Izlem! Izlem un dari.


Vakar bija konsultācija par sava es apzināšanos un savu īsteno būtību, par mērķa uzstādīšanu un misijas apziņu un meitene man jautā; „kā lai sāku darīt to, kas man tik ļoti patīk un dēļ kā es būtu laimīga, ja tas saistīts ar attiekšanos no darba un šā brīža dzīves veida?”.

 

Šis jautājums man likās tik nozīmīgs, ka nolēmu to pārrunāt arī ar Tevi.

 

Cik bieži mums ir situācijas, kad nevaram saņemties neko mainīt, kaut arī sen esam sapratuši, ka šīs attiecības mūs degradē, ka šis darbs mani nedara priecīgu, ka šie apstākļi ir pretrunā ar manu laimes terapiju un pat iespēju būt laimīgai. Cik bieži Tev tā ir bijis?

Man vairāk kārt.

Tas bija pirms manas laimes terapijas, kad vēl sensenos laikos strādāju administratīvu darbu, kurā visnotaļ viss veicās, bet es tur tiešām nejutos laimīga. Un arī pagriezties un aiziet nemācēju. Neko mainīt nemācēju. Jo...toreiz vēl nezināju cik svarīgi ir būt laimīgai ik dienas un cik svarīgi ir dot šo laimi (pozitīvu dievišķu enerģiju) citiem.

Tad es vēl nezināju, ka nav iespējams ārdīt un radīt vienlaicīgi. Tad es vēl nezināju, ka 8 stundas esot darba vietā, kas nenes prieku un gandarījumu un darot darbu bez jebkādas iedvesmas, īstenībā dzīvē ieviešas pārāk daudz ārdošas un negatīvas enerģijas. Un tas nekas, ka par to maskā labu naudu vai arī, ka darba vieta ir gana prestiža. Ja darbā esot Tevī pārsvarā ir ārdoša enerģija, tad rēķinies, ka visa Tava dzīve tiek pakļauta tieši šai – negatīvajai enerģijai.

Man manā gadījumā saira viss.

Es attapos tukšā vietā ......un sāku savu laimes terapiju.

 

Teiksi -nav ļaunuma bez labuma.

Jā.

Bet toreiz es to nezināju.

 

Un tomēr gribu Tev vērst uzmanību, ja vien piefiksē, ka liela Tavas dzīves daļa šobrīd paiet zem ārdošas enerģijas zīmes, tad zini, ka tas nav atrauts no visa pārējā. Nav iespējams saglabāt labu veselību, labas attiecības, brīnišķīgu karjeru utt., ja lielākā daļa dzīves paiet, darot nepatīkamu darbu, vai esot starp nepatīkamiem cilvēkiem.

Sākotnēji pamēģini mainīt attieksmi, bet ja nesanāk, tad nomaini to, kas Tavā dzīvē ienes slikto enerģiju.

 

Ja nevari ilgstoši pabeigt kādas attiecības tikai dēļ bailēm, ka būsi viena – tad atmet bailes un pabeidz.

Ja nevari aiziet no darba tikai tādēļ, ka baidies palikt bez maizes – atmet bailes un aizej.

 

Ja Tu tā neizdarīsi – tad izdarīs ar Tevi. Tici man.

Tur nav variantu. Tu pati būsi visu iegriezusi tik negatīvā virzienā, ka situācija nobriedīs līdz tam, ka tik un tā izjuks. Un tas ir vienalga vai attiecības mājās vai darbā. Bet vēl jo sliktāk, ja tas notiks ar Tavu veselību.

 

Tā kā - apsēdies un izvērtē jau šobrīd. Un ja ir jāmaina – maini.

 

Un netici, ka nevar šobrīd iesākt neko jaunu. Es esmu dzīvs piemērs, ka var izveidot jaunas skaistas attiecības, satikt savu lielo mīlestību, izveidot ģimeni, sākt darīt savu sapņu darbu, dzīvot savā sapņu vietā pie jūras, iegūt absolūti labu veselību utt. Visu var sasniegt un būt laimīga, ja vien pati šo laimes enerģiju negrauj.

 

Un ticu, ka ir zināms diskomforts aiziet no darba un sākt jaunu nodarbi. Un ticu, ka ir ļoti liels diskomforts uzsākt dzīvi vienai. Ticu, ka mainīt dzīvi ir grūti.

Bet atceries vienu – lai enerģijas svārstiņš iekustētos pozitīvā (pulksteņrādītāja) virzienā, tam pa priekšu ir jāpārstāj riņķot pretējā virzienā.

Tātad – lai notiktu pozitīvas pārmaiņas, ir jāaptur negatīvais.

 

Tajā brīdī, kad nolem kļūt laimīga un saproti, kas ir Tava īstenā būtība un misija, kas ir tas, caur ko Tu personīgi vari un gribi pasauli darīt labāku, tad – dari to. Vairs nekavējies. Neviens mēs nezinām cik ilgs laiks mums ir dots lai saņemtos. Varbūt drusku, bet varbūt nemaz.

Un kādēļ lai atliktu un liegtu sev iespēju būt laimīgai jau tūlīt.

 

Es drosmīga un dari.

Esi laimīga jau tagad un dzīvo saskaņā ar savu īsteno būtību un īsteno savu dzīves misiju.

Vai vismaz apsēdies un padomā - kas ir Tavas dzīves misija. :)

Komentāri (19)  |  2010-10-16 03:12  |  Skatīts: 5798x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
Essa* - 2010-10-16 21:13
Paldies,Inese! Šis raksts uzrunāja arī mani un visus tos procesus,kas manī jau notiek!

Inese* - 2010-10-17 03:32
man prieks, ka tā :)

Ineta* - 2010-10-17 18:00
paldies par rakstu! :)
tikai dažkārt jau ir tā, ka, ja nolem aiziet un tajā vietā neko neesi atrisinājis, tad karmiski jau to paņem līdzi un nākošajā vietā būs jārisin tāda paša veida problēmas un dažkārt pat vēl smagākā pakāpē!! un parasti jau arī tā ir, ja bēdz, tad pēc tam sit ar to pašu tikai stiprāk!!

Inese* - 2010-10-17 19:20
Mūsu mācības ir mūsos. Aizmukt nekur nevar. Tomēr tas, ko rakstā gribēju teikt - navajadzētu kļūt par upuri apstākļiem, kuri degradē.
Tad ir jāmaina attieksme un jāmaina apstākļi un nevajag no tā baidīties.

Agnese Vilcāne - 2010-11-24 03:12
Draudzenei dēls beidza slimot,kad viņa ļāva bēnam atteikties no ārpusskolas nodarbībām,kurās viņš negribēja piedalīties. Kad viņa sāka ieklausīties dēla vēlmēs un ļāva viņam nodarboties ar mīļāko sporta veidu,viss mainījās- gan viņu attiecībās,gan bērna veselībā. :)
Būt pašam-tā ir atslēga! :) Ļaut sev izpausties,sekot savai sirdsbalsij. Kā jau Inese rakstīja. :)

Elina* - 2010-11-26 09:50
Nesen draudzene man atsuutiija sho jauko maajas lapu! Saaku lasiit un mans smaids kkluva ar vien plataaks. Jau kaadu laiku atpakalj saaku lasiit graamatu ''100 panemieni ka motivet sevi aktivai dzivei''un taa mani iepriecinaaja, jo jau saaku mainiit savu domaashanu, sekot liidzi utt. Varu teikt milzum lielu paldies, ka Tu esi un ka ir shaada maajas lapa!!!!!!! :) :) :)

Inese* - 2010-11-26 17:29
Paldies, Elīna, par tik brīnišķīgu komentāru!
Jauki, ka esam satikušās šeit :)

karamele* - 2010-11-28 21:55
Par grāmatu "Es esmu savas dzīves autors" - vai iespējams to pasūtīt,pirms tiekam apmeklēt semināru?
ļoti gribētos izkratīt kvēpus no sevis, smelties pozitīvo,bet tā uzreiz laikam nesanāks. Pašlaik lasu šo jauko mājaslapu un mēģinu ieplānot tikt vismaz uz tālākajiem semināriem,jo to ļoti vēlos:)
Mīļu,siltu Pirmo Adventi!

Inese* - 2010-11-29 01:07
Grāmatas nosaukums ir "Ieelpo laimi un mīlestību" :)
Un to tiešām ir iespējams iegādāties neatkarīgi no semināriem.
No 1.decembra tā jau būs pie manis, tā kā pēc tam varu sūtīt un ņemt līdzi visur, kur būšu.
Nu un arī grāmatnīcās jau tā būs no 3.decembra.


Maija* - 2010-12-06 23:17
Vakar nejauši uzgāju šo mājas lapu,palasīju un jutos tik brīvi un tik laimīga,kā nekad neesmu jutusies.Paldies,šo mājas lapu esmu atradusi īstajā brīdī un tagad zinu, ka varu būt citāda.Cītīgi sekošu visam rakstītajam un meklēšu grāmatu grāmatnīcās.Vēlreiz, paldies par šo mājas lapu,kura man ir atvērusi acis.

Inese* - 2010-12-07 05:54
Esmu laimīga, ka tas ir tieši tā:)

Nelda* - 2010-12-09 21:05
Paldies, Inese! Šis raksts man ir kā balzāms dvēselei!

Elena* - 2011-01-16 22:59
nedomāju, ka ik viens ir tik advancēts un tajāposmā jau šodien, lai apzinātos savu dzīves misiju..līdz tam ir jānonāk zināms ceļš, jāapēd savs puds sāls, lai atvērtu sevi...

Sandra* - 2011-02-09 05:29
-izlasīju šo rakstu.. it kā visam piekrītu, bet tai pat laikā domāju- vai laukos sievietes negrib būt laimīgas??? ( redzu kas šobrīd notiek apkārt.. izmisums un bezcerība) ... vai kasiere maximā negrib būt lamīga? ( man apnicis, ka maizes kukulītis par kuru es maksāju, tiek man nomests priekšā) .. nu ja tā pa nopietno padomājam.. ir darbs kurš kādam ir jādara, kaut arī liekas ka tas ir melnākais zemes virsū...
un ja tā kasiere aizies no darba un sēdēs bez naudas mājās.. vai tad būs laime pilnīgāka??
iznāk tomēr, ka visi nekad nevar būt laimīgi??? mana laime tad būs uz kāda cita rēķina?? :)))
nē.. es neesmu ne kasiere, ne no laukiem.. es vienkārši domāju vispārīgi....



Inese* - 2011-02-09 07:06
Arī kasiere var būt laimīga. Jebkura no mums varētu būt kasiere (nekad nesaki nekad).
Piemēram, es pagājušo gad strādāju par viesmīli pludmales kafejnīcā un biju laimīga gan tad, kad lēju alus kausus, gan tad, kad nokopu galdiņus, gan tad, kad salasīju izsmēķus vai konfekšu papīrus no zemes.
Manu laimi nevar iespaidot mans amats, darbs vai nodarbošanās. Tieši otrādi - es ar savu laimi varu iespaidot savu darbu.

Tieši tādēļ jau es braucu pa visiem lauku reģioniem un runāju un stāstu- katra mēs varam kļūt laimīga. Visumam viss priekš mums katras pietiek.
Tas būtu tas pats, kas mēs domātu, ka nevaram sēdēt saulītē, jo kādam vienmēr tad būs jābūt ēnā. utt.
Šo piemēru ir ļoti daudz.

Mums katram ir sava izvēle.
Cits jautājums - kapēc mēs izvēlamies dzīvot tieši tādu dzīvi kā dzīvojam:)

Anita* - 2011-02-15 03:53
Es apbrīnoju Tavu degsmi ,Inesīt! Es piekrītu tam, ko Tu raksti.
Aizdomājos par sevi, vai esmu laimīga tur, kur es esmu? Atbildei ir jābūt jā vai nē, jo nevar būt laimīgs tā pa pusei, tas ir tāpat, kā būt pa pusei stāvoklī. Diemžēl, man sev ir jāatzīst, ka pietrūkst manā dzīvē kas svarīgs, nu nav tā absolūtās laimes sajūta pēc kuras visi tiecas. No malas šķiet, viss ir kārtībā, bet sirds ilgojas pēc kautkā tāla nezināma. Domāju, ka cilvēkam jābūt visās jomās,( lomās) laimīgam, gan darbā, gan ģimenē, gan sabiedrībā, un cik svarīgi sievietei, lai blakus būtu īstais vīrietis, gluži tāpat arī vīrietim īstā sieviete, pārējo var nokārtot, jo vienmēr ir patiess atbalsts. Es domāju, ka grūti ir tad, ja nav blakus šis cilvēks, tad arī pārējais viss liekas bezjēdzīgs. Var protams runāt par garīgām tēmām sazin kādos augstumos, bet nedomāju, ka ir daudz tādu cilvēku, kuri var būt laimīgi bez otrās pusītes, tie ir meli sev un citiem. Man patiesībā ir žēl tos ''garīgi attīstītos'', kuri noliedz attiecības starp vīrieti un sievieti.
Es esmu precējusies, bet patiesībā esmu viena, ir tik grūti ko mainīt, jo negribas sāpināt sev tuvus cilvēkus.Izlēmusi esmu, ka man ir jāiet prom no vīra, bet izdarīt to nekādi nevaru, un patiesībā kur tad iet? Kur ir tas mans īstais? Ko darīt, gadi jau arī 40+? Bet, kā Tu saki, Inesīt, pēc desmit gadiem ļoti patiks šis tagadējais vecums.
Man ir jautājums, vai mēs sievietes,(arī vīrieši), dzīvojot tādu remdenu dzīvi ,nedaram pāri savai dievišķai būtībai?
Paldies Tev, Inesīt, par iedvesmu!

Inese* - 2011-02-15 05:05
Jā, Anitiņ, tieši par to es visbiežāk runāju - ka dzīvojot remdenu un pelēku dzīvi, mēs daram pāri gan savai īstenajai būtībai , gan arī esam galīgi nepateicīgi attiecībā pret Dievu.

Un tur sākas iešana pa riņķi - cilvēks dzīvo neapmierināts ar savu dzīvi un neko negribēdams mainīt. Un tā stieg iekšā rutīnā ar katru brīdi jo vairāk.

Tādēļ jau es savus seminārus un savu grāmatu sāku ar to, ka pirmais, kas mums ir jāizdara - ir jāsaprot kā mēs dzīvojam, jāizvērtē vai esam laimīgi un ja ne, tad jāizvēlas to visu mainīt.

Tas ir pirmais galvenais mūsu uzdevums.

Un tad, kad iemācāmies paši būt laimīgi, tad nākošais solis ir sākt meklēt iespēju kā pasauli darīt labāku. Vārdsakot, kā citiem palīdzēt būt laimīgiem.
un tā atrodam savu misiju. Un tā pasaule mainās un kopējā enerģija iegriežas pa pulksteņrādītāju virzienam :)

Anita* - 2011-02-15 05:26
Es Tev pilnībā piekrītu, Inesīt! Ja neesam laimīgi, tikai mēs paši to spējam izmainīt, un ļoti pareizi Tu raksti, ka tad, kad mēs kļūstam laimīgi, tad varam citiem palīdzēt tādiem kļūt, jo mēs nevaram iedot to, kā mums nav. Līdz manīm ir nonākusi atziņa, ka mūsu garīgās attīstības pakāpi nosaka tas, cik mēs esam laimīgi, jo laimīgāks cilvēks, jo viņš ir garīgi attīstītāks, ja tas tā nav, tad tie ir meli, un nav svarīgi, cik viņš ir izlasījis grāmatas, apmeklējis skolas vai nodarbojies ar garīgām praksēm.
Man ir patiess prieks par Tevi, Inesīt!

Santa* - 2011-02-16 01:35
Anita un Inese! Fantastiski jūs runājat. Tik tīra patiesība. Man ir 50+ un tas pats Anitas stāsts. Ja cilvēks nevar dzīvot patiesi laimīgi, savstarpējā cieņā un mīlestībā, kas ir visa, visa patmatā, tad tāda dzīve skaitās nedzīvota, tā ir nepilnvērtīga. Mēs esam sūtīti uz Zemes, lai dzīvotu laimīgu dzīvi. Un būs jāatgriežas šeit vēl un vēl, lai iemācītos to.


Atpakaļ