Vēlreiz par mērķiem jeb „kas lācītim vēderā”


sadaļa: DAŽĀDI INESES RAKSTI
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Šodien gatavoju atbildes uz cālis.lv iesūtītajiem jautājumiem par vizualizēšanu un nākotnes veidošanu, un līdz ar to nevilšus aizdomājos kāda ir tā atšķirība, kad apzināti uzstādām mērķus, vizualizējam un stādam nākotnes plānus, un kad esam gatavi to visu palaist un ļauties Augstāko spēku vadībai.

Un nonācu līdz dažādām pārdomām, par kurām ar Tevi gribu padalīties.

Likumu un likumsakarību izpratne nosaka, ka mūsu nākotnes notikumi sākotnēji rodas smalkajā plānā, kas cieši saistīts ar mūsu zemapziņas informāciju un mūsu domām, un pēc tam materializējas dzīvē. Tātad –vienalga vai mēs vizualizējam vai to nedarām, uzrakstam mērķus vai neuzrakstām, nākotne rodas saistībā ar mūsu domām un to, kā mēs tās vadām. (tātad ir jābūt pārliecinātam par savu domu virzību)

Ja cilvēks uzraksta mērķus un veido vizualizācijas kolāžas, tas viņam palīdz fokusēt domas un enerģētiku konkrētā virzienā un palīdz periodā, kad varbūt viņa enerģētika ir bijusi pārāk izkaisīta, jeb varbūt domas bijušas pārāk saistītas ar apkārtējo notikumu ietekmi. Tomēr, mērķu formulējumi un kolāžas tik un tā nebūs stiprākas par zemapziņas informāciju. Tā ir lēnām jāsakārto.

Lai vieglāk būtu saprast, paņemsim konkrētu piemēru – sieviete grib iepazīties ar savu īsto un vienīgo, iemīlēties, dibināt ģimeni un būt laimīga. Viņa godīgi saraksta šā gada mērķus un uztaisa vizualizācijas karti, bet iekšēji tās bailes, neticība un šaubas ir tik lielas, ka ir spēcīgākas, par jebkuriem uzrakstītajiem mērķiem.

Cita versija būtu, ja caur šiem mērķiem un caur attieksmes maiņu, viņa sakārtotu savu zemapziņu līdz tam, ka ticētu mērķu sasniegšanai. Lai šo ticību iegūtu tiešām ir jāsajūt, ka n-tie mērķi ir sasniegti un ka šis viss tiešām darbojas pēc „konkrētas shēmas”

Cits piemērs -  cilvēks ir iekļuvis parādu un kredītu jūga, un nu saraksta mērķus, ka ir finansiāli neatkarīgs, kā pelna 100 000 gadā un uztaisa vizualizācijas kolāžu, kas to apstiprina. Bet nākošā dienā atnāk paziņojums no bankas, pēc tam no kredīt piedzinējiem, pēc tam no privātiem aizdevējiem un pēc tam vēl kašķis ar ģimeni un ikdienas trūkums – un uzrakstītie mērķi un kolāža nepiepildās.

Kāpēc?

Tāpēc, ka apziņas un zemapziņas informācija ir stiprāka par uzrakstītiem mērķiem un kolāžu.

Ar mērķus rakstīšanu vien un kolāžas uztaisīšanu vien ir pa maz.

Ir jāmainās enerģētikai, ir jāmainās domāšanai, ir jāizmainās attieksmei un ir jāiegūst ticība un pārliecība, ka patiešām viss, ko es gribu un ceru sakārtot un iegūt, ir iespējams.

Lai mērķi piepildītos, lai tos būtu iespējams sasniegt, ir vairāki priekšnoteikumi. Un pirmais no tiem ir, ka zemapziņas informācija sakrīt vai ir ļoti tuvu šiem mērķiem. Ka ticība (ka tā būs) ir tieši tikpat liela kā mērķi. Ka sevī burtiski sajūti, ka esi jau šos mērķus sasniedzis. Ka jūties, tā it kā jau viss būtu noticis.

Šim brīnišķīgi noder laimes terapija un viss, ko mēs šeit darām. Ja esi laimīgs un mīlestības piepildīts, ja esi pārliecināts, ka esi visu bagātību, mīlestības, veselības un vislabākās nākotnes vērts, tad iegūsti brīnišķīgu platformu, lai tas viss materializētos un realizētos dzīvē.

Un tieši tad, kad iegūsti šo sajūtu un patiešām sāc saprast, ka Dievam tavā dzīvē viss ir iespējams, un tad, kad atceries stāstu par egli (no Dainas raksta), ka Dievam no augšas viss labāk redzams, tad pēkšņi saproti, ka vari tos mērķus nerakstīt un vizualizācijas netaisīt.

Un tu tik un tā zini, kurp ej. Un tu tik un tā zini, ka Augstākie spēki tevi vada. Un tu pilnībā paļaujies, jo zini, ka tava zemapziņa ir sakārtota un tajā nav graujošu baiļu. Vai arī ja ir, tad tu zini, ko darīt un kā no tām tikt vaļā. Tevī ir miers un paļāvība un bezgalīga vēlēšanās darīt labu sev un Dievam par godu. Un darīt to vislabākajā iespējamā veidā – ja iespējams, tad caur savu misijas darbu, ja vēl ne, tad caur misijas apziņu par katru darbu, ko dari.

Un šai periodā saproti, ka jebkura mērķa uzstādīšana tevi bremzē, jo tu varbūt nesaskati pietiekoši tālu. Tu varbūt sevi ierobežo tikai uz šo mērķi, bet Dievam mērķi tavā dzīvē ir daudz tālāk. Un tad tu saproti, ka vari katru dienu no sirds darīt savu darbu un atbildīgi un ar mīlestību dzīvot savu dzīvi un vērot cik daudz laba ar tevi notiek.

Kāpēc?

Tādēļ, ka arī šobrīd tu esi fokusējis savu apziņu, domas un enerģētiku konkrētā virzienā – virzienā uz Augšu un uz Iekšu. Tu visu laiku esi saistīts gan ar savu dvēseli gan ar Dievu. Un kamēr vien šo saikni nepazaudē, tikmēr skaidri vari sajust, kā Augstākie spēki tevi vada. Un tu vienkārši Viņiem netraucē. Tu ļaujies un vēro, tu esi laimīgs, jo izdari daudz vairāk kā būtu iedomājies darīt. Ar tevi notiek notikumi, kurus tu pat nebūtu iedomājies lūgt.

Reiz Lazarevs kādā lekcijā teica – īstā lūgšana ir bez vārdiem. Tā ir tikai bezgalīgas pateicības un mīlestības vibrācija.

Bet ja šī saikne kaut kad pazūd, tad atkal jāsāk ar savu spēku pārbaudi un uzticēšanos sev un savai varēšanai – ir jāuzstāda mērķi, jākoncentrē enerģija, jāveido attiecības ar Dievu un viss aiziet pa apli. Vai pa spirāli. Tas jau atkal atkarīgs no mūsu augšanas (un brīžam krišanas atpakaļ).

No austrumu enerģijas skaidrojumiem tas saistīts ar Tamaz , Radžass un Satvu. Lai izkļūtu no Tamaz – ir jāiziet caur Radžass (mērķu uzstādīšana un sasniegšana) un tad var piekļūt Satva enerģijai. Par to jau esam runājuši citā rakstā.

Es novēlu Tev jebkurā no šiem posmiem sajust saikni ar sevi (savu dvēseli un īsteno būtību) un Dievu un ticēt virzībai, kurp ej.

Ar mīlestību,

Inese

Komentāri (174)  |  2012-01-22 22:31  |  Skatīts: 16158x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
Lita* - 2012-01-24 19:02
Labdien! Piekrītu yyy cik ir smagi dzīvot, ja šī parādu nasta ir kā akmens kaklā... paši vainīgi, ka labajos laikos iesākās vēlme dzīvot kaut cik labi.
Kā sevi kaut drusciņ sakārtot lai nebūtu šī kamola kaklā?

Inese* - 2012-01-24 19:48
Galvenais ir veidot sevī šo miera, pateicības un bagātības sajūtu.
Neiekļūt upura lomā.
Jo tiklīdz sajutīsies kā upuris, tad vēl pie visiem parādiem un kredītiem būs enerģijas zudums un spēka ar katru mirkli mazāk.

Ir jāpārnes apziņa uz laimīgu dzīvi. Uz sajūtu, ka "visa kā pietiek". Ka mīlestību par naudu nenopirksi.

kad es sāku rakstīt grāmatu un veidoju Pavasara studiju, man arī bija parādi, tukšas un pārtērētas kredītkartes un kredīti. Man nāca paziņojumi, ka mani izmetīs no mājas utt.
Un es visu pieņēmu ar mīlestību.
Un jau sāku domāt kur kādā vienistabas dzīvoklītī mēs visi tagad satilpsim.
Un tieši tad, kad tu visu pieņem, un tieši tad, kad esi gatavs atkāpties, tad dzīve kaut kā sakārtojas.

Pieņem šo situāciju. Jā - tā ir sanācis. Jā - paši esam visu to radījuši.
Tur neko nevar darīt.
Bet tas taču neatņem mums laimi, mīlestību un veselību.
Vairojam to, kas mums ir -mīlestību :)

yyy* - 2012-01-24 19:54
lieliska atbilde. Paldies.

Lita* - 2012-01-24 21:08
Jā, patiešām paldies! Ir jau arī mīlestības pilnas dienas, lai mums veicas! Ir mirkļi, kurus vērts atcerēties, kad ar prieka pilnu palēcienu ir lekts uz augšu un sev teikts - ak,cik Laimīga es esmu! Tā ir bijis tikai dažu reiz, bet es to atceros tā, it kā tas bij nupat!

Baiba* - 2012-01-25 00:09
Litai- paldies, ka atgādināji un sejā uzbūri man smaidu! Man arī patīk šīs izjūtas un tie palēcieni! Dažreiz man gribas tāpat palēkāt, bez iemesla! Nu vienkārši tāpat, jo prieks būt dzīvai! Pēdējo reiz tā lēkāju un mētāju rudens lapas parkā ar bērniem. Bet darīšu tagad tā biežāk!

yyy* - 2012-01-25 01:54
es biju iekļuvusi upura lomā, ļoti smagi tikt ārā.

Kate* - 2012-01-25 06:56
Mīļās meitenes, man tik ļoti nepieciešams jūsu skats no malas!!
Man tika paziņots, ka attiecības galā. Sēžu un tiešā vārda nozīmē drebu. Jūtu, ka manī iekšā viss sarāvies krampī no bailēm. Attiecības bijušas diezgan smagas, tādēļ šajā ziņā pat tāds kā atvieglojums, taču trakākais, ka patreiz darba meklējumos, bez saviem ienākumiem un bez iespējas kaut kur aiziet, jo nav jau kur aiziet un par ko. Zinu, ka vajag ļauties notiekošajam un nestresot, taču iekšēji to nespēju, jo saprotu, ka tas neko neatrisina un man taču jārīkojas, kaut kas jādara, taču jūtos kā paralizēta un nespēju šobrīd pat sakarīgi padomāt. :(

klinta* - 2012-01-25 09:00
Es domáju,ka tá pa ístam laimígs materiálajá pasaulé var bút tikai tad,ja ir atkláta garígá pasaule.Kamér sís durvis uz garígo pasauli ir ciet (bútíbá jau tás visu laiku ir valá,bet més to pat neapjausam vai arí nezinam,ká tás atvért). Un,jo vairák més atklájam seví garígo pasauli un ejam tajá dzilák ieksá,jo patiesáki un laimígáki klústam. Jo arvien vairák un skaidrák apzinamies savu sákumu,ka patiesíbá esam viens vesels un vienots organisms...... Tad arí rodas sapratne,ka viss materiálais ir párejoss,ka nav vajdzíba péc lielas naudas vai milzígas garderobes..
Bútíbá jau realitáte ká tada(materiálá realitáte) nemaz nepastáv. Més pasi sev radam músu un katrs savu realitáti.Lidz ar to més dzívojam ilúziju pasaulé. To apzinoties, uz dzívi gribot negribot sák raudzíties savák.

Ilona* - 2012-01-25 15:51
Katei

Nu man šķiet, ka stress ir tīri dabiska situācija. Bet runājot tīri praktiski, ja nav kur iet - varbūt vari sarunāt palikt kādas nedēļas vēl tagadējā dzīves vietā - kamēr atrodi darbu un jaunu dzīvesvietu.



Ilona* - 2012-01-25 15:56
Katei

Starp citu, ja mani pārņem uztraukums par kādām problēmām, ar prātu saprotot, ka viss ir atrisināms - kā jau minēji, labi, ka attiecības beigušās (ja vien patiešām to gribēji), man savākties palīdz šajā lapā aprakstītā aukstā duša. Nezinu kā, bet tā aukstā ūdens šalts labi sapurina gan garīgo, gan materiālo ķermeni. Tā duša mazina negatīvās izjūtas. Un dažkārt ir vajadzīgs šāds ārējs šoks, lai atbrīvotos no kāda cita šoka.



Kate* - 2012-01-25 17:57
Paldies, Klinta! :)
Tevis minētā attieksme man vienmēr palīdzējusi smagās situācijas tikt pāri. Lai gan apzinos, kā Tu raksti, ka viss ir tikai ilūzija un mūsu prāta konstrukcija, taču šobrīd ir situācija, kad nepieciešams rīkoties, taču jūtos kā sasietām rokām. Arī bailes no nākotnes, no tā ,ka nezinu kas mani sagaida. Vai man izdosies to visu atrisināt, sakārtot.

Kate* - 2012-01-25 18:02
Ilona, paldies par atbalstu un padomu!
Es jau arī ar prātu sapotu, ka viss atrisināms. Un apzinos, ka citiem mēdz būt daudz smagākas situācija, kurās varbūt nemaz nav risinājuma. Taču emocijas un bailes ņēmušas virsroku. :( Mani pamati pamatīgi šūpojas un šķiet, ka nav pat kur un pie kā pieķerties.
Paldies par ieteikumu iet aukstajā dušā, to tūlīt darīšu. Zinu, ka palīdzēs, ja ne atrisināt, tad kaut vai palūkoties un visu mazliet vēsāku prātu.

Ilona* - 2012-01-25 18:11
Katei

Bailes ir interesantas emocijas. Tās cilvēku ievelk ļoti stiprā slazdā. Es pati esmu daudzas lietas dēļ bailēm vienkārši neizdarījusi. Lai to baiļu apli pārrautu ir baisi jānopūlas.

Bet es cenšos šo baiļu sajūtu laikam jau iemīlēt, jo esmu mēģinājusi Lūles Vīlmas metodes, visādus citādus ieteikumus, bet bailes totāli atņem spēku. redzi, man ir bailes atrisināt dažādas sarežģitas situācijas dzīvē. Es kaut kā ieciklējos uz šo neziņas sajūtu, kas pārvēršas bailēs. Un man pašai kļūst grūti situāciju risināt dēļ baiļu sajūtas. tāpēc man grūti pamanīt visas iespējas ko sniedz dzīve un ko sniedz problēmu risinājumi.

Ko vēl es daru - es cenšos ignorēt visu, kas man atgādina jeb aktivizē manas bailes.

Pieņemsim, šodien es sev domās skaitīšu es mīlu sevi, savu dzīvi un grūtības, jo tās man palīdz kļūt stiprākai.


Baiba* - 2012-01-25 18:47
Katei- izej savām bailēm cauri, pieņem tās. Tas ir normāli, saskaroties ar nezināmo, mēs izjūtam bailes. Galvenais - neiiestrēgsti tajās, nebēdz no tām prom, nemeties uzreiz jaunās attiecībās. Padomā, vai situācija varētu būt vēl sliktāka? Uzraksti pateicības par visu, kas Tev tagad ir -galva uz pleciem (tad arī iztikšana būs- galvenais konts ir galvā, nevis bankā), varbūt Tavi draugi vai tuvinieki, Tava veselība- rokas, kājas, acis, sirds, kas prot mīlēt un sastaps savu mīlestību. Pateicies par iespējām, kas Tev paveras (pat, ja Tu tagad tās nesaskati)- izmantot savas slēptās spējas un resursus (ko darot, Tu atklāsi, ka nemaz nezināji, ka esi tik stipra un gudra). Vienas durvis aizveras, citas atveras. Un, cik saprotu, Tu pati jau ar;i gribēji šīs attiecības izbeigt, tikai nevarēji saņemties. Dzīvē nekad nebūs perfekts brīdis, lai to darītu. Perfektais brīdis ir tagad. Novēlu paļāvību, ticību un izdošanos!

Baiba* - 2012-01-25 18:49
vēl Katei- ja mēs paši to neizdarām, dz'īve mūs vienmēr izgrūž no komforta zonas agrāk vai vēlāk. Pēc laika Tu sapratīsi, ka šī situācija ir, iespējams, labākais, kas ar Tevi ir noticis.

Kate* - 2012-01-25 18:57
Ilona, paldies, duša sapurināja! :) Vismaz šobrīd manī ienācis miers.
Vakarā aprunāšos par iespēju palikt līdz atrodu darbu un tad citu vietu, kur apmesties.
Diezgan precīzi parakstīji baiļu iedarbību un sajūtas, stāvokli esot baiļu varā. Arī es to redzu kā apli no kura jāizraujas.
Šodien skaitīšu Tevi ieteikto afirmāciju.:)
Droši vien, ka beigās viss atrisināsies, taču neziņa ir biedējoša.
Paldies, Ilona, ka atbalsti mani šobrīd. Tu man ļoti, ļoti palīdzi!!!

Sofija* - 2012-01-25 18:58
Patiesībā, Katei ir vajadzīgs reāls atbalsts. Pirmkārt, cilvēkam ir nepieciešams jumts virs galvas un iztikas avots, pēc tam var sākt domāt par garīgo pilnveidošanos un tml. Protams, ka vienmēr var būt trakāk, bet tas ir vājš mierinājums. Meitenes, varbūt kāda var palīdzēt cilvēkam atrast darbu? Reāli palīdzēt, ne tikai teorētiski. Katei es varētu ieteikt, nebaidīties, nekautrēties lūgt palīdzību no draugiem, paziņām, es saprotu, ka tas visiem nenāk viegli, arī man ļoti nepatīk kādam ko lūgt, bet ir dzīvē situācijas, kad ļoti ir nepieciešams atbalsts, reāls atbalsts. Mīļā Kate, nebaidies lūgt palīdzību cilvēkiem, mēs taču patiesībā esam viens otram eņģeļi, un mēs, viens bez otra nevaram, mēs visi esam savstarpēji saistīti. Es zinu, kā tas ir, kad attiecības ir galā, arī man tā ir bijis, bet vienmēr ir jāatceras, viss, kas notiek, notiek uz labu, ja arī šobrīd varbūt ļoti sāp. Lai gan, tu raksti, ka attiecības ir bijušas smagas, bet tad jau ir labi, ka beidzot tiec no tām vaļā, tā ir lab zīme pozitīvām pārmaiņām, bet kamēr viss nokārtojas, neļaujies tumsai, centies visiem spēkiem saglabāt možu garu. Lai tev izdodas!

Kate* - 2012-01-25 19:06
Baiba
Paldies Tev! Es zinu, ka tā tas arī būs. Jo tā vienmēr ie bijis. Paiet laiks, un paskatoties atpakaļskata spogulī saprotu, ka tajā brīdī šķietami sliktais, kas notiek ar mani, ir atvedis mani pie tā kas esmu un kur esmu. Un ir labi!
Tas, kas šobrīd traucē man būt mierīgai ir neziņa par rītdienu.
Jo man mājas ir tā miera osta, kurā atgriezties, atgūties.
Tādēļ, tagad sanāk, ka man ir izsists pamats zem kājām .... it kā lidoju, peldu. No sī brīža situācijas skatoties, bez jumta virs galvas un līdzekļiem. Pēc Ilonas ietiektās aukstās dušas vismaz necepos iekšēji, bet jautājumi jau vienalga paliek - kur, kā, vai man izdosies, bail, ka varētu būt ļoti smagi, vai spēšu to izturēt, tikt pāri.

Kate* - 2012-01-25 19:15
Paldies, mīļā Sofija, par atbalstu!
Tieši šobrīd sūtu pieteikumus uz darba sludinājumiem. Ļoti, ļoti ceru, ka mani uzaicinās un man izdosies.
Jā, man pašai ļoti grūti lūgt palīdzību. Citiem gan vienmēr steidzos palīgā, jo zinu kā ir, kad grūti. Bet tā jau laikam ir daudzām no mums. :)
Ceru, ka būs iespēja palikt kādu brīdi te, bet to zināšu vakarā.

Vēlreiz, liels, liels paldies meitenes par atbalstu! Jūs man ļoti palīdzat nekrist izmisumā.

Ilona* - 2012-01-25 20:11
Kate uzraksti vakarā, vai Tev izdevās vienoties, ka padzīvosi turpat kādu brīdi.

Kate* - 2012-01-25 20:28
Ilona, sarunāts, došu ziņu.

Ilona* - 2012-01-25 20:46
Galvu izvēdīt var bezmaksas semināros, ko organizē LIAA un citas iestādes. Viņiem vajag klientus, bet tādā veidā var uzzināt jaunu info, iziet cilvēkos, paskatīties, kas citus interesē.
Pieņemsim, VID arī rīko seminārus. Tur gan nodokļu maksātājiem, bet varbūt var pateikt, ka studē ekonomiku...

Turklāt tad būs vairāk informācijas, ko pievienot CV.

Inese* - 2012-01-25 21:32
Man šādos brīžos vienmēr ir palīdzējis Augstāku spēku atbalsts. Es tiešām atzīstu, ka nezinu ko vairs darīt un lūdzu, lai Dievs man palīdz saskatīt ceļu, lai dod spēku un mīlestību šo situāciju pieņemt un saprast to mācību, dēļ kā man tā tiek dota.

Kad šo spēju izdarīt, tad apkārtējie notikumi sāk kārtoties it kā paši no sevis.

Un tad ir tie gadījumi, kad burtiski ir sajūta, ka Kāds (varbūt Sargenģelis) tevi kādu brīdi ir vedis pie rokas vai ietinis mīlestībā.

Kate* - 2012-01-25 21:43
Paldies, Inese! :)
Tikko sajutu, ka baiļu aplis atkal sāk vilkties ap mani arvien ciešāk, un Tavs padoms pie manis atnāca īstajā brīdī. :)
Zini, man sajūta, ka gribās palīst zem segas, paslēpties un gulēt, gulēt, gulēt.

Inese* - 2012-01-25 21:46
Es zinu šo sajūtu.
Man toreiz palīdzēja Lazareva Karmas diagnostika, kurs viņš iesaka metodi, ka katru savu izdzīvoto mirkli vari caurskatīt vēlreiz un sapildīt ar dievišķu mīlestību.
Un kamēr to visu dara, rodas sajūta, ka to savu dzīvi var sakārtot.



Lapa | [1] 2 [3] [4] [5] [6] [7] |

Atpakaļ