Baiba* - 2012-02-14 18:08
Paldies, Dainīt, par rakstu! Patiesi ir tā, un man arī tā ir bijis, ka baidāmies izskatīties vāji vai nemākulīgi un mums ir kauns lūgt palīdzību vai atbalstu. Es arī gribu iedrošināt meitenes nebaidīties to darīt. Man pašai ir ļoti palīdzējis šis objektīvais skats no malas.

Indra no Kuldīgas* - 2012-02-14 18:26
Paldies Dievam, ka Tu esi :) Lai mums svētīgs ceļš pie skolotājiem. Lai Dieva miers ienāk mūsos, kad meklējam šo ceļu un ceļa rādītāju :)
Burvīgu šo dienu visām visburvīgākajām Pavasara studijas meitenēm un tām sekotājām- savas vislaimīgākās dzīves autorēm :) Lai viss notiek Jūsu un pasaules labumam :)

Sofija* - 2012-02-14 18:47
Iesaku nopirkt siltus, ērtus, kvalitatīvus apavus, jo kājām vienmēr jābūt siltumā, ja negribam tikt pie iesnām. Tas no manas pieredzes. Bet atbalsts patiesi mums visiem reizēm ir vajadzīgs, un tas tik tiešām ir vērtīgi, ja to var kāds sniegt, kas dotajā dzīves periodā ir kādu solīti priekšā, var protams to saukt arī par skolotāju.

Ilona* - 2012-02-14 18:52
Es laikam vairāk piekritīšu Dainai, ka iesnas ir lielisks indikators upura sajūtai. Tur ar kājām siltumā visai maz sakara. Aizvainojums, iekšējās dusmas - o, jāā.

dace* - 2012-02-14 19:18
Saliekam kopā. Ja Tu neesi sev nopirkusi siltus un labus apavus, Tu nemīli sevi, jo Tev ir kaut kāds aizvainojums un iekšējās dusmas.

Brigita* - 2012-02-14 19:30
Dainīt! Paldies Tev par abiem rakstiem! Tu mirdzi un to var just - Tava enerģija staro un paldies, Tev, ka dalies ar mums:)
Es ļoti iedvesmojos!
Šobrīd esmu iegājusi dziļi sevī un meklēju atbildes!
Šorīt uztaisīju prakšalanu un sāku rakstīt savu dialogu savā Laimes dienasgrāmatā - un brīnumjauki atklājumi tur izrakstījās ārā:))))


dainarozenberga* - 2012-02-14 20:05
Mīļās meitenes! Liels jums paldies par atbalstu, sapratni un motivāciju! :)

Solvita* - 2012-02-14 21:21
Par iesnām...

Kāds tad ir emocionālais bloks?
Iesnas rodas, ja esi nokļuvusi situācijā, kas ir , tavuprāt, ir sapiņķerēta un tāpēc esi apmulsi.Rodas sajūta, ka kaut kas vai kāds burtiski ''uzveļas'' virsū. Parasti šāds uztraukums par nenozīmīgām detaļām. Un nezina , ar ko iesākt. Tas rada spriedzi, dusmas, jo gribētu visu izdarīt ar vienu rokas vilcienu.. Juceklis galvā traucē izjust patiesās vajadzības un dzīvot šeit un tagad. Var pat rasties domas , ka šāda situācija ''slikti ož''. Zemapziņā aprēķins, ka tādā veidā varētu atbrīvoties no kāda nepatīkama cilvēka, kas varētu iesnu dēļ ''likties mierā'' no bailēm pašam saslimt/inficēties.
Mentālais bloks.
Vispopulārākais viedoklis, ka iesnas rodas saaukstēšanās gadījumā. Tieši tāds pats viedoklis ir par to , ka ar iesnām var inficēties. Patiesībā ir tā, ka ar iesnām inficējas, ja tic šādai pārliecībai. No šādas pārliecības vajadzētu atbrīvoties, tad būtu vairāk veselu cilvēku. Iesnas rāda, ka viegli iespaidojies no citu viedokļa. Iesnas nozīmē, ka vajag nedaudz atslābināties, un neradīt par daudz sevī sasprindzinājumu. Mēģini izvairīties darīt daudzas lietas vienlaicīgi. Ja vainosi citus cilvēkus vai apstākļus, negribot patiesi izjust (''izostīt'') savas patiesās vajadzības, var rasties grūtības noteikt prioritātes.
Lai noteiktu emocionālo bloku var uzdot sev jautājumu: " Ko šī slimība - iesnas man neļauj darīt? ''
Atbildot uz šo jautājumu, sapratīsi, kādas vēlmēs ir bloks. Un nākamais garīgais bloks
Ja es atļautu šīs vēlmes (domātas tieši tās, konkrētās, par kurām atbildēji uz iepriekšējo jautājumu) īstenot, kā mainītos mana dzīve ? Atbilde uz šo jautājumu ļauj ieskatīties dziļāk sevī, nosakot to patieso vajadzību, kas bloķēta kādas mānīgas/ viltus pārliecības dēļ.

Tātad sanāk parunāties ar gudrāko cilvēku - sevi pašu , uzdodot sev dažus jautājumus...:)

Pārveidojot teicienu- ''saki, kāds Tev draugs un pateikšu kāds esi''..sanāk pastāsti ar kādu savu kaiti draudzējies, un pateikšu kas esi :)

Veselība iekšā , slimība ārā ....



Solvita* - 2012-02-14 23:13
Protams, ka pamudinājums lūgt kādam palīdzību noder. Man to izdarīt ir visai pagrūti. Pēc dabas ir tā, ka kādā kritiskā situācijā visdrīzāk noslēdzos līdz galējam robežpunktam, un tikai tad, kad galīgi netieku skaidrībā, tad gan skatos, kas var līdzēt. Tikai tas nenāk tā viegli.

Inese* - 2012-02-15 05:08
Paldies, Dainīt, par rakstu un atziņām.
Un - man ļoti patīk bildīte, ko esi izvēlējusies šim rakstam:)))

Dainīt, es Tevi saprotu "līdz kaulam" par to skolotāju. Man pagājšvasar bija sajūta, ka vairs netieku galā, ka jautājumu dzīvē ir vairāk kā spēju atbildēt. Un toreiz es burtiski Dievam lūdzu - lai Viņš man atsūta Skolotāju.
Lai es satieku kādu, kas man ir soli (vai vairākus soļus) priekšā un lai brīžos, kad tiešām vairs nezinu ko un kā - lai varu parunāt, uzdot jautājumus un saņemt atbildes, kas mani ierosina saskatīt šo situāciju savādāk.

Un tad es satiku Tiju.
Un viņa ir mana Skolotāja.
Ne tikai jogas skolotāja, bet šim periodam dzīves Skolotāja.
Es viņu izlūdzu Dievam.
Un brīžos, kad tiešām esmu sapinusies savās patiesībās, vai savos jautājumos, tad rakstu Tijai. Kad kādreiz man vajag iedvesmu, es iedomājos, ko un kā man ir stāstījusi Tija.
Un lai arī esmu pati patiešām stipra un man ir tiešā saikne un attiecības ar Dievu, bet esmu laimīga, ka man ir dota sava Skolotāja.
Paldies Dievam par to.

Un, Dainīt, vēlreiz paldies par rakstu!!!!

Līguce* - 2012-02-15 05:45
Dainīt, brīnišķīgs raksts un priekš manis trāpīts desmitniekā :)
Mani ar jau kā nedēļu piemeklējušas iesnas, brīvdienas vispār nogulēju, kā lācis ziemas miegā :) klusumā un mierā, ieklausoties sevī un meklējot atbildes :) Jāpārlasa būs "Izproti savu slimību"... atbildes gan vēl īstas nav... bet būs:)


Ilva* - 2012-02-15 06:26
Inese!
Šodien ir Valentīndiena!!!!.....un vienīgo cilvēku, kuru es šodien nēesmu iespējusi sasveikt esi Tu....kas ir mans visīstākais skolotājs....Es esmu Tevi satikusi tikai trīs vai četras reizes....bet tās priekš manis ir bijušas tik īpašas...tik ļoti laimes piepildītas.
Esmu daudz lasijusi un mācijusies....dauz apzinājusies...un tikpat daudz izmainijusi jau savā dzīvē.....bet satiekot Tevi...viss iesākās pa īstam......man šķita, ka līdz šim es biju snaudusi ziemas periodu....gadiem.....ļoti daudz gadiem.
Tapēc es šajā dienā droši varu teikt....ka es mīlu Tevi kā savu skolotāju.....par to, ka esmu Tevi satikusi..par to, ka parādiji man, ka var dzīvot citādāk....es mīlu tevi, ka Tu esi.
Tu....esi atvērusi man acis...prātu.....un citreiz, kad esmu izmisusi un nesaprotu ko un kā darīt....es sarunājos ar Dievu....ko Tu man iemāciji...līdz šim es tā nedariju, kaut ticēju Dievam. Un...mana drošības platforma...ir Tava tik fantastiskā pieredze....es mēģinu sevi sajust līdzsvarotā stāvoklī....un padomāju, ko par to stāstija...vai rakstija Inese.
Vienkāršs....patiess....no manas sirds samīļojiens....šajā tik visu laiku skaistākajā Valentīndienā.

Inese* - 2012-02-15 18:12
Paldies, Ilvu:)
Tas ir tik patiesi un mīļi. Un arī es mūsu dažas tikšanās atceros kā ļoti spilgtas. Un Tavus komentārus un Tavu klātbūtni šeit mājas lapā ļoti jūtu un atpazīstu.
Man prieks, ka kādu dzīves periodu ejam kopā:)

Ilva* - 2012-02-16 04:12
Ak Inesīt...es esmu tik laimīga, ka man Tevi Dievs ir piešķīris:)
Mīļš paldies....par tik jaukajiem vārdiem.
Samīļojiens....:)