sadaļa: LEKTORI RAKSTA

autors: DZINTRA ČEVERE

Ļaušanās un paļaušanās uz Dievu vai Augstākiem spēkiem ir viena no tām lietām, ko vajag sajust. Sajust kā nāk risinājums, atbilde un kā viss nokārtojas, kad Tu tam nepieķeries. 

Kā mazs bērniņš, kad piedzimst tas ir pilnībā atkarīgs no vecākiem. Vecāki to pabaro, samīļo, sagādā tīras sausas drēbes, jo tie zina, kas mazulim ir vajadzīgs. Bērns vienkārši paļaujas uz vecākiem, jo viņa spēkos nav to visu izdarīt pašam. Viņš neuztraucas, vai vecāki to pabaros laikā, vai sagādās tam drēbes un nomainīs autiņus, viņš vienkārši paļaujas.

Tāpat arī es paļaujos uz Dievu, paļaujos uz to, ka tikai viņš zina, kas man ir visvairāk vajadzīgs, un kas nav. Un zini, šī ļaušanās ir tik brīnumaina…

Tas notiek gan sīkumos, dažādās sadzīviskās situācijās, gan svarīgās un nopietnās lietās. Tu nekad nevari zināt, kā situācija atrisināsies, taču ja to atstāsi Dieva ziņā, tad var nākt visnegaidītākais, vai neticamākais risinājums. Piemēram vairakkārt esmu piedzīvojusi  situāciju, ka piebraucu pie darba un nav kur nolikt mašīnu, tīri fiziski vietas maz, un tās pašas aizņemtas, bet… vēl ne reizi neesmu palikusi bez vietas. Piebraucu, skatos ir kur novietot mašīnu vai nav un redzu kā vīrietis sēžas mašīnā, lai brauktu prom, tādējādi atbrīvojot vietu man.  Vai piemēram, pagājušajā nedēļā mani vienkārši pārsteidza Dieva sniegtais risinājums -  nu kā lai te netic? Biju kursos, un pēkšņi mani izsauca uz darbiņu, nodomāju, žēl, ka sanāks kavēt kursus, bet nu kas jādara, jādara. Tā nu kādas minūtes 20-25 pirms kursu beigām pasniedzēja priecīgi pasaka, kas pildāms mājās un saka ka esam brīvi! Visiem protams, liels pārsteigums, jo nekad iepriekš 2 gadu laikā mūs nav palaiduši ātrāk!!! Tās bija tieši tās minūtes, ko man nāktos kavēt. Jā, un kas ir pats svarīgākais, nākamajā reizē, pasniedzēja atzina, ka bija kļūdījusies. Tas nebija viņas plānos, tas notika viņai neapzinoties. Redz, Dieva plāni un iespējas ir tik neierobežotas, ka mēs pat nevaram to aptvert. Zini, visas šīs zīmes un situācijas stiprina ticību tam, ka ļaujoties nāk labākie risinājumi. Pat ja pirmajā brīdī tas mums var nepatikt.  Ilgu laiku gaidīt kādu svarīgu atbildi, katru dienu, domāju nu kad beidzot man atzvanīs un atbildēs, un tad kad es nolēmu viss, mīļais Dievs, atstāju to Tavā ziņā, un ilgi nebija jāgaida - man piezvanīja un iepriecināja ar atbildi!

Zaudēji darbu – skumji pirmajā brīdī – taču pēc laika izrādās īstā laime, jo citādi nebūtu spērusi soli un uzdrošinājusies darbu savā sapņu, misijas, dvēseles darbu.  Nokavēji autobusu – žēl, nāksies pamirkt lietū, kamēr nāks nākamais, taču Dieva laime – satiec tik sen neredzētu draugu, kam „nebija laika” piezvanīt trīs gadus. Nevelti saka, ka labākās lietas notiek negaidot, Dievs māk sniegt pārsteigumus – tikai saskati.

Zini, pati sev esmu atklājusi, ka šī ļaušanās mani darījusi arī mierīgāku, ja varu ko darīt  lietas labā daru, ja nevaru – palaižu un neraizējos, vai viss nokārtosies.  

Svarīgi ir redzēt kā tas notiek, kā lietas nokārtojas, kad mēs nepieķeramies sevis izdomātajiem risinājumiem. Jo tā ir brīvība…un apziņa, ka viss tik tiešām notiek man par labu.

Pārdomā, kad Tev ir bijusi situācija, kad viena neizdošanās ir beigās izrādījusies īsts ieguvumus.  

Ar mīlestību,

Dzintra