! Kā jūs pieņemat pareizo lēmumu - turpināt vai apstāties? Ieklausieties sirdsbalsī, intuīcājā? Bet ja iekšējās balsis mēmi klusē? Ko tad?

Inese* - 2012-02-26 16:52
Man škiet, ka tomēr to ieklausīšanos sevī tad kaut kā vajag trenēt. Bez tās jau nekur tāpat nevarēs tikt:)

Man bija tā, ka tad, kad sāku veidot Pavasara studiju, tad sāku rakstīt blogu delfos. Nu un tur protams komentāri ir tādi, kādi ir.
Plus vēl dēļ tā, ka nebiju necik atpazīstama un neviens nezināja ar ko nodarbojos, uz semināriem ar cilvēki nāca pa vienam vai diviem.
Viss šis man it kā radīja šķēršļus.

Bet....

mana iekšējā pārliecība par šo visu, ko tagad daru, bija tik ļoti milzīga, tik dziļa un tik pamatīga, ka turpināju darīt, neskatoties uz šķēršļiem un pretestībām.
un tagad jau mēs zinām cik daudziem tas ir vajadzīgs un noderīgs:)

Es teiktu tā, ka uzsākot kaut ko jaunu un atsitoties pret sienu, ir jēga pameklēt vai nav kaut kur durvis, lai turpinot iesākto, tomēr varētu tikt uz priekšu.
Pie pirmajām grūtībām nav jāmet plinte krūmos.

Ir jāievēro dabas ritms (es blogu sāku rakstīt oktobrī, bet ziemā cilvēkam ir jāieiet noslēguma un atpūtas fāzē. un tapēc man nekas nesanāca. un tad, kad uztaisīju šo lapu jau bija janvāris - jauna gada enerģētika. un viss aizgāja).
Jāpavēro sava enerģētika - lai esi vairāk radošā ne graujošā periodā.
Jāpatīra un jāiekustina sava enerģētika un spēks (fiziski jāstaigā, jākustās utt.)

Nu - gribu teikt, ka jāpamēģina no visām pusēm. Un ja ir tā, ka patiešām tad nekas nesanāk - tad saproti, ka šis nav tavs.
Tad mierīgi izdara secinājumu un sākt darīt kaut ko citu.

Brigita* - 2012-02-26 17:08
Saprast vai esi uz īstā ceļa vai nē - tā ir nepārtraukta ieklausīšanās sevī. Un Inese ļoti skaisti aprakstīja par to rosīšanos. Man ļoti palīdz kustība brīdī, kad esmu apjukusi - es vai nu sāku berst un kārtot ( tad domas paralēli kārtojas) vai arī dodos staigāt, peldēt uz baseinu.
Kad tikko bija jāpieņem ļoti svarīgs lēmums manā dzīvē man kopumā palīdzēja sekojošas lietas:
1. Prakšalana
2. Rakstiskais dialogs ar sevi
3. Mājas kārtošana
4. Lūgšanas un meditācija par intuīciju no diska

Un ikdienā ļoti sekoju savām sajūtām - ja kaut ko daru kā es jūtos ( stāsts par svārstiņa virzienu). Piemēram šorīt piecēlos agri - rīts sākās harmoniski un skaisti - grīdas mājās bija zem savas kritikas - gribēju uzkopt, jo sāka kaitināt. Tad, protams, bērni augšā. Mazā ķeras atkal pie savas "kārtošanas", kur apgriezieni ar katru dienu plielinās. Un viss atkal no gala:)
Tagad dziļ ieelpoju - 10 minūtes "nolienu", lai nedaudz noņemu apgriezienus:) un došos atkal pie ģimenes gatavot garšīgas svētdienas brokastis:)
Lai Jums mīlestības piepildīta un ģimeniska svētdiena!

Ilva* - 2012-02-26 21:32
Paldies Inesīt....Un Brigita...par šiem diviem komentāriem......tie nāca tik ļoti laikā priekš manis.
Patiess samīļojiens meitenes.


Atpakaļ