Aukstums un ķermeņa gudrība


sadaļa: LASĪTĀJI RUNĀ

Atsaucoties Inesītes ierosinājumam un nu jau arī sasaucoties ar viņas brīnišķīgajiem rakstiem par nocentrēšanos sevī, tiem klāt pievienoju rakstu par aukstuma terapeitisko iedarbību. Tas varētu noderēt visiem, kurus skārusi veģetatīvā distonija, pārslodze, ilgstošs stress, spriedze vai sāpes locītavās vai kur citur ķermenī, nestabils (pārāk augsts vai zems) asinsspiediens, emocionāls pārjūtīgums, ieildzis nogurums vai dzīvesprieka zudums, biežas iesnas vai slimīgums, vai vienkārši vēlme norūdīties un „nocentrēties”. 

Ārstēšana ar aukstumu ir mūžsena metode, par kuru iespējams lasīt dažādā literatūrā un arī internetā. Šī varētu būt vieta, kur varam padalīties savā dzesēšanās un rūdīšanās pieredzē – to iespējams darīt ļoti dažādi! 

Gan joga, gan mūsdienu psiholoģija bieži lieto jēdzienus „ķermeņa gudrība”, „ķermeņa inteliģence”, „ķermenis kā pašārstējoša sistēma” un arī „ķermeņa atmiņa”. Tā visa ir dievišķā zināšana mūsu fiziskajos ķermeņos, katrā no mūsu miljardiem šūniņu. Cilvēka intelektuālais prāts ķermeņa gudrībai dažkārt mēdz pat nopietni traucēt. :)

Izmantojot dažādus instrumentus – metodes, mums pašiem ir fantastiska iespēja mūsu ķermeņa gudrībai palīdzēt un ļaut ķermenim pašam sevi sakārtot, harmonizēt un arī atveseļot, ja tas nepieciešams. Ir kaut kas jāveic, lai ķermeņa gudrība spētu ieslēgties un aktīvi darboties. Joga ir viens no instrumentiem, kas iedarbina dievišķo gudrību mūsu ķermeņos. Un aukstums – vēl viens visiem pieejams instruments. 

Jebkura veida (duša, vanna, jūra vai ezers) dzesēšanos būtu ieteicams uzsākt sev piemērotā ilgumā. Piemēram, sākotnēji tās varētu būt 3 minūtes katru dienu, tad 5 minūtes un pamazām arvien ilgāk. Runājot par rūdīšanos un vēlamo rezultātu sasniegšanu, vienmēr tiek uzsvērta regularitāte. Labāk katru dienu 5 minūtes, nekā katru otro – 10. 

Viens no rūdīšanās veidiem, kurš pieejams lielākai daļai cilvēku mājās, ir dzesēšanas aukstā dušā. Ar ledainu dušu dzesē ķermeni sākot no pēdām virzienā uz aug&∓ˇu no visām pusēm, īpašu uzmanību pievēršot akūtajām vietām (piemēram, sāpošām locītavām) – tur ūdeni var tecināt virsū ilgāk, lai sāpošās vietas dziļi atdziest. Lai process izdotos vieglāk, dušā pirms atdzesēšanas iespējams uzkarsēties un varbūt arī noberzēties – līdzīgi kā pirtī – pirms āliņģa ir karstums. 

Par to, vai pēc dzesēšanās vajadzētu atkal sildīties ar karstu ūdeni, viedokļi ir ļoti dažādi. Kā uzzināju no kāda sporta ārsta, lai ieslēgtu ķermeņa pašārstējošos un pašatjaunojošos mehānismus, karsēšanās ar ūdeni no ārpuses pēc atdzišanas vairs nav ieteicama. Svarīgi ir silti saģērbties, varbūt pat ietīties pledos vai segās un, dzerot ko karstu, uzkarsēties „no iekšpuses”. 

Lai procedūra izdotos vieglāk, ir iespējams sev ļoti palīdzēt, izmantojot apzinātu elpošanu. No jogas ir zināms, ka tieši gara izelpa ir tā, kas visu nomierina, harmonizē un palīdz pārvarēt jebkuru spriedzi. Jogā tā intensīvi tiek izmantota katrā nodarbībā, lai izturot pozas, audzētu sevī mieru, spēku, kā arī fizisku un emocionālu stabilitāti. Ejot, stāvot vai guļot ledainajos ūdeņos, elpa ir pirmā, kas izregulējas un kļūst saraustīta vai pat apstājas, tā signalizējot – ķermenī ir sācies stress. Lai šo stresu pārvarētu, ūdeni var tecināt sev virsū tieši uz izelpu. Pirmajā mirklī it kā neizturamās un elpu aizraujošās sajūtas palīdz pārvarēt ļoti gara izelpošana caur vaļēju muti. Izelpot var pat ar spiedienu un troksni. 

Mierīga aukstuma izturēšana ļauj piedzīvot izmainītus apziņas stāvokļus, kuros pazūd dusmas un citas destruktīvas emocijas. Pēc atdzesēšanās iespējams piedzīvot spontānu, spēcīgu prieku un laimes sajūtas pieplūdumu. Tieši tāpat aukstuma izturēšana ļoti padziļina nocentrēšanos sevī ikdienas situācijās, to sajūtu, ka lai kas notiktu apkārtējā pasaulē, es palieku un atpūšos savā mierā, savā centrā, kas nozīmē - saiknē ar dievišķo. 

Atceros vēl kādu pavisam konkrētu piemēru par atdzišanas ārstniecisko iedarbību. Vilciena vagonā, kurā cilvēki tika izvesti uz Sibīriju, bija arī mans vectēvs. Un tajā pat vagonā bija arī kāds zīdainītis ar ļoti smagu plaušu karsoni, jau uz aiziešanas sliekšņa. Atcerējies par Kneipa metodi – ārstēšanu ar aukstumu, mans vectēvs ietina bērniņu ledainos palagos un atdzesēja līdz minimālajai temperatūrai. Pēc tam satinot viņu siltās segās, sākās ķermeņa iekšējā paškarsēšanās un bērns visiem par brīnumu atguva spēkus un izdzīvoja. 

Mūsu katra ķermenis ir dievišķs instruments. Un mēs katrs varam palīdzēt dievišķajai gudrībai mūsu šūniņās atraisīties, plūst un ienest mūsos mieru, prieku un veselību! 

Priecīgu, spirgtu un rūdītu jauno gadu vēlot,

Tija

Komentāri (112)  |  2012-01-04 04:26  |  Skatīts: 12935x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
Tija* - 2012-01-05 06:11
Jā - ingvers - tā pati sakne, ko var šobrīd nopirkt visos lielveikalos. Ir arī visādas gatavās sildošās jogas tējas, kuras var iegādāties jogas veikaliņos. Tās ir ar dažādām garšām, tur jāatrod sev patīkamākā :)

Par ēšanu pirms vai pēc - varbūt nevajag ļoti saēsties tieši pirms dušošanās, lai sirdij nav papildus slodze. Bet, ja ir ēsts vai dzerts nesen, tad pēc atsalšanas un sasilšanas ir jūtams, cik ātri organisms to visu pārstrādā un strauji atbrīvojas no uzņemtā šķidruma.

Inese* - 2012-01-05 06:29
Solvitai-
man ir pieredze ar apsaldētu muguru un izārstēšanos ar auksto peldi. Bija tā, ka aizpagājšgad kaut kā biju dabūjusi caurvēju un novembrī (toreiz jau bija sniegs) gāju uz jūru peldēt. Tā iekšā iešana bija man tāda švaka - biju salīkusi kā nazīts, bet tiklīdz tiku līdz ūdenim, tā tas ārējais aukstuma stress ir tik milzīgs, ka palaiž vaļā iekšējo savilkumu. Es mazu brītiņu tur pagulēju vai papeldēju un cēlos augšā un gāju uz krastu berzēties un tuntuļoties.
Ko domā?- sāpju vairs nebija.

Bet nu - tā ir tikai mana pieredze un es to daru caur sajūtām. Man nav tam zinātnisku izskaidrojumu. Kad daru, tad vienkārši jūtu, ka man tā jādara.Tieši tāpat, ka zinu, ja man gadījumā jūrā nav jāiet. Šad tad jūtos, ka nav. Un neeju.
Daru visu prieka un veselības pēc:)

Klinta* - 2012-01-05 08:04
Loti labprát rúdítos,bet ko lai dara,ja nepártraukti salst? Jaku novelu pie +28 grádiem. Domas par to,ka jáiet aukstá dusá,uzdzen drebulus,nudien. Iespéjams,ka tá ir vairogdziedzera probléma?? Vai kádam ir lídzígi?

Ilona* - 2012-01-05 14:37
Klintai

ar to salšanu ir tāpat kā ar karstumu? Kāpēc vasarā karsta tēja ļoti labi atdzesē? Kad ir ļoti karsts, tad krūze karstas tējas palīdz labāk kā liela porcija saldējuma.

Varbūt to ūdens temperatūru samazināt pakāpeniski, nemesties uzreiz zem ledus auksta..

Baiba* - 2012-01-05 16:46
Man arī ir bijusi pieredze pagājušo vasar ar aukstā jūras ūdenī savilktu un pāris dienas sāpošu muguru, bet tas, man šķiet, bija tāpēc, ka pēc peldes (ūdens tiešām bija ledains) nenoslaucījos un nepasēdēju dvielī, bet sēdēju vējā (vasarā saulīte taču karsta, to vēju nemaz tā nejūt), kamēr nožuvu. Domāju, būtu noberzusies ar dvieli, sasildījusies, nekas tāds nebūtu.
Man vēl patīk tas, ko Inese saka par ieklausīšanos sevī- ja jūtu, ka man to nevajag, nedaru (un ne jau aiz slinkuma :) ), ja jūtu, ka šo produktu nevēlos, neēdu un līdz ar to pasargāju savu veselību. Pēc pieredzes, ja neklausu savai intuīcijai, bet daru "kā vajag"- gan vingrošanas, pārtikas uzņemšanas, vitamīnu lietošanas utt. ziņā, ir gadījies saslimt.

Baiba* - 2012-01-05 16:48
Man ļoti patīk tas rituāls pēc jogas nodarbībām- jogas tējas dzeršana. Tas ir kā tāds papildus punktiņš uz "i" pēc nodarbības.

Baiba* - 2012-01-05 16:52
Klintai- es jau te rakstīju, ka, līdz ar citām meitenēm, arī esmu izteikta siltummīle un pašlaik (nav taču nekādi mīnusi!) tuntulējos segās, bet pēc vēšas dušas palika tieši siltāk (organisms sila no iekšienes, pēcsajūta ir siltāka, nekā pēc karstas dušas). Manā gadījumā es šo savu salšanu skaidroju ar nedaudz pazeminātu assinspiedienu. Varbūt der izrunāties ar ārstu? Un Ilona iesaka labu padomu- samazini ūdens t pamazām. Lai izdodas!

xxx* - 2012-01-05 17:28
Par auksto ūdeni un muguras sāpēm man ir savas domas. Sasaldē tur kur ir plāns. Principā bija nepareizs domu virziens , muguras sāpes bija brīdinājums tam, ka ar domām un darbiem tiek braukts auzās. Tas, ka Inesei pārgāja sāpes pēc peldes aukstā ūdenī, tas ir tikai loģiski, aukstais ūdens aptur apziņas darbību. Ja Inese nestrādātu ar sevi, neturpinātu dvēseles izaugsmi, tad sāpes izlīstu citur citā veidā.
Ar auksto ūdens peldi, prakšalanu , afrimācijām mēs spiežam savu apziņu mainīties. Tas ir ārējais piespiešanas mehānisms, viņš ir labs tikai tad , ja turpinām sevis mainīšanu ( raksturu, ieradumus, uzskatus u.t.t. ), piespiedu darbību pārvēršam par brīvprātīgu. Ja darba ar sevi nav, tad augstāk minētās darbības aizvedīs līdz noteiktam punktam, jā būs uzlabojumi veselībā, emocionālā stāvoklī, bet līdz laikam, līdz noteiktam punktam. Šīs darbības ir jādara (notiek) paralēli, bet secība katram ir individuāla pēc vajadzībām un situācijas. Citi sāk mainīt domāšanu un pamazām pāriet uz darbību, citi visu dara paralēli, citi piespiež sevi uz darbību un sāk pamazām mainīt domāšanu.
Kā ieiet aukstajā ūdenī, tā ir tava izvēle, ieiet uzreiz , pamazām, vai vispār sākt tikai ar kāju aplaistīšanu no ceļgaliem, vai vēl citu variantu ( šo es sev esmu atradusi priekš sevis) no rītiem noberzties ar slapju dvieli vai abrazīvu materiālu, kas tiek mērcēts aukstā ūdenī, un iespējams ka katra priekš sevis atradīs pavisam ko citu.


Inese* - 2012-01-05 17:29
Varu izstāstīt Klintai un citām meitenēm kā es sāku iet kontrastdušā.
Darīju tā - no sākuma mazgājos,'uzkarstu dušā līdz tādam stāvoklim, ka reāli ir pa karstu. Un tad, kad ir pa karstu, tad vēl kādu laiku paleju to karsto ūdeni uz galvas (tieši uz pakauša) kamēr sajūta ir tiešām nosaucama "ir pa karstu".
Un tajā brīdī sev saku - "tūlīt būs ļoti labi" - un griežu krānu līdz galam uz auksto, ūdeni lejot tieši uz galvas.
Pirmkārt - tas ūdens uzreiz tā nemaz nepārslēdzas un no sākuma tek pusremdens.
Otrkārt, uzkarsušais ķermenis un mati jūt tikai un vienīgi atvieglojumu.
Un tad es leju auksto ūdeni - pārsvarā pa visu augumu, bet tomēr visvairāk uz galvas. Un kad man sāk salt, tad kādu brītiņu vēl paturu un saku "tūlīt būs labi" un griežu uz karsto.
Šādi kādas 3-4 reizes.
Man ļoti patīk un tas neliekas grūti.

Un man šai procesā ļoti būtiski ir tieši tas, ka sāku ar galvu. Esmu mēģinājusi liet uz kājām vai sāna vai vēdera un tad tomēr gribas mukt no dušas ārā. Bet kad leju uz galvas, tad ir kaut kā tāds iekšējs pilnīgs rāmums un absolūta ļaušanās.
Ā, un es neturu dušu rokā. Man patīk, ka duša stāv statīvā un es varu zem tās izgrozīties :)))) un tad tā ūdens strūkla ar ir savādāka. Nav tik lokāla.


Vaira* - 2012-01-05 18:10
Vakar jutās liels nogurums pēc darbiņa,nolēmu patecināt virsū auksto ūdeni pēc Tijas teiktā....ziniet ,patiešām iespaidīgi,kaut arī no gultas vairs īsti neizlīdu,pat nelasīju neko,tikai baudīju..viegli,mierīgi,patīkami..tā jūtos arī šorīt....jauki,paldies...

Solvita* - 2012-01-05 18:39
Piedod, xxx, es arī pati varu pateikt, ka kaut kur domās un darbos bija auzas tajā brīdī .....nu, un tad ??? Ko tas dod ?
Tas bija toreiz , es vairs neatceros kā ar sevi strādāju, un kādus secinājumus izdarīju....man tas vairs nav aktuāli, tāpēc pagātnē rakāties uzskatu nav jēgas, jo atmiņai ir tendence izmainīt saglabāto informāciju.
Un vispār par to nav runa..un toreiz tā aukstā duša neuzmanības dēļ iespējams izgaismoja manu vājo vietu vēl vienu reizi.....jā tā bija...
Strādāju ar sevi gan apziņas , gan zemapziņas līmenī.........tā kā viss notiek......muguras sāpju man nav.....
Arī es saku, ka aukstumu var ārstēt ar aukstumu.
Un ar kontrasta dušu man ir līdzīgi kā Inese raksta.....

LL* - 2012-01-05 19:15
Nu meitenes, esmu viena no tām kas iedvesmojās un izmēģināju šo lietu vakar. Prmstam jau biju gājusi aukstās dušās, īpaši pēc pirts...bij labi, bet vakar vakarā bija VĒL labāk.Ņedarīju kā Inese teica, tā izmēģināšu, bet gan sasildijos dušā, tad no kājām sāku laist pamazītēm aukstāku/ aukstāku ūdeni. Nesaņēmos vēl laistīt uz galvas, bet fīlings bija LABS. Norīvējos ar dvieli, pēc tam saģērbos silti & dzēru upeņu tēju. ļoti labi....... Priekš manīm der! Klausīšu savām iekšējām izjūtām un turpināšu dušoties ;-) Man Jautājums - šī procedūra var tik veikta nepatstāvīgi, vai tomēr vajag būt kādam ritmam?

xxx* - 2012-01-05 19:35
mans komentārs vairāk bija domāts kā vispārīgs. Ne ar domu rakāties pagātnē vai nerakāties, cilāt vai necilāt. Tas ka tu, Solvita, tā uztvēri, tas jau ir cits jautājums.
Pamatdoma bija tāda, ka kādai veicot aukstās dušas procedūras iespējams ka var saraut kaut ko, vai notikt apauks'tešanas vai kas cits, un ka šai nebūšanā nav vainojama pati procedūra, bet gan iekšējās sajūtas. Cik mēs esam gatavi paļauties, cik mūsu iekšējās sajūtas ir gatavas šādām darbībām. Kādam varbūt vajag momentālu darbību, citam pakāpenisku, citam vēl iekšēju sagatavošanos.

Solvita* - 2012-01-05 19:39
Man ir tā, ka kontrasta duša vairāk ir kā rīta rituāls , vakarā var būt un var nebūt, jo šāda kontrasta duša mani uzmundrina, bet vakarā labāk der vanna kas vairāk velk uz miegu....
Regularitāte vajadzīga , lai rastos pieradums.
Ja sāki, tad vismaz 30 dienas to dari un tad jau savādāk nevarēsi...Un var to procesu ar katru reizīti pagarināt,...man vēl līdz Tijas pusstundai gan arī būs daudz jārūdās.............bet galvenais, lai tas sagādā prieku :)

Tija* - 2012-01-05 19:47
Salīgumam ir fizioloģisks izskaidrojums un tas ir saistīts ar cilvēka veģetatīvo, jeb autonomo nervu sistēmu, kas atbild par ķermeņa termoregulāciju. Veģetatīvās nervu sistēmas īpatnības parasti ir iedzimtas un var pastiprināti izpausties dažādu dzīves notikumu/ stresu rezultātā. Salīgajiem, kuriem parasti ir arī izteikti aukstas rokas un kājas, veģetatīvā nervu sistēma ir iedzimti pasīva. Asinsvadi negribīgi un lēnām pielāgojas ārējiem apstākļiem, tie ir sarāvušies, apasiņošana ir vāja un cilvēkam salst.

Tas, kas notiek ejot aukstumā un pēc tam uzkarsējoties no iekšpuses, būtībā ir nopietns veģetatīvās nervu sistēmas un sirds/asinsvadu sistēmas treniņš. Asinsvadi ar aukstumu tiek sašaurināti vēl vairāk un pēc tam, izmantojot uzkarsēšanos no iekšpuses, aktivizējas termoregulācija, asinsvadi izplešas, apasiņošana visā ķermenī uzlabojas un kļūst pat karsti. Tādēļ tieši cilvēkiem, kuriem regulāri salst, šī metode ir nopietns pašpalīdzības līdzeklis veģetatīvās nervu sistēmas un vispār – nervu sistēmas trenēšanā, stiprināšanā. Ļoti bieži veģetatīvās nervu sistēmas jūtīgums iet kopā ar emocionālu jūtīgumu, trauksmainību. Ar laiku ķermenis un līdz ar to arī psihe paši iemācās ātrāk pielāgoties temperatūras un citām dzīves izmaiņām, un salīgums un trauksme mazinās, vai pat pāriet.

Šai kontekstā ir vēl kāda aksioma – relaksēts cilvēks ir silts. Relaksētam cilvēkam ir siltas rokas un kājas. Ar iekšēju uzkarsēšanu un spriedzes atbrīvošanu no muskuļiem un asinsvadiem, izmantojot konkrētas elpošanas tehnikas un pozas, nodarbojas arī joga. Un, protams, lai efekts būtu jūtams, ļoti liela nozīme ir tam, ka šīs tehnikas tiek lietotas cītīgi, pacietīgi un ļoti regulāri :) Disciplīna - darot to visu sev, savam labumam un sevi mīlot, ir ļoti svarīga. Nopietnāku problēmu gadījumā, cilvēki jau paši to zin, tiklīdz pašpalīdzības metodes (elpošanas, joga, aukstums un citas) tiek pārtrauktas, nepatīkamie simptomi atgriežas.



Solvita* - 2012-01-05 20:05
Tija, kā ir pareizi ar kontrastu pēc intensīvas fiziskās slodzes (treniņa ar aerobo slodzi)? Ja duša tad pirts , tad auksta duša , tas ir ok? cik reizes pareizi būtu jāatkārto tā ? vai tas ir individuāli?

Tija* - 2012-01-05 20:20
Solvita – es domāju, ka tas patiešām ir ļoti individuāli, tāpat kā ar kontrastdušām un dzesēšanos – jāvadās pēc savām sajūtām un neko nevajag darīt pret sevi, vai par katru cenu. Ja cilvēks jau ir rūdīts, viņš noteikti arī pēc fiziskas slodzes, kad ķermenis jau ir uzkarsis, droši var ielikties iekšā aukstā ūdenī. Sportisti komandās, kur ķermeniskā pārslodze ir pamatīga, sēžas iekšā ledainā baseinā ar ledu un pavada tur desmit minūtes. Nerūdītam organismam tas varētu beigties mazlietiņ bēdīgi :)

Pirts pēc slodzes ir ļoti laba, jo saspringtie muskuļi karstumā atslābst un pēc tam jau var droši aplieties arī ar aukstu ūdeni. Tas ir kaut kas fantastisks :)


Baiba* - 2012-01-05 22:58
xxx- lūk, par šito es arī vienmēr esmu domājusi, vai tiešām visas kaites rodas tikai no nepareizām domām un darbiem- kā tur ir dzīvniekiem- viņi taču arī slimo... Kā šādā gadījumā skaidro viņu saslimšanu? Labi, mājdzīvnieki varbūt ietekmējas no cilvēkiem, bet savvaļas dzīvnieki?

Solvita* - 2012-01-05 23:23
Tija, paldies par izsmeļošo atbildi. Sajūtas tiešām pēc šādas procedūras - lieliskas, tikai ilgi tā vēsināties pēc pirts nesanāk, un ar atkārtošanu - tiešām man tas katrā reizē var būt savādāk, tā jau ir katram pēc iekšējām sajūtām.

Baiba, ļoti labs jautājums :) kāda gan būs atbilde? ;))

Solvita* - 2012-01-05 23:25
Baiba, laikam par dzīvniekiem jājautā kādam kādam zoopsihologam :)

Jannat* - 2012-01-06 00:10
jaa tas ir interesants jautaajums, piemeeram pat apgaismotie meistari, kas skiet sasniegusi virsotnes, arii tomeer slimo, lai gan vinjiem ir savas tehnikas un prakses...

Baiba* - 2012-01-06 00:37
Jā, arī jogi slimo un es pat vienā jogas grāmatā lasīju, ka veselība nenozīmē slimības neesamību.

xxx* - 2012-01-06 00:52
Man jāatvainojas Tijai, ka pie raksta sanāca runāt ar šo tēmu nesaistītas lietas.

Konkrētas atbildes nebūs. Virzienu nojaušu , dzīvnieki ir tieši tādas pašas dvēseles, kas atdzimst ar konkrētu uzdevumu un iespēju attīstīties. Viss apkārt ir dzīvs akmens, zāle, koki, ūdens , dzīvnieki. Katram ir sava funkcija un nozīme.
Ir lasīt, ka cilvēks, kas degradējis dvēseli atdzimst kā dzīvnieks, koks vai kas cits. Ja nemaldos tas bija "Vašistas jogā", to es sāku lasīt klausoties Pētera Kļavas lekcijas. Tā kā iespējams, ka dzīvnieki caur slimībām atstrādā cilvēku dzīvē sadarīto. Man ir pārāk maz zināšanu par šīm lietām, lai tā konkrēti teiktu, ka tas ir tā un ne savādāk.

Man liekas, ka apgaismotie cilvēki, redz, ka slimības nāk kā palīdzība dvēseles attīstībai. Iespējams , ka viņi uzņem uz sevis citu cilvēku ciešanas. Iespējams, ka slimības viņiem nāk kā atbrīvošanās no fiziskā plāna. Šie cilvēki redz visu kopsakarībās, viņi netiecas pēc labklājības veselības plānā, materiālajā plānā. Katrs no apgaismotajiem cilvēkiem nāk uz zemes ar savu uzdevumu.

Veselība tiešām nenozīmē slimības neesamību. Tiekšanās uz labklājību veselības ziņā ir mūsu dabīgie instinkti. Es nesaku, ka tas ir slikti. Mēs esam tikai cilvēki. Būtiskākais ir šos instinktus neuzlikt augstāk par tiekšanos pēc mīlestības un dievišķā.

Ja es kaut ko nesaprotu, neizprotu otra teikto, tas nozīmē tikai to, ka es kaut ko vēl nezinu un nesaprotu.

Karstums , vēsums. Uzkaršana, atdzišana. Labs, slikts. Duālism. Pulsācija. Ceļs uz attīstību, mieru dvēselē, kas fiziskā plāksnē izpaužas kā pretstati.


Baiba* - 2012-01-06 00:59
xxx- paldies par atbildi! Jā, lasījusi esmu, ka viedie vīri mēdz uzņemt uz sevi citu ciešanas un slimības.

Baiba* - 2012-01-06 01:00
Un arī mājdzīvnieki- savu saimnieku slimības.



Lapa | [1] 2 [3] [4] [5] |

Atpakaļ