Vīrišķā un sievišķā enerģija


sadaļa: DIEVA UN VISUMA LIKUMI
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Pāris dienas atpakaļ es saņēmu šādu lūgumu:

„....Zinu, ja daudz jau ir runāts par šo tēmu mājas lapā rakstos un komentāros, tomēr es vēlos, Inesīt, Tev palūgt jaunu rakstu. Domāju, ka Latvijā ir daudz, daudz sieviešu, kam dominē vīrišķīgā enerģija, tāpēc tas noderēt ne tikai man.

Tu varētu rakstā pēc iespējas sīkāk un smalkāk izstāstīt:
1. kā izpaužas vīrišķīgā enerģija (un kas to raksturo, kāda tā ir, pēc kā to atpazīt)
2. kā izpaužas sievišķā enerģija (un kas to raksturo, kāda tā ir, pēc kā to atpazīt)
3.kā rīkojas, domā, izturas vīrišķīga sieviete
4.kā rīkojas, domā, izturas sievišķīga sieviete...”

Sāksim ar to, ka mūsos ir abas enerģijas un mums tās tiešām ir vajadzīgas. Mums šad tad ir vajadzīga vīrišķība, lai kaut ko izturētu, lai kaut ko sasniegtu, lai spoži sevi kaut kur parādītu vai, piemēram, darbā vadītu kolektīvu. Vīrišķā enerģija mums palīdz būt līderēm un vest aiz sevis komandu. Vīrišķā enerģija mums palīdz loģiski domāt un pieņemt lēmumus. Vīrišķā enerģija palīdz veidot karjeru un „spīdēt” sabiedrībā.

Pēc būtības vīrišķā enerģija ir tā, kas saistīta ar līdera lomu, spožumu un vēlmi kontrolēt, vēlmi vadīt, vēlmi sasniegt sabiedrībā redzamus rezultātus.

Ja vēlamies veidot karjeru un pelnīt naudu, ja vēlamies realizēties kā bizness sievietes vai vadīt sabiedrībā būtiskus procesus, to visu vada mūsu vīrišķā daļa, jeb vīrišķā enerģija mūsos.

Tieši tāpat kā, kad gribam kādu „pielikt pie vietas”, parādīt savu pārākumu, izrādīt savu spēku, gudrību vai spējas - tā visa ir mūsu vīrišķā daļa. 

Un ja pārāk to „barojam”, tad tā aug. Un lai arī sasniegumi ir labi un naudas ir daudz, stāvoklis sabiedrībā arī un visi ciena un godā, tomēr šo savu enerģijas daļu palielinot, mēs attālināmies no savas patiesās būtības. Savukārt, ja mēs nedzīvojam saskaņā ar savu patieso būtību, tad īsteni laimīgas nevaram būt.

Kādēļ?

Tādēļ, ka tas ir pretrunā ar Dabu. Tādēļ, ka mēs neejam saskaņā ar Veselumu.

Ir taču kāds iemesls, kādēļ mēs šajā dzīvē esam piedzimušas kā sievietes. Tātad mums ir paredzēta sievišķā enerģija.

Sievišķā enerģija ir tā, kas mums palīdz rūpēties par attiecībām. Ja vīrietim (un vīrišķīgai sievietei) galvenais ir sevi parādīt un pierādīt sabiedrībā, tad sievietei svarīgākā joma ir attiecības. Attiecības ar vīru, attiecības ar bērniem, attiecības ģimenē (vecākiem, brāļu un māsu ģimenēm), attiecības ar radiem un kaimiņiem, kolēģiem un pat attiecības sabiedrībā kā tādā. Sievietei daudz svarīgāk par rezultātu ir socializēšanās un sajust un saprast, ka „visiem viss ir kārtībā”.

Sieviete ļoti bieži var atkāpties „mīļā miera labad”. Vai enerģētiskā ziņā – lai svārstiņš nomierinās un iegriežas pozitīvā virzienā.

Tātad – katru reizi, kad gribas situāciju sakārtot ar spēku – esam saskaņā ar vīrišķo enerģiju. Katrā reizē, kad gribam situāciju sakārtot ar maigumu un mīlestību, kad attiecības ir svarīgākas par tūlītēju rezultātu – ejam saskaņā ar sievišķo enerģiju.

Sieviete dzīvojot saskaņā ar sievišķo enerģiju ir veiksmīgāka savā dzīvē, veselāka un laimīgāka un pats svarīgākais – viņa dzīvo saskanīgu kopdzīvi ar vīrieti, ļaujot viņam būt vīrišķīgam, nepretendējot ieņemt līdera (vīrieša) lomu ģimenē vai pārī.

Runājot par atšķirībām.

Vīrišķīga sieviete pieprasīs, lai viņas vīrs mainītos un būtu tāds kādu viņa to gribētu, sievišķīga sieviete novērtēs situāciju, sāks lepoties ar sava vīra labajām īpašībām un cienīs viņa trūkumus, mēģinot palīdzēt no tiem atbrīvoties. Sievišķīgai sievietei ir ļoti spēcīga intuīcija un viņa iekšēji zinās, kā palīdzēt viņam mainīties. Sievišķīga sieviete zina, ka otru mainīt var tikai, mainot savu attieksmi un enerģētiku.

Vīrišķīga sieviete pat, ja palūgs vīram kaut ko fiziski palīdzēt (pielikt plauktiņu vai pārstumt dīvānu), ja viņš momentā neizpildīs, darīs pati. Sievišķīga sieviete palūgs vienreiz, otrreiz, trešo reizi, samīļos, pačubinās, varbūt pat „uzmetīs lūpu” vai apraudāsies, bet pati nedarīs.

Vīrišķīga sieviete centīsies pelnīt vismaz tikpat daudz cik vīrs un pie izdevības pierādīs savu neatkarību. Sievišķīgai sievietei patīk būt atkarīgai no sava vīra. Patīk, ka viņš vairāk pelna, patīk, ka viņš palīdz, patīk, ka viņš pieņem lēmumus.

Vīrišķīga sieviete veidos savu karjeru, neatkarīgi no tā vai tas vīram patīk vai ne. Sievišķīga sieviete mīlestības un attiecību dēļ var jebkurā mirklī pārstāt realizēties sabiedrībā.

Es tā varētu turpināt vēl ilgi un dikti, bet zinu, ka mēs noteikti šo sarunu turpināsim komentāru sadaļā. Tā kā tur tad arī papildus varēsim uzdot jautājumus un pašas atbildēt, dalīties pieredzē un domās.

Sūtot Tev sievišķības enerģiju,

Inese
Komentāri (51)  |  2011-12-15 02:29  |  Skatīts: 10013x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
Inese* - 2011-12-18 18:28
Jauki, Indra, gaidīšu kādā seminārā :)

Savukārt par to sievišķo un vīrišķo enerģiju un sievietēm un vīriešiem ir diezgan svarīgi saprast, ka mēs esam Dabas sastāvdaļa. Un man patīk kā vienā lekcijā saka O.Gadeckis - vai esat ko tādu redzējuši dabā, ka kāds stārķis atlido un nolemj viens pats pavadīt vasaru savā ligzdā, jo ir pašpietiekams. Vai kādu citu putnu vai dzīvnieku?
Tas nav dabiski.
Protams, ka mēs kā cilvēki esam spējīgi pielāgoties situācijām un dažreiz ir ļoti konkrēti iemesli kādēļ sieviete vai vīrietis izlemj būt viens, bet uzskatīt to par normu un uz to tiekties diez vai vajadzētu.

Un manuprāt tieši tad, kad mēs izprotam sievišķās un vīrišķās enerģijas būtību sevī un citos, tas mums palīdz veidot attiecības un neiebraukt kādā no grāvjiem, kas saistīti ar kaut kā noliegšanu vai pat fobijām.

:)

Ilona* - 2011-12-19 18:33
Eh, lai mūsu sievietēm izdzēstu šo vīrišķību, būtu jārīko "sievišķības" terapija - vismaz nedēļu vakariņas ēst vakarkleitās, pa dienu valkāt tikai kleitas, nodarboties tikai ar skaistu lietu radīšanu, nenest neko smagāku par 1 kg, staigāt tikai maziem solīšiem, visu laiku smaidīt, kārtīgi izgulēties.. Mēs esam radušas būt pārāk praktiskas, jo man pašai brīžiem bija sajūta, ka mēs ar vīru dzīvojam kā divi vienlīdzīgi cilvēki, nevis vīrietis un sieviete. protams, tā nav vīra vaina. Daba mums piešķīrusi pienākumu būt sievietēm, neskatoties uz ērtībām, ko sniedz gan vīrišķīgais apģērba stils, gan vīrišķīgā dzīve kā tāda.

kamēr vismaz reizi nedēļā mūsu apģērbs nav šauri svārki un augstpapēžu apavi, nu nezinu, kā ir ar to sievišķību....

Inese* - 2011-12-19 19:13
Par sievišķības terapiju pilnīgi piekrītu :)

Un esmu pārliecināta, ka varam iemācīties gan būt laimīgām, gan būt sievišķīgām.
Protams, ja gribam :)


Ilze* - 2011-12-19 19:47
Paldies, Ilona, par ideju. Un kāpēc gan ne? Kāds jauks vakars svētku tērpā... jauka, patīkama atmosfēra... tas viss priekš mums pašām un mūsu mīļajiem... Lai veicās!

Elgita* - 2012-02-14 23:52
paperotta... es ari esmu dvinis. un jasaka lasot tavu rakstu pilniba saskatiju sevi. muzigi liela apnemsanas , kas pec paris dienam atkal nobruk. Es paslaik esmu uz tik liela sevis apzinasanas cela, ka briziem skiet, es roku tur kur man nevajag, tas man ir par grutu utt. bet pec kada laika kad sanak kaut mazaka lieta ,ko varu izveleties darit citadak, es traki priecajos un nodomaju pie sevis, ka varu visu, ko velos. bet ta dualitates sajuta nepamet. un vina ir pat sikumos. es savus minusus esmu apzinajusies diezgan agri sava vecumaa/ jauniibaa. Jau viena konsultacija pie Ineses vina brinijas, cik daudz jau es zinu un tas bija pirms diviem gadiem vai pusotra, kad man bija tikai 20 gadi. maza un jauna es esmu , bet ta sajuta , ka man lielie darbi saja dzive jasasniedz- ir! Ari mani mamma uzaudzinaja viena, joprojam savas attiecibas es jutos nedrosa, nesieviskiga utt. Psihologiski gruti ir, bet atkal- no kuras puses skatas un , johaidi, sievietei tacu ir speks !!!! Tatad mes varam mainit un attistit sevii jebko ko velamies :)) Esmu meklejusi un joprojam mekleju palidzibu un atbildes visur. Man loti palidz joga. ta mani sakarto iekseji pat neapzinoties. Tiesa gan majas es varu tikai pastaipities , bet to baudu es nokeru nodarbibas. Tagad eju uz Shivas centru pie Ilonas. lieliska sieviete!!!!! No teorijas pastasta tik daudz un jauna , ka jabrinas. Sorit lasiju Ineses rakstu par to kaa sievietei janoverte ari bridis kad ir trukums, nav ta viriesa blakus utt. Man ir virietis blakus, paslaik sezu majas bez darba, bet mes esam paedusi naudinas pietiek. Dzivoklis ari labs. vis man ir, bet esmu iemacijusies gausties! Vienu dienu vis ir labi , bet jau nakamaja kaut kas pietrukst. un es nekad nevaru saprast, kas tas ir ? par ko esmu nemieriga???? biezi nak domas galva - varbut shajas attiecibas es vienkarsi nevaru lidz galam sajusties. varbut naks cits un es vinamtik vienkarsi atversos un vis bus pat lidz riebumam saldi. Bet pec briza es savacos un vis atkal ir labi. Ļoti gruti izprast, kapec ta.

No mammas man mantots vadit, shaubities, neuzticeties, visurs saskatit draudus un gausties. it ka atbildes redzu, pat pati tikko atbildeju uz saviem jautajumiem, bet vai tiesham tas mainisies manii? vai kads cits cilveks manii to mainiis?

jutu , cik man naz ticis sieviskais paraugs un briziem lidz asaram esmu. saku vai ot citus, ka vini ir labaki par mani. mana milota viriesha bijusi sieva ir labaka par mani un vis aiziet tada sviesta , ka nav tam vairs ne gala, ne malas. Nezinu vai dvinis pec dabas tads, kaut ka negribas ticet. tad jau sanak, ka visu dzivi bushu dillema ar sevi. bet ta tachu nav laimiga dzive.

Bet savus sieviskibas apsleptos pamatus saku attirit. pa mazuminam nak kaut kas jauns, ikdienas dzive, seksualaja joma, ES pasaulee. Tajos brizos jutu to laimes un kidzsvara sajutu par ko runajat dazas sarunaas. Gluzi visu dzivi mocities ar sevi ari negribetos, bet tiesi sakt izbaudit dziivi....

Elgita* - 2012-02-14 23:56
un dāmas.... mīlestības pilnu jums visām šo Valentīndienu. Katra diena ju kā svētki pēc mūsu izvēles, bet , lai šī diena dāvā dubultā!!!! :))

Ilona* - 2012-02-15 00:12
Elgita

Es uz to, ka man arī nav bijis šis sievišķības paraugs, pat skatos ar smaidu. it īpaši tad, kad pati stabilos apavos skrienot esmu darba procesā. Tad gan paliek smieklīgi. Savulaik lasīju Lūles Vīlmas grāmatās, ka sievietei vismaz pāris dienas nedēļā jāstaigā augstpapēžu apavos. Un es principā tagad tā daru. Sevi piespiežu un ziniet - NU KAS VAR BŪT VĒL LABĀKS PAR AUGSTPAPĒŽU KURPĒM - nu nekas. Sievišķība rodas no tādām skaistām, nepraktiskām lietiņām. Un tad ar laiku tā kļūst praktiska, ikdienišķa un nemanāma.


Mīļās, mīļās dāmas - sagaidiet šodien savus vīriešus mājās kleitās, svārkos un augstpapēžu apavos. Un Jūs pat nepamanīsiet, ka no Jums sāk plūst sievišķība.
Tas nekas, ka rītdien atkal būs cita diena...

Izlasot Lūles Vīlmas grāmatas atziņu, es pirmo reizi dzīvē nopirku kurpes uz ļoti augstiem papēžiem - tikai lai cīnītos ar savu nesievišķību. Izdodas.


Vīrišķīgi vīri ir tikai sievišķīgām sievietēm. Pat Ja Jums šķiet, ka Jūsu vīrs nekad vīrišķīgs nevar kļūt, kļūstiet šodien par ļoti sievišķīgu (ne tikai skaistu, bet arī nevaldonīgu, mierīgu, laimīgu, mīlošu) sievieti, un man gribās teikt, ka ar Jūsu vīru var notikt BRĪNUMS.

Džuljeta* - 2012-02-15 00:35
Nezinu, man Valentīna diena vairāk raisa skumjas.
Ja esi pārī , tad ir izvēle svinēt vai nesvinēt,bet , ja ne - tad tie ir mokoši svētki. Redzi pārīšus, kas priecājas. Redzi veikalniekus, kas priecājas par pārdotām rozēm vai visādiem niekiem un dāvanām., apgrozījums aug.
Man e.pastā ir vīriešu apsveikumi, taču, ja tā vienīgā nav- tad tas vairāk raisa skumjas un nelielas ciešanas par to, ka neesi pārī.
Man šie svētki nepatīk, lai arī ir uzmanības apliecinājumi un burzma ap tiem netrūkst.
Varbūt es šos svētkus nesaprotu. Taču man tik un tā ir skumji.
Priecājoties par tiem, kam ir mīlestība, bet tik un tā šie svētki ir vairāk ciešanas.
Man labāk nepalika , kad apsveicu kādu, kas jau ir pārī , darba tradīcijas ievērojot. Arī man visādi našķi netrūkst uz galda, bet vienalga saproti, ka esi viena, un labāk nekļūst.





Ilona* - 2012-02-15 01:10
Nu man arī tā ir bijis. Kad visi kolēģi vīrieši brauc pie sievām uz māju, bet man nav pie kā doties. Nu arī tā ir pieredze. Pieredze, kas māca priecāties par to, kas ir.

Tu vari nopirkt puķes sev pati un tādas, kādas Tev patīk. Vari pasūtīt ēdienu, uzklāt lielisku galdu - arī sev, jo viss labais ir jādara nevis kādam vai dēļ kaut kā, bet tāpēc, ka pašam patīk. it īpaši par māju runājot. Tu vari noskatīties kādu labu filmu. Nu ja Tev nav vīrieša, Tu vari ietaupīt uz dāvanu viņam un tā vietā nopirkt kaut ko sev vai kā citādi sevi palutināt.

Man šķiet, ka svarīgi ir darīt kaut ko, lai tās skumjas pazustu.

Džuljeta* - 2012-02-15 01:46
Ilona, paldies , ka centies man raisīt idejas par to, kā pavadīt laiku.
Taču manu mācību stundu tas tik un tā nepadara priecīgāku.
Izslēdzu radio, TV , ziņu portālus un visu , kur runā par Valentīna dienu, maksimāli norobežojies, lai tikai nav jaātgādina sev , ka esi viena.
Komercsvētki. Nē, pati sev dāvināt puķes , nē, ir jau kaut kādas robežas, ja puķes ir podiņā, tas ir citādi, bet rozes sev ? nē. . Ja nav, tad lai nav. Visu māju varēšu atkal tīrīt un pucēt ,pateikties līdz bezsamaņai, par visām iespējam, kas ir un reizē neieredzēt sevi par to, ka tāda skaista , bet viena. Mīlēt un neieredzēt vienlaicīgi.
nekas jau nemazina to skumjo sajūtu. Diemžēl tā ir pārāk dziļi iekšā, to var aizmālēt , bet diemžēl sevi apmānīt nevar. Var aizbēgt, norobežoties un tikai. Šie svētki man nepatīk.
Rit būs jauna diena, paldies Dievam ne Valentīna.
Nav jau ne labu ne sliktu svētku, svētki ir tamdēļ, lai svinētu, un es svinu vientulības sajūtu, priekā!

Ilona* - 2012-02-15 02:32
laikam mums katram sava karma... Es savu vientulības laiku atceros kā vienu no labākajiem, man bija tik daudz ideju, ko darīt, man bija laiks, kad to darīt. protams, es arī darīju daudz ko, lai nejustos viena...

Rakstot padomāju, kas ir nieka Valentīndiena, salīdzinot ar situāciju, kad Tev uz draudzenes kāzām ir jāierodas vienai??? Kur visi uz Tevi tā dīvaini skatās? Kas ir draugu pasākumi, kad ierodies un daļa sievu ķer pie rokas savējos??? Valentīndienā taču nekas no tā nav jāredz???

Es esmu sev pati pirkusi puķes - tāpēc, lai baudītu to skaistumu. Es esmu nopirkusi pudeli vīna un iedzērusi kādu malku par vientulību. Tos visus brīžus atceros ar tādu foršu kaifu. Tieši tāpat kā pēc gadiem atcerēšos naudas trūkumu, kas man iemācījis novērtēt un atklāt dzīvē daudzas citas svarīgas lietas.






Ilva* - 2012-02-15 06:03
Džuljeta!
Tu šobrīd jūties izmisusi...BET!!!!...svarīgākais,ka Tu apzinies savu izmisumu, ka Tu atpazīsti savas ciešanas.
Tas, kad šodien ir Valentīndiena.....tā ir papildus iespēja....sagaršot, saelpot....pārīšu kopā sadevušos rokās...smaidu...mīlestību....laimi. Tas liek man smaidīt....kaut ....tik labi zinu, ka es vēlētos būt viņu vietā.
Es Tevi saprotu...ir mirklis, kad negribās rādīties ielās, ka gribās sēdēt mājās aiz desmit atslēgām.....paslēpties....bet labākais ko var darīt....ir elpot mīlestību...jo tā šodien ir pārpārēm.....piepildīt sevi ar šo skaisto mīlestības sajūtu.


Baiba* - 2012-02-15 17:47
Ilona, es Tev arī piekrītu par sievišķības terapiju.
Meitenes, esiet sievišķīgas ne tikai tāpēc, lai izskatītos skaisti, un lai kādam patiktu, bet pirmām kārtām aiz cieņas pret sevi, cieņas pret citiem un cieņas pret Dievu, ka viņš jūs radīja par sievieti.

Elgita* - 2012-02-15 20:56
Ilona* tas ko rakstiji "Vīrišķīgi vīri ir tikai sievišķīgām sievietēm. Pat Ja Jums šķiet, ka Jūsu vīrs nekad vīrišķīgs nevar kļūt, kļūstiet šodien par ļoti sievišķīgu (ne tikai skaistu, bet arī nevaldonīgu, mierīgu, laimīgu, mīlošu) sievieti, un man gribās teikt, ka ar Jūsu vīru var notikt BRĪNUMS. "

vakar nevarēju aizmigt...un domāju,ka ir dažas lietas,kas man manā virietī prasās mazlieyt citādakas... un es aizdomājos... vai nu man ir jāmaina vīrietis vai jamaina sevi. Un es nolēmu pati pamēģināt būt sievišķīgāka,drosmīgāka utt Jo,kad aizdomājos,kad es esmu jutusies lieliski,arī mans vīrietis panesas uz to. Brīžiem gribētos,kaut viņi neskatoties uz mums BUTU JAU. Nevis tik atkarīgi no savam sievietēm... es bieži nogurstu no ta.... tas mani traki skumdina un liek aizdomāties...

Vakar pēc izrādes Fundamentālists @ jaunais rīgas teātris.... es sapratu,ka manī ir dziļas,dziļas bailes pašai no sevis. Ka manī ir bailes par - uzticēšanos un uzticību. Laikam tādēļ,ka man bērnība tāda untālākā dzīves pieredze .... un brīžiem rodas sajūta - vai es esmu tur,kur man ir jābūt vispār??? Dvīņa dualitate ieslēdzas atkal...

Ilona* - 2012-02-15 22:26
Elgita,

Man pašai līdz sievišķībai ir ļoti tāls ceļš ejams.... Bet es cenšos, ne jau katru dienu, bet mēģinu. Mana meitiņa maziņa slimoja un ar kaut kādu iekšējo sajūtu, sapratu, ka cēlonis ir manī. Lasīju Lūli Vīlmu, un viņa ļoti daudz runā par to, ka mēs, sievietes, nepaļaujamies uz saviem vīriešiem. Ja mēs neesam sievišķīgas, tad vīrietis nav vīrišķīgs.

Vīrieši nav no mums atkarīgi, mēs tikai gribam lai viņi tādi būtu. Ja ja viņi ir atkarīgi, tad mēs varam izliekties labākas kā esam. Tam pamatā ,protams, ir Lūles Vīlmas minētās populārākās bailes, ka mani nemīl.

Es godīgi varu pateikt, ka es strādāju vairāk par vīru, berzu māju, visu kārtoju, biju nostrādājusies kā zirgs un manī iekšā bija dusmas. Dusmas uz vīru par visiem tiem darbiem, pienākumiem, ko PATI SEV UZKRĀVU. protams, nagus lakot man taču laika nebija. :))))) Bet man bija jāpierāda, cik es varu vairāk...
Es tagad rakstu un smejos. :)))

Vajag youtube pameklēt Lazareva lekciju video. Ja precīzi atceros, ka viņš teica, ka sievietei vīrieti vajag uztver kā Dievu - viss, kas nāk no viņa, nāk no Dieva. Man šķiet, ka tā doma tāda bija. Mēs daudz runājam par paļaušanos uz Dievu, bet mums sievietēm vajag paļauties uz saviem vīriešiem.

Man svētdien bija lielisks piemērs - vīrs apņemas gatavot pusdienas. Es piekrītu un kad viņš sāk saimniekot, es jūtu, kā mostas manas komandēšanas prasmes. Paldies šai lapai, šeit esošai informācijai un cilvēkiem, kas to visu dara. Es domās Dievam teicu - lai notiek, kas notikdams, es pat ar domu nemaisīšos, turēšos cik man spēka. Man vīrs gatavo ļoti labi, bet parasti kaut kāds misēklis notiek - tad tas process ievelkas, tad kaut kas cits. Un šoreiz aizgāju mazgāt grīdu un lūdzu Dievam pacietību. Rezultāts - visātrāk un visgaršīgāk pagatavotās pusdienas. Tieši laikā un lieliski garšoja.
Man šķiet, ka tieši tāpat ir ar to vīrišķību.

Linkā minētā raksta iespaidā http://www.reiki.lv/praktikiem/olegs_lobanovs_nauda_un_garigums.php

pāris dienas atpakaļ runājos ar Dievu un teicu tā, ja gribi, lai es turpinātu garīgo izglītošanos, tad kādam par to ir jāmaksā. Jo citādi man jāmācās grāmatvedība vai kaut kas cits - arī izdomāju dažādas versijas, ko varētu darīt un uzlabot savu darba prasmes. Vakardien man piedāvāja darbu. Sākumā prieks, bet tikai šodien sapratu, ka tā taču ir atbilde. Tikai tā kā biju vērtējusi vēl pāris lietas, ko varētu paralēli darīt, tad šodien nesapratu, kurā no jomām Dievs vēlas, lai iedziļinos.
Meditēju. Atbildes uzreiz nebija. Pēc meditācijas atvēru šo lapu un pamanīju Elgitas komentāru man.

Ko Jūs par to domājiet?

Elgita* - 2012-02-16 01:32
Tu saskatīji atbildi uz savu jautājumu?

Anonīms* - 2012-02-16 02:07
Kaut kur lasīju /varbūt šajā web/ - Vīrietis ir tukšs trauks, kas atstaro sievietes mīlestību. Nu tāda tā sievietes sūtība uz zemes. Interesanti būtu palasīt, ko vīrieši par šo visu domā!!!

El* - 2012-02-16 02:17
.... un vispar ,pietiek gauzties,nu cik var. Tā var šaubīties un ņemties visu mūžū. Un nekad neieraudzīt,cik īstenība man/Tev blakus ir brīnišķīgs virietis ! Bet sievietes tikai ņemas un ņemas. Jā,tāda viņām tā daba,bet to visu var ievirzīt arī citās sliedēs.

Es sodien tik slikti jutos,kad rakstīju jums pirms tam ... tieši sodien man gribējas gan uztaisīt grandiozas vakariņas,gan aiziet uz baseinu,saprast kapēc es sevi tā nemīlu, turpināt adīt sev šalli,gaidīt mīļoto mājās,satikties ar draudzenēm,pakrāsot mandalu, un visam pa vidu es sevījūtos nelaimīga un gribu neskatoties ne uz ko ziedoties vīrietim. Bet tas nekas,ka jūtos slikti, es viņu gaidīšu mājāš,kā katru dienu.
Tad es sapratau,ka te kaut kas bišķī ir par daudz. Lasīju atbildi no Ilonas,lasīju Džuljetas bēdas un pieņēmu lēmumu - VIS,PIETIEK. MAN TAS VIS IR APNICIS UN ES BEIDZOT IZDARISU KAUT KO TIKAI PRIEKŠ SEVIS,CITĀDĀK ES SAIEŠU SVIESTĀ !!!! Sakravāju mantas un aizgaju uz baseinu!

Man ir tendence ziedoties,ielikt kādu citu sava Dieva lomā un darīt tikai viānam,paralēli pazaudējot pati sevi. Paliekot pilnīgi bez mugurkaula. To es arī vakar saskatīju izrādē Fundamentālists!

Līdz ar to ES jūtos slikti. Nav konkrētības manī,nav vienu domu,nav konkrētu vēlmju. Visu laiku maldos.

Pēc Viestura Dūles 1. intelektuālās pilotskolas pabeigšanas ,manī visu laiku sēž tēma - ka vajag fiziski izskustēties, jo visam ir jābūt līdzsvara -garīgajam,mentālajam un fiziskajam.

Tatad... ir fiziski jānodarbina sevi neskatoties ne uz ko. Pat ja esi spītīga maita un labāk sēdēt majās un adīt to sasodīto šalli. Bet kuram no ta labak būs. Beigas,tavā šalle būs ieadīas tās pašas dusmas un enerģija !

Tatad,dāmas,dalos ar saviem piedzīvojumiem un zināšanām- >>> Izliekat kaut kur fiziski savu uzkrājušos dopamīnu. Tas ir hormons ,kurš ir katrā no mums un ja tu pārak daudz izdomā sēdēt mājās un marinēt sava enerģijā. Tad nebrīnies,ka ar laiku tu sāksi smirdēt. Ne jau fiziski,bet enerģētiski ! Un to jutīs visi ! Un pats galvenais - Tu !!!!!

Tad celies no savas tik ērtas komfortzonas un velies uz baseinu,mežu,sporta zāli ! un aiiiiiidaaaaaa !!!!!!!!!!!!

Sēžot burbuļvanna,peldoties un pirtī,es pastījos uz sevi no malas un pateicu sev - nu kas ir, par ko tu raizējies?? Tu neesi izdarījusi pilnīgi neko savā dzīvē,lai tev būtu tas,par ko ti kļoti pārdzīvo. Vienkārši dari !
Ta ir izvele ! Izvēle sēdēt un marinēt majās, vai sēdēt jogas nodarbībā, vai ēst gardas vakariņas,jo es vakar sabojaju Valentidienu :D :))) jā,nopietni .....


Zinu,tam,kurām šķietami iet grūti,mīļās, tā arī ir jūsu izvēle! Skan jau baigi gudri,bet cilvēks tiešām jūtas slikti un domā,ko mēs te muldamies un vispār tas ir tik grūti. Jā,pirmo soli spert pašai ir mazliet pagrūti,pēc nosēdēta dibena savā dzīvē, Tieši tādēļ blakus ir tavi draugi,ģimene,mīļais!
Atbalsts ir otra svarīgaka lieta !!! Cilvēciska lieta,kas nepieciešama visiem cilvekiem !

To mums mācīja pilotskolā. Man jāska,ka bija pašai grūti izkāpt no komfortzonām,bet tas bija tā vērts !!!! Un man bija atbalsts !

Man pašai ir joprojām paniskas bailes palikt vienai (bez attiecibam), bet es varu pati priekš sevis,nevis visu laiku cita labā izdarīt tā,lai man šīs attiecības būtu.

Un ja arī Tev nav uz doto mirkli šo attiecību.. pagaidi, nedzen zirgus - tā saka mana lovīte ;) Tatad,bik jāpaaugās ,lai viņas būtu!

Bucas visām,eju gatavot .... pagajuša Musmajas numura,Cosmos dalībnieks aprakstīja vienu recepti ar vēžiem un mīdijām gliemežvākos. Redzes kas sanaks,bet iedvesma liela :)))))))

Elgita


p.s. atbildes tiešām atnak... un pašai neminot.. pasas mēs atbildam uz uzdotajiem jaut.

Meitene* - 2012-02-20 00:10
Labs raksts, bet ir lieta, kurai es nepiekrītu. Nepiekrītu par to, ka ja esam piedzimušas par sievieti, ka tad nav labi attīstīt vīrišķo enerģiju, ja to vajag, jo lai būtu laimīgs, cilvēkam šīm enrģijām jābūt harmonijā, bet ja tā nav, tad cilvēks ir nestabils, un kā var būt laimīgs - nestabils, neharmonisks, ja visu laiku cilvēce runā, ka jārod līdzsvars. Nevajag par daudz ņemt vīrišķo enerģiju, lai atkal nekrīt otrā grāvī. Harmonija ir jājūt, kad domas domājas viegli iu viss liekas tik tīrs. Bet es gribēju teikt to, ka nav arī tā, ka mēs tad, kad palielinam vīr. enerģiju, ja tā mums trūkst, ka tad mēs vairs neēsam tas, kas mēs esam! Nē, mēs vienmēr būsim tie, kas mēs esam. Varbūt mēs esam tādi, kas visu laiku sevi maina. Mēs nekad nevaram būt tas, kas bijām vakar, kas bijām pirms pieciem gadiem, mēs visu laiku mainamies. Tad sanāk, ka mēs nekad neēsam tas, kas mēs esam, un kas tad mēs esam? Mums ir jābūt tādiem, kādi mēs esam, nevis kādi mēs bijām. Tieši tagad. Ja tagad esam labi, mēs esam labi, ja tagad daram ko sliktu, tad mēs tādi tagad esam - slitki. Ja mēs sevi mainam, mēs esam mainīgi. Mēs esam tādi, kādi esam. Un cilvēkam ja ir dota iespēja ko mainīt, tad viņs to mainīs. Nebūs dots cilvēkam tas, kas nav priekš viņa. Ja cilvēks grib laboties, tad kāpēc ne? Ja viņš ir ļauns.. Cilvēks jau ir šeit, lai kaut ko izmainītu sevī. Sevi pilnveidotu un pieņemtu visu to, kas ar viņu notiek!
Tāds ir mans subjektīvais viedoklis,

Vija* - 2012-02-20 16:41
parasti ir tā, ka vīrīskīgas enerģijas pārpilnas sievietes pievelk sievišķīgas energijas pārpilnus vīriešus. Un gadās, ka vīrīsķīgās sievietes saprot, ka vēlas iemācīties sievišķibu. Tikai ir gadījies precedents, ka dzīve apstājas, jo sievišķīgam vīrietim vīrišķā enerģija nekas kārdinošs neliekas.

Inese* - 2012-02-20 18:55
Līdzīgs pievelk līdzīgu-
jo sievišķīgāka sieviete, jo pretim būs vīrišķīgāks vīrietis.
Jo mazāk sievišķīga sieviete (vīrišķīga), jo mazāk vīrišķīgs (sievišķīgs) vīrietis.
Pretēji poli pievelkas.

arvienlabak - 2012-05-17 02:49
... :)) Mjaa..... :) Bet esmu bezgala pateicīga Dievam, ka mainos... :))

arvienlabak - 2012-05-17 02:52
Redz, ir vēl tāda lieta, ka attiecībās ļoti bieži pārstāj būt Vīrietis un Sieviete - viņi pārtop tikai Mammā un Tētī. :( :) Kas arī, uzskatu, nav pareizi... Saprotami, bet nepareizi.....
- - -
P.S. Un patiesībā - tas ir mīts, ka biksēs ir ērti! :)) KLeitās ir daudz ertāk! :))

estere - 2013-06-05 00:03
Jau kādu laiku apzināti sevī kopju sievišķību. Ne tā pārlieku uzspēlēti, bet piedomāju, kā šādā situācijā rīkotos sievišķīga sieviete. Kā arī apzināti kāpju pāri savam EGO un piekāpjos vīriešiem gan darbā, gan mājās, gan citur. Izmaiņas mani pārsteidza. Sākumā pat bija asaras, ka es vairs neesmu boss un noteicēja. Bet tagad vienkārši baudu. VISI pilnīgi VISI vīrieši ap mani ir kļuvuši vīrišķīgi. Viņi paši pieņem lēmumus, tiek galā, mani aprūpē, gādā par mani. Es jūtos droša un pasargāta. Mums, sievietēm, kaut kur ir dziļi ieprogrammējies (varbūt mūsdienu pasaules modelis to uzspiež), būt neatkarīgām, nepakļauties, bet īstenā sievietes gudrība ir pakļauties. Vīrieši ir spēcīgāki, gudrāki par mums, sievietēm. Un kad viņiem ļauj būt vīriešiem, tad iznākums ir fantastisks! Man izmaiņas ir sākot ar manu izskatu, beidzot ar attieksmi. Protams, man vēl ceļš ejams, lai es kļūtu vēl sievišķīgāka, maigāka, mīļāka, galvenais ir sākt. :))) svētības jums!

laasma - 2013-06-06 23:00
Inesīt!
Lasu un domāju, kā tad tur īsti ir ar to sievišķību. Es, piemēram, esmu tāda, ka man patīk strādāt, tā teikt algotu darbu, man nepatīk dzīvot mājās un visu dienu kārtot māju. Vai tiešām sievišķīga sieviete var būt tikai tāda, kas čubinās pa māju ar bērniem un gaida vīru mājās no darba?Pašlaik strādāju, bet tanī laikā , kad dzīvoju mājās ar bērnu, jutu , ka vēlos iet strādāt, ka sāku iznīkt mājās sēžot. Vai tādā gadījumā esmu nesievišķīga?
Arī par darbu-vēlos dzīvē sasniegt kaut ko vairāk un negribās strādāt par pāris simtiem latu, vai tas ir nesievišķigi? Vīrs pelna ļoti labi, bet arī es pati vēlos labi pelnīt.Katrā ziņa uzskatu, ka vīrietim ir jāpelna vairāk un ka viņs ir ģimenē galvenais, bet arī sieviete taču drīkst sevi realizēt ne tikai mājās , bet arī darbā.



Lapa | [1] 2 [3] |

Atpakaļ