Atbildība, lēmums, darbība


sadaļa: DAŽĀDI INESES RAKSTI
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Ja man tagad būtu jānoformulē kas ir laimes terapija, tad visticamāk, ka es šobrīd teiktu – tā ir atbildība pašam par savu dzīvi un vēlme ko mainīt, ja dzīve nav tāda kā gribētos.


Bet līdz šim lēmumam ir jānonāk.
 

Visticamāk, ka krietnu laiku pusaudžu gados, jaunībā un kāds varbūt arī pieaugušā vecumā dzīvo tādu dzīvi, kāda tā ir. Neko daudz nedomājot, neko daudz neanalizējot. Dzīvo un dzīvo. Un pret to tā faktiski neko nevar iebilst. Dzīve jau ir domāta dzīvošanai.


Bet tad atgadās kāds notikums, kas liek uzdot dzīves dziļos un nopietnos jautājumus par dzīves jēgu, par būtību, par to vai man ir jādzīvo kā es dzīvoju, vai varbūt es varu darīt savādāk. Un no kā ir atkarīgas manas dzīves kvalitātes un mana attieksme pret tām.
 

Un tad, kad šie jautājumi parādās, tad tā īsti no tiem aizmukt vai paslēpties vairs nevar. Tad pēkšņi saprotam, ka ir jāmeklē atbildes un jāmēģina kaut ko mainīt.


Un te nu sākās tas, ko es saucu par laimes terapiju – sākas mūsu laimes meklēšanas ceļš. Mēs jautājam, mēs lasām, mēs pētām, mēs analizējam, mēs runājam. Un tas ir labi. Arī pret šo posmu neko nevar iebilst. Šis ir laimes terapijas pats sākums, kam diezgan ātri ir jāpāriet darbībā. Nevis vairs, kad runājam par to, ko būtu labi darīt. Bet tiešām darām.
 

Kamēr cilvēks vēl nav laimīgs, bet gribētu tāds būt, pats svarīgākais ir neieslīgt laimes apcerēšanā vai sevis žēlošanā.


Man ļoti daudz cilvēku ir jautājuši – klau, Inese, bet kāpēc citiem laimes terapija strādā un tiešām ļauj sakārtot jomu pa jomai, bet citiem nē. Kāpēc citi var izveidot savas ģimenes, bet citi turpina būt vientuļi (kaut arī ļoti grib satikt savu īsto mīlestību). Kāpēc citi kļūst veseli un ar katru dienu jūtas labāk un labāk, bet citi tā arī nevar atvadīties no savām hroniskajām slimībām. Kāpēc citi var nopelnīt naudu, bet citi cieš trūkumu. Vārdu sakot – kāpēc  kāds spēj atrast šo mieru, laimi, veselību, bagātību un mīlestību un baudīt to, bet citam nekas nesanāk?
 

Un ja man ir jāatbild, tad es varu ļoti konkrēti pateikt – ir atšķirība vai nu cilvēks tikai runā par laimes terapiju, vai patiešām to īsteno un dara to, ko zina, ka ir jādara.


Mana pieredze ir tāda, ka es jebkuru grāmatu, ko lasu, jebkuru metodi, kuru uzzinu un saprotu, ka tā ir vērtīga – es patiešām to pielietoju. Un tad – vai nu tas manā dzīvē un laimes terapijā iztur laika pārbaudi, vai arī nē. Svarīgi ir darīt. Svarīgi ir nepalikt runāšanas un lasīšanas līmenī.
 

Man ir ļoti daudz tuvu pazīstamu cilvēku, kuri tā arī nav sakārtojuši savas dzīves. Bet tā kā man viņi ir gana tuvi, lai es redzētu kas viņu dzīvēs notiek, tad varu teikt, ka nav notikusi svarīgākā pāreja – proti no lasīšanas un parunāšanas uz darīšanu.


Un nav pat tik ļoti svarīgi ar ko konkrēti sākt – kāds sāk ar sportu, ar vingrošanu, ar būšanu svaigā gaisā, kāds sāk ar mājas kopšanu un enerģijas atjaunošanu, kāds sāk ar pirtīm, attīrīšanās kūrēm un rituāliem, kāds ar pareiza režīma ievērošanu saskaņā ar Dabu, kāds ar ēšanas paradumu maiņu, kāds ar atbrīvošanos no kādas atkarības utt. Būtiski ir izlemt un sākt. Mainīt kaut ko no veciem paradumiem uz jauniem.
 

Ir jāatceras, ka ar veciem paradumiem pie jauniem rezultātiem tik nevar.


Tātad – ja līdz šim cēlies 8.00, tad izlem no rītdienas celties 7.00 un šo vienu stundu veltīt sev.
 

Ja līdz šim brokastu traukus atstāji nemazgātus, tad no rītdienas vienmēr  tos nomazgā.


Ja līdz šim kavēji darbu kādas 5-10 minūtes, tad no rītdienas atnāc bez piecpadsmit.
 

Ja līdz šim gāji tikai karstā dušā, tad no rītdienas paprovē kontrastdušu.


Svarīgi ir izdarīt šo pirmo soli. Svarīgi ir sākt pielietot kaut ko no tā, ko lasām, zinām un ko uzskatām par vērtīgu. Un tad, kad šis pirmais solis jau ir kļuvis par mūsu dzīves sastāvdaļu, tad iesākam atkal kādu jaunu paradumu, un pēc tam atkal kādu. Tikai neatmetam tos iepriekšējos. Un tā mūsu dzīve lēnām sāk mainīties. Enerģija mainās, attieksme mainās, domas mainās.
 

Kaut vai sāc rakstīt laimes dienasgrāmatu. Jau tas vien būs kas jauns Tavā dzīvē. Jau tas vien ko sāks mainīt.


Un vēl – neizstiep šo vienu pirmo soli pārāk ilgi. Liec otro. Un trešo. Un ej uz priekšu.
 

Es par sevi varu pateikt, ka man pārmaiņas dzīvē notika ļoti strauji un ātri.


Kāpēc?
 

Tādēļ, ka es patiešām visu darīju uzreiz. Es uzreiz mainīju desmitiem savu paradumu. Es uzreiz mainīju ļoti lielu daļu savas enerģētikas. Vai tā vajag un vai tā ir labi? Es nezinu. Es tā izdarīju un man bija labi. Viss atkarīgs no cilvēka, no temperamenta, no gribasspēka. Var darīt lēnītēm un var darīt ātri. Bet svarīgākais šai visā ir uzņemties atbildību, izlemt un tiešām darīt. Pēc tam atkal – uzņemties atbildību par to, ko esi izlēmis un par to, ko dari, un turpināt. Un tā visu laiku. Un tikai tā var kļūt par savas dzīves autoru. Un tikai tā var likt lietā augstāko no balvām, ko Dievs mums ir piešķīris – Brīvu gribu.


Mēs varam šodien izvēlēties – mīlēt vai nē, pievērsties Dievam vai nē, būt labiem vai nē, darīt vai nedarīt, būt atbildīgiem vai nē. Un neviens jau nepārmetīs. Tikai no tā būs atkarīga mūsu dzīve un mūsu laime.
Komentāri (35)  |  2011-11-21 18:34  |  Skatīts: 5208x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
Liene* - 2011-11-21 19:36
Ļoti vērtīgs raksts! Un piekrītu, ka ir jāseko darbībai, ir jāmaina ieradumi un ka mēs katrs pats esam savas dzīves autors!

Brigita* - 2011-11-21 19:47
Inesīt! Super rakstiņš! Uzrunā ļoti arī tajā brīdī, kad esmu savas laimes terapijas procesā, bet tā teikt atslābstu un ļaujos slinkumam:)
Viena lieta ir zināt, otra sākt, trešā noturēt un turpināt:)
Paldies Tev!

Gunita* - 2011-11-21 20:12
Burviigi!Trapits tiesi laika.Sorit devos uz darbu un petiju kritosas lapas,makonus debesis un domaju...kapec agrak to nepamaniiju...
Burviigi,ka ir iespeja caur visiem Jums mainit savu dzivi.Tikai kapec tas nenotika kad man bija 25?Ka devos prom no LV?Kapec?....
Tagd ir pienacis laiks un tagad eju savu LAIMES TERAPIJU.

Dzintra* - 2011-11-21 21:04
Mīļš paldies,šis rakstiņš tieši ir laikā,jo jau nesapratu ko daru nepareizi.Paldies par palīdzību,Inesīt!Lai Tev viss izdodas arī turpmāk mūs izglītojot.

Jannat* - 2011-11-21 21:09
Kaa Visuma balss - sis raksts arii mantiesi laikaa/

Inese* - 2011-11-21 21:51
Paldies:)

Man piektdien no rīta uzaicināja par šo runāt radio (Latvijas radio 1 programmā "Kā labāk dzīvot") un tad nu es tā drusku piedomāju kā lai to tā labāk un koncentrētāk pasaka.
Un tā nu uztapa šis rakstiņš :)

Lai jums visiem laba diena!

Solvita* - 2011-11-21 22:11
Es teiktu tā, atbildība ir svarīga, bet tajā paradumu maiņas brīdī ir tā, ka var notikt paradumu nokaušana.....
Kā es to domāju ?
Dari, dari, dari, bet otrs smīkņā, pavelk uz zoba, vai arī saproti, ka darbībai nav rezultāta...
dari, dari, dari līdz apnīk, nav atbalsta. Un atkal atrodies , kur atrodies.
Ok, dari kaut ko nepareizi, uzzini, ka esi darījis nepareizi, arī tas ir rezultāts, protams.
Sākumā bija liels entuziasms, aizrautība, bet, ja nav rezultāta, tad atsviež atpakaļ.
Celies, dari un ej.
Un tad taču pati teici, ka Tev laimes terapija bija tā, ka visu darīji, līdz vienā brīdī bija lūzums, un tad nāca Dieva palīdzība, satiki savu vīru.

Bet cik meitenēm to stāstu ir ????

Nē, ar to, es negribēju teikt, ka nevajag darīt, bet drīzāk jautājums ir par to lūzuma punktu, un es domāju, katrs , kas kaut ko savā dzīve maina ir saskāries par lūzuma punktu. Arī es esmu šeit lasījusi dažos komentāros pavīd doma, ka darīju visu , bet nekā... Diemžēl.

Ko darīt lūzuma punktā ?


Inese* - 2011-11-21 22:15
Paraud, pažēlojas Dievam, palūdz un parunājas.......un ceļas un atkal sāk darīt:)

Es esmu kritusi un cēlusies, kritusi un cēlusies tik ļoti daudz reižu, ka tagad, kad pagājšnedēļ nokritu pa īstam pa kāpnēm, tas vien tāds nieks vien likās.
Dzīves kritieni parasti ir daudz sāpīgāki :)

Bet nekas. Atkal ceļamies un atkal darām.....ar mīlestību :)

Maija* - 2011-11-21 22:17
Solvita - ideāls jautājums, komentāra beigās! Kā nesašaubīties lūzuma punktā, es to formulētu šādi, bet tik un tā doma līdzīga?!! Labprāt, dzirdētu Ineses viedokli par to.

dainarozenberga* - 2011-11-21 22:24
Es arī paanalizēju savu dzīvu un savas - atbildības, lēmumus un darbības. Esmu nonākusi pie secinājuma, ka pavisam noteikti dažās lietās nemaz neesmu visu izdarījusi, lai pateiktu - nu ir lūzuma punkts, kurā pilnība paļaujos uz Dievu. Es saprotu, ka man vai nu līdz galam ir jāļaujas Dieva gribai (ko es līdz šim attiecīgā jautājumā vēl joprojām neesmu iemācījusies), vai arī vēl ļoti daudz jāstrādā ar savu zemapziņu, savām domām, utt.

Es domāju, ka galvenais ir brīdī, kad nesanāk tieši tā kā esmu iecerējusi, nenokārt galvu, nenosodīt sevi, kādu citu vai Dievu, bet turpināt uzņemto virzienu! Ik mirkli ir tik ļoti jānoliec sava galva Dieva priekšā, bet to iemācīties nav viegli... Man šķiet mēs ļoti daudz gribam visu sariktēt pa savam prātam. Ar to es domāju - pieņemam lēmumu - nu es tagad darīšu pilnīgi visu, ko esmu izlasījusi, daru, daru ar putām uz lūpām - un GAIDU, ka nu Dievs mani atalgos! Bet mēs taču zinām, ka gaidīt nedrīkst, ka ir jāpsakās par katru mirkli, ka jāpriecājas par katru sīkāko izmaiņu un jāļaujas - pildot sirdi ar Mīlestību! Ja neiemācamies ļauties un ticēt, ka ikkatra situācija ir labākā, kas mums ir nepieciešama, tad katru mirkli, kad nenotiek pēc mūsu prāta nonākam tajā lūzuma punktā.



Inese* - 2011-11-21 22:28
Svarīgākais ir kopīgās savas enerģētikas vairošana un piepildīšana ar mīlestību.
Nu, citiem vārdiem, tuvināšanās Dievam.
Ja to varam noturēt caur šiem saviem lūzuma punktiem, tad viss ir labi. Tas nozīmē, ka tieši tad dievišķo enerģiju saņemsim vēl vairāk un varbūt, ka tieši tad kādu no jomām sakārtosim.

Cits jautājums - ja šis lūzuma punkts iestājas ceļā uz kādu no vēlmēm. Kā nesašaubūties tad.
Es teiktu tā, ka mēs varam sašaubīties par to vai mūsu šī vēlme tiks izpildīta un vai to sasniegsim (nu kā manā gadījumā, es atzinu, ka nespēju izlūgt sev ģimeni un atkāpjos), bet tas, kam būtu jābūt šai brīdī burtiski dubultā - ir mīlestība un paļāvība uz Dievu. Tātad mīlestībai uz Dievu ir jābūt lielākai kā tiekšanās sakārtot savu dzīvi vai kādu jomu.

Kristīne* - 2011-11-21 23:04
Paldies Tev, Inesīt, par iedrošinājumu un jaukajām pārdomām, ko ar prieku izlasu! Es esmu sākusi ar māju sakārtošanu, šobrīd aktīvi remontējamies, būs skaisti! Ceru, ka man izdosies arī turpmāk. Tava bijusī kolēģe :)

Baiba* - 2011-11-22 00:17
Manā dzīvē ir vairākkārt pierādījies, ja kaut kas "buksē" tiešām jāsāk darīt, žargonā sakot, "da jebkas", lai iekustinātu enerģētiku. Savukārt lūzuma punktos parasti domāju- vai man tiešām to vajag, vai es to gribu- tā ir sava veida pārbaude- ja izdomāju, ka man to īsti nemaz nevajag, tad atsakos, bet, ja nolemju, ka tomēr gribu iecerēto sasniegt, tad tiešām atliek vien paļauties uz Dievu un vairot mīlestību sevī un neieciklēties uz rezultātu. Par paradumiem- kaut kā, pievēršoties laimes terapijai, dažus paradumus sanāca mainīt viegli, it kā pašus no sevis, ka pati pat brīnos- kafiju kopš rudens vairs nedzeru, neprasās, gulēt eju ap 22.00, ceļos ap 6.00, 7.oo-iem. Pirms tam biju liela kafijotāja un mīlēju no rītiem pagulēt, cik vien bija iespēja. Tas viss sākās ar piecelšanos dažus rītus agrāk un meditāciju. Pati nezinu, kas ar mani notika, bet tas, kas notika, bija bez jebkādas piespiešanās. Uzlabojās arī pašsajūta, attiecības ģimenē. Kaut kā tā viena enerģijas kustība iešūpoja citas lietas, ja tā var teikt.

Jannat* - 2011-11-22 00:24
Man patika vakar "Harijs Poters", kur burvis Dumblidors Poteram teica, ka - cilveeku nenosaka vinjam piemiitosaas iipasiibas, bet gan vinja pasa izveele :) tas lika man paardomaat par izveeleem,k oveikusi esmu savaa dziivee

Baiba* - 2011-11-22 00:31
Starp citu, nācies saskarties ar citu cilvēku izbrīnu par agro gulētiešanu. Bet tiešām, pašsajūta ir daudz labāka un arī miegs pa dienu vairs nenāk. :)

nu** - 2011-11-22 01:36
-ļoooti jauks raksts.. pilnīgi piekrītu..

bet lasot tālāk komentāros- patika Solvitas jautājums
- Ko darīt lūzuma punktā ? - tēma nākošajam ierakstam ;)

jā.. es saprotu, paļaušanās uz Dievu... bet ja tiešām blakus ir kāds smīkņātājs, tad ir jābūt ar ļooti lielu gribasspēku kaut ko mainīt, neskatototies ni uz ko...
Novēlēšu būt stiprām savos sapņos, vēlmēs.. parmaiņās... tai ceļā ko uz laimi ejat ...

Lai jauks vakars!

Ilva* - 2011-11-22 07:05
Paldies par Tavu pieredzi, kas ir patiesi lieliska....un paldies, ka padalijies, ko darīt lūzuma punktā....šķiet vieglāk ir izprast un sajust...to, ka eju pareizi...ka nēesmu vienīgā...kas krīt un ceļās...krīt un atkal ceļās.
Manā dzīvē...kopš es satiku Tevi ir tik ļoti pārmaiņas...gan labās...gan ne tik labās,kādas es būtu gribējusi...bet tā ir mana mācība, ko man jāiziet un ko es ar pateicību eju.
Enerģija patiesi ir iekustināta...un mainās....un par to es esmu tik pateicīga. Reizēm ir sajūta...paspēt savai enerģijai līdz...paspēt notikumiem līdz...un vel tos izbaudīt.
Ar siltiem vakara sveicieniem jau rītdienai vēlot.
Ilva.

iedvesma - 2011-11-22 17:44
Meitenes, varbūt būtu vērtīgi padalīties ar savām darbībām, ko jūs esat iekļāvušaas savā ikdienā, kuras Jūsuprāt - ir saskaņā ar sevi, Dabas, Visauma likumiem, kas jums pašām nāk par labu un esat izveidojušas kā savus ikdienas rituālus?! :)

Maija* - 2011-11-22 18:27
Brīnišķīgi! Vakar visu dienu domāju par šo rakstu un cik tas trāpīgi ienāca manā dzīves situācija, kad biju iestigusi neizpratnē ar ko sākt un galvenais kā var iesākt sevi mīlēt, ja līdz šim neesmu to darījusi. Un tad šis raksts....un atziņa, ka patiesībā, tā sevis mīlēšana jau slēpjas pavisam vienkāršās darbībās. Es, piemēram, rīvējos pēc Ziņģītes metodes un tā taču arī ir sevis mīlēšana, es tikai līdz šim piegāju šai lietai kā pašsaprotamai, bet ja maina attieksmi un pieliek darbībām klāt vēl mīlestības pilnas domas, sanāk īsta sevis un sava ķermeņa apmīļošana. Un tāpat arī sevis mīlēšana ir savu vērtību nenodošana, kaut vai sākumā pavisam ikdienišķu - tādu kā gultas saklāšana un trauku nomazgāšana. Kad šo sapratu, man tik viegli kļuva no domas, ka varu likt pa solītim klāt un sasniegt to lielo, absolūto mīlestību, kas sākumā izklausījās nesaprotami kā sasniedzama.
Es gavilēju aiz prieka,ka man tika dota atbilde caur šo rakstu! Paldies, Inesīt, Tev neizmērojams!

Inese* - 2011-11-23 02:19
Es ļoti priecājos, Maija, par šo atziņu. Un par to cik skaisti Tu to apraksti.
Jā - tieši darīšana ar mīļumu pret Dievu un sevi tā ir mīlestība.


Bet runājot par lūzuma punktiem -
ja es nebūtu pārvarējusi pirmo lūzuma punktu (kad negatīvie anonīmie komentēri absolūti apšaubīja ko rakstu pašā Pavasara studijas sākumā), tad Pavasara studijas vispār nebūtu:)
Šajos brīžos ir jāatceras "kurlās vardītes" princips.

Jannat* - 2011-11-26 07:40
Es vakar izdariiju izveeli un aizgaaju no darba - taa kaa viirs arii straadaa, tad nauda nav skeerslis - es labaak pieskatu savu beernu pati ,nekaa dodu draugiem pieskatiit, kameer pati straadaaju/ taa vienkaarsi vakar skeersoju ierasto futbola laukumu celjaa uz darbu un ieksaa taada nepaarprotama doma vai pat sajuuta - ir jaaiet prom no darba/ ja paanalizeeju, kaadelj tik ljoti tureejos pie taa darba, taa algas, bet tajaa pat laikaa kaadam tik ljoti ir vajadziiga mana miilestiiba un uzmaniiba....man vairaak tas sagaadaaja probleemas, nekaa prieka - tiesi gimenee - es veelos sakaartot muusu attieciibas, veelos vairaak veltiit laika saveejiem, iet taalaak darbaa ar sevi/ un arii menedzere teica, ka ja vien veelme man iet kaadreiz atpakalj - durvis man valjaa - es sajutos viegli, ar prieku par so izveeli, par soo klikski un taa pievienojoties Ineses rakstam - Mana atbildiiba sevis un Dieva prieksaa par to ko izveelos un daru..
piebilstu, ka darbu es iemiileeju, man patiik koleegi, attieksme izmainiijaas un tas bija sveetiigs laiks ar daudzaam atzinjaam

Baiba* - 2011-11-26 17:18
Lūdzu, atgādini līdzību par to kurlo vardīti :)

Inese* - 2011-11-27 03:12
Bija varžu sacensības, kura ātrāk uzkāps kalnā. Bet kalns bijs slidens un stāvs un apkārtējie skatītāji neticīgi teica: "jums nekas nesanāks!", "tas taču nav iespējams".
Un tā pēc kāda laika jau ļoti daudz vardīšu bija paklupušas vai noslīdējušas pa kalnu lejā, tikai dažas vēl turējās. Tomēr apkārtējie teica, ka augstāk ir vēl stāvāks un vēl akmeņaināks un tur ir vējš un būs vēl grūtāk, un vardītes viena pēc otras izstājās. Tikai vien vardīte kāpa un kāpa, galvu nepaceļot.
Un tikai tad, kad viņa patiešām bija uzkāpusi un citi metās viņu apsveikt, izrādījās, ka uzvarētājvardīte neko nedzird. Un arī iepriekš nebija dzirdējusi to, ko apkārtstāvošie bija teikuši. Viņai bija savs mērķis kam viņa ticēja. Un viņa to sasniedza tieši tādēļ, ka nedzirdēja apkārtējo šaubas, skaudību un neticību .

Jannat* - 2011-11-27 20:23
Varbuut kaads var pakomenteet manu situaaciju - taa mazliet smiekliigi, bet peeksni vienaa laikaa visi mani draugi un radinieki,kuri cits citu nepaziist savstarpeeji, ir saakusi remonteeties - pat kaimins aiz sienas un preteejais arii, kaa arii bijusii darbavieta celj jaunu uznjeemumu - tas taa jociigi, peeksni viss vienaa laikaa - es gan neremonteejos sobriid, vasaraa elektriiba tika paarvilkta vien, bet vai sii apkaarteejaa remonteesanaas ir kaa ziime man no Visuma vai kas cits???? es to taa sakumaa nepiefikseeju, bet kad soriit kaimins ienaaca un teica ka saak remontu virtuvee, tad es saaku domaat, bet paga sobriid arii citi man paziistamie dara to pasu - sak, ir uz taa pasa remonteesanaas vilnja...
ko teiksiet????

Inese* - 2011-11-28 04:35
Remonts - man patiktu domāt, ka tā ir zīme par pārmaiņām un labākiem laikiem :)



Lapa | 1 [2] |

Atpakaļ