Par mums sievietēm jeb jaunības noslēpums Komentāri:
Ilona* -
2012-01-03 22:40 Elīzai.
Raksta "Centrs sevī 2" Inese ieteica tehniku, kā mēģināt apzināties šo centru sevī. Vakardien mēģināju un sajūtas ir tādas, kā nereālas - tad, kad kaut ko darot Tu pati sev komentē ko dari.
Bet par strādāšanu pie sevis. Man pašai šodien radās jautājums - vai afirmācijas var skaitīt, ja Tev tā joma dzīve ir galīgi nesakārtota. Neatkarīgi no tā, es afirmācijas skaitu jau kādu trešo dienu. Bet šodien es dziļi pa sevī, savās problēmās iedziļinājos un mani pārņēma stress, bailes, kā lai to visu atrisina. Kad pārņem šādas sajūtas, tad palielam nekādi risinātāji mēs vairs neesam. Un attiecīgi pēc sava pieredzes ieteiktu skaitīt, kādas pozitīvās afirmācijas, mantras, jo, lai cik tas būtu skumji, man šķiet, ka mēs paši nespējam izrakt to visu, kas mums zemapziņā ir krājies jau no bērnības. Un ja arī mēs kaut ko atrastu, vēl nav skaidrs, vai un kā mēs ar to tiktu galā.
Kopš skaitu afirmācijas, man ir uzlabojies noskaņojums, darbaspējas, kaut kāds iekšējais garīgais spēks, bet kā es mēģinu izprast savas bailes, tā iestājas totāls spēku izsīkums, bezpalīdzības sajūta. Droši vien, visu pārdomājot, arī tās tiktu atšķetinātas. bet tas varētu prasīt baigo laiku.
Vēl viena atziņa: problēmas Tu nevari atrisināt tajā apziņas līmenī, kādā tās radītas. Un paši, bez šīm afirmācijām, man šķiet ejam pa apli. Citas situācijas, citi cilvēki, rezultāts nemainīgs.
Ilona* -
2012-01-03 22:51 Elīzai. Raksta Centrs sevī 2 komentāros.
Ilona* -
2012-01-04 03:03 Inese - par to piedošanu. Atsaucoties tieši uz piedošanas praksi, man radās tā sajūta, ka labāk skaitīt afirmācijas nevis ļoti pētīt savas problēmas. Es vēlējos ar piedošanu atbrīvot savas sajūtas par būtībā lielām problēmām, tad arī man iestājās tas bezspēks. Tad diezgan steidzīgi ķēros pie savām sarakstītajām afirmācijām, lai vienkārši nepazaudētu, iespējams, ļoti vērtīgu dienu. Jo, ja tu sāc piedod sev par problēmām, situācijām, kuras esi radījis, bet neesi atrisinājis, kaut kādā mērā to problēma paņem Tavu spēku - to, ko Tu reāli varētu izmantot risināšanai. Citiem droši vien ir savādāk, tāda ir mana pieredze, Ja nebūtu es pāris dienas nopietni skaitījusi afirmācijas, tad pēdējās divas dienas būtu tikpat pesimistiskas kā iepriekšējie divi mēneši. Piedod vajag, bet tas ir ļoti uzmanīgi veicams process. It īpaši, ja ir tendence uz depresiju, nomāktību.
Ilona* -
2012-01-04 03:05 Vispār vārds pesimistisks nav īsti vietā. Jo ar piedošanu daudz jauna esmu uzzinājusi, bet nu sajūta ir tāda, tāda.... man vienreiz viens cilvēks teica tā, sajūta, kā Tev laukakmens būtu uz pleciem jānes... tā arī apmēram ir.. Ilgstoši to ir grūti izturēt.
sadaļa: LASĪTĀJI RUNĀ
Vakar devos uz veikalu, lai iegādātos jaunu tonālo krēmu. Bija laiks tikt pie jauna. Kā parasti, veikalā apjuku no plašā piedāvājuma klāsta, tāpēc biju ļoti priecīga, kad man palīgā nāca veikala konsultante. Man patika viņas komentāri un ieteikumu. Mēs izrunājāmies par visiem tonālajiem un kompaktajiem utt. Es šajā sakarā neesmu lietpratēja, jo lieliem pasākumiem sevi uzticu make-up speciālistiem. Bet jāatzīst, ka gribētu būt lietpratēja, runājot, par ikdienas kosmētiku.
Mēs izrunājam par dažādiem variantiem, man viņai bija daudz jautājumu - kas tas, un kas šitas, par cenu atšķirību ... Pie viena tonālā, viņa ar visnotaļ nopietnu sejas izteiksmi, neņemot mani nopietni, saka: "nē, nē..tas ir domāts sievietēm pēc 30". Es, smiedamās, saku, ka man ir 31. Viņa ar lielām acīm skatās uz mani, laikam, nodomāja, ka jokoju, kam seko: "nu... nemaz nepateikšu".
Mums ļoti patīk šādi komplimenti, vai ne? Tas noteikti uzlaboja manu omu un man nemaz vairs nelikās, ka ārā ir stiprs vējš. Tāds vējelis. Un kas par to, ka savu lietussargu izmetu miskastē, jo tas vairs nebija derīgs. Būs iespēja tikt pie jauna.
Par šo mazo notikumu veikalā nerakstu tāpēc, lai pateiktu - redzat, cik es vēl jauna un skaista izskatos. Rakstu tāpēc, ka pirms gada daži domāja, ka man ir 40. Jā! Es biju nogurusi, lielās bēdās un es jutos, ka man ir visi 50. Šis gadījums arī pierāda to, ka mēs esam tik jaunas, cik jūtamies jaunas un cik jūtamies labi. Savu jaunību un vieglumu, kas ir mana patiesā būtība, atguvu pateicoties savam gribasspēkam, pozitīvai domāšanai, ticībai! Pēc lielām bēdām, mums nepieciešams atjaunoties, līdzsvarot savu enerģiju.
Esmu iemīlējusi sevi, esmu iemācījusies dzīvot savu dzīvi, nesalīdzinot sevi ar citiem. Novēlu arī Tev nonākt līdz tam dzīves posmam, kad citi vairs Tev neliekas - skaistāki, gudrāki, veiksmīgāki. Tad dzīvei ir pavisam citas krāsas. Mēs pašas esam atbildīgas par to, kas notiek mūsu dzīvē. Visumā nav haosa. To apzināties, tā man bija ļoti liela laime.
Tam, kas ar Tevi ir noticis, ir bijis nolūks, un nolūks būs arī tam, kas ar Tevi vēl notiks.
Ar sauli,
Evita Maurmane
|