Laimīgiem un harmoniskiem jauniešiem


sadaļa: LEKTORI RAKSTA

autors: DZINTRA ČEVERE

Šis gads  Pavasara studijai ir sācies ar dažādiem jaunumiem, un šajā sakarā esmu priecīga paziņot par vēl vienu jaunumu, proti, semināru ciklu jauniešiem.

Jau ilgu laiku risinās diskusijas par un ap bērniem un jauniešiem. Tad nu labākais, ko varam darīt, ir uzrunāt šos jaunos daudzsološos cilvēkus.  

Šis laiks kādam ir jaunības maksimālisma laiks, kad ir sajūta, ka nu tik būs un nu tik varēs. Kādam citam rodas pārdomas – ko tieši, lai daru, kāpēc vispār es piedzimu, priekš kam jāiet skolā, „neviens mani nesaprot”. Tas ir arī personības un PAŠApziņas formēšanās laiks.

Šodienas materiālajā pasaulē svarīga ir vidējā atzīme, nevis bērna talanti, kurus būtu jāattīsta. Profesiju izvēlas pēc tā, cik tā ir pieprasīta tirgū, nevis pēc sirds aicinājuma – tā, cik ļoti to patīk darīt, līdz ar ko jaunietis apjūk un pat vairs nezina, ko grib. Ne vienmēr bērni sadzird un ieklausās vecākos, radiniekos, mēdz gadīties, ka viņu padomi tiek uztverti kā draudi brīvībai vai arī rodas pretestība, spītība. Šeit Pavasara studijā viņi varēs rast domubiedrus, smelties iedvesmu, apgūt zināšanas, kā dzīvot saskaņā ar Visumu, Dabu un Dievu (Augstākiem spēkiem), lai šodien un turpmāk varētu dzīvot saskaņā ar sevi, priecāties par katru mīļu dienu un  būt laimīgam tikai tāpēc vien, ka ES ESMU un tas ir tik daudz. Lai arī dzīve nav iesaiņota un pārsieta ar lentīti, tā ir Dāvana!

Ir ārkārtīgi jauki, ka Pavasara studija paplašinājusi savu klausītāju loku, tas ir ļoti svarīgi un vērtīgi, jo jaunieši taču ir mūsu nākotne. Tieši no tā cik veiksmīgi un laimīgi būs šie jaunie cilvēki, viņiem pieaugot ir atkarīga arī kopējā valsts un sabiedrības labklājība. Kad noslēgto laulību skaits nākotnē krietni pārsniegtu šķirto un nevis otrādi. Kad attiecībās gan ģimenē, gan darbā, gan sabiedrībā kopumā valdītu saskaņa, cieņa, un harmonija.

Šajos semināros runāsim par galveno, kas ir pamatā veiksmīgai dzīvei.  Semināri palīdzēs jaunietim atraisīties, padomāt par saviem mērķiem, vēlmēm un noticēt sev, saviem spēkiem.  Palīdzēs atrast sevi, savu uzdevumu,  un galvenais tas viss – viegli, nepiespiesti, brīvi. Šo visu skolā nemāca, lai gan vajadzētu, pat ļoti.  

Vecāki, kuriem ļoti aktuāli ir kādi  īpaši temati, problēmas, vai ir kādi citi komentāri, aicinājumi, lūgumi, esiet laipni aicināti dalīties ar tiem komentāru sadaļā, vai arī rakstīt man personīgi.

Uz tikšanos!

Komentāri (7)  |  2012-02-10 17:31  |  Skatīts: 3883x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
Ausma* - 2012-02-10 18:29
Vai Jums ir nācies sastapties ar tādiem gadījumiem, kad jaunietis nevar atrast savu īsto vietu dzīvē, sāk pārmērīgi lietot alkoholu utt. Tai pat laikā par šo ģimeni apkārtējie spriež - tādi forši vecāki, nu kā tas bērns tāds. Man kā mātei ļoti interesē šis jautājums, mums ar bērniem viss kārtībā, bet nevaru saprast -cik liela nozīme tam, kāds izaugs bērns ir vecāku mīlestībai un audzināšanai un cik kaut kas tāds, kas bērnā jau ir kopš dzimšanas (karma).
Varbūt ģimene, kas no ārpuses izskatās super, īstenībā tāda nemaz nav. Man liels pārsteigums bija pirms pāris gadiem notikumi arhibīskapa Vanaga ģimenē..., nesaprotu kā gan bērns, kurš ir audzināts tik ļoti pareizā veidā, var būt tik ļoti pārņemts ar naudu un zīmoliem. Šis gadījums liek aizdomāties, cik daudz bērnu audzināšana ir atkarīga no vecākiem un cik nē. Paldies par uzklausīšanu.

Baiba* - 2012-02-10 19:06
Ausmai- jā, bieži vien ir tā, ka sabiedrībai mēs rādām vienu seju, bet ģimenē notiek savādāk. Ir taču arī, ka pāris pašķiras un cilvēki saka- bet tik foršs pāris bija, kas tad notika? Tas ir tas, ko Tu pieminēji- "Varbūt ģimene, kas no ārpuses izskatās super, īstenībā tāda nemaz nav". No malas ir ļoti grūti spriest par to, kas patiesībā notiek ģimenē.
Vecāku mīlestībai ir izšķiroša nozīme bērnu audzināšanā, audzināšana izriet no tās. Bez mīlestības nevar "pareizi" audzināt, nu nesanāks. Pie kam ir svarīgi, lai ir abpusēja mīlestība un cieņa vecāku starpā, un no tās izriet mīlestība un cieņa pret bērniem. Un tad tālāk jau vecāki māca bērnus ar savu piemēru, nevis ar moralizēšanu-neskaties uz maniem darbiem, klausies manos vārdos- tā nesanāks vis.

Protams, katrs mēs piedzimstam ar savu temperamentu rakstura iezīmēm, pat vienā ģimenē bērni ir dažādi.

Kas attiecas uz karmu, tad bērni paši sev izvēlas vecākus un ģimenes. Līdz ar to var gadīties, ka patiešām izvēlas vecākus, kas šo mīlestību neprot vai nespēj sniegt. Tad nu no paša jaunieša ir atkarīgs, kā viņš šo karmisko situāciju risinās. Te tiešām ar piemēru, padomu, atbalstu un izglītošanu var palīdzēt citi mīloši tuvinieki, skolotāji.

Inese* - 2012-02-10 19:08
Dažādi autori par šo tēmu runā dažādi un varbūt, ka procentuāli nemaz nav tik viegli to ne izrēķināt ne pierādīt. Esmu dzridējusi, ka tikai kādi 30% cilvēkā ir gēni un iedzimtie uzvedības modeļi. Tad otra trešā daļa ir audzināšana. un tad trešā trešdaļa ir brīva griba, atbildot uz apkārtējiem kairinājumiem.

Jo mazāks bērns, jo vecākiem lielāka atbildība par savu un bērnu enerģētiku - cik liela tiek dota mīlestība un cik harmoniska enerģija pašam un līdz ar to bēnam. Jo bērns kļūst lielāks un patstāvīgāks, jo būtiskāka kļūst viņa paša brīvā griba.

Tieši tādēļ ir labi, ka ir viņam ir labas priekšzināšanas par dzīvi (tai skaitā par Visuma un Dieva likumiem).
Dzīves likumi strādās tik un tā. Vienalga vai bērns to zina vai nezina. Un tad nu jautājums ir par to - cik zilumu un punu viņam būs jādabū, kamēr viņš šīs atziņas iegūs.

Mēs gribam drusku atvieglot šo viņa ceļu, jo pašas par sevi sakām - "cik labi būtu bijis, ja būtu zinājušas to skolas laikā, vai savos 18. vai 20."
Protams, katram ir savs ceļš. Mums bija (un ir) mūsējais. Bērniem un jauniešie viņējais.

Es priecājos, ka nāca šāds ierosinājums veidot jauniešu grupas un ka Dzintra piekrita tās vadīt.
Manuprāt tas būs ļoti svētīgi.

Un paldies, Dzintriņ, par rakstu:)



Baiba* - 2012-02-10 19:20
Paldies, Dzintra, tā ir lieliska ideja un šie semināri būs ļoti vajadzīgi un noderīgi.

Es vienīgi domāju par to, ka es savos 16-20 galīgi nebūtu vai nebiju gatava šīs zināšanas ņemt pretī. Man tas tāds maksimālisma vecums bija - visu vai neko, melns vai balts. Pēc tam, kad dzīve drusku uzsit zilumus, lepnība un "es jau visu tāpat lieliski zinu" sindroms mazinās, un esam vairāk atvērti šādām zināšanām.

Tagad gan es domāju- jā, tas ir brīnišķīgs vecums un ar šodienas zināšanām varētu paveikt lielas lietas :)

Bet es ticu, ka jaunieši ir dažādi un noteikti tas viņu dvēselē kaut kur atsauksies un aizķersies un liks aizdomāties. Un varbūt tiešām aiztaupīs kādu lieku punu!

Lai veicas un izdodas nodot savas zināšanas tālāk!

Ilva* - 2012-02-11 03:35
Ar jauniešiem...patiesi ir tik interesanti strādāt. Viņiem var dot..un viņi ir tie, kas māk paņemt pretīm.....viņi ir ieinteresēti jaunajā.....un gatavi pielietot praksē...pie tam....jaunitis ir tas, kurš pateiks momentā....man šitais der....vai neder....man vajag bišķit citādāk. Ir tik brīnišķīgi vērot jauniešu patiesumu, viņu it kā briedumu un bērnišķību reizē.
Es arī strādāju vistiešākā nozīmē ar jauniešiem....un tas ir brīnumaini....vērot, kā viņi attīstās.
Lai Tev arī izdodās Dzintriņ....patiesi no sirds.
Samīļojiens Ilva.

Grieta* - 2012-02-14 19:10
Man lasot šo rakstu ienāca prātā, ka varbūt ir vērts padomāt par ideju - uztaisīt šāda tipa mājaslapu adresētu tieši jauniešiem?! ;)

Irēna* - 2012-02-24 05:29
Manai meitai sobrīd ir 14. Un viņa pastāvīgi uzdod sev jautājumus, kāpēc pusaudži viņai apkārt ir tik nežēlīgi un neiejūtīgi. Manuprāt, tāda vieta, kur semināros varētu saņemt atbildes uz daudziem jautājumiem, viņai būtu liels atvieglojums. Vienlaikus tā būtu iespēja satikt citus, nepazīstamus jauniešus, kas uzdod līdzīgus jautājumus, būtu svētīgi, jo saprastu, ka viņa nav viena savās problēmās. Tā būtu vides maiņa un arī iespēja satikt cilvēkus, kas gatavi viņai palīdzēt. Šādi semināri jauniešiem ir LIELISKA IDEJA! Lai Jums izdodas!


Atpakaļ