Izkrāso attiecību pelēkumu


Komentārs:

Annija* - 2011-01-13 17:52
Man šobrīd attiecībās ir grūts periods. Es negaidu, kad viņš visu darīs, es pati arī piedomāju par romantiskām vakariņam utt. Vakar mans vīrs teica, ka nav laimīgs, ka pats nesaprot, kas un kā, ka zaudējis dzīves prieku un emocijas (mēs nestrīdamies, citi mūs uzskata par ideālu pāri, ejam uz pasākumiem). Es ticu domu pozitīvajam spēkam, bet kā lai es palīdzu viņam?Es vēlos lai arī viņš ir laimīgs.


sadaļa: DAŽĀDI INESES RAKSTI
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Ko darīt ar pelēko krāsu? Ko darīt, ja dzīve liekas neinteresanta un attiecībās iestājusies rutīna?

 

Ko darīt, ja zini, ka šitā dzīvot tiešām negribi, bet kā gribi arī nezini.

 

Un tad uznāk niķi un iekšējas dusmas un aizvainojums – kāpēc Viņš izturas tik vienaldzīgi! Kāpēc Viņš nesagādā pārsteigumu vai rozīnīti attiecībās? Kāpēc atkal man ir jābūt tai, kas visu sariktēs, izpušķos, padarīs interesantu un mīlestības piepildītu?

 

Brīžiem pat liekas, ja jau man tā mīlestība ir jāuzkurina, tad diez vai vispār man to vajag.

 

Tad nu der atcerēties jau visiem zināmo patiesību – kas mūsos iekšā, tas notikumos, attiecībās un situācijās ap mums. Diemžēl ir jāsecina – ja jau tā ikdiena mums ir tik pelēka, tad arī mūsu iekšējā pasaule, sajūtas un domas ir tieši tik pat pelēkas.

 

Un atceries – nevienam nav pienākums sakārtot mūsu dzīvi. Nevienam nav pienākums darīt mūs laimīgas. Pateikšu vēl vairāk – neviens to pat nevar izdarīt, ja pati to negribēsi. Atliek vien secināt, ka jāmainās ir pašai.

 

Ko darīt?

 

Sākt ar sevi. Sākt sevi mīlēt un lutināt. Sākt baudīt dzīvi un dzīvot ar garšu. Jau kādā citā rakstā par to rakstīju. Sākt novērtēt to, kas tavā dzīvē ir vērtīgs.

 

Varbūt ir vērts veltīt laiku sev un padomāt par savu dzīvi un savām attiecībām.

 

Un ja nu tu apsēstos un uzrakstītu uz lapiņas to, kas dara tevi laimīgu, tad visticamāk, ka saraksta augšgalā būtu vīrs vai draugs un attiecības, kas jūs saista. Tieši mīlestība ir tā, kas dara mūsu dzīvi pilnīgu.

 

Un ja jau to visu zinām, tad nav vairs ko vainot viņu, kurš arī ir šajās attiecībās. Nedomā par viņa atbildību. Sāc ar sevi.

 

Lai apzinātos sava vīra vai draugu nozīmību, vienu vienīgu brīdi iedomājies situāciju, ka viņa vairs nav. Nekultivē šo domu. Tikai uz brīdi iedomājies, ka esi viņu zaudējusi. Tici – tas dos milzu efektu, lai novērtētu attiecības, kas tev dotas.

 

Un iedomājies arī to, ka šajā dzīvē nekas nav mūžīgs – ne cilvēki, ne attiecības. Īsteni nozīmīgs ir tikai šis brīdis. Jo šajā brīdī tu visu vari mainīt. Arī saprast, ka esi šķērdējusi jūsu kopdzīvi to nenovērtēdama.

 

Vērtību tam savās acīs vari atgriezt tikai tu pati.

 

Sāc.

 

Atceries kas bija tas dēļ kā tieši šo vīrieti tu izvēlējies. Tieši viņu iemīlēji. Atceries, cik sākumā viss bija skaisti. Un tad padomā kad un kādēļ tas pazuda. Un tad domās pagriez to atpakaļ un padomā kā tas viss izskatītos šodienas kontekstā. Pagaidām tikai domā.

 

Pārdomā, kad pēdējo reizi pateici savam vīram cik viņš ir nozīmīgs tavā dzīvē. Padomā kā gribi viņam piespiesties un ieelpot viņa smaržu. Cik labi ir tad, kad viņš paņem tevi klēpī un drusku paaijā kā bērnu.

 

Padomā cik mīļi ir tad, kad viņš aizmidzis guļ Tev blakus un kaut ko sapņo. Iedomājies kāda laime ir pastiept roku un viņu aizsniegt, noglāstīt, no jauna iemīlēt. Padomā cik jauki ir ar viņu mīlēties. Sajūti līdz sirds dziļumiem, ka tas ir tavs vistuvākais cilvēks. Tava otra pusīte. Kā Bībelē teiks- „viena miesa un vienas asinis”.

 

Un tad, kad esi to sapratusi un tiešām jūti, ka tava visdziļākā būtība viņu ļoti, ļoti mīl, tad ļoti uzmanīgi un maigi sāc atkal tuvināties un atkal to visu izkrāsot. No sākuma izvēlies krāsas. Kas būs tas, ko gribi darīt pašu pirmo. Un nesabiedē viņu, darot pēkšņi visu uzreiz. Ja cilvēks gadiem ir pieradis pie konkrētas dzīves, tad pēkšņi mīlestības uzplūdi darīs viņu uzmanīgu vai pat samulsinās.

 

Labi ir sākt ar kādu ļoti maigu mīļu sarunu, vai maigu apsēšanos blakus, vai nelielu paijāšanu un maigu masāžu.



Un neapvainojies un nedusmojies, ja viņam dators vai TV ziņas ir šobrīd svarīgākas. Viņš taču nezin, ka no šodienas ir kas mainījies.
 

Arī tava pašas enerģētika neizmainās vienas dienas laikā. Un ārējie notikumi mainās tikai tad, kad pašas esam izmainījušās.

 

Lai kopdzīve iegūtu dziļumu, lai gan vīrietis, gan sieviete gūtu baudu no tās, katram ir jāsaprot sava nozīme un īstenā būtība attiecībās. Vīrietis iedvesmojas no tā vien, ka sieviete uz viņu paļaujas, ka lūdz viņam padomu, ka skaidri liek viņam saprast, ka viņš ir līderis, aiz kā viņa grib sekot. Ka viņš ir viņas bruņinieks un varonis. Vīrieti iedvesmo sievietes ticība viņa spēkam. Savukārt dēļ šīs iedvesmas viņam rodas milzu kaisle un ārkārtīga tieksme pēc savas sievietes.

 

Sievietes spēks rodas no tā, ka viņa ir iedvesmas avots un viņa skaidri saprot, ka tieši viņas dēļ viņš visu var sasniegt. Rodas kopīgs prieks un kopīgi svētki. Visa dzīve kļūst kā svētki.

 

Šādā dzīvē vairs rutīnas nav, jo nepārtraukti ir jauni izaicinājumi, jauni sasniegumi, jaunas uzvaras un gandarījums par katru kopā nodzīvoto dienu.

 

No šodienas sāc novērtēt savu vīrieti. Sāc saskatīt viņā spēku un vīrišķību. Sāc saskatīt sevī sievieti dēļ kā viņš iedvesmosies.

 

Notici sev un notici viņam.

 

Un atceries – kā mežā sauc tā atskan. Kāda tu būsi, tāds viņš kļūs.

 

Sāc lepoties ar savu vīrieti un vīrietis leposies ar tevi.

 

Sāc iekārot savu vīrieti un viņš iekāros tevi.

 

Sāc novērtēt to, ka kopā esat pilnība un viņš to sajutīs.

 

Sāc baudīt šīs attiecības un viņš darīs tāpat.

Komentāri (30)  |  2010-10-22 21:59  |  Skatīts: 10172x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
sandra2304 - 2010-10-22 23:59
Sveika Inesīt!
Jauki un patiesi vārdi:)!
Tas kas mūs vieno ar otru cilvēku - jūtas,mīlestība ir otra cilvēka mīļums otra cilvēka tuvums,tas paceļ mūs spārnos,mēs starojam no iekšpuses un ārpuses pat ja ārā ir auksts mūsos ir siltums ko dāvā otrs cilvēks ...
Novēlu visām būt LAIMĪGĀM :) un sajust to siltumu ...

Haika* - 2010-10-23 01:06
Vai, kā man šito vajadzēja!
Gandrīz apraudājos... it kā es taču to visu zinu, bet zināšana ne vienmēr nozīmē darīšanu, kā mana mamma saka :)
Paldies! Jau šovakar ķeršos pie lietas! :)

Dzintra* - 2010-10-23 03:26
Tieši tas, kas bija vajadzīgs! Paldies. Piekrītu, ka būtībā, tās ir zināmas lietas, taču ar zināšanām vien nepietiek, jāliek tās lietā, jo tas parasti ir krietni grūtāk.
Lai mums visām izdodas un lai lai mēs no sirds būtu lepnas ar mūsu lieliskajiem!


iedvesma - 2010-10-23 20:32
Mana katras ikdienas lielākā vēlme ir atrast savu Vīrieti! Vīrieti ar ko būt kopā, ar kuru dzīvot un rast ikdienas piepildījumu - daloties, dodot, ņemot un gūstot!

Tā ir milzu bagātība, kad Tev blakus ir savs Vīrietis. Ka nevajag staigāt apkārt izmisuma pilnām acīm un lūrēt uz citiem kā uz kārtējo potenciālu. Brīžos, kad vēlies mīļumu, Tev nevajag doties pie citiem vīriešiem, lai tikai apmierinātu savas tā brīža iegribas. Un rītu sagaidīt ar "pretīguma" piegaršu. Tik bezpersoniski rīti - tik nožēlojami....

*Kad nav šī otra cilvēka, tad sirds dziļumos pelēka ir katra diena. Arī tad, kad pagatavoju kādu kūku, kura garšo sasodīti labi, nav kam iedot nokosties no sava gabaliņa, lai dzirdētu gardu mmmm....
*Kad sapucējos un izskatos patiešām satriecoši, nav kas to ievēro. Jau esmu paguvusi aizmirst - komplimenti - kas tie tādi?
*Kad vakaros skatos kādu filmu, nav kas pasniedz siltu tēju un kad iemiegu - nav kas sasedz un noslēdz gaismu....

Uzskatu, ka dzīve bez vīrieša ir tukša un nepiepildīta.

Brīžos, kad ieraugu kādu mīlas pārīti, atkal acīs sariešas asaras. Un turpinu dzīvot cerībā, vien baidos, ka tā arī var nodzīvot dzīvi vien cerot....

Tāpēc - mīļās Dāmas - tik tiešām - novērtējiet sevi un savu Lielisko! Sargājiet savas attiecības un lai mums visām veicas! :)

aizdoma* - 2010-11-15 18:26
Bet ko dariit, ja manam viirietim nav laika? Ja vins strada 2 darbos, iet uz treninjiem, brauc uz spelem un tad, kad ir majas, tad grib tikai atpusties....Toties es esmu majas dienu dienaa, censhos deelj vinja izdariit visu un ir kaada diena, kad uz briidi viss ir kaartiibaa, bet parsvara mes stridamies.
Man pietrukst vinja...lai arii vins blakus ir biezi, man tomer vinja pietrukst.

Inese* - 2010-11-16 00:14
Sāc bagātināt savu dzīvi. Necenties dēļ viņa - centies dēļ sevis. Mainies enerģētiski. Iemīli sevi. Sajūties laimīga. Pasaki viņam, cik esi laimīga un cik ļoti viņu mīli.
Un Tu redzēsi kā viss mainīsies uz romantisko pusi.

mierīgā* - 2010-11-16 03:55
Šo vajadzētu lasīt un saprast ne tiki sievietēm, bet arī vīriešiem....
Es savam vīrietim esmu devusi, devusi un devusi, līdz pienāk dzīves lūzums, jo pretim neko nesaņem....Pat pieklājības pazīmes nav. Pēc pustdienām vai vakariņām nemāk pateikties, vai tas ir tik grūti ? Jautāju kāpēc nevar pateikt paldies. Un ziniet kāda ir atbilde ? Man tas nav pierasti un kāpēc man jāsaka paldies, ja tos produktus gādāju es.....
Visus nodzīvotos gadus esmu dzirdējusi tikai vārdus nolieguma formā. Un tad es jautāju:"Vai tev kādreiz labi vārdi tavā vārdu krājumā arī ir ?" Atbilde :" Tu taču zini, ka es maz runāju"

Inese* - 2010-11-16 04:59
Zinu, ka ir vīrieši, kas lasa manu mājas lapu un arī semināros ir vīrieši. Tikai nu man ir jāsecina, ka lielākoties es rakstu tiešām sievietēm un man pašai jāatzīst, ka ļoti sievišķīgi un emocionāli runāju un arī rakstu - tā kā priekš vīriešiem varbūt, ka vajag kaut ko precīzāku un konkrētākās formulās un mērījumos ieliktu:)

Sieviete* - 2010-11-18 23:14
Jā, kāpēc sievietei tikai jādod, jārada, jāveido... Vai no vīriešu puses arī nevajadzētu kaut nieciņu uzmanības sievietes virzienā? Arī vīriešiem der atgādināt - kā mežā sauc tā atskan.

Inese* - 2010-11-19 01:19
Protams, ka likums ir visiem vienāds.

Vienīgi jāatceras, ka attiecības ir sieviešu joma. Sieviete ir pavarda turētāja un rūpējas, lai viņas mājā visiem būtu labi.

Un sākt kaut ko mainīt jau mēs varam tikai no sevis:)

vizy* - 2010-12-16 05:42
Es arī nesen nonācu pie secinājuma, ka jāaizpilda savi pašapziņas robi, jādara viss,lai pati sev patiktu un būtu interesanta. Tad nevajadzēs domāt par to, kāpēc mīļotais šovakar izvēlējās palikt pie drauga un visticamāk viņš to nemaz nevēlēsies. Tikai tas darbs ar sevi ir nopietns. Nepietiek tikai izdomāt - no šodienas mainīšos un viss būs pavisam savādāk. Jārēķinās ar daudzām iekšējām cīņām un to,ka savas attieksmes mainīšanai jākļūst par dzīvesveidu. Piekrītat?

Inese* - 2010-12-16 06:06
Protams, piekrītu.
Vecie ieradumi mūs ne pa kam negribēs laist vaļā. Un atradīs tūkstots veidus, kā atkal pie mums atgriezties:D
Bēt mēs un mūsu laimes terapija esam stiprākas!!!!


Anonīms* - 2010-12-18 19:14
Vai ir tā,ka arī uzvedības temperamenti ir dažādi?Viens karstasinīgāks,maigāks,mīlīgāks,otrs-vēsāks,mierīgāks,nosvērtāks.Tad nu iznāk,ka tas maigais "mīl"vairāk-par abiem?Bet otrs-tikai itkā ļauj mīlēt sevi? Tā ir?Vai tas ir normāli,vai tomēr nav?Gribas justies harmoniskai un laimīgai,bet tā pietrūkst mīļuma,mīlestības,laimes!...

Inese* - 2010-12-18 23:46
Protams, ka mums katram ir savs temperaments, audzināšana, paradumi, pieredze un mēs izturamies saskaņā ar tiem. Arī mūsu partneri dara tāpat.

Ja ir sajūta, ka otrs ir vēsāks, tad varbūt, ka viņš mīl ļoti, ļoti tikai tas izpausmes veids nav tieši tāds, kādu mēs paredzam. Un ja mums nedod tieši to vai tieši tādā veidā, kā mēs gribam, tad mums šķiet, ka tas otrs mīl mazāk vai nemīl nemaz;)

Šajā gadījumā droši vien, ka esam iecentrējušās, ka mūs vajadzētu mīlēt tieši tā un ne savādāk.
Ja viens ir maigāks un mīlīgāks, tad viņš (viņa) domā, ka mīlestība nozīmē čubināšanos. Ja otrs ir atbildīgs un nosvērtāks, tad viņam savukārt šķiet, ka mīlestība ir uzņemties rūpes par to maigāko, pasargāt vājāko. Un viņš savukārt var domāt - nu kad vienreiz viņa mani iemīlētu tik ļoti, lai uzņemtos atbildību....utt.

Bet ja ir tā, ka kaut kas pietrūkst, tad jāsāk to dot. Kaut domās, kaut enerģētiskā līmenī un pēc tam arī tiešā saskarsmē. Un vēl - jāsāk ļoti mīlēt sevi. Jātop interesantai pašai priekš sevis un tad otrs viennozīmīgi to pamanīs.

Annija* - 2011-01-13 17:52
Man šobrīd attiecībās ir grūts periods. Es negaidu, kad viņš visu darīs, es pati arī piedomāju par romantiskām vakariņam utt. Vakar mans vīrs teica, ka nav laimīgs, ka pats nesaprot, kas un kā, ka zaudējis dzīves prieku un emocijas (mēs nestrīdamies, citi mūs uzskata par ideālu pāri, ejam uz pasākumiem). Es ticu domu pozitīvajam spēkam, bet kā lai es palīdzu viņam?Es vēlos lai arī viņš ir laimīgs.

Inese* - 2011-01-14 06:20
Katrā šādā reizē mums jāatceras, ka apkārtējā pasaule atspoguļo mūsu iekšējo pasauli.
Tātad - jāsāk ar sevi. Jāsāk mainīt sava iekšējā vibrācija, sava enerģētika un tad, ka Tu mainīsies un būsi iekšēji laimīga, tad arī vīrs mainīsies. Jums taču ir kopēja vienota enerģētika. Mainās viens - otrs nevar nemainīties.

Madara** - 2011-04-15 11:22
Cik skaisti un patiesi vardi! Tiesam visam piekritu.
Jau sen zinu ka viriesus ir jaiedrosina un jaizrada to, ka mes ar viniem lepojamies, lai ari vins butu laimigaks u.t.t. Un uzreiz atcerejos, ka sodien pielavu kludu un draugs teica - Forsi, ka tu doma, ka neko nevaru. Neesmu jau mazs berns! Bet labakais bija tas, ka vienkarsi nevelejos, lai vins man palidz, jo pasai patik tikt ar savam lietam gala, kgan viriesiem to patik darit un ta vini ari liek meitenei smaidit un justies par viniem lepnam!! :)

Madara** - 2011-04-15 11:22
Cik skaisti un patiesi vardi! Tiesam visam piekritu.
Jau sen zinu ka viriesus ir jaiedrosina un jaizrada to, ka mes ar viniem lepojamies, lai ari vins butu laimigaks u.t.t. Un uzreiz atcerejos, ka sodien pielavu kludu un draugs teica - Forsi, ka tu doma, ka neko nevaru. Neesmu jau mazs berns! Bet labakais bija tas, ka vienkarsi nevelejos, lai vins man palidz, jo pasai patik tikt ar savam lietam gala, kgan viriesiem to patik darit un ta vini ari liek meitenei smaidit un justies par viniem lepnam!! :)

sirds* - 2011-04-16 06:16
Kāpēc mums piesaistās tie cilvēki,kas piesaistās? Domāju un nevaru izdomāt,kāpēc mums jau vairākus gadus ir interesantas attiecības,ja tā drīkst izteikties ar vīra kolēģi.Viņš ar viņu ir kopā darbā, kopā pa ceļam mājās,kopā iepērkoties,kopā ,ja kādam no viņiem gadās ķibele un jāizpalīdz,kopā,ja mums ir svinības,uz kurām viņš ar ģimeni ir uzaicināts,kopā privātā biznesā,kopā atvadoties aizbraucot no mums-atvadās viņi abi ilgi - runājas,kā sen nebūtu tikušies.Bet draugi - viņi nav. Domāju,vai abus vieno viens liktens,viena bēda vai iespēja izrunāt to,ko sieva ne vienmēr gatava uzklausīt,jo abiem patīk parunāt par sevi,un diezgan daudz. Arī problēmas dzīvē līdzīgas. Sākumā uztvēru šo kolēģi virspusēji,tad novērtēju viņu kā dziļu,interesantu un daudzpusīgu ,pieņēmu kā draugu,bet tad sāka šķist,ka veidojas kaut kas romantiskāks. Un vēl pēc brīža man tas kļuva par apgrūtinājumu,jo es jutos tā kā vainīga, tā kā ne savā ādā. Kaut kas notika un es vairs nevaru mierīgi skatīties viņam acīs. Bet viņš ir un ir ar mums, es izvairos no satikšanās vienmēr,kad iespējams.Bet dr
iz tas nebūs iespējams,jo viņiem abiem ir arvien vairāk kopēju plānu.Vai tas nav bīstami? Kāpēc esam piesaistījuši šo cilvēku?Tas vēl nekas-bet kā man atbrīvoties no vainas vai nepilnvērtības ( laikam,īsti nesaprotu,kas tā par sajūtuI) . Jā,zinu-mīlēt sevi. (mīli sevi:) ) Kas vēl ar mums tāds mistisks notiek? Vai esam sasējuši savas enerģētikas? :) Kas tas par fenomenu?

sirds* - 2011-04-16 06:19
kļūdiņa-nevis mīli,bet "Mīlu sevi.":)

Laila* - 2011-04-16 19:58
SIrds! InteresantI! Arī es nesapratu dažas ļoti interesantas lietas savā dzīvē. Liekas, ka dažkārt jau esmu pārlasījusies un arī visu laiku tik savā dzīvē īstenoju lasīto, mainos utttttttt. bet jautājums paliek. Und tad man ieteica Ragaciemā Agnesi, kura prot sarunāties ar Visuma Eņģeļiem. Sagatavoju kārtīgi jautājumus, aizbraucu un man tika izklāstītas visas karmiskās attiecības un kas jādara, lai mainītu, uzlabotu vai tml. situāciju. Vienīgais žēl, ka to nezināju jau daudzus gadus atpakaļ. Tam nav sakara ar Ineses mācību. Ineses mācība ir fantastiska. Te ir dziļas karmiskas attiecības. Agneses telefonu Jūs uzzināsiet, ja vajadzēs, lai neiznāk, ka nu es te reklamēju. Viņas māju zina ikviens Ragaciemā. Vienkārši saprotu Jūsu situāciju, jo esmu bijusi tādā pašā neziņā. Lai Jums viecas un mīļš paldies Inesei. Tavi raksti ir fantastiski. Lasu, kad vien laiks. Lai Tev viegli rakstās! Bet izskatās, ka Tu plūsti pāri kā avotiņš un informāciju Tev sūta bagātīgi! Veiksmi visiem :)

Sirds* - 2011-04-17 05:35
Laila,mīļš paldies!Paldies arī Inesītei!Mīļus,priecīgus visiem svētkus-un katru dienu!:)

Inese* - 2011-04-18 18:05
Par to aprakstīto situāciju - vīra paziņu un romantiskām jūtām pret viņu...
Nu....vainas apziņai te nav jābūt.
Bet tas, kas ir gan žigli jāizdara, tas ir - "jānogriež pie saknītes" jebkura romantika, kas grib sākt veidoties ar vīra draugiem, paziņām un vispār ārpus ģimenes.
To var izdarīt ar apziņu.

Kādēļ tā jādara?
Tāpēc, ka tā ir ārdoša enerģija, lai cik kārdinoši tas liktos sākumā.
Redz pēc tam cīnāmies ar vainas apziņu, ar nepatīkamām izjūtām utt.

Ja mīlestība ir radošā enerģija, kas mūs ceļ, tad visi sāņu gājieni mūsu dzīvi grauj. Izvēle, protams, katra paša ziņā :)

Es jau, protams, jums visām novēlu uzticību un mīlestību ģimenē :)


sirds* - 2011-04-18 19:53
Ai,paldies!Labi,centīsimies domāt, ka vīra draugi ,utt -nava vīrieši:)Mīļš paldies,Inesīt! Laimi un mīlestību mums visām!

Inese* - 2011-04-18 20:43
:))))
tiešām nav :)

Tāpat kā jāiemācās domāt, ka alkohols nav dzerams šķidrums (nu...gluži kā benzīns, acetons vai trauku mazgājamais līdzeklis) un priekš manis arī gaļa, zivis un olas nav ēdamas lietas, bet ir tikai priekšmeti.
Un kad to tā apziņas līmenī pieņem, tad ir ārkārtīgi viegli dzīvot :)



Lapa | 1 [2] |

Atpakaļ