Par mums sievietēm jeb jaunības noslēpums


sadaļa: LASĪTĀJI RUNĀ

Vakar devos uz veikalu, lai iegādātos jaunu tonālo krēmu. Bija laiks tikt pie jauna. Kā parasti, veikalā apjuku no plašā piedāvājuma klāsta, tāpēc biju ļoti priecīga, kad man palīgā nāca veikala konsultante. Man patika viņas komentāri un ieteikumu. Mēs izrunājāmies par visiem tonālajiem un kompaktajiem utt. Es šajā sakarā neesmu lietpratēja, jo lieliem pasākumiem sevi uzticu make-up speciālistiem. Bet jāatzīst, ka gribētu būt lietpratēja, runājot, par ikdienas kosmētiku.

Mēs izrunājam par dažādiem variantiem, man viņai bija daudz jautājumu - kas tas, un kas šitas, par cenu atšķirību ... Pie viena tonālā, viņa ar visnotaļ nopietnu sejas izteiksmi, neņemot mani nopietni, saka: "nē, nē..tas ir domāts sievietēm pēc 30". Es, smiedamās, saku, ka man ir 31. Viņa ar lielām acīm skatās uz mani, laikam, nodomāja, ka jokoju, kam seko: "nu... nemaz nepateikšu".

Mums ļoti patīk šādi komplimenti, vai ne? Tas noteikti uzlaboja manu omu un man nemaz vairs nelikās, ka ārā ir stiprs vējš. Tāds vējelis. Un kas par to, ka savu lietussargu izmetu miskastē, jo tas vairs nebija derīgs. Būs iespēja tikt pie jauna.

Par šo mazo notikumu veikalā nerakstu tāpēc, lai pateiktu - redzat, cik es vēl jauna un skaista izskatos. Rakstu tāpēc, ka pirms gada daži domāja, ka man ir 40. Jā! Es biju nogurusi, lielās bēdās un es jutos, ka man ir visi 50. Šis gadījums arī pierāda to, ka mēs esam tik jaunas, cik jūtamies jaunas un cik jūtamies labi. Savu jaunību un vieglumu, kas ir mana patiesā būtība, atguvu pateicoties savam gribasspēkam, pozitīvai domāšanai, ticībai! Pēc lielām bēdām, mums nepieciešams atjaunoties, līdzsvarot savu enerģiju.

Esmu iemīlējusi sevi, esmu iemācījusies dzīvot savu dzīvi, nesalīdzinot sevi ar citiem. Novēlu arī Tev nonākt līdz tam dzīves posmam, kad citi vairs Tev neliekas - skaistāki, gudrāki, veiksmīgāki. Tad dzīvei ir pavisam citas krāsas. Mēs pašas esam atbildīgas par to, kas notiek mūsu dzīvē. Visumā nav haosa. To apzināties, tā man bija ļoti liela laime.

Tam, kas ar Tevi ir noticis, ir bijis nolūks, un nolūks būs arī tam, kas ar Tevi vēl notiks.
Ar sauli,
Evita Maurmane
Komentāri (72)  |  2012-01-03 18:08  |  Skatīts: 7827x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
iedvesma - 2012-01-10 01:12
Meitenes, bet ko jūs dariet tādos periodos, kad negribas darīt absolūti neko, nav intereses par apkārtnotiekošo , negribas priecāties par vienkāršām lietām, ir skumjas, gribas palīst zem segas un ļoti skumt...

Vai kādai ir tā bijis, kad ir tāds stāvoklis ilglaicīgākā laika periodā?!

Jannat* - 2012-01-10 01:32
Man gan sodien taada diena...ne periods, jo iepriekseejaas dienas bija aktiivas
Bet, pateicoties Ineses graamataa ieteiktai metodei, ko saakumaa praktizeeju ar piepuuli un negribiigi, sodien jau njemu talkaa - maajas tiiriisana, sakaartosana - un tiesaam prieks, ka tikliidz sis "nekaa negribeesanas" mirklis iezogaas un grib paarnjemt, es njemu un kaartot saaku, lieku viiraku, atveru durvis ielaizu svaigu gaisu, aizeju uz veikalu peec piena, da jebko, ka tik kusteeties :)))
So metodi lieto gariem "nekaa negribeesanas" periodiem vai iisiem - Inese jau neskaitaamas reizes te lapaa ir par to klaastiijusi, taadeelj varu pievienoties ar sodienas pieredzi
Soli pasolim no taa purva aiz ausiim ir sevi jaavelk aara - cits jau nevilks - un taa jau ir taa sevis atbildiibas sapratne - kaut ko dariit sevis labad :))

Brigita* - 2012-01-10 02:10
Man arī tieši šodien tāds baigas sagurums iestājies - sanāca tā vēlāk ieiet gulēt.
Tieši šajā brīdī apzināti pētīju savas sajūtas ( centrs sevī 2) - neko pilnīgi negribas....
un tad piespiedu celties - izmazgāt grīdas!Un pamazām iekustējos, aizgāju uz veikalu un tagad jau cits cilvēks:)) Viss kā pēc grāmatas!

Evita_M* - 2012-01-10 04:08
Idvesma!
Jo ilgāk tam ļausies, jo ilgāk šis periods (līšana zem segas un skumšana) turpināsies!
Tu jau zini, kuras mazas lietas Tevi iedvesmo! Labāk ļaujies tām :)




Solvita* - 2012-01-10 07:59
Iedvesma, klau, bet to sapni par suni nevajag mest pie malas , lai arī visa pasaule liekas ir sazvērējusies.
Klau, Tu saki, ka citi Tev aizliedz ...iespējams..Tu pati sev to liedz !!!!! Tu novērtē atbildību, un tas ir ļoti labi, bet , ja vēl nav laika katru dienu veltīt uzmanību un laiku suņukam, tad es iesaku aizbrauc uz suņu patversmi , (atrodi internetā , kas Tev tuvākā) ...un jau šajās brīvdienas neaizbildinoties ne ar ko ej izstaigājies ar kādu suni...Tu baigi vari mainīties ! Uzņemies atbildību par savu lēmumu !! Suņukiem un cilvēkiem, kas strādā patversmē Tevi vajag. Kad dosies uz patversmi , paņem kādu sausās barības paku, ko noziedot vai kādu vairs nevajadzīgu drēbes gabalu , kas patversmei ļoti ļoti noder....
Kādi būs ieguvumi ?

1) No sava egocentrisma pārnesīsi fokusu uz rūpēm par dzīvnieciņu;
2) gandarījums par mazo, bet tik labo un vērtīgo darbiņu .

protams, var atrast aizbildinājumu, kāpēc to nedarīt, bet es no sirds iesaku atrast veidu, kā to izdarīt ....sākt ar mazumiņu mūsu mazo pūkaino un mīļo radībiņu labā. Un Tev taču ir sapni...pirmo soli sper šī sapņa virzienā....
Padomā, izlem un rīkojies!



Solvita* - 2012-01-10 08:34
Bet...................

Tu pati izlem..





Ilona* - 2012-01-10 14:07
Iedvesmai
pati cīnos ar šādu periodu jau kādu brīdi. Bet palīdzēja sekojošas lietas:
1) kā jau visi saka - jāsāk kustēties, tīrīju savu dzīvokli, vienai telpai veltīju apmēram vienu dienu. To kārtošanu veicu tā, kā nekad līdz šim. Vīrs teica, ka telpa uz pusi gaišāka tapusi.
2) afirmāciju skaitīšana - pat ja Tev šķiet smieklīgs un liekas, ka nepalīdzēs. Bet apņemies skaitīt vienu dienu.
3) nolēmu katru dienu vingrot - kaut piecas minūtes. Ja kārtošana atsvaidzina tavu apkārtni, tad tās piecas minūtes kaut mazliet iekustinās sevi. Šeit galvenais ir sākt. Un tā vismaz nedēļu tās piecas minūtes.
4) nu tā aukstā duša arī dara brīnumus. Ja ir tāds smags noskaņojums, tad tādā dušā jāiet no rīta un vakarā. No rīta, lai atmostos dienai. Vakarā - lai negatīvās emocijas neņemtu līdzi miegā un nepārnestu uz nākamo dienu.

Par afirmācijām. Man ir radusies sajūta, ka ar savām domām mēs savas negatīvās situācijas, notikumus, problēmas audzējam lielākas. Par tām domājot, mēs tām atdodam savu spēku. Un mums vairs nav spēka to risināšanai. Tāpēc afirmācijas skaitu ik brīdi, kā manas domas novirzās uz problēmām, kuras kādu labu brīdi nevaru atrisināt. Manuprāt, lai tiktu ārā no tāda negatīvā stāvokļa un ātri neiekristu atpakaļ, šī ir viena no svarīgākajām lietām. Vismaz priekš manis. Neatdot savu spēku problēmai.

Vaira* - 2012-01-10 16:29
Skumjas ir manuprāt šīs dzīves sastāvdaļa,bez kurām sieviete nav iedomājama,dažreiz tām ir jāļaujas,tāpat kā asaras,bet...pēc ir jāmāk saņemties.Man tā ir pašdisciplīna,patiešām...tad vienkārši sāku darīt to,kas rada šīs pretējās, jaukās sajūtas,ieejot ikdienas ritmā,jo mēs zinam,,ka lietu kārtība ir ceļš uz sevis mīlēšanu...un es šad tad,kaut gan tas ir aizvien retāk-ļaujos skumjām,asarām,lai pēc tam saprastu,cik jauki ir dzīvot un mīlēt!!!Lai izdodās mums visām,jo mēs esam brīnišķīgas,un bez mums nebūs šī dzīve tik skaistās krāsās...

Baiba* - 2012-01-10 17:20
Solvita, man patīk Tavs ieteikums Iedvesmai par suni. Es ar to ieteiktu. Var arī uz veco ļaužu pansionātu vai bērnu namu vai brīvprātīgo darbu vai kādam draugam, radam ko palīdzēt, nu iespējas jau šodien ir plašas.
Bet pats galvenais - sākt kustēties, darīt kaut ko fiziski kaut vai "čerez ņemogu".

Inga* - 2012-01-10 17:54
Man tas šķiet uzjautrinoši, ka 31 gadus jauna sieviete runā par ''jaunības noslēpumu'', un kāda starpība 31 vai piemēram 28, tā tak ir pati jaunība, un kāds tur noslēpums, bet tad, kad jau 40+ vai 50+šeit varētu runāt par to, kā labi justies un skaisti izskatīties, un šeit jau ar sevi ir jāpastrādā, nu nelīdzēs tikai teorētiskā daļa. Savukārt, runājot par skumjām un depresiju, tiešām ļoti noderīgi ir aiziet uz kādu pansionātu vai tml. iestādi, kur patiesi cilvēkiem ir grūti, lai saprastu, cik Dievs mums daudz ir devis, lai novērtētu to, kas ir.
Lai mums visām izdodas būt jaunām, skaistām un laimīgām!

Anita* - 2012-01-10 18:27
Iedvesma, esi ļoti uzmanīga ar sunīti. Dzīvnieciņš - tā ir laba lieta, kam dot savus sievietes roku glāstus, rūpes, jo tā ir mūsu dabā. Bet dzīvnieks ir ļooooooti gudrs. Vai Tava sirds spēs izturēt sunša acu skatu, kad Tu , no rīta dodoties uz darbu, atkal teiksi, ka nevari iet pastaigā ar viņu, būsi mājās melnā tumsā. Mani šis gudrais acu skats sāpina - tajās ir tādas skumjas, ilgas, pat aizvainojums. Nekad nebūtu iedomājusies, ka dzīvnieks ir tāda atbildība un, ka mana mīlestība pret dzīvnieku, kas varbūt saistīta ar jūtīgumu, ir tik liela. Tāpēc jādomā, pirms sper šo soli. Jo no malas jau viss tā "trallallā" izskatās. Bet varbūt, ja Tev ir tāds stingrs raksturs, tad OK...Tad sirds nelūzīs.

Evita_M* - 2012-01-10 18:27
Inga!
Jā, iespējams, rakstiņa nosaukums varēja būt savādāks/precīzāks :) Bet nekas cits neienāca prātā.
Jebkurā gadījumā Tu neesi uztvērusi šī rakstiņa galveno domu!
Iespējams, to neuztvēri, jo neesi bijusi tādā stāvoklī, kad šķiet, ka dzīve ir beigusies, neesi sākusi dzīvi no nulles, nezini to sajūtu, kad šķiet, ka Tev ir iedota otra iespēja dzīvot!!!
Esmu ļoti pateicīga par to, kas man ir dots! :)


Evita_M* - 2012-01-10 18:32
Nu jā, iesaku izlasīt rakstu, nevajag izraut teikumus no konteksta :)
Jā, tad tas patiešām šķiet uzjautrinoši :)

Lauma* - 2012-01-10 18:49
Iedvesmai
Padomā par dzīvnieciņu 2x. Es esmu ļoti liela kaķu mīle, bet tajā bezcerībā, kurā es biju, man dzīvnieciņš, uz kuru mani pierunāja, bija tikai slogs. Jo tas piesēja mani pie mājas, kurā es negribēju uzturēties. Tāpēc manai bezcerībai pieplusoju klāt vēl vainas apziņu, jo nevarēju pa to parūpēties tā, kas tas ija pelnījis. Dzīvnieciņš var radīt un rada prieku, taču neatrisina problēmas. Ja mīli dzīvniekus, tos vajag ņemt, tikai jāizvērtē vai laiks ir pats piemērotākais.
Un vēl - ja ir vēlme iet mājās un skumt zem segas - dari tā. Asaras dziedē un attīra dvēseli no bēdām.

Solvita* - 2012-01-10 18:57
Gribu precizēt savu teikumu par patversmes apmeklējumu...tas nenozīmē, ka uzreiz tas suns jāņem līdzi uz mājām ...bet tā ir iespēja tur doties pastaigā ar patversmes suni , palīdzēt patversmes darbiniekiem tur uz vietas...un to var darīt brīvdienās, ja vien ir vēlēšanās...bet kā vēl var savu sapni par suni īstenot dzīvē ????
Piemēram, man ir pazīstamas meitenes, kam patīk zirgi...
Lai kaut mazliet pietuvotos šim stāvoklim, kā ir pavadīt kopā laiku ar zirgiem, viņas braukā uz zirgaudzētavu ne vien izjādē, bet no darba brīvā laikā palīdz saimniekiem zirgu aprūpē, pašas jau nepērk zemnieku saimniecību un neaudzē zirgus vismaz pagaidām :)...
..Kaut ko darot nevis tikai sapņojot un skumstot , ka man tā nav ....Arī tāds stāvoklis var būt, bet , lai no tā izietu, ir reāli kaut kas lietas labā jādara, un tad arī zinās var uzņemties atbildību par suni tālāk vai nē...bet savādāk depresija rodas no tā, ka visi saka nē , bet sirds saka jā ...un rodas iekšējs konflikts...ja patīk, tad aiziet , un laiks atradīsies un skumjas pāries.


iedvesma - 2012-01-10 18:59
PALDIES KATRAI MEITENEI!

Ja mana mamma ir ļoti, ļoti emocionāla, tad man ir tā, ka asaras varu no sevis izdabūt tikai dažas reizes gadā. Varu skumt, bet ne raudāt. Citreiz raudāšanu izsaucu apzināti, bet tas ir ļoti grūti.

Asaras parasti nāk emocionālos brīžos,piemēram, kad kādu tuvinieku sagaidu, pavadu lidostā, par vecāku nesavtīgo mīlestību, bērniem, kuri piedzimuši nelabvēlīgās ģimenēs utt.

Solvita* - 2012-01-10 19:05
Un vēl ieteikumi katram ir vairāk vai mazāk uz savas pieredzes ...

Bet , iedvesma , Tev ir Tavs ceļš un, lai kāda būtu Tava šīs dienas, nedēļas, gada, dzīves izvēle...

Tu pati esi savas dzīves autors , neviens Tavu dzīvi nedzīvos !
Ar prātu var daudz ko loģiski izdomāt, bet sirds vajadzības ir jājūt !


Inese* - 2012-01-10 20:32
Nesekoju līdz galam līdzi katras meitenes dzīvei, bet vai Iedvesma ir ar puisi, draugu vai vīru?
Kādēļ tā jautāju?
Tādēļ, ka šādos brīžos paņemot suni, var izveidoties tāda līmeņa pieķeršanās, kas pēc tam traucē izveidot partnerattiecības.

Man līdz šim bija tikai kaķis visa mana pieaugušā mūža garumā (viņai rit 20 gads) un lai cik varu pateikt, ka tās mums ir karmiskās attiecības un mēs viena par otru esam rūpējušās gan tad, kad veicas, gan tad , kad galīgi neiet, bet nu jau otru gadu man ir suns. Un ar suni viss ir daudz personiskāk. Suns ar to uzticības pilno skatienu un absolūto klātesamību visu laiku, rada tik milzīgu saskaņas sajūtu, kādu grūti iedomāties starp cilvēkiem. Līdz ar to var rasties sajūta, ka "viņš mani saprot vislabāk" vai "viņš ir vienīgais, kas mani saprot pa īstam".
Man noveicās, ka vīru satiku un iemīlēju pirms man bija suns ;)))
Bet zinu sievietes un meitenes, kas patiešām atzīst - ka suns ir aizņēmis partnera vietu.

Un nemetīsimies tagad viņas nosodīt vai analizēt viņu dzīvi. Tā vienkārši ir sanācis. Un tiem, kam ir suns un šī saikne patiešām ir dziļa, domāju, ka šo spēj saprast. Es spēju :)

Bet ir viena zelta doma visā šīs sarunas kontekstā - ja trūkst spēka un nevar tikt ārā no depresijas, tad patiešām vajag meklēt kam ir vēl grūtāk un sākt tam palīdzēt. Lai gūtu enerģiju - sāc to dot. Visuma likums.

Grāmatā rakstīju - gribi iegūt mīlestību, sāc to dot. Un arī pati minēju piemēru par suni no patversmes.
Bet toreiz vēl nezināju par šo milzīgo pieķeršanos un partnerattiecību aistāšanas fenomenu. Toreiz man tas nešķita nopietni.
Dzīve mani ir pārliecinājusi par pretējo ar pilnīgi konkrētiem piemēriem.

Nesaku, ka visiem tā notiek.
Un tomēr- par to ir vērts padomāt :))

iedvesma - 2012-01-10 20:42
Iedvesmai pagaidām ir tikai periodiskas iepazīšanās, kuras kā nerakstīts likums pēc nepilna mēneša līdz 3 mēnešiem iz4ab kā lapas vējā. Bet nekas, jo no katrām attiecībām kko saprotu un par to pārdzīvoju tikai uz to mirkli, kad saprotu, ka atkal nekas nesanāk, bet zinu, ka vecais aiziet, lai atnāktu jaunais. :)

Un sunītis noteikti būs, tikai laika jautājums :)

Solvita* - 2012-01-10 21:44
Iedvesma,
...klausījos interneta radio un ...iedomājos , varbūt šī dziesma tev der ....ļoti mūsdienīga :) un tas nekas , ka citā siltākā zemē :) bet ideja !!!

Eliza Doolittle - Pack Up
skatīties te:
http://www.youtube.com/watch?v=dzY0-I4Gq5w

protams, katram sava muzikāla gaume , bet dziesmas vārdi varbūt
izsit no tā skumīgā stāvokļa ...

I get tired
And upset
And i’m trying to care a little less
When i google i only get depressed
I wast taught to dodge those issues I was told
Don’t worry
There’s no doubt
There’s always something to cry about
When you’re stuck in an angry crowd
They don’t think what they say before they open their mouths
(chorus)
Pack up your troubles in you old kit bag
And bury them beneath the sea
I don’t care what the people may say
What the people may say about me
Pack up your troubles get your old grin back
Don’t worry ’bout the cavalry
I don’t care what the whisperers say
Cos’ they whisper too loud for me.

Hot topic
Maybe I should drop it
It’s a touchy subject
and I like to tiptoe round the tiff goin’ down
You got penny, but no pound
your business is running out
‘not my business to talk about
They don’t think what they say before they open their mouths.
(Chorus)
Tweet tweet
tweet tweet tweet tweet tweet
tweet
(chorus)
Yeahh yeah yeah
yeah yeah
yeah
(dibadabadodooo)

Piedod, Evita_M, ka ne par Tavu raksta tēmu....iedvesma te visus iekustināja :)

...es mēdzu uz lietām paskatīties arī nenopietni ...

:)



Evita_M* - 2012-01-10 23:09
Solvita! Viss ok :D
Šis viss taču ir par mums sievietēm :)
Forša dziesma, biju aizmirsus... :)

Solvita* - 2012-01-27 18:34

Jūsu seja 20 gados dabas nopelns, kāda tā būs 50 gados - atkarīgs tikai no paša.
/Coco Chanel/



Lapa | [1] [2] 3 |

Atpakaļ