Centrs sevī 2


sadaļa: DIEVA UN VISUMA LIKUMI
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Mēģināšu vēl vairāk un konkrētāk aprakstīt kā izpaužas centrs sevī.

Centrs sevī ir ciešā mērā saistīts ar sevis apzināšanos, ar pasaules apzināšanas, ar saikni ar Dievu, ar izpratni par apkārt notiekošo redzamo un neredzamo pasauli.

Šo centra sajūtu sevī ir vērts trenēt un attīstīt, jo tas rada brīvību un spēju būt autoram pašam savā dzīvē.

Tiklīdz cilvēks ir atkarīgs no ārējiem apstākļiem –vienalga vai tas saistīts ar citu cilvēku uzvedību vai uzskatiem, laika apstākļiem, sociālām situācijām, vai kādiem citiem ārējiem faktoriem, - viņam grūtāk būt saimniekam paša dzīvē.

Kādēļ?

Tādēļ, ka mainīt mēs varam tikai sevi. Mēs nevaram izmainīt visu apkārt notiekošo. Toties mēs varam iemācīties uz to reaģēt ar mīlestību un iekšēju mieru.

Piemēram, ir cilvēki, kas saka, ka viņiem ir depresija no saules trūkuma, no ziemas, no tumšā laika. Un es gribu teikt, ka viņi par to runā, žēlojas un īgņojas tik bieži un daudz, ka patiešām zaudē spēkus un ar laiku kļūst arvien vārgāki un sašļukušāki un beigu beigās viņiem ir taisnība – ziemas periodā viņiem spēka nav. Tikai nevis no saules trūkuma, bet no pašiem savas attieksmes un graujošās uzvedības pašam pret sevi.

Ja viņi tik ļoti nevainotu šos ārējos apstākļus, ja centrs būtu nevis ārpus viņiem, bet pašos, tad viņi varētu šo savu iekšējo spēku nevis zaudēt, bet gan radīt. Viņi varētu pieņemt un saprast ar mīlestību, ka mums ir brīnišķīga iespēja dzīvot Latvijā, kurā ir 4 gadalaiki un ka ziemas periods patiešām mums ir domāts „miegam” un enerģijas iekšējai atjaunošanai, un ka savukārt varam papildus piedomāt kā izmantot to, kas mums šeit tiek dots. Piemēram, es pati šobrīd sēžu sasegusies segās, jo tikko kā biju jūrā peldēt un esmu pilnīgi laimīga, ka varu iziet šo aukstā ūdens radīto ķermeņa attīrīšanos un stiprināšanos tieši tādēļ, ka mums ir ziema. (Aukstā ūdens iespaidā, ķermenis sāk ražot iekšējo karstumu, kas uzkarsējot ķermeni, izstumj ārā visus baciļus un slikto enerģiju.) Manā gadījumā es gūstu spēkus klāt no tā, ka ir sācies aukstais laiks un ziema. Es pieņemu to ar mīlestību un baudu, ko tā var sniegt.

Ja cilvēks saprot, ka ārējos apstākļus var izmantot savā labā – sava iekšējā centra stiprināšanai, augšanai un attīstībai, tad ir iespēja kļūt savas dzīves saimniekam. Ja viņš dusmojas par ārējiem apstākļiem, tad vairo ārējo apstākļus spēku un ietekmi savā dzīvē.

Kāds cits piemērs varētu būt par sociāliem apstākļiem, politiskām situācijām, procesiem, kas notiek sabiedrībā utt.

Ir vērts saprast kāpēc šī krīze Tev tiek dota. Varbūt tādēļ, lai Tu gūtu kādu konkrētu atziņu un iemācītos to pārvarēt, izdzīvot, transformēt. Un tiklīdz Tu to saproti, tā centrs ir Tevī. Tu saproti, ka vari šos ārējos apstākļus izmantot savai augšanai.

Kāds cits piemērs varētu būt par citu cilvēku viedokļiem un ietekmēm uz Tavu dzīvi. Vai tas Tev ir svarīgi? Cik svarīgi?

Ja kāds kritizēs Tavu izvēlēto ceļu, vai teiks, ka tas nekam neder, vai šaubīsies par Tavām spējām.  – Vai tas Tevi ietekmē vai nē? Ja ietekmē, tad ko Tu darīsi?

Vai sapratīsi, ka tas Tev ir dots augšanai? Ja jā, tad viss kārtībā. Tad Tu šo situāciju būsi izdzīvojusi ar centru sevī. Tu būsi pieņēmusi apkārtējās pasaules atspulgu, lai saprastu, kas Tev pašai sevī ir jāmaina vai varbūt, ka nemaz nav jāmaina. Tu to izvēlies. Tu esi tā, kas izdara secinājumus un pieņem lēmumus savā dzīvē.

Bet tiklīdz pie katra ieteikuma vai pie katras kritikas Tu centīsies mainīties, tad tas vairs nav centrs sevī. Tad Tu mēģini izskriet visiem vējiem līdzi. Tātad mums ir jāsaprot, ka katrs satiktais cilvēks kaut kādā ziņā ir mūsu skolotājs. Bet atceries, ka Tev nav jāmainās un jāizdabā atbilstoši katram šim skolotājam vai katra skolotāja mācībai. Tu pieņem, uzklausi un tad izdomā kas Tev Tavā dzīvē der, kas ne. Un mainies atbilstoši jau savai pārliecībai.

Tieši tāpat ir ar prognozēm, programmām, veiksmes vai neveiksmes cipariem, datumiem, skaitļiem utt. (par ko visu runājām pie iepriekšējiem rakstiem). Uzklausi, padomā un secini, kas Tev der, kas ne. Būtiski ir neieprogrammēties. Būtiski ir nebūt atkarīgam. Būtiski ir nepārlikt savas dzīves atbalsta punktu ārējos apstākļos –vienalga vai tas mammas vai vīra viedoklis un ieteikums, vai tā ir astroloģiskā prognoze, skolā audzinātais, politiskā situācija vai laika apstākļi. Tava laime no tā nav atkarīga. Vai pareizāk sakot – Tu esi tā, kas nosaka no kā ir atkarīga Tava laime.

Es savā dzīvē esmu pieņēmusi ļoti daudz nepopulāru lēmumu. Arī dzīves lielākās kļūdas esmu izdarījusi tāpēc, ka tā pati izlēmu. Bet vienu es varu skaidri pateikt – ka man tās manas kļūdas bija ļoti nepieciešamas un es arī šodien pieņemtu tieši tos pašus lēmumus. Tas bija nepieciešams manai augšanai. Tas bija mans dvēseles ceļš.

Arī tagad es ļoti daudz, ko daru, es vienkārši zinu, ka man tas ir jādara. Tas ir mans dvēseles ceļš. Es daudz neklausos, ko man citi saka. Centrs ir manī. Un šis mans centrs ir saistīts ar Dievu. Tev ir tāpat. Tikai nocentrējies. :)

Lai Tev izdodas!

Ar mīlestību,

Inese
Komentāri (33)  |  2011-12-30 22:28  |  Skatīts: 7118x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
Klinta* - 2012-01-11 08:11
Paldies par atbildi! Nezinu kam jautat Tev vai Tijai (búsu pateicíga,ja káds man to paskaidros). Es neko daudz nesaprotu no jogas. Paskatíjos internetá-tur ir tik daudz un dazádu jogu veidu. Ká lai es zinu,kura ir man tá atbilstosáká? Vai cilvéks arí bez fiziskás labsajútas iegúst arí kaut kádu garígo apskaidríbu?

Par centra attístísanu seví. Pieméram,ja man spiez kurpes vai es eju basám kájám,vai vienkársi skrienu un kad tad viená brídí nák sí sajúta,ka vairs nevaru,bet jápacies..vai tas arí ir pielídzináms centra trenésanai seví ká jogas nodarbíbás?

Inese* - 2012-01-11 19:15
Par jogu labāk jautāt Tijai. Es esmu tikai iesācējs. Bet viennozīmīgi varu pateikt, ka jogā fiziskā prakse iet rokrokā ar garīgo.

Un vēl ir tā, ka gan jogā, gan dzīvē mēs visu darām priekš sevis. Savam labumam.
Tātad, ja kurpes spiež tā, ka tūlīt radīsies trauma, tad labāk tās vilkt nost nevis paciesties.
Visu, ko darām sevis attīstībai, darām soli pa solītim. Tija mums māca, ka tad, kad sākotnēji škiet, ka vairs nevar izturēt -tad tas ir radies galvā, domās. Tad tās vajag drusku atvairīt un vēl pāris ieelpas un izelpas pagaidīt. Un šajā brīdī aug mūsu izturība un spēks.
Tāpat arī dzīvē vajag sekot līdzi, cik daudz mēs sev palīdzam augt un kad jau ir sācies graušanas process.

Lai nesanāk tā kā pagājšgad bija Rīgas mēram, kurš uz gribasspēku balstoties, noskrēja gandrīz 20 km un pēc tam gandrīz nomira.
Tad tas vairs nav attīstoši. un paldies Dievam, ka toreiz viss labi beidzās.
Mums katram pašam ir jāseko līdzi savai varēšanai. Visu darām ar mīlestību :)

Klinta* - 2012-01-13 01:16
Paldies,Inesít! Tagad sézu un domáju-bet kas tas centrs seví táds ir? Vai tas mít kaut kur manas zemapzinas dzílés? Vai centra seví bútíbu var kaut ká definét,noformulét?

Inese* - 2012-01-13 06:37
Varbūt ar vārdu "dvēsele" :)

Tija* - 2012-01-13 21:28
Klintai. Par garīgo apskaidrību jogas prakses rezultātā.

Jogas prakse patiešām ļoti spēcīgi transformē to cilvēku apziņu, kas jogu praktizē regulāri. Caur elpas un ķermeņa, tāpat arī domu un emociju apzināšanos, caur dziļu klātbūtnes izjūtu, caur vērošanu, notiek spēcīga apziņas transformācija, kura atnes iekšēju un dziļi paliekošu izjūtu par to, ka mēs neesam ne mūsu domas, ne emocijas, ne arī fiziskais ķermenis un vēl mazāk mēs esam mūsu sociālās lomas, pat ne dzimums un vismazāk - maskas, kuras cilvēki nēsā veidojot paštēlu un aizsargājoties pret pasauli. Mēs esam visu caurstrāvojošas dievišķas Mīlestības daļiņas, jeb, kā liecina arī zinātniski pētījumi – visu caurstrāvojoša Apziņa. Tā ar cilvēka prātu tiek interpretēta un nosaukta dažādos vārdos, bet tās dziļa apzināšanās izmaina jogas praktizētāju dzīves uz laimīgo pusi :)

Sev piemērotāku praksi var atrast tikai pamēģinot – jāpajogo dažādās vietās un tad jūt, kurā sirds rezonē un atsaucas :)


Baiba* - 2012-01-14 00:27
Tija, tas ir skaisti pateikts - Mēs esam visu caurstrāvojošas dievišķas Mīlestības daļiņas, jeb, kā liecina arī zinātniski pētījumi – visu caurstrāvojoša Apziņa- paturēšu to atmiņā!

Tija* - 2012-01-14 19:19
Baibai - jā, tagad paralēli tam, ko arvien vairāk runā pasaules garīgie skolotāji, patiešām arī zinātne nodarbojas ar to, ka pierāda Dieva kā vispatveroošas un visu caurstrāvojošas Apziņas esamību. Un mēs katrs esam daļa no tās. Mēs neesam domas, emocijas un ķermenis bet esam kāds, kurš to visu caurstrāvo, apņem un apzinās. Latvijā mums ir savs īpašs cilvēks, kas šo sfēru dziļi pārzina - Pēteris Kļava.

Baiba* - 2012-01-16 17:39
Ļoti patika, kad vēl skatījos raidījumu "Šeit un tagad", kā runāja Pēteris Kļava. Un grāmatas, kas Dievu izskaidro zinātniski, patiešām parādās arvien vairāk un vairāk.



Lapa | [1] 2 |

Atpakaļ