Privātā dzīve


sadaļa: SARUNAS

autors: INESE PRISJOLKOVA

 Šodien ar Tevi gribu parunāt par mūsu interesi par otra cilvēka privāto dzīvi. Vai vispār interesējamies un kāpēc, vai tad, kad uzzinām, ieinteresējamies dziļāk vai absolūti nē, vai tas ir svarīgi vai nē.

Es diezgan daudz esmu par šo tēmu ar cilvēkiem runājuši un pa lielam secinājums ir tāds, ka tā ir cilvēka personīgā telpa un nav pieklājīgi par to interesēties dziļāk vai kā vērtēt viņu, izejot no tā kā viņš dzīvo.

Bet kādēļ tad tomēr cilvēki tik ļoti ietekmējas no citu cilvēku sasniegumiem, no piemēriem, no pieredzēm, no situācijām? Kādēļ gribam tik ļoti salīdzināties vai analizēt citus? Vai tam ir tikai negatīva piegarša? Vai arī tur ir kas pozitīvs? Vai tas vispār var būt pozitīvi?

Un tā kā man jau tomēr patīk katrā situācijā un katrā lietā meklēt un atrast pozitīvo, tad es arī šoreiz pamēģināšu.

Ar visu to, ka es ar milzīgu pietāti izturos pret cilvēka personīgajām robežām. Ar visu to, ka man patiešām neinteresē „kas ar ko un kāpēc”. Ar visu to, ka žurnālus par privātajām dzīvēm lasu tikai tad, ja mani šī pieredze var iedvesmot vai noderēt, izrādās, ka es tomēr daudz veltu uzmanību jautājumam par privāto dzīvi.

 Nu pirmkārt jau  - es pati ļoti dalos ar to, kas manā dzīvē ir noticis. Un daru to ne tikai domu un teoriju līmenī (ko esmu sapratusi vai kādu metodi tagad pielietoju), bet arī ar saviem dzīves piemēriem, kā tas manā dzīvē strādā, kas no tā mainās un līdz ar to kas manā dzīvē notiek. Un tā kā ar savu dzīvi dalos tik ļoti, tad loģiski, ka mani iedvesmo tas, ko savās dzīvēs sasniedz citi vai kā citi tiek pāri kaut kādām dzīves situācijām, kurām es varbūt vēl nē. Un arī mans ikdienas darbs ar visiem semināriem, privātām konsultācijām un sarunām liek diezgan daudz pieskarties citu cilvēku dzīvēm.

Tad tagad tas jautājums varbūt varētu būt jau dziļāks – vai tas, ko uzzinām par citu cilvēku iespaido mūsu attieksmi pret to, ko viņš dara? Vai ir būtiski kā dzīvo mūsu ārsts, bērnu auklīte, kaimiņš vai seriālu aktrise? Ir? Nav? Vai ir svarīgi, kā dzīvo dziednieks, vai piemēram, skolotājs, kas palīdz sakārtot citiem vai mums dzīves. Vai ir būtiski kā viņš pats savā dzīvē tiek galā vai netiek galā ar kaut kādām svarīgām dzīves jomām?

Vai tas Tevi iespaido vai nē?

Vai Tev ir būtiski kas notiek šāda cilvēka dzīvē?

Es esmu domājusi tā, ka man diezgan labi patīk, ja neko nezinu par savu skolotāju vai autoru kādai labai grāmatai. Jo tad es patiešām vistīrāk varu uzņemt šo mācību, atziņu vai darbu tīrā veidā. Bet ja uzzinu, ka šis cilvēks nu, piemēram, netiek galā ar savām atkarībām.....nu....es visticamāk, ka tomēr ietekmētos gan. Lai gan ideālā veidā, protams, būtu labi, ja mēs katru mācību spētu uzņemt kā ziņu no Dieva un pilnīgi varētu norobežoties no cilvēka, kas mums to sniedz. Tik un tā jau katra saņemta informācija ir jāanalizē un kaut kas no tā mums der, kaut kas nē. 100% jau ne no viena nevar paņemt. :)

Vārdusakot –  šo s vairāk kā tādu ievadiņu uztaisīju sarunai vai diskusijai par to kādas ir mūsu domas par šo jomu.

Tēma –cita cilvēka  privātā dzīve ir Tev būtiski vai nav? :)

Komentāri (35)  |  2011-11-21 19:25  |  Skatīts: 9207x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
Baibiņa* - 2011-11-21 19:51
Ui,Inesīt! Cik trāpīgs raksts!
Jo...tieši šorīt sevi pieķēru pie domas,nu ko es šo rītu (un tā gandrīz katru rītu) iesāku ar lasīšanu-kasjauns.lv-sadaļa- slavenības- kā nu kuram iet,ko sadarījuši uttt ....
Lasu un domāju--- kas tas man par niķi,stiķi -savā ziņā līst citu dzīvēs,no žurnālistu skata punkta......?!?! Interese,salīdzināšana...vai vnk ieradums?!?!
Un,tad ieeju Tavā mājas lapā un izlasu jauno rakstiņu- ``atbildība,lēmums,darbība``! Un,saprotu-ka tā bija atbilde man- pieņem lēmumu un esi atbildīga pret to!!!!
un,tad, sev svēti nosolos,ka mainīšu savu ieradumu- centīšos nelasīt tās baumu lapas, nelīdīšu slavenību privātajā lauciņā,bet, tajā vietā izdarīšu kko svētīgāku- SEV!!!

Un,līdz sev to apsolu.....pēc neilga brītiņa....atkal ielūkojos šeit- Tavā iedvesmas avotā........un skat!- rakstiņš par tieši to,ko šorīt aizdomājos!!!! :)
Sakrītība?!?! vai vnk kārtējā atbilde man--- ka laiks kko atkal savos ieradumos mainīt....sakārtot savu ikdienu!

Jā! Es izvēlos- vairāk dzīvot savu dzīvi....nevis salīdzināt un iejusties slavenību dzīvē! :)



samīļojiens.....



iks* - 2011-11-21 19:57
Lasīt var, tik domas ir jātur uz pozitīvās taciņas, tad tiks iegūta mācība no citu pieredzes, bet nevis palielināsies paša grēku nasta

Jannat* - 2011-11-21 21:21
Kad saaku kaartot sevi, savu dziivi - interese par apkaarteejiem krasi samazinaajaas un kur nu veel slaveniibu dziiives no preseem... cik tur patiesiibas, to tik pasas slaveniibas zina, un mani personiigi maz interesejis vinju dziives

Man skiet tas ir cilveecibas un pietaates, smalkjuutiibas, respekta jautaajums attieksmee pret cita dziivi - ja pats cieni sevi tad cieniisi arii citus - vinju dziivi, robezas/


Baiba * - 2011-11-21 21:35
"Privāto dzīvi" un "Kas jauns" nelasu, neinteresē, bet ir svarīgi, "kā dzīvo dziednieks, vai piemēram, skolotājs, kas palīdz sakārtot citiem vai mums dzīves. Vai ir būtiski kā viņš pats savā dzīvē tiek galā vai netiek galā ar kaut kādām svarīgām dzīves jomām" (citāts) man ir svarīgi. Bet varbūt, Inese, Tev taisnība "Lai gan ideālā veidā, protams, būtu labi, ja mēs katru mācību spētu uzņemt kā ziņu no Dieva un pilnīgi varētu norobežoties no cilvēka, kas mums to sniedz" (Tavs ciāts). Te nu arī gribas pieminēt seriālu In "Treatment", ko aprakstīju"pie cita Ineses raksta- par psihoterapiju- šai serinālā terapeitam pašam ir daudz problēmu, viņš šķiras, šaubās par savas profesijas efektivitāti un izvēli. Protams, to nezina klienti, to zina tikai skatītāji. Bet varbūt kaut kādā zemapziņas līmenī arī klienti to tomēr zina, hmm? Un viņš ir labs terapeits, bet kā saka, kurpnieks bez kurpēm. Nu ir tā, ka, ja es ietu pie viņa terapijā, piemēram, mana ticība terapijas efektivitātei , protams, sašķobītos, ja es uzzinātu par savu terapeitu šādas lietas, tāpēc jau labi no vienas puses, ka viņa dzīve ir privāta, no otras puses vai viņš var būt labs terapeits, ja pašam neizdodas to pielietot dzīvē? (viņš pats arī iet pie terapeita- supervizora). Jautājums paliek atklāts.... Protams, mēs visi esam cilvēki, tādēļ nebūtu labi kādu, lai kāds viņš gudrais vai viedais būtu, idealizēt. Kā citi domā?

Inese* - 2011-11-21 22:35
Kad klausās Lazarevu vai Siņeļņikovu, viņi ļoti bieži uzsver -
kā ārsts otram var izārstēt to, ko pats sev ne.

Pēc viņu teiktā sanāk, ka kurpniekam tomēr ir jābūt ar kurpēm :)

Solvita* - 2011-11-21 22:59
Ja runā par dziedātāju privātām dzīvēm vai slavenības dzīvi, tad tur piemīt zināms narcisisms , ar ko tai slavenībai jārēķinās , BET tas jau neietver tikai viņa viena dzīvi, tas ietver arī ģimenes locekļu , tuvinieku dzīves., kas varbūt absolūti nepiemīt narcisisms, tīksme par savu lielisko personību žurnālu slejās.
Latvijā vēl tā, bet paskatoties ārzemju dzeltenos izdevumus, tas ir murgs , miljons reportieru seko katrai kustībai.
Vai tas tiešām bagātina ??????????????????????????????


Solvita* - 2011-11-21 23:37
Slava, nauda un vara.

Dzeltenajos izdevumos tas ir pārpārēm un tad var redzēt, kuram kādu pārbaudījumu Dievs uzlicis, vai ar to spēj tikt galā vai nē.

Diemžēl slava ir tā, kuras dēļ bieži vien ienāk graujošā enerģija ģimenē. Atkailinoties kļūsti trauslāks, ievainojamāks.
Labi, viena lieta, stāstīt, ko pats gribi, bet pilnīgi cita - pludmales fotogrāfija, personas brokastu detalizēts apskats, ar ko bērni draudzējas, kādā skolā iet, ar ko draudzējas otra puse.
Kas ir robeža ?
Pēc idejas, kāda atšķirība vai tas ir kaimiņš vai slavenība, privātā ir tāpēc privātā.
Ja izvēle izdarīta par publisku dzīvi, tad jārēķinās, ka agri vai vēlu izraks kādu kompromitējošu materiālu. To var izdarīt vienmēr, ja vien ir iemels to darīt. To pārliecināmies katru reizi pirms vēlēšanām.
Robežu būs grūti saglabāt, jo to noteikti centīsies kāds pārkāpt, un kādam tas izdosies, piemērus nav tālu jāmeklē.
Vai man ir būtiski kas notiek mana ārsta dzīvē? Ja tā ir laimes terapija, tad iespējams, ka iespaido. Bet , ja tā ķirurģija, es to negribu zināt. Teorija ir teorija, bet praksē mēs nedzīvojam ideālā pasaulē. Rietumu un Austrumu medicīna, un arī Austrumu nav viss ideāli.


nu** - 2011-11-22 01:22
Nevajag nemaz jau uzreiz dzelteno presi..

Šis jautājums ir tāds kā duēlis Jums pašai ar sevi, jo ne vienā vien žurnālā Jūs šobrīd runājat un stāstat par sevi- kapēc?????? - tāpēc ka pirmkārt JUMS pašai to vajag. Lasītājs izvēlas lasīt vai ne... bet ja sniedz interviju, stāsta par sevi.. par savu dzīvi presei... tātad!- tā ir vajadzība sev pašam.. tāda kā maza slavināšana.. man jau liekas, ka tiešām bez tā varētu mierīgi iztikt... Kā Jūs Inesīt pati sakat- ja lasu grāmatu, tad man pietiks ar to, kas tajā ir..
Man personīgi šīs intervijas likās liekas... kā pa konveijeru drukātas.. kā jauns žurnālis, tā atkal tas pats... :(
Bet nu es saprotu- reklāma.. paliek reklāma.. un viss dzīvē dari ko gribi grozas ap un par naudu :(

Tikai neuztveriet lūdzu manu ierakstu kā negatīvu- nē.. es vienkārši izsaku savas šā brīža domas- publikācias, prese.. dzīvesstāsti...

Baiba* - 2011-11-22 02:48
Nu tās intervijas droši vien kā kurš uztver- man personīgi šķiet, tas ir labs veids uzzināt par Inesi un Laimes terapiju tiem, kas nav saskārušies ar šo mājas lapu (pati to uzgāju nejauši), ņemot vērā, ka grāmatām arī nav speciālas reklāmas. Vienkārši tā var uzrunāt plašāku auditoriju, es nedomāju, kas tas saistīts ar pašslavināšanu vai tīri komerciāliem nolūkiem. Es to uztveru kā Ineses misiju dalīties ar laimes terapiju un savu pieredzi.

Diāna* - 2011-11-22 04:23
Man tomēr šķiet, ka skolotājs var dot tikai to, kas viņam pašam ir realizējies dzīvē. Teorija un prakse ir divas pilnīgi atšķirīgas lietas. Nu, neņemtos es "mācīt" cilvēkus dzīvot, ja pati to īsti neprotu.
Laikam gan kurpes tomēr pasūtītu pie kurpnieka, kuram pašam skaisti apavi, nevis noplīsušas zandales:)

Karinčiks* - 2011-11-22 04:53
Ļoti laba,diskutējama tēma.Ir bijis,kā atklāsme sev..ka saku,man neintresē kā citi dzīvo,ar ko nodarbojas..
Bet izrādās ka intresē, tajā aspektā,..kāpēc ir tāda izvēle..es nerunāju tik daudz par slavenībām,kā par saviem draugiem,kolēģiem.
Protams,ja man kāds cilvēks ļoti patīk,ir zināma intrese kā viņš dzīvo...
Agrāk pat bijis,ka iespaidojos no tā...ja uzinu par kāda drauga atkarībām..bet dzīvojot ilgtermiņā, saproti..ka katram ir sava dzīve..ka draugs,ja viņš ir Tavs,lai kāds viņš būtu..arī dzīvo sev pieņemamu dzīvi..Katram jau ir sava izpratne,cik tālu mēs runājamies,stāstam par savu privāto dzīvi..cik tuvu pielaižam otru..savai telpai..Manas domas ir divejādas..es uzskatu,ka sava privātā dzīve,kas skar mani un otru cilvēku..nav jarunā ar trešo..Jo es varu runāt tikai par sevi..Reizēm runājot par savu privāto dzīvi,mēs nepajautājam otram,vai vispār otrs to vēlas..es itkā iekāpju viņa dārziņā..
Otrs ir tas,ko es patiešām vēlos zināt par draugu,kolēģi..un te varu teikt,ka būšu no tiem cilvēkiem,kas neuzdod šo standarta jautājumu..vai esi brīva..vai dzīvo ar kādu..vai ir attiecības..
Visas atbildes atnāk pašas..un tik,cik man pastāsta,man pietiek,jo būtībā man ir savs vērtējums..par cilvēku kā tādu..


skilla* - 2011-11-22 05:40
tā vispārīgi ņemot:ja drīkstu padalīties ar savu viedokli-Kas jauns man nepatīk gan - pārāk daudz baumu, pārāk daudz falšu sensāciju - bet tas mans viedoklis, es nenoniecinu.Kādam varbūt der.Nu bet tālu nemeklēsim, Privātā dzīve-žurnāls mani saista. Nekad mūžā neesmu to pirkusi,jo uzskatu,ka tas nav neviena santīma vērts.TOMĒR. Ar saldu interesi lasu,ja trāpās rokās! :) Tomēr interesanti! Kas tas ir-nezinu.Bet vispār jau, ja runāju par žurnāliem Latvijā,un ne tikai LV, tad es jau uzskatu arī, ka kāds cits žurnāls ir vien jauks, skaists laika kavēklis vien -un nav manu santīmu vērts.... Bet- ja trāpās rokās -ar interesi lasu. Jo saldais ēdiens -bet vērtība - nu apšaubāma! Ir tik daudz kas vērtīgs uz šīs pasaules,ko lasīt -visu nepagūt,lai vēl tērētu laiku - un naudu - žurnāliem. Un skeptiski attiecos pret ziņām, rakstīto, paziņoto. Redzu cauri, kur sensāciju mednieki, kur kādas lietas lobētāji spīd cauri,kur lieta ,ziņa aiz ausīm pievilkta,lai sižets būtu.... TV gandrīz neskatos -lēts. Bet tomēr reizēm ar milzīgu prieku kopā ar bērniem "Viens pats mājās 29.reizi noskatāmies:) Vai foršās multenes, animācijas -viss jau nav pelēcīgs! Un par dabu,zinātni - ir arī daudz vērtīga. Tikai jāizvērtē, kas ir mana laika vērts.
Runājot par tiešo interesi par citiem - man nav intereses. Baumas mani neinteresē,aprunāšana vienaldzīga. Reizēm nabaga aprunāto klusām brīdinu vai novirzu sarunas. Protams, ja tur nav kriminālas lietas , ja tur nav kas tāds, kas noteikti jāņem vērā. īsumā tā.

Ilva* - 2011-11-22 06:39
Sveicināta Inesīt:)...man patīk lasīt....pilnīgi neviltoti...tas, ko Tu raksti...un kā tas Tev ir strādājis un kas ir mainijie....Priekš manis un manas mācības tas ir tik būtiski...tapēc es ļoti saku paldies...par to, ko Tu dari un kā Tu to dari. Protams, ka sanāk Tev paalīties ar savu dzīvi, bet tas ļoti palīdz...citādi...tikai teorijās...ir diezgan grūti.
Esmu savā darba jomā paņēmusi no Tevis dažus paņēmies....droši vien...jau diezgan daudz.....un esmu sākusi dalīties grupas darbos ar savu personisko pieredzi...un tik brīnumaini aiziet sarunas...un ik nākamo reizi jūtu un redzu kā cilvēki mainās...un es līdz ar viņiem.
ļoti paldies Inesīt...samīļojiens ar mīlestību.

Iluta* - 2011-11-22 18:43
Krieviem ir tads teiciens-чужые проблемы руками разведу,к своим ума неприложу))latviski tas varetu skanet-Kurpnieks bezzz kurpem.))

lunda - 2011-11-22 20:50
Labdien visiem šajā brīnišķīgajā mājaslapā!
Šis būs mans pirmais komentārs :)
Runāšu par sevi un savu attieksmi. Es viennozīmīgi varu atbildēt uz šo jautājumu - Jā! Tas ir svarīgi! Vismaz man.
Es nerunāju par to cilvēku privātajām dzīvēm, ar kuriem sastopos ikdienā, darba kolēģiem, kaimiņiem, populārām personām. To jau var nosaukt vienkārši par ziņkārību.
Taču svarīga ir to cilvēku privātā dzīve, kuri mums kaut ko māca, kas ir mūsu skolotāji (lielāki vai mazāki). Es neizlasīju visus komentārus, tādēļ piedodiet, ja atkārtošos. Taču fakts ir tāds - kā mūsu skolotājs mums var mācīt to, kas nav pašam? Ja viņš mums māca, kā, piemēram, dzīvot laimīgu ģimenes dzīvi, bet pats mājās nepārtraukti konfliktē ar sievu, tad jautājums - ko gan mēs no viņa varam mācīties? Teoriju mēs varam izlasīt arī grāmatās, bet tā pavisam cilvēcīgi taču ir svarīga tieši tā praktiskā pieredze, kas vispirms būtu jārāda mūsu skolotājam. Tas ir tāpat kā skolā skolotājs, kurš stāsta bērniem, cik slikti ir smēķēt, bet pēc stundas pats aiziet aiz stūra ievilkt kādu dūmu. Tādēļ tieši mūsu skolotāju personīgā pieredze ir tā vissvarīgākā. Varbūt termins "privātā dzīve" nav glužitas piemērotākais, es drīzāk gribētu to nodēvēt par personīgo pieredzi vai kā tamlīdzīgi. Ja skolotājs nes gaismu, tad viņam arī pašam vajadzētu būt gaismas piepildītam. Tēlaini izsakoties.
Tātad īsumā mana atbilde ir šāda - ir svarīgi, lai cilvēks, kurš mums kaut ko dod, pats ir sakārtots tajā jomā, kādas zināšanas viņš dod mums.

Linda* - 2011-11-23 01:14
Sveika Inese...Lasot rakstu man radās jautājums...Cik tālu mums būtu jāinteresējas vai jābūt kontaktā par savas otrās pusītes privāto dzīvi???

Inese* - 2011-11-23 02:03
O, Linda -šis jau ir pilnīgi cits atkal jautājums.
manā skatījumā ir tā, ka vīrs un sieva veido kopīgu privāto dzīvi un tur tāda īsta norobežošanās vēl savā čaulā ir gandrīz vai lieka. Ja ir kopā īstie cilvēki, ja mīlestība ir īsta, ja dīve ir godīga, tad manuprāt nav noslēpumu.
Bet, protams, ka visu nevar izstāstīt. Vienkārši nevar paspēt. Nevar otru tik ļoti apgrūtināt.
Ja man konkrēti par sevi jāatbild - man nav noslēpumu no vīra. Viņš jebkad var paņemt manu telefonu vai es viņa. Es varu skatīties viņa epastus vai draugu profilu un viņš manus.
Mums šādu robežu nav.

Bet katrs jau savā kopdzīvē to iekārto atbilstoši savai pārliecībai :)

Inese* - 2011-11-23 04:14
Lasīju jūsu šodienas komentārus un domāju cik mēs esam dažādi un vēl secināju, ka pateicoties šiem komentāriem varu paskatīties uz situācijām pilnīgi no cita viedokļa.

Piemēram, man pilnīgs atklājums bija, ka kāds žurnālu rakstos par mani saskata kā reklāmu un ciešu sasaisti ar naudu. Pēc tam sapratu, ka no bizness viedokļa, no materiālās pasaules skatu punkta, tas tiešām tā ir.

Bet man pašai tas nebija ienācis prātā.
Es savu darbu daru tik tīri, ka tad, kad piekritu stāstīt par savu dzīvi, man bija tikai viena doma - ka tas kādam var palīdzēt izturēt un pārvarēt viņa dzīves situācijas. (un tas taču ir manas darbošanās pamatā - ar savu pieredzi palīdzēt cilvēkiem saprast kā sakārtot savas dzīves)

Kā arī- varbūt, ka vēlarvien ir ļoti daudz cilvēku, kas nezina par Pavasara studiju vai par grāmatu "Ieelpo laimi un mīletību", bet pateicoties vienam Ievā nopublicētam rakstam par Laimes terapiju tagad par to uzzinās un varēs sakārtot savu dzīvi.

Šodien man pašai bija jāpasmaida cik tomēr es tā mīļi un tīri par šo visu domāju. Un ja godīgi - es šo savu ideālo skatījumu negribu pazaudēt.

Un pat ja tas no malas var izskatīties kā savas popularitātes veidošana, zinot savu patieso attieksmi, es esmu pilnīgi mierīga.

Bet man bija interesanti lasīt un saprast to mūsu dažādību :)

Andra* - 2011-11-23 05:47
Mani noteikti iespaido tas ko uzzinu par savu skolotāju privāto dzīvi- nu piemēram, ja kāds māca kā atmest smēķēšanu, bet pats tai pat laikā smēķē aizelsdamies- nu nevaru es vairs viņa mācību uztvert par pilnu.
Savukārt dzelteno presi gan es nelasu. Esences no priivātās dzīves var izmainīt pat vēlmi klausīties kāda dziedātāja dziesmas, ja viņš presē tiek pamatīgi nomelnots. Tas noteik automātiski- pat neiedziļinoties...
Savukārt es cenšos dabbūt savā īpašumā katru rakstu par Tevi un man ir gluži vienalga- vai tā ir reklāma vai patiesa intervija, jo galvenais, ka man tas patīk un palīdz.
Vēlu veiksmi arī turpmāk!
Pladies par pārdomu raisošajiem rakstiem!

Liene* - 2011-11-23 05:49
Mani interesee apkartejo privata dzive tikai tada limeni,lai palidzetu man pasai saprast kas ir kas un ka rikoties attiecigaja situacija. Piemeram, ja bernu auklitei ir slikti ieradumi,svaki vai es uzticesu mazuli vinai. Te nu pilnigi piekritu Sinelnikovam un Lazarevam-kada uzticiba un palidzibas sagaidisana gan var but kadam noteiktam specialistam,ja pasam specialistam ir problemas taja joma,ko grib sakartot citam..






Solvita* - 2011-11-23 06:58
Inese, godīgi man sāp sirds par to, kas pašlaik notiek.

Runa ir par aprunāšanu.

Es klusēju, esmu mierīga, bet tas ir stāsts par to, kas ir slava un ar to saistīts.
Tie paši cilvēki, kas gatavi cienījamo mākslinieku nest uz rokām, iet uz koncertiem, dziedāt un klausīties viņa dziesmas, tagad priecājas , ka ne viņus vien bankas problēma skārusi pēc principa , ja man ļauni, tad viņam arī...

Es klusēju, jo es zinu, ka to darīt vienkārši nedrīkst.
Arī tagad rakstot , lai dalītos ar to, es domāju par to, vai tas ir labi vai ļauni, ka vispār pievēršu tam uzmanību

Jūtos kā saucēja balss tuksnesī

Ja tas ir spogulis, tad saku, ka man daudz ar sevi jāstrādā.

Bet rakstu to šeit tāpēc, ka ir jārunā par vērtībām, par tikumiem, neskatoties uz to, ka tas nav populāri.




Ilva* - 2011-11-23 09:08
Es Inesīt smaidu Tev pretī....patiesi!!!.....labsajūtā!!!...par to, ko Tu saki:)
....cik mīļi un tīri vari paskatīties...uz visu....brīnumaini....tas ir tāds lidojums!!...tāda labizjūta!!...ir grūti to ietērpt vārdos.
Bet!!!!...tas, kā es to saucu ikdienā un pati priecājos par to....es arī par to runājos ar sevi un citiem....es to biju nosaukusi...par savu naivumu...neskatoties uz gadiem...ir tik brīnišķīgi, ka mēs spējam to ikdienā sagalabāt...neskatoties uz to...cik esam dzīvē "sistas" vai "mērcētas".
Cik...ļoti es Tevi saprotu....unpriecājos reizē ar Tevi....un sevi.
Gaišu rītu vēlot....:)

skilla* - 2011-11-23 16:21
Padomājot vairāk,palasot komentārus, rodas sajūta, ka iekšēji teju visi cilvēki ir labi,gaiši,tīri.Katrs saprot to, kas ir labi un kas nē. Bet kurā brīdī rodas tā aprunāšana, lieka interese par kādu netīru sensāciju?Kas tas ir?Pieslēgšanās kādam svešam stiprākam apziņas avotam? Vai vienkārši - neieklausīšanās sevī? Ne tikai tas vien, tas pats attiecas jau uz bērniem - pa vienam viņi ir jaukumiņi, visu tik jauki saprot, ir draudzīgi,taisnīgi.Bet tikko parādās "negatīvais" līderis.... (jā,līderi var būt gan pozitīvi,gan...)

Baiba* - 2011-11-23 16:39
skilla- nu jābūt patiesi drosmīgam, lai ietu pretī pūlim. Lieta tāda, ka pūlī šī individuālā atbildība par savu rīcību it kā pazūd un tādēļ cilvēki dažkārt atļaujas visu ko.

Ir tāda vācu filma- Eksperiments, kur attēlots psiholoģisks eksperiments (par piedalīšanos tajā sola labi samaksāt) ar cilvēkiem- pēc nejaušās izvēles atlasa 2 grupas dažādus gan pēc izcelsmes, gan profesijas utt vīriešus - vieni būs cietuma uzraugi, otri cietumnieki un noinstruē, ka viņiem attiecīgi jāuzvedas. Diemžēl eksperiments beidzas traģiski, jo abas puses tik ļoti iejūtas lomā, ka "uzraugi" sāk briesmīgi pazemot "cietumniekus", rezultātā ir pat bojā gājušie, ja nemaldos arī pats psihologs, eksperimenta vadītājs tiek nodurts (pati pasen skatījos šo filmu). Beigās atlikušie "cietumnieki" bēg no eksperimenta telpām (kas veidotas kā cietums). Tāpat tie, kas strādājuši, piem. koncentrācijas nometnēs un ļauni ar citiem apgājušies, vienkāršā dzīvē ir parasti cilvēki. Un visi brīnās par politiķiem, ka sīe zog un laupa, bet pietiek pašiem nonākt viņu vietā, kad lielākie politiķu zākātāji darīs to pašu. Ja tiešām cilvēkam nav tikumisko vērtību, Dievišķās izpratnes un mīlestības pret visu dzīvo, nonākt savu zemāko instinktu varā ir ļoti viegli, ne jau tāpēc, ka viņš būtu "slikts cilvēks", bet vienkārši aiz šī slinkuma, kalpošanas saviem instinktiem un dēļ novēršanās no Dieva. Tā es to saprotu. Katrs cilvēks ir duāls, jautājums- kuru savu daļu mēs barojam?

Baiba* - 2011-11-23 16:42
http://my-hit.ru/film/738- ja kādam interesē filmas adrese.



Lapa | 1 [2] |

Atpakaļ