Par mums sievietēm jeb jaunības noslēpums Komentāri:
Inese* -
2012-01-04 02:24 Paldies Evitai par rakstiņu. Esmu izgājusi šo pieredzi un varu piekrist katram vārdam, ka jā - tas viss notiek tieši tā :)
Kad iemīlam sevi, tad kļūstam un izskatāmies pa 10 gadiem jaunākas, kad esam nelaimīgas, tad spējam izskatīties par vēl daudz vecākas kā esam. Precīzi.
Un vel paldies par Ilonas un Elīzas sarunu, kurā izskanēja viena fantastiska doma - ja mēs mēģinam apziņas līmenī izanalizēt savas bailes, savu negāciju, savas problēmas utt. tad pazaudējam ļoti daudz spēka un iestiegam arvien dziļāk tajā visā iekšā. Tad mēs ejam it kā pa riņķi - jo sliktāka enerģētika un jo dziļāk tos dubļus gribam rakt, jo šmucīgāk viss paliek un dzīve kļūst arvien grūtāka.
Savukārt, ja ejam caur laimes terapiju ar afirmācijām, ar pieņemšanu, ar piedošanu, ar pateicību un mīlestību, tad mūsos spēki rodas klāt. Un paiet laiks un mēs paši ( ne no kurienes) pēkšņi protam saskatīt likumsakarības un izprotam baiļu un negāciju cēloņus.
Inese* -
2012-01-04 04:03 Evita-
varu tikai apbrīnot Tevi par darbu, ko veic, un visu cieņu Tev par pieredzi, ko esi izgājusi.
Šķiet, ka tas ir viens no grūtākajiem dzīves pārbaudījumiem.
Tev ir ļoti stipra un īpaša dvēsele.
Ilonai-
es Tev ļoti piekrītu par afirmācijām un par enerģētikas sakārtošanu.
Bet runājot par piedošanu, mana pieredze ir tāda, ka brīdī kad iesāku savu laimes terapiju un soli pa solim kļuvu pati laimīga, tad piedošana nāca pati par sevi.
Piedot ir grūti tieši tik ilgi, kamēr mūs plosa aizvainojums uz cilvēkiem, dzīvi vai Dievu.
Tiklīdz spējam pieņemt notikušo un sajusties laimīgi un pateicīgi tā piedošana atnāk pati pa sevi.
Protams, to ir ļoti grūti izdarīt situācijā, kuru pieminēja Evita. Ir dabiski, ka lielos zaudējumos mēs vienkārši izdzīvojam sāpes. Starp citu, tieši ar centru sevī, jo sāp jau personīgais zaudējums.
Un šis ir gandrīz vai vienīgais gadījums, kad šo centru sevī nevajag. Te būtu jāiet vēl tālāk un jādabū centrs dievišķajā.
Atceros, kad man nomira vīrs, tad vienīgais veids kā man palikt dzīvai, bija pilnīgs kontakts ar Dievu.
Manuprāt tik vieda un dievišķa kā toreiz, es neesmu bijusi nekad. Tā ir gandrīz pilnīga atrautība no pasaulīgā un viss uzsvars dievišķajā.
Un tik un tā cilvēciskās sēras iet pilnus 2 gadus. paātrināt to gandrīz vai nevar.
Reiz klausījos Pēteri Kļavu, kurš teica, ka vienīgais veids kā ar šādu situāciju samierināties un to pieņemt, ir sākt izprast Visuma kārtību un saprast nemirstību.
Man viņam jāpiekrīt.
sadaļa: LASĪTĀJI RUNĀ
Vakar devos uz veikalu, lai iegādātos jaunu tonālo krēmu. Bija laiks tikt pie jauna. Kā parasti, veikalā apjuku no plašā piedāvājuma klāsta, tāpēc biju ļoti priecīga, kad man palīgā nāca veikala konsultante. Man patika viņas komentāri un ieteikumu. Mēs izrunājāmies par visiem tonālajiem un kompaktajiem utt. Es šajā sakarā neesmu lietpratēja, jo lieliem pasākumiem sevi uzticu make-up speciālistiem. Bet jāatzīst, ka gribētu būt lietpratēja, runājot, par ikdienas kosmētiku.
Mēs izrunājam par dažādiem variantiem, man viņai bija daudz jautājumu - kas tas, un kas šitas, par cenu atšķirību ... Pie viena tonālā, viņa ar visnotaļ nopietnu sejas izteiksmi, neņemot mani nopietni, saka: "nē, nē..tas ir domāts sievietēm pēc 30". Es, smiedamās, saku, ka man ir 31. Viņa ar lielām acīm skatās uz mani, laikam, nodomāja, ka jokoju, kam seko: "nu... nemaz nepateikšu".
Mums ļoti patīk šādi komplimenti, vai ne? Tas noteikti uzlaboja manu omu un man nemaz vairs nelikās, ka ārā ir stiprs vējš. Tāds vējelis. Un kas par to, ka savu lietussargu izmetu miskastē, jo tas vairs nebija derīgs. Būs iespēja tikt pie jauna.
Par šo mazo notikumu veikalā nerakstu tāpēc, lai pateiktu - redzat, cik es vēl jauna un skaista izskatos. Rakstu tāpēc, ka pirms gada daži domāja, ka man ir 40. Jā! Es biju nogurusi, lielās bēdās un es jutos, ka man ir visi 50. Šis gadījums arī pierāda to, ka mēs esam tik jaunas, cik jūtamies jaunas un cik jūtamies labi. Savu jaunību un vieglumu, kas ir mana patiesā būtība, atguvu pateicoties savam gribasspēkam, pozitīvai domāšanai, ticībai! Pēc lielām bēdām, mums nepieciešams atjaunoties, līdzsvarot savu enerģiju.
Esmu iemīlējusi sevi, esmu iemācījusies dzīvot savu dzīvi, nesalīdzinot sevi ar citiem. Novēlu arī Tev nonākt līdz tam dzīves posmam, kad citi vairs Tev neliekas - skaistāki, gudrāki, veiksmīgāki. Tad dzīvei ir pavisam citas krāsas. Mēs pašas esam atbildīgas par to, kas notiek mūsu dzīvē. Visumā nav haosa. To apzināties, tā man bija ļoti liela laime.
Tam, kas ar Tevi ir noticis, ir bijis nolūks, un nolūks būs arī tam, kas ar Tevi vēl notiks.
Ar sauli,
Evita Maurmane
|