Kā pirmo reizi iet izklaidēties vienai


  Ja kādu laiku esi dzīvojusi pārī, bet pēkšņi ir jāpierod atkal būt vienai, tad viens no mulsinošākiem brīžiem ir pirmais tusiņš un pirmā ballīte. Un ja gadījumā gadi jau ir 30, 35 vai 40, tad vispār ir sajūta – ak, Dievs, kā to lai atkal tagad dara!!! Un tas, kas viss bija ierasts 20 gados, tas pēkšņi vairs neliekas pašsaprotami šobrīd.

 Ko lai uzvelk? Kā lai izturas? Un uz kurieni vispār lai iet? Un ko par mani padomās?

 

Mans piedāvātais plāniņš ir tāds – sarunājiet iet divatā ar kādu draudzeni vai paziņu, kurai jau ir pieredze atpūsties vienai bez puiša.

Nu – pirmkārt kopā ir jautrāk, bet otrkārt – kad pēdējo reizi tev bija iespēja kā pusaudzei kopā ar draudzeni gatavoties ballītei? kopā izvēlēties tērpus, kopā taisīt frizūras, kopā izdomāt kurp braukt pa priekšu, kur pēc tam.? Pieņem to visu kā milzu piedzīvojumu un atpūtu sev pašai.

Un treškārt – neuzlikt sev nekādus uzdevumus, mērķus vai plānus. Ej vienkārši atpūsties. Nu nav tev jāiet uz pasākumu ar domu kādu satikt vai kādam iepatikties. Ja tas būs lemts un tā notiks – super. Ja nē – tu būsi pavadījusi brīnišķīgu vakaru, ko vari atļauties tieši tādēļ, ka esi viena, ka esi ar draudzeni, ka nav neviena puiša pie sāniem.

Un zinu, jau zinu, ka ļoti gribas, lai pievērš uzmanību. Ticu, ka tieši arī pievērsīs. Un zini kāpēc? Tādēļ, ka būsi starojoša un laimīga, tādēļ, ka nevis kaut ko gaidīsi, bet no sirds atpūtīsies un tev būs jautri. Tieši pie tādiem cilvēkiem citi „pievelkas”. Tieši pie tādiem, kas paši ir apmierināti, laimīgi un bauda vakaru.

 

Periodā, kad biju viena un pirmo reizi aizgājusi Rīgā uz klubu, pie manis pienāca viens puisis un teica – tu ar savu gaismu un enerģiju piepildīji visu zāli. Viņš bija aizbraucis prom un pēc tam atgriezies, lai satiktu mani un mums toreiz sanāca brīnišķīga iepazīšanās, kuras gaitā tieši pārrunājām par to kādām meitenēm/sievietēm puiši pievērš uzmanību un kādām ne. Viņš teica – es pienācu tev tādēļ, ka tev nevienu nevajadzēja. Tu tur biji tik pārņemta ar to vien, ka tur esi, ka uz tevi varēja skatīties un baudīt kā cilvēks atpūšas.


Toreiz domāju- nu ko tu man „karini makaronus” es taču esmu pieaugusi sieviete un zinu no galvas šos pekstiņus, bet pēc tam, gadiem ejot, es sapratu, ka viņam ir taisnība.

Mūs tiešām piesaista cilvēki, kas izstaro mieru, laimi un prieku. Un mēs piesaistām cilvēkus, kad esam laimīgi un priecīgi. Un prieks var būt trokšņains un līksms, un prieks var būt mierīgs un filozofisks, ne jau tas ir būtiski. Bet svarīgi, ka līdzīgs pievelkas ar līdzīgu. Un vienalga klubā, restorānā vai kafejnīcā iepazīties ar sev tīkamiem cilvēkiem var tikai tad, ja pašas enerģija ir noskaņota uz šo pozitīvo un gaišo vibrāciju.

Nu nepienāks pie tevis tie, kas var tevi aizskart vai kā necienīgi izturēties, ja tava pašas iekšējā sajūta viņu uz to nepamudinās.


Pienāks tie, ar kuriem būs interesanti parunāt, padejot, pavadīt laiku tieši tik ilgi, cik tu pati gribēsi.

Tu esi stāvokļa noteicēja, jo tu esi mierīga, laimīga , sapildīta ar mīlestību un vienkārši atpūties.

Šī ir tava dzīve un tu pati esi atbildīga par savu laimi un savu veiksmīgo pirmo pasākumu.

Tāpat kā par otro, trešo un .....

Komentāri (0)  |  2010-01-25 19:57  |  Skatīts: 1421x         Ieteikt draugiem       TweetMe   

Atpakaļ