Vīrišķā un sievišķā enerģija


sadaļa: DIEVA UN VISUMA LIKUMI
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Pāris dienas atpakaļ es saņēmu šādu lūgumu:

„....Zinu, ja daudz jau ir runāts par šo tēmu mājas lapā rakstos un komentāros, tomēr es vēlos, Inesīt, Tev palūgt jaunu rakstu. Domāju, ka Latvijā ir daudz, daudz sieviešu, kam dominē vīrišķīgā enerģija, tāpēc tas noderēt ne tikai man.

Tu varētu rakstā pēc iespējas sīkāk un smalkāk izstāstīt:
1. kā izpaužas vīrišķīgā enerģija (un kas to raksturo, kāda tā ir, pēc kā to atpazīt)
2. kā izpaužas sievišķā enerģija (un kas to raksturo, kāda tā ir, pēc kā to atpazīt)
3.kā rīkojas, domā, izturas vīrišķīga sieviete
4.kā rīkojas, domā, izturas sievišķīga sieviete...”

Sāksim ar to, ka mūsos ir abas enerģijas un mums tās tiešām ir vajadzīgas. Mums šad tad ir vajadzīga vīrišķība, lai kaut ko izturētu, lai kaut ko sasniegtu, lai spoži sevi kaut kur parādītu vai, piemēram, darbā vadītu kolektīvu. Vīrišķā enerģija mums palīdz būt līderēm un vest aiz sevis komandu. Vīrišķā enerģija mums palīdz loģiski domāt un pieņemt lēmumus. Vīrišķā enerģija palīdz veidot karjeru un „spīdēt” sabiedrībā.

Pēc būtības vīrišķā enerģija ir tā, kas saistīta ar līdera lomu, spožumu un vēlmi kontrolēt, vēlmi vadīt, vēlmi sasniegt sabiedrībā redzamus rezultātus.

Ja vēlamies veidot karjeru un pelnīt naudu, ja vēlamies realizēties kā bizness sievietes vai vadīt sabiedrībā būtiskus procesus, to visu vada mūsu vīrišķā daļa, jeb vīrišķā enerģija mūsos.

Tieši tāpat kā, kad gribam kādu „pielikt pie vietas”, parādīt savu pārākumu, izrādīt savu spēku, gudrību vai spējas - tā visa ir mūsu vīrišķā daļa. 

Un ja pārāk to „barojam”, tad tā aug. Un lai arī sasniegumi ir labi un naudas ir daudz, stāvoklis sabiedrībā arī un visi ciena un godā, tomēr šo savu enerģijas daļu palielinot, mēs attālināmies no savas patiesās būtības. Savukārt, ja mēs nedzīvojam saskaņā ar savu patieso būtību, tad īsteni laimīgas nevaram būt.

Kādēļ?

Tādēļ, ka tas ir pretrunā ar Dabu. Tādēļ, ka mēs neejam saskaņā ar Veselumu.

Ir taču kāds iemesls, kādēļ mēs šajā dzīvē esam piedzimušas kā sievietes. Tātad mums ir paredzēta sievišķā enerģija.

Sievišķā enerģija ir tā, kas mums palīdz rūpēties par attiecībām. Ja vīrietim (un vīrišķīgai sievietei) galvenais ir sevi parādīt un pierādīt sabiedrībā, tad sievietei svarīgākā joma ir attiecības. Attiecības ar vīru, attiecības ar bērniem, attiecības ģimenē (vecākiem, brāļu un māsu ģimenēm), attiecības ar radiem un kaimiņiem, kolēģiem un pat attiecības sabiedrībā kā tādā. Sievietei daudz svarīgāk par rezultātu ir socializēšanās un sajust un saprast, ka „visiem viss ir kārtībā”.

Sieviete ļoti bieži var atkāpties „mīļā miera labad”. Vai enerģētiskā ziņā – lai svārstiņš nomierinās un iegriežas pozitīvā virzienā.

Tātad – katru reizi, kad gribas situāciju sakārtot ar spēku – esam saskaņā ar vīrišķo enerģiju. Katrā reizē, kad gribam situāciju sakārtot ar maigumu un mīlestību, kad attiecības ir svarīgākas par tūlītēju rezultātu – ejam saskaņā ar sievišķo enerģiju.

Sieviete dzīvojot saskaņā ar sievišķo enerģiju ir veiksmīgāka savā dzīvē, veselāka un laimīgāka un pats svarīgākais – viņa dzīvo saskanīgu kopdzīvi ar vīrieti, ļaujot viņam būt vīrišķīgam, nepretendējot ieņemt līdera (vīrieša) lomu ģimenē vai pārī.

Runājot par atšķirībām.

Vīrišķīga sieviete pieprasīs, lai viņas vīrs mainītos un būtu tāds kādu viņa to gribētu, sievišķīga sieviete novērtēs situāciju, sāks lepoties ar sava vīra labajām īpašībām un cienīs viņa trūkumus, mēģinot palīdzēt no tiem atbrīvoties. Sievišķīgai sievietei ir ļoti spēcīga intuīcija un viņa iekšēji zinās, kā palīdzēt viņam mainīties. Sievišķīga sieviete zina, ka otru mainīt var tikai, mainot savu attieksmi un enerģētiku.

Vīrišķīga sieviete pat, ja palūgs vīram kaut ko fiziski palīdzēt (pielikt plauktiņu vai pārstumt dīvānu), ja viņš momentā neizpildīs, darīs pati. Sievišķīga sieviete palūgs vienreiz, otrreiz, trešo reizi, samīļos, pačubinās, varbūt pat „uzmetīs lūpu” vai apraudāsies, bet pati nedarīs.

Vīrišķīga sieviete centīsies pelnīt vismaz tikpat daudz cik vīrs un pie izdevības pierādīs savu neatkarību. Sievišķīgai sievietei patīk būt atkarīgai no sava vīra. Patīk, ka viņš vairāk pelna, patīk, ka viņš palīdz, patīk, ka viņš pieņem lēmumus.

Vīrišķīga sieviete veidos savu karjeru, neatkarīgi no tā vai tas vīram patīk vai ne. Sievišķīga sieviete mīlestības un attiecību dēļ var jebkurā mirklī pārstāt realizēties sabiedrībā.

Es tā varētu turpināt vēl ilgi un dikti, bet zinu, ka mēs noteikti šo sarunu turpināsim komentāru sadaļā. Tā kā tur tad arī papildus varēsim uzdot jautājumus un pašas atbildēt, dalīties pieredzē un domās.

Sūtot Tev sievišķības enerģiju,

Inese
Komentāri (51)  |  2011-12-15 02:29  |  Skatīts: 8352x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
dainarozenberga* - 2011-12-15 04:07
Mīļo, Inesīt!
Man ir sajūta, ka rakstr ir par mani PIRMS un PĒC!
Ir tik brīnišķīgi just kā mainies pati, redzēt, kā mainās vīrs blakus! Es ļoti audzēju sevī sievišķību ik mirkli! Arvien vairāk staigāju svārkos, jau iztēlojos sevi dažādās kleitiņās... Tik ļoti patīk būt SIEVIETEI! :)
Kaifīgi! Baudu! :)

Inese* - 2011-12-15 04:14
Jā, Dainīt -Tu mums esi reāls piemērs, kuru semināros pārrunāt un kā izprast kas notiek brīdī, kad sākam dzīvot saskaņā ar savu būtību.
Būtu jau skaisti, ja Tu varētu uzrakstīt savu pieredzi un padalīties vairāk :)

dainarozenberga* - 2011-12-15 04:18
Paldies, Mīļā! Nu tad būs jāraksta! :)))))

Brigita* - 2011-12-15 05:59
Ai, Inesīt! Es saku paldies Dievam, ka es laicīgi attapos, pirms sagrāvu savu ģimeni! Tas patiešām ir tik brīnišķīgi būt sievietei, sekot savai īstenai būtībai...ļauties, sekot savam vīrietim:)
Un cik labi, ka to var tā uzzināt un arī labot situāciju - apzināties, kas ir šķērsām un mainīties! Būt patiešām sievietei un baudīt to:)

Inese* - 2011-12-15 06:04
Jā, Brigitiņ, Tu mums arī esi labais piemērs:)
Un paldies par Tavu jau iepriekš publicēto stāstu :)

Ilze* - 2011-12-15 14:13
Bet ko darīt situācijās, kad esi spiesta būt gan sievišķā, gan vīrišķā? Kad esi palikusi viena ar 9gadīgu puiku, kam jāsarūpē iztika un viss pārējais...Jūtu, ka manī vairāk ir tomēr sievišķība, un strādāju, lai to vēl vairāk izkoptu, bet ai kā dažreiz vajag to vīrišķību arī, tīri praktisku apsvērumu dēļ!!! Tomēr, protams, esmu par sievišķīgām sievietēm, priecājos par tām, ko redzu un ticu, ka arī es tāda esmu un kļūšu ar katru dienu vēl labāka. Tik ļoti patīk doma- jo sievišķīgāka sieviete būsi, jo vīrišķīgāks vīrietis būs Tev blakus :). Kaut visām mums tā!

Baiba* - 2011-12-15 17:06
Ļoti aizraujošs temats! Lūdzu, Inesīt, padalies, kā Tu līdzsvaro karjeru un ģimeni, jo Tev jau arī sanāk būt no vienas puses šai biznesa sievietei, kurai ir pašai sava studija, semināri, lekcijas, projekti utt. Kā Tu saglabā savu sievišķību, esot līdere? Varbūt vēl kāda strādājoša māmiņa var padalīties?

Baiba* - 2011-12-15 17:16
Es vienmēr esmu mazliet kaunējusies, ka man tik labi nepadodas matemātika vai plānošana vai es nealkstu "taisīt karjeru" un man patīk rūpēties par māju un bērniem. Bet varbūt es vienkārši esmu sievišķīga? :) No vienas puses es apbrīnoju sievietes, kas paspēj visu-audzināt bērnus, taisīt karjeru, vēl vienmēr labi izskatīties un gūt panākumus sabiedrībā. No otras puses-vai pietiek laika un enerģijas, lai visās jomās būtu iekšā ar sirdi un pa īstam?

paperotta - 2011-12-15 17:46
Kārtējo reizi - rakstiņš precīzā laikā! Arī es esmu daudz domājusi par savu sievišķību. Mana mamma mani ir uzaudzinājusi viena un viņā ir ļoti liela vīrišķā enerģija. Protams, neapzināti esmu no viņas ņēmusi piemēru. Taču tagad pati esmu ģimenes veidošanas sākumposmā un saprotu, ka man ir jāmainās, jo manā jaunajā ģimenē esam divi - abas enerģijas, un man ir jāļauj manam vīrietim būt vīrietim un sev būt sievietei. Ikdienā esot ar savu mīļoto dabiski sanāk justies sievišķīgai, viņš man vienkārši tā liek justies. Taču jūtu, ka ļoti, ļoti daudz jautājumos un situācijās rīkojos, kā būtu rīkojusies mana mamma. Zinu, ka viņai bija tādai jābūt - daudz stiprākai, bet mana dzīve ir savādāka un es nevaru dzīvot, just pēc viņas pamatprincipiem. Taču ir tiešām grūti sevi mainīt, tas dažreiz liekas tik nedabiski, bet laikam jau no sākuma tas ir normāli... Bet bieži man aptrūkstas ideju, kā tad nomainīt savu vīrišķo pieeju. Apzinos, ka nu ne vienmēr vajag pašai stiept tos smagos iepirkumu maisus, nevajag vienmēr būt tik stiprai un drošai visās situācijās. Bet es vienkārši nezinu, kā rīkoties citādi, jo man sievišķību neviens nav demonstrējis. Tā nu es cenšos sevī meklēt atbildes - bet kā jau teicu, ne vienmēr tās atrodu un ne vienmēr liekas, ka tas ir pareizi, dabiski. Tādēļ ļoti priecājos redzēt kaut pāris sievišķības demonstrējumus... :]

Inese* - 2011-12-15 18:02
Ilzei -
nu īsti jau nav tā, ka mūs kāds piespiež būt tai vai citā enerģijā. Tā ir mūsu izvēle. Mūsu apzināta vai neapzināta izvēle.
Es esmu dzīvojusi viena un atceros, ka toreiz tāpat biju sievišķīga un bieži nesapratu kā mašīnai sezonas riepas nomainīt vai kā spuldzīti vannas istabas sienas lampai ieskrūvēt. Un man nekad nebija pa grūtu kādam to paprasīt. Un man vienmēr bija kāds, kas palīdz.

Un ticu arī tam, ka pie citas izvēles es būtu to visu spējusi izdarīt pati un man šādus palīgus nevajadzētu.
Tā toreiz bija mana izvēle.

Un vēl - izaudzināt vīrišķīgu dēlu var tieši sievišķīga mamma :)

Inese* - 2011-12-15 18:15
Baibai-
īstenībā man ir ļoti viegli nolīdzsvarot karjeru un ģimeni, nu pirmkārt, jau tapēc, ka tā bija mūsu kopējā izvēle, ka to darīšu. Mans vīrs mani atbalsta, lepojas ar mani, visā piedalās un jebkurā mirklī palīdz, ja tas nepieciešams.
Tātad - tīri enerģētiski mēs studiju vadam kopā.
Katrā reizē, kad kaut ko nesaprotu, es zvanu vīram un jautāju ko man tagad darīt. Katrā reizē, kad esmu piekususi, es saku to vīram un viņš piesakās mani vadāt uz semināriem vai konsultācijām. Katru mīļu brīdi es jūtu, ka esmu aizvējā un jebkurā brīdī varu palūgt, lai vīrs uzņemas kādu daļu no tā, ko daru.

Un otrkārt man vieglāk ir varbūt tāpēc, ka diendienā runājot par Visuma likumiem, man nav iespēja kaut ko no tā aizmirst. Es visu laiku par to piedomāju un par to sev (un jums) atgādinu.
Un tas savukārt palīdz sakārtot un līdzsvarot man pašai manu dzīvi.
Es dzīvoju tieši tā kā runāju un kā mācu vai stāstu citiem :)

Inese* - 2011-12-15 18:25
Paperottai-
savus paradumus mēs varam mainīt tieši tāpat kā mainām negatīvas domas uz pozitīvām.
Katrā reizē, kad gribi paķert smagu iepirkuma maisu un stiept, tad nobremzē un padomā vai nav neviens, kurš Tev var palīdzēt. Ja ir - brīnišķīgi. palūdz viņam.
Ja nav - sadali šo smagumu vairākās reizēs un nav taču problēmu atnākt uz mašīnu otreiz vai arī no veikala izbraukt ar iepirkumu ratiņiem līdz pat mašīnai.
Piemēram, es iepirkumus nestiepju. Iepērkas vīrs. Es gandrīz neko nestiepju vai arī dažreiz eju vairākas reizes.

Un , protams, ka mēs daram tā, ka mammas mums ir mācījušas un kādu piemēru mēs esam redzējušas. Bet tici man -to var mainīt.
Es arī uzaugu visu varoša. Plus vēl tam es biju sportiste un man vienkārši arī bija daudz spēka. Bet tagad es vienkārši dabiski jūtu kā ir dzīvot ar sievišķības enerģiju sevī. Es to baroju, kopju un loloju. Un to daru apzināti.
Un sievišķība nav nevarība.
Sievišķība ir milzīgs spēks, kas palīdz vīrietim izdarīt daudz vairāk, nekā sieviete viena pati vai vīrietis viens pats varētu paveikt.
Sievišķība iedvesmo vīrišķo vīrietī.
Tur ir tā galvenā būtība :)

Jannat* - 2011-12-15 18:48
Taatad pareizaak ir ja ieksseji dominee vairaak sieviskiibas vai tomeer siim abaam energijaam ir jaabuut liidzsavaraa?

Baiba* - 2011-12-15 18:49
Paldies par atbildi un man patīk, ka Tu saki, ka sievišķība nav nevarība.
Paperottai- es arī stiepu kādreiz iepirkumu maisiņus un vēl 2 bērnus, līdz mēs ar vīru vienojāmies, ka iepirksies viņš 1 x nedēļā un tagad es neko vairs nestiepju.

paperotta - 2011-12-15 19:59
Paldies, Inese! Tavas atziņas šķiet tik ļoti par sevi saprotamas, taču apbrīnoju Tevi un pārējās meitenes, kuras tās tiešām prot realizēt savā ikdienā. Es gribu kļūt sievišķīgāka savā attieksmē un es saprotu, ka apzināti vajag mainīt un kopt sevi, lai to panāktu. To cenšos arī darīt, taču, ziniet, ir ļoti bieži tāda "uzspēlētības" sajūta, kas mani atbaida un tajos brīžos nodomāju: "Nu, ko es te ņemos? Esmu kāda esmu. " Vispār esmu ļoti duāla personība (pēc horoskopa Dvīnis) un šo sajūtu sevī sajūtu ļoti bieži -vienmēr atrodos starp divām bieži vien pretējām izjūtām un ir grūti noķert to brīdi, kad ir labi. Ir tāda sajūta, ka sevis sajūta ir tikpat stipra, cik sajūta vēlēties mainīties. Nu labi... šī jau laikam ir cita tēma. :]
P.S. Esmu Latvijā un uzminiet, kura būs pirmā vieta, uz kuru tipināšu? Grāmatnīca! - meklēt Ineses grāmatu! :]

dainarozenberga* - 2011-12-15 20:12
Manī sievišķība vairojas no mirkļa, kad līdz sirds dziļumiem sapratu, ka majās un vidē ap sevi es, kā sieviete esmu tā, kas rada skaistumu, maigumu un mīlestību! Pārstāju gaidīt, pārstāju pieprasīt, sāku radīt un tagad ik dienas baudu augļus!
Pavisam nesen es strādāju 2 darbos, brīžiem biju līdz bezspēkam sevi izsmēlusi, BET no rīta pieejot pie skapja sevteicu - šodien ir svētki, jo šodiena ir mana mīļākā diena - izvilku kaut ko skaistu un sievišķīgu un tas mani iedvesmoja! Darba ierados ar smaidu sejā, lai vai kas notiek apkārt - es zinu, ka dzīvoju savu dzīvi! Daudz vairāk sāku lūgt palīdzību kolēģiem-vīriešiem! Viņi priecājās palīzēt un izrādīt savu vīrišķību! Mēs jau nemainamies 1 dienā, tas ir laiks, pacietība un skaidra apziņa kāpēc to daru!
Bija mirkļi, kad pašai šķita - vai esmu es pati, jo tik ļoti mainīju savu iekšējo attieksmi uz ārpasauli, bet mani pārliecināja miera un harmonijas sajūta sevī!
Ir tikai katrai mums jāatrod sev vēlamais un pieņemamais ceļš uz savu sievišķību!

Inese* - 2011-12-15 22:54
Jā, šitas ir interesants temats, ko Paperotte un Daina aizskāra. Kā tajos brīžos, kad tik ļoti maināmies, lai zinām, kur un kā esam mēs pašas
Un lūk tur tad noder tā savas laimes sajūtas notestēšana.
Un ja mēs maināmies saskaņā uz savu īsteno būtību, tad agrāk vai vēlāk tas vainagosies ar veselību , laimi, labklājību un mīlestību.

Ar tiem mūsu vecajiem paradumiem ir tāpat kā ar narkomāna ikdienas devu. Viņš it kā mēģina atmest, bet rodas sajūta, ka laime tomēr ir tajā špricē vai ampulā. Un mainīšanās rada tikai papildus slodzi un grūtības.
Bet tad, ja tiek vaļā no atkarības no vecajiem paradumiem, tad izrādās, ka laime ir tieši tad, kad esam atgriezušās pie sava īstā tīrā Es.

Un sievietei tā ir sievišķā enerģija un sievišķība.

Ilze* - 2011-12-15 23:08
"Izaudzināt vīrišķīgu dēlu var tieši sievišķīga mamma"- Jā, atkal viens "zelta likums", kas jāielāgo un dēļ kā patiesi ir vērts par to domāt un visu pasākt. Es to ļoti, ļoti vēlētos. Liels paldies, Inese! Tā priekš manis ļoti vērtīga atziņa šodien.

paperotta - 2011-12-15 23:34
Salīdzinājums ar narkomānu un dienas devu ir pat ļoti trāpīgs... Šķiet, Tev, Inesīt, būs taisnība un ar to arī ir jāsāk - ir jāizšķiro, kas manī ir patiesi mans, kas atkarība, pieradums, noskatīts no citiem - mammas, draugiem, sabiedrības kopumā. Jo ir taču tik viegli aplipt ar visām šīm "atkarībām", domājot, ka tā ir īstā dzīve. Bet patiesībā jau īstā dzīve ir izdzīvot savu īsto "es", kaut arī atteikšanās no "atkarībām" prasa spēku un ticību sev. Novēlu sev un pārējām meitenēm - atrast sevī nepieciešamo spēku un ticību, ka esam radītas, lai būtu brīnišķīgas, sievišķīgas sievietes! :]

Inese* - 2011-12-16 00:00
Un jā - tur ir vēl viena lieta. Nevajadzētu iekrist pretējā grāvī un kļūt atkarīgam no jaunām atkarībām :)))
Piemēram, no pārāk pareizas dzīves, no pārāk lielas pieķeršanās jaunajām atziņām.

Nu, piemēram, - tagad būšu sievišķīga un vairs 1 kg paciņu no veikala nevaru atnest.
Un nevajag darīt to pozā.
Tā sava sievišķība nav jāuzsver. Tā ir jābauda :)

Un tad arī citi to baudīs :)



paperotta - 2011-12-16 00:05
dainarozenberga - man prieks par Tevi :] arī es vēlos saprast, ka es esmu tā, kas rada skaistumu, maigumu un mīlestību! Manī vēl ir tas gaidīšanas periods. Taču, šķiet, ka esmu uz pareizā ceļa un.. Pavasara Studija man palīdz tik ļoti... :] Paldies!!!

paperotta - 2011-12-16 00:09
Inese, ļoti laba atziņa! Es tiešām citreiz tik ļoti saspringstu uz rezultātu, ka nespēju izbaudīt pašu procesu!

Jannat* - 2011-12-16 00:40
Mans sieviskiibas paraugs ir kaiminjiene, pie kuras dazreiz aizeju ciemos - es raugos kaa vinja eest gatavo, visa vinjas buutiiba taada sieviskiiga - leenpraatiiga, mierpilna taada vienkaarsa, viirs ir tas kas straada, nes naudu maajaas, vinja atkal ar beerniem pa maaju, suj dreebes apkaartnes sievaam un ar to arii labi pelna/ kaa jau aarpuslatvijas tagad dziivoju - te daudzi, tai skaitaa sievietes, raujaas darbos, veiciigi taisa karjeru, meegina dziives aatri uzlabot finansiaali un tad taas savstarpeejaas attieciibas kaut kur paliek....arii es saakumposmaa centos sai modei sekot, bet par laimi pieteicaas mazais un es taa pa iistam iepazinos ar savu sieviskiibu, jo mazulja gaidiibas - tas ir lieliski leens process - fantastisks laiks, kas man ljaava arii straadaat ar sevi.
piekriitu arii ka sieviskiiga sieviete var izaudzinaat viiriskiigu deelu - taads piemeers manaa gimenee - kur vecmamma - arii sieviskiigas paraugs - izaudzinaaja manu teeti - kurs atkal ir ljoti viiriskiigs - taa taas lietas notiek :)

indra* - 2011-12-18 10:00
Es gan teiktu, ka starp vīriešiem un sievietēm nav nekādas atšķirības. visas atšķirības, kas pastāv starp sievieti un vīrieti ir sabiedrības radītas, - un tajā ziņā var, protams, par šādām lietām runāt, lai kāds pieņemtu vajadzīgo lomu - veiksmīgi adaptētos šīs dienas sabiedrībā - līdz ar to droši vien arī jūtas laimīgāks.
iespējams var runāt par vīrišķo un sievišķo enerģiju, bet tam nav nekāda sakara ar sievietēm un vīriešiem. tik pat labi šīs enerģijas vienkārši varētu saukt par A un B. Manuprāt, ir ārkārtīgi svarīgi to pateikt, pirmkārt jau tāpēc, lai izbeigtu stereotipus, ka sieviete nevar būs pašpietiekama, ka tā realizējas tikai attiecībās ar kādu, un daudzu vīriešu pazušana darbaholismā un nespējā veidot attiecības ar saviem tēviem, dēliem, brāļiem. un jā, šo priekšstatu eksistence viennozīmīgi veicina homofobiju, vai arī ir pat tās pamatā.

Viss lielākā cieņa, par visu, ko Jūs darāt. Es biju ļoti priecīga uzzināt, ka par šādām lietām notiek arī semināri Latvijā! Liels paldies! Centīšos uz kādu semināru ierasties :).

indra* - 2011-12-18 10:00
Es gan teiktu, ka starp vīriešiem un sievietēm nav nekādas atšķirības. visas atšķirības, kas pastāv starp sievieti un vīrieti ir sabiedrības radītas, - un tajā ziņā var, protams, par šādām lietām runāt, lai kāds pieņemtu vajadzīgo lomu - veiksmīgi adaptētos šīs dienas sabiedrībā - līdz ar to droši vien arī jūtas laimīgāks.
iespējams var runāt par vīrišķo un sievišķo enerģiju, bet tam nav nekāda sakara ar sievietēm un vīriešiem. tik pat labi šīs enerģijas vienkārši varētu saukt par A un B. Manuprāt, ir ārkārtīgi svarīgi to pateikt, pirmkārt jau tāpēc, lai izbeigtu stereotipus, ka sieviete nevar būs pašpietiekama, ka tā realizējas tikai attiecībās ar kādu, un daudzu vīriešu pazušana darbaholismā un nespējā veidot attiecības ar saviem tēviem, dēliem, brāļiem. un jā, šo priekšstatu eksistence viennozīmīgi veicina homofobiju, vai arī ir pat tās pamatā.

Viss lielākā cieņa, par visu, ko Jūs darāt. Es biju ļoti priecīga uzzināt, ka par šādām lietām notiek arī semināri Latvijā! Liels paldies! Centīšos uz kādu semināru ierasties :).



Lapa | 1 [2] [3] |

Atpakaļ