Karmiskās mācības


sadaļa: DIEVA UN VISUMA LIKUMI
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Šodien parunāsim par karmiskām mācībām, jeb mācībām, kuru cēlonis ir meklējams pirms mūsu piedzimšanas. Šādas mācības mums ir tikai kādas 3-4, kuru būtība un mūsu izjūtas ir vienas un tās pašas visas dzīves garumā, neatkarīgi no cilvēkiem, kas tajās iesaistīti.

Piemēram, kādam ir ļoti liela pieķeršanās naudai un mantiskām vērtībām. Nu tad pilnīgi jau šobrīd varam pateikt, ka šim cilvēkam dzīves laikā periodiski tiks dota nauda un manta un pēc tam tas viss būs jāzaudē. Un atkal - pēc kāda laika, būs iespēja nopelnīt, un pēc tam nāksies to visu zaudēt.

Kāpēc?

Tādēļ, ka šim cilvēkam ir jāiemācās nepieķerties bagātībai. Ir jāiemācās būt laimīgam un mīlestības piepildītam trūkumā.

Bet ja tā ir karmiska mācība, kur cēlonis ir ļoti tālu un līdz ar to šis pārdzīvojums un rūgtums uzkrāts jau gana liels, tad tieši šo „vienkāršo” lietu kā iemācīties būt mīlestības pilnam arī trūkumā – viņš to nevar izdarīt?

Kādēļ?

Tādēļ, ka viņam liekas, ka tad viņš nav gana vērtīgs. Vai arī viņu grauž kompleksi, ka citi var nopelnīt, viņš nevar. Vai arī viņš ir aizvainots un pazemots, ka viņam, lūk, jāēd vienkāršāk, vai vienkāršāk jāģērbjas.

Šis cilvēks būs tik ļoti iecentrējies materiālā pasaulē, ka būtībā par garīgiem jautājumiem pat negribēs interesēties. Tik liela ir tā viņa problēma.

Piemēram, es zinu, ka mani ar naudu faktiski var vairs nepārbaudīt. Zinu, ka jūtos absolūti laimīga arī tad, ja man nav naudas. Zinu, ka mana pašapziņa necieš un mīlestība, laime un prieks nepazūd, ja man nav naudas. Dēļ tā zinu, ka manas karmiskas mācības nav saistītas ar pieķeršanos mantai un naudai. Ja man šādus periodus dzīve piespēlē, tas nozīmē, ka vai nu es šajā dzīvē uz tiem esmu „uzprasījusies”, vai arī tas ir bijis kā tests, lai tomēr pārliecinātos, ka šīs atkarības nav, vai arī man ir bijusi nepieciešama šāda pieredze, lai es tagad prastu palīdzēt cilvēkiem, kuri nonākuši šādās situācijās.

Cits piemērs.

Kādam citam, piemēram, ir grūti būt vienam. Viņš visu laiku „ķeras” klāt cilvēkiem un ir gatavs uz jebkuriem noteikumiem, ka tik nebūtu jādzīvo vienam. Viņam vieglāk ir dzīvot pazemojumā un grūtībās, nekā palikt vienam. Bet tik un tā – dzīve ir stiprāka. Karmiskā mācība ir stiprāka. Un būs jāpaliek vienam. Un ja tas būs šausmīgi grūti, tad atkal iedos kādu cilvēku blakus un pēc brīža ņems nost.

Kāpēc?

Tāpēc, ka šim cilvēkam karmiskā mācība māca, ka arī vienatnē tu vari būt absolūti laimīgs.

Te atkal varu paanalizēt sevi un secināt, ka arī šādas mācības man nav karmiskā līmenī. Es ļoti labi spēju dzīvot viena. Man nav baiļu. Nav vientulīgi. Esmu visnotaļ laimīga un no vienatnes neciešu.

Kādam citam ir pārāk liela pieķeršanās tuvuniekiem. Un viņam bieži būs jāšķiras.

Kāpēc?

Lai iemācītos ar mīlestību pieņemt savā dzīvē un ar mīlestību palaist cilvēkus no savas dzīves.

Lūk, bet šis jau ir par mani. Es pārāk mīlu savus tuvos cilvēkus un pārāk grūti man no viņiem ir šķirties  - vienalga vai uz stundām, dienām, mēnešiem vai pavisam. Dzīves laikā man bijis ļoti daudz jāšķiras no savām pāra attiecībām. Dažādās nozīmēs. Ar gadiem esmu iemācījusies šos brīžus sapildīt ar dievišķu mīlestību, bet kamēr tas viss bija tikai cilvēcisku jūtu apvīts, tikmēr tas šausmīgi sāpēja.

Tas tā par individuālajām karmiskām mācībām.

Bet tad vēl ir tādas, kas ir dzimtas karmas, ģimenes karmas, tautas un valstu karmas. Un arī tas viss ir saistīts.

Piemēram, vecmāmiņai, mātei, meitai un mazmeitiņai vienādi likteņi – vienas audzina savus bērnus. Vai arī visām vīri alkoholiķi. Vai arī visām kāda vienāda ķermeņa īpatnība (nu, piemēram, aptaukošanās).

Un var gadīties, ka cilvēks dzīvo šādu savas dzimtas karmu un mierīgi to pieņem, bet parasti vēl ir tā, ka mūsos ir kāds iekšējs dzinulis, kas neļauj tā „mierīgi dzīvot”. Ka kaut kas kremt un neapmierina un tas ir tas iekšējais urdītājs, kas grib, lai tā esi Tu, kas šo savas dzimtas karmu maina. Lai Tu esi tā, kas piepilda šo situāciju, sevi un visu dzimtu ar mīlestību.

Es uzskatu, ka dzimtas karmu var izmainīt viens cilvēks.

Lazarevs raksta, ka dzimtas karmu var izlūgt (vimaļivatj) un attīrīt.

Es tiešām ticu, ka var.

Es ticu, domāju un zinu, ka savu karmu un dzimtas karmu varam mainīt ar lūgšanām, ar zemapziņas pārskatīšanu, ar mīlestību, ar pieņemšanu, ar piedošanu, ar laba darīšanu. Būtībā laimes terapija ir tikai kā tāds atspēriena punkts, lai mēs caur šo savu laimi un mīlestību izdarītu ārkārtīgi daudz laba. Laime jau nav patērējoša. Laime ir dodoša. Un mīlestība ir dodoša. Būdami laimīgi, mēs tīram apkārtējo negatīvo enerģiju. Transformējot negatīvo uz pozitīvo, mēs darām labu pasaulei (sākot no saviem tuvākajiem, līdz pat absolūti neizmērāmiem un nezināmiem notikumiem). Mēs pat paši nezinām, ko mūsu labās domas un darbi labu izdara. Tas ir atkal stāsts par tauriņa spārna vēzienu.

Inese

Komentāri (185)  |  2012-01-27 19:02  |  Skatīts: 17241x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
Anita* - 2012-01-28 02:37
Reiz es kādā diskusijā uzrakstīju sekojošu:
''Kas mēs patiesībā esam? ES ESMU TAS, KAS ES ESMU vai ES ESMU TAS, KAS ES BIJU !? Velkam nost visas pagātnes ''drēbes'' un esam tas, kas mēs esam. Vai nav beidzot pienācis laiks, mums atbrīvoties no visām šīm karmas padarīšanām!? Karmas un pagātnes tīrīšana nekur nenoved, tā ved mūs lejup. Mēs esam pagriezuši muguru savai nākotnei, savam potenciālam, neierobežotām iespējām, jo mēs dzīvojam pagātnē, kuras vairs nav, kāda tam ir jēga? Ko gan iztēlojas tas cilvēks, kurš nemitīgi nodarbojas ar karmas tīrīšanu, viņš atgriežas pie sevis, kurš ir darījis ko sliktu, sakot sev-es biju tāds un šitāds, un tagad man ir jāatstrādā karma, un tā viņš netiek vaļā no šī apburtā loka, jo visu laiku dzīvo tumsā, viņa domas ir destruktīvas, domtēli graujoši. Kāda jēga vilkt sev līdzi to, kas sen vairs nekalpo, kas traucē virzīties uz priekšu pretī savai patiesai būtībai, kas ir MĪLESTĪBA. Tur, kur ir patiesi MĪLESTĪBA, tur vairs nav vieta karmai un pagātnei, ir tikai tagadne - šeit un tagad. ES ESMU TAS, KAS ES ESMU! ES ESMU TUR, KUR ES ESMU! Tas ir tas, ko katrs no mums šobrīd var izdarīt, būt brīvs no pagātnes un kļūt par savu augstāko potenciālu. Tad kamdēļ izvēlēties ko mazāku, ja mums tiek dota iespēja būt brīviem tieši šobrīd. Mēs varam doties no labā uz vēl labāku, viegli un plūstoši, bez robežām. Izvēlamies iet prom no šīs mūžīgās karmas atstrādāšanas. Izsakām nolūku - viss, ES ESMU BRĪVA(S) NO KARMAS! Mēs taču paši radam savu realitāti, tas vairs nav nekāds noslēpums. Ne ar ko nav jācīnās, vienkārši paužam prieku, uzplaukumu, vai ko citu brīnumjauku. Tā atkal ir mūsu izvēle, vai iet pretī Gaismai-Mīlestībai, vai arī noņemties ar karmas atstrādāšanu un dzīvot tumsā.
No visas sirds novēlu, katram izpaust savu visbrīnišķīgāko potenciālu, radīt visburvīgāko realitāti un atlaist beidzot pagātni mīlestībā un pateicībā!!!''
Es nevaru sev nepiekrist. Manuprāt, tik tiešām dzīve ir pārāk skaista, lai nemitīgi kautko atstrādātu, un cik zināms, no dažādiem avotiem, kopš 2009.g.viss ir mainījies un paātrinājies, patiesībā mums vairs nav tik daudz laika, lai kavētos ar karmas atstrādāšanu, mums beidzot ir jābūt tiem, kas mēs patiesībā esam, un tā ir tikai un vienīgi Mīlestība, un tur, kur tā ir, tur karmai vairs nav nekādas nozīmes. Visiem vēlu Mīlestību!!!

Ilona* - 2012-01-28 02:52
Anitai
"mums beidzot ir jābūt tiem, kas mēs patiesībā esam" - Vai Tu zini, kas Tu esi, ko Tu gribi un vai Tev tas viss garīgais un pasaulīgais, ko Tu gribi, arī ir?

Anita* - 2012-01-28 04:17
Ilonai!
Mēs visi patiesībā esam Mīlestība! Es gribu vienmēr būt šeit un tagad, sajust, ka es jau sākotnēji esmu laimīga Dieva radīta mīlestībā, izjust patiesi, ka es vienmēr esmu tur, kur man ir jābūt, starp tiem, ar kuriem man ir jābūt, un man ir viss, kas man šobrīd ir nepieciešams, un, ja kautkas vēl nav, tad, vai nu tas man nav vajadzīgs, vai arī nav vēl pienācis īstais brīdis tam būt. Vai man vienmēr izdodas būt šei un tagad, atzīšos, ka nē, ir brīži, kad es vēl joprojām esmu pagātnē vai nākotnē, bet, kad esmu šeit un tagad, tad es jūtu, ka man ir viss, ko es vēlos. Man šobrīd ir svarīgi būt īstenai un patiesai, nelikt sev virsū dažādas ''maskas'', neizlikties par to, kas es neesmu, tikai tāpēc, lai kādam izpatiktu vai glaimotu. Vēl es esmu pārliecināta, ka mēs visi dziļākajā būtībā esam saulītes, tas ir tas, kas mēs patiesībā esam, vajag reizēm tikai ieskatīties vērīgāk,mūsos mīt gaisma.

Leila* - 2012-01-28 04:22
Tā jau man agrāk likās lasot pirmos rakstiņus par laimes terapiju, par dārgumu kartēm un mērķu sarakstiem - ne vienmēr un katram tas ir īstais ceļš... ir situācijas un dzīves, kad jāpieņem, jāmekē zīmes un mācības, jāmainās pašam utt. ... un tas nav viegli

Līguce* - 2012-01-28 18:47
Izlasot rakstiņu, saprotu, ka mana karma ir Bailes no vientulības. Un tas ir jau no skolu laikiem, kad atmiņu kladēs bija jāatbild uz jautājumu, no kā Tev visvariāk bail - esmu pilnīgi pārliecināta, ka 99% mana atbilde uz vienu un to pašu jautājumu - no vientulības (no tā, ka ne vienam neesmu vajadzīga)... Un šī karma velkas līdzi...(līdz šodienai)
Parntnerattiecības jau pašos pirmssākumos (2- 3 mēn) vienkārši Nobloķējas...no bailēm tik sāpinātai, pamestai, nevajadzīgai...
Šonedēļ atradu atbildi, no Ineses teiktā, ka nevajag baidīties no mīlestības, KA MĪLESTĪBA SĀPES NENODARĪS, SĀPES VAR NODARĪT MĪLESTĪBAS TRŪKUMS - tagad skandino pie sevis "Mīlestība sāpes nenodarīs" :-)
Zinu, arī to, ka līdz sirds dziļumiem esmu piedevusi, maniem brīnišķīgajiem vīriešiem par visu skaisto, mīļo un "mācību stundām" lai šodien varētu nonāk pie augšā minētajām atziņām...
Mājā stāv eņģeļi savijušies kopā, divas degošas svecītes, ziedi...un daudz mīļu domu manī...
Mācos dodot mīlestību:-) un nebaidīties



Dzintra* - 2012-01-28 20:00
Līgucei-skaiti labāk-''Mīlestība sniedz laimi un prieku'',vai kā savādāk Tev pieņemami,jo visumā vārdiņš ''ne-nodarīs'' darbosies savādāk,'' ne'' nedarbojas būs- ''nodarīs'',tad būs atkal tas pats.kas iepriekšējās attiecībās.

Līguce* - 2012-01-28 22:47
Paldies Dzintra :-) Tu man atgādināji Visuma attiecības ar vārdiņu "ne"

Lai silti aukstā dieniņa :-)

lea* - 2012-01-29 06:14
Par "vimaljivatj"jeb izlūgšanos. Kādas ir tās lūgšanas -Tēvreize, saviem vārdiem, mantras...kādas tieši lūgšanas pielietot?

Inese* - 2012-01-29 17:49
Paldies, Solvita. Šī ir īstā atbilde. Īstā attīstība iet pa sinosoidu, kas lēnām iet slīpi uz augšu.
Ja iet pa vertikāli augšā, tad tas ir pa taisno pie Dieva (un tad šīs zemes dzīve ir beigusies).

Inese* - 2012-01-29 17:58
Anita-
es arī vairs nepiestrādāju pie tā, lai restartētu pagātni, bet tā kā meitenes bija jautājušas kā sagatavot platformu laimes terapijai, tad sapratu, ka tas ir jāmēģina aprakstīt.
Mūsu šeit ir daudz. Mēs nezinām kādā "stāvoklī" katrs atrodas.
Vienam noder šeit un tagad apzināšanās pilnīgā mīlestībā, kādam citam ir jātiek vaļā no pagātnes, kas ir pārņēmusi šodienu.
Man šķiet, ka ir diezgan būtiski, lai protam sev palīdzēt jebkurā no šīm stadijām.
Šī taču ir laimes terapija. Un terapija ir darbs ar sevi.

Sigita* - 2012-01-29 20:03
pārdomām
http://www.youtube.com/watch?v=cMgzuLjLHdw&feature=player_embedded

Karinčiks..* - 2012-01-30 16:13
Paldies par rakstu..
Es noteikti tam ticu,ka dzimtas karmu var izmainīt viens cilvēks...

Elīza* - 2012-01-30 16:51
Arī es gribētu uzzināt un saprast par "vimaljivatj", kā to darīt, ar kādām lūgšanās, cik ilgi utt.

Inese* - 2012-01-30 17:43

Tas ir caurskatīt savu pagātni un pieņemt visu, kas tajā bijis ar dievišķu milestību, pasakot Dievam paldies par konkrēto notikumu, kas palīdzējis attīrīties mūsu un mūsu bērnu (pat ja viņu vēl nav šai dzīvē) dvēselēm.

Ilgums nav nozīmīgs. Ir jājūt, ka tā situācija rada patīkamas sajūtas. Ka vairs nav "kamols kaklā", kad to atceries vai par to runā. Ir jāsajūt miers, laime un pateicība par katru (pat visbriesmīgāko) situāciju.

Sigitas ieliktajā linkā Lazarevs par to runā.
Klipa 5 un 6 minūtē Lazarevs tieši saka kā pateikties Dievam gan labajās gan nepatīkamajās situācijās.

Lūgšana savā dziļākajā nozīmē ir mūsu pateicības stāvoklis.Tieši mūsu bioenerģētiskais stāvoklis.
Vārdiem nav konkrētas nozīmes.

Baiba* - 2012-01-30 21:57
Paldies, Solvita, par Lazareva lekcijas linku. Noteikti noskatīšos brīvā brīdī! Pirms tam nebiju lasījusi Karmas diagnostiku, latviski nevarēju dabūt, nopirku krieviski un tagadlasu, ļoti man palīdz. Paldies, mīļās meitenes un Inese, es pilnīgi jūtu, kā es garīgi augu kopā ar jums! Vēlreiz paldies! Skaistu un sirsnīgu dienu visām!

donatella - 2012-01-30 23:28
Vai bailes no attieciibam arii var pieskaitit pie karmas? Vnk es dziivoju viena un varu pat teikt, ka nekad neesmu sapratusi taas sievietes, kuras baidaas no vientuliibas. Un nekad neesmu sapratusi, ka viens vesels, kusteties speejiigas cilveks ar galvu un rokaam var justies vientulsh. Dziivojot viena nekad neesmu jutusies vientulja. Diemzheel esmu jutusies vientulja esot parii. Liidz ar ko no vienas puses saprotu, ka nav labi cilvekam buut vienam, kaa Biibele saka,. bet no otras - ko dariti, ja viena juutos labi, bet paarii taada nejutos? varbutu Inese varetu par shadu teemu padaliities paardomaas? No vienas puses jau skaidrs - tas nebija iistais cilveks. Bet ko tad, ja nav pat taa iisti veelmes peec taa, lai taads cilveks buutu, jo ljoti labi apzinos taas privileegjijas, kas ir dziivojot vienai pashai.

Dace* - 2012-02-02 16:23
man lidzigi kaa Donatellai. Ja apkart ir sievietes, kas dikti turas pie viriesha, jo sabiedribas stereotips to prasa, tad esmu bez shadaam attieciibaam, esmu bez berniem, neprecejusies. bet... esmu pasjpietiekama un nemaz nejutos nelaimiga. protams, ka kaa katrai sievietei gribu viiru, bernus, bet ne lai sabiedribas stereotipus izpilditu, bet sev un savai dzivei. Liktenis? Karma?

Baiba* - 2012-02-02 16:34
Atvaino, Sigita, (uzrakstīju Solvita) paldies!

Vaira* - 2012-02-02 20:39
Lūdzu,palīdziet izprast ...kā izturēties,ja darbā pie mana galda blakus sēž kundze gados-vampīrs,pieļauju,ka neapzinātais.Visus 20gadus strādājam kopā,bet apmēram tad,kad sāku interesēties par sevis sakārtošanu un iemīlēšanu,sākās galvas reiboņi ar neizskaidrojamu pāreju.Nesen man palīdzēja grāmata un man tuvi cilvēki to saprast,ja es neatdodos,viņa nemitīgi mani izaicina ar muļķīgiem gājieniem.Ko darīt..Inesīt..ar ko tas saistās,kas man jāsaprot?

Ilona* - 2012-02-03 01:09
Man ir jautājums viedākiem cilvēkiem. Kā daudzi šajā lapā, arī es vairāk iedziļinos sevī, savā dzīvē, notiekošajā. Un tā nejauši uzdūros situācijai no pagātnes, kuru lēnām sapildu ar mīlestību. Ātri nevaru. Situācija kāda - mamma man mazai saka, ka brālis būs jāsūta dzīvot pie tēta, jo abus mūs pabarot viņa nevar. pat rakstot šo vienkāršo teikumu man viss iekšā vibrē. Šī ir viena situācija, bet palielam man no bērnības kaut kā izteikti lec ārā sajūta, ka pietrūks naudas. atceros, ka ilgi valkāju vienas kurpītes, lai tikai mammai nav jāpērk jaunas. Jutos tik lepna. Es atceros sevi pusaudzi mammai sakām, ka ne naudā laime. Bet no šodienas pavērtējot savu dzīvi, es saprotu, ka esmu aizgājusi darba virzienā, kur darīšana ir ar naudu. Un man tas darbs nerada prieku. Ja atceros savu pirmo darbu un uzdodu jautājumu, ko vēl es tad gribēju darīt - neko, tikai nopelnīt naudu.
Tātad jautājums - kā lai tiek vaļā no šī, bērnībā saklausītā, ieprogrammētā "nav naudas". Palielam sajūta ir tāda, ka tā pat nav kāda konkrēta situācija, bet vesels mudžeklis.

Inese* - 2012-02-03 17:23
Donatella, Dace-
Izteikta pašpietiekamība noteikti, ka ir karmiska.
Un tas var būt gan labi - jo varbūt, ka dvēselei jau ir tik augsta attīstības pakāpe, ka tā grib vairāk nodoties savai misijai, kalpošanai, diezišķajam un pasaulīgi mērķi (ģimene, bērni), tai to tikai traucētu. Parasti šīm dvēselēm (šiem cilvēkiem) ģimenes nav. Un viņi tiešām to negrib.

Cits jautājums ir ja tas saistīts ar bailēm veidot attiecības. Tas arī ir karmiski. Tikai tad, tas saistīts ar savu iespēju un savas telpas sašaurināšanu.
Un tad ir skaidrs, ka šāds cilvēks būtu vēl daudz reiz laimīgāks un dzīvōtu daudz pilnvērtīgāku dzīvi un sajustu sevi daudz daudzpusīgāk, ja vien spētu šīs savas bailes uzveikt vai transformēt.

Inese* - 2012-02-03 17:31
Vairai-
kad sākam garīgu izaugsmi, mums jārēķinās ar šķeršļiem. Un ļoti bieži mūsu tuvinieki, draugi, paziņas, kolēģi, neizprotamā kārtā sāk pret mums izturēties ne visai labvēlīgi vai arī tīri enerģētiski iespaido mūsu pašsajūtu.
Tas pāriet tad, kad kļūstam stabilāki savā jaunajā esībā.

Man arī ir bijuši šādi kolēģi. Ar laiku es vienkārši no viņiem distancējos, vēlot mīlestību un laimi un saglabājot labu prātu pret viņiem, tikai vairs neesot kopā.

Inese* - 2012-02-03 17:45
Ilonai-
man šķiet, ka Latvijā šī Tava mācība un situācija ir ļoti "izplatīta" un tiešām ir ļoti daudz cilvēki, kas to risina vienkārši ļoti daudz strādājot un pelnot (vai varbūt nemaz tik daudz nestrādājot, bet pelnot).

Ir jāsaprot, ka nauda ir saistīta ar pārpilnības enerģiju (Lakšmi) un arī ar mīlestību mūsos, ar došanu, ar saņemšanu, ar enerģijas plūsmu.
Tai situācijā, kad tētis ir kaut kur un mamma viena ar bērniem, mammai var būt loti izteikta "upura" sajūta. Līdz ar to tas pārnesas arī uz bērniem.
Upura sajūtu mēs varam mainīt tad, kad izprotam savas dvēsles mācības, kad saprotam kāda tā situācija bija, skatoties jau tagad ar pieauguša cilvēka izpratnes pilnām acīm.
Kad esi no upura sajūtas ārā, tad vieglāk piesaistīt pārpilnības enerģiju un caur to baudīt dzīvi, strādāt, palīdzēt, dot, ņemt un arī nopelnīt naudu, kā līdzekli, lai vēl vairāk varētu darīt labu.
Lai pelnītu naudu ir jāiemācās gūt gandarījumu par savu dzīvi un darbu.

Šodien Rīgā vadu semināru par šo tēmu. Vrabūt vari un gribi atbraukt :)

Vaira* - 2012-02-03 18:23
Mīļš paldies par atbildi...es zinu,ka dažreiz sašūpojas mana pārliecība,bet es netaisos atkāpties,mans ceļš ved augšup..

Ilona* - 2012-02-03 18:31
Inesei

Paldies Inese. Labprāt atbrauktu, bet tā kā neesmu no Rīgas un sola gada aukstāko nakti, tad nepārbaudīšu savu auto izturību pret salu un šoreiz nebraukšu.



Lapa | [1] 2 [3] [4] [5] [6] [7] [8] |

Atpakaļ