Brigita* - 2011-10-22 00:28
Tas ir brīnišķīgi, ka ir cilvēki, kas tā rīkojas. Nav vienaldzīgi. Tas ir katra cilvēka sirdsapziņas jautājums - nepalikt vienaldzīgam situācijā, kad otram nepieciešama akūta palīdzība ( nedomāju, ka jāpalīdz katram ubagam uz ielas) vai sirds liek palīdzēt arī tad, ja tas nav akūti. Tikai skumji, ka maz ir cilvēku, kas nedomājot metas palīdzēt, bet labāk izliekas to neredzam...

Anonīms* - 2011-10-24 16:50

Paldies par aizkustinošo rakstu...
Visu iepriekšējo nedēļu biju neizpratnē..par cilvēka vienaldzību,cietsirdību pret 2 gadīgo ķīnieša meitenīti..
Domāju,ka nevienu tas neatstāja vienaldzīgu..redzot šo drausmīgo vidio..portālā mango.lv
Ķīnas pilsētās Fošanas tirgū notika negadījums, kas šokēja visu pasauli - divus gadus vecajai Ju Ju divas reizes pārbrauca kravas busiņš, bet uz asfalta guļošajam un asiņojošajam bērnam septiņu minūšu laikā pagāja garām aptuveni 20 cilvēki, līdz pārbrauca vēl kāds auto.
Meitenīte pēc visa notikušā cīnījās par dzīvību...ja kāds būtu no šiem 20 cilvēkiem,kas pagāja vienaldzīgi garām rīkojušies..kā puisis Lailas rakstā..tad mēs būtu pateicīgi.....
Bērniņš par savu dzīvību pēc nogādāšanas cīnījās gandrīz nedēļu, bet tagad tapis zināms, ka šīs nedēļas beigās mazulītes dzīvības izdzisusi.


Karinčiks* - 2011-10-24 16:52
Sory..es neesmu anonīms..

Inese* - 2011-10-24 19:05
Jā, es arī nekad neesmu varējusi saprast kas ir par pamatu šādi vēlmei neiesaistīties - vai bailes, vai vienaldzība (šim nespēju noticēt), vai mukšana no problēmām, vai nespēja pieņemt lēmumu rīkoties, vai....

Es pati bērnībā un agrā jaunībā biju izteikta "glābēj-dvēsele", kad varēju katru dzērāju vilkt no grāvja ārā.
Un vīrs man ir tāds, kurš glābj visus, kas par viņu ir vājāki (tas nozīmē gandrīz visus).
Tētis man bija tāds.
Nu....tāpēc es nezinu no kurienes rodas šī vienladzība.
Bēdīgi.

Laila* - 2011-10-24 21:28
Vēl atcerējos kādu gadījumu, kas lieku reizi liek pārliecināties par to, ka diploms (it kāprofesionalitāte) nav nekāda garantija cilvēciskumam. Pagājušajā ziemā slidenā laikā, lai izvairītos no avārijas, iebraucu kupenā un "uzsēdos" tā, ka nevarēju izbraukt laukā. Tas notika pa ceļam uz policijas auto depo. Tā es tur mocījos ar to izbraukšanu, kad man slaidi garām pabrauca vismaz trīs policijas ekipāžas mašīnas. Un pajautājiet - vai kāda no tām apstājās? Nē!!!!! Toties priecē, ka ir tādi cilvēki, kuri nav vienaldzīgi pret apkārt notiekošo. Un arī tajā reizē man apstājās kāds puisis ne lūgts, ne aicināts un piedāvāja savu palīdzību. Paldies viņam par to!
Uz šādiem cilvēkiem turas pasaule.

xxx* - 2011-10-24 22:43
uz visiem cilvēkiem turās pasaule.
Pajautā sev kāpēc policija pabrauca tev garām? Nekas nenotiek vai noteik bez iemesla. Visam ir kāds sākums?
Par video no Ķinas. Es tikai pamanīju ka viņš tāds ir ,nenoskatījos. Ir noteikti kāds iemesls, kāpēc neviens sākotnēji nepiegāja pie meitenes. Ir jājūt līdzi meitenes sāpēm, bet manuprāt nav jāaizraujas ar citu nosodīšanu. Atkārtošos, visam ir kāds sākums.

linda* - 2011-10-24 23:03
Es piekrītu xxx viedoklim. tas arī sasaucas ar manu pārliecību, ka jebkas, kas notiek ar mums, ir likumsakarība nevis sagadīšanās. un caur šiem notikumiem mums ir jāmācās nevis jānosoda kāds.. jo mūsu ārējā pasaule atspoguļo iekšējo. un pirms kādu gribas nosodīt un noķengāt, vispirms ir vērts pajautāt SEV, vai es vienmēr rīkojos pareizi šādās situācijās, vai es nekad neesmu pagājis vienaldzīgi garām kādam, kuram nepieciešama palīdzība?
Manuprāt, problēma nav jāmeklē tajā cilvēkā, kurš paiet vienaldzīgi garām, bet tajā, kuram paiet garām..
Jo kapēc ir cilvēki, kuriem vienmēr kāds palīdz grūtā situācijā un kāpēc ir tādi, kuriem reti kāds palīdz?
Man jau šķiet, ka ir jāsāk katram pašam ar sevi..
Un jā.. šoreiz mazliet neizprotu Ineses vioedokli..

Solvita* - 2011-10-25 01:45
Pirms kāda laika novēroju situāciju, kas palika atmiņā, un pie šī raksta varu dalīties ar to.

Iepirkos vienā no veikaliem, kur tiek pārdoti šampūni, pulveri, dušas želejas u.tml. - sīklietas, kas ikdienā vajadzīgas. Šajā veikalā ienāca jautra 3 vīru kompānija, pārmija dažus vārdus savā starpā, pagāja vairākas minūtes ....un vīri devās uz izeju.......STOP! Priekšā plecīgam vīram nostājās sīka auguma pārdevēja ap 20 gadiem un neļāva iziet garām, un aiznest veikala preces. Tikai pēc notikušā pārdevēja saprata, cik droši rīkojusies, jo spēku samērs nebija viņai par labu.(gan lielais vīrs, gan viņa draugi varēja situācija padarīt dramatisku).
Galvenais, pārdevējas dūša radīja rezultātu, un viņa atguva veikala preces. Tās lietas nebija viņas īpašums, protams, ka pārdevējai ir materiāla atbildība, bet ne jau tādā gadījumā, ja pārspēks un pamatoti draudi pašas dzīvībai. Toties izsauktie veikala apsargi ieradās par vēlu, kad situāciju bija veiksmīgi atrisinājusi pārdevēja.
Manuprāt, neviens nezina, cik drosmīgs būs ārkārtas situācijā, līdz tā nav iestājusies....
Par to ir laba filma Crash http://www.imdb.com/title/tt0375679/ vai http://www.kinokino.lv/kinoteatros/visas-filmas/skatit/sadursme-2004..
Starp varonību un gļēvulību mēdz būt ļoti trausla robeža....
Es saku, ka mēs nezinām savu spēju robežu līdz ekstremālai situācijai.
Ārkārtas situācija jau ir ārpus zināmā , ārpus rāmja , tāpēc tā nav viegli paredzama iepriekš, to ietekmē stress , kas ne vien mobilizē organismu situācijai bēgt vai cīnīties , bet arī ietekmē lēmuma pieņemšanu...Jo lielāka ir stresa noturība, jo lielākas iespējas, ka cilvēks rīkosies adekvāti.Tomēr arī stresa noturība ne vienmēr būs izšķirošā, lai ārkārtas situācijā cilvēks kļūtu par varoni.
Katram notikumam ir savs cēlonis, ko dažreiz saprotam tikai pēc ilgāka laika...

Karinčiks* - 2011-10-25 02:39
Protams,ka varu Jums piekrist,ka jajiemācās,ka nekas nav tāpat..ka pasaule turas uz cilvēkiem.......bet reāli,kad Tu redzi...ka Tu vari to novērst...tad,tak nedomā...ņem un palīdzi..
Pat nedomāju kādu nosodīt..kāpēc tā notiek,kāpēc kāds palīdz..kāds nē..
Raksts mani uzrunāja..tieši ar to,ka ir tik daudz līdzjūtīgo,kas nebūt nav vienaldzīgi...nonākot kaut kādā situācijā..kad pats nespēji tikt galā...
Un noskatoties vidio,par divgadīgo meitenīti..nedomāju,ka viņai tajā brīdī kaut kas jajiemācās..Tas notiks tāpat..vai uz zemes,vai tur augšā..
( xxx varbūt ir vērts noskatīties šo vidio)


Inese* - 2011-10-25 03:13
Lindai-
kādā ziņā Tu neizproti manu viedokli? Es labprāt paskaidrošu :)

xxx* - 2011-10-25 03:16
iespējams ka ir vērts noskatīties, bet vai tas dos atbildes???
Vai kāds no mums zina, pēc kādiem morāles kritērijiem dzīvo meitenītes māte, tēvs. Vai kāds no mums zina kā meitenīte ir dzīvojusi iepriekšējās dzīves?
"Zilie putni" . pamēģiniet šo grāmatu attiecināt arī uz šo situāciju.

Ir kaut kādi iemesli kāpēc cilvēks nepiedalās situācijas novēršanā. Atbildība ir abās pusēs. Gan meitenītes un viņas ģimenes, gan to kas pagāja garām. ļoti iespējams ka tie cilvēki kas pagāja garām, izjutīs ciltu cilvēku vienaldzību, lai izprastu rīcību vai nerīcību.

Kaut vai atgadījumā ar mašīnu sniega kupenā. Nebija tā ka neviens nepalīdzēja. Bija puisis kas palīdzēja, bet policija pabrauca garām. Ļoti iespējams ka šis pašas vienības ir piestājušas pavisam citiem cilvēkiem palīgā, bet šai gadījumā nepiestāja. Kāpēc? nezinu . Atbildi zina tikai pats cilvēks kuram pabrauca garām.



Karinčiks* - 2011-10-25 03:37
( Paldies Tev xxx)
Jauku vakariņu

linda* - 2011-10-25 03:49
es domāju to, ka raksti, ka nesaproti, kas ir par pamatu vēlmei neiesaistīties. bet Visums jau ir gudrs un pasaka, ka viss ir līdzsvarā.. piemēram, kā raksti, ir dvēseles. kas vienmēr "glābj pasauli" un ir tādas, kas pat neaizdomājas par tādām lietām un dažkārt var vienaldzīgi paiet garām..un, manuprāt, tur nav jāmeklē iemesli, kāpēc tā notiek (kā raksti - bailes, vienaldzība, bēgšana no problēmām utt.). ceru, ka saprati, ko biju domājusi! :)
ps. mans vadmotīvs aptuveni skan šādi - katrs cilvēks katrā situācijā izvēlas labāko uzvedības modeli, uz ko tajā brīdī viņš ir spējīgs izdarīt.. :) ja mēs mīlam sevi, mēs paši sevi nešaustam par savu rīcību vai bezdarbību, kur nu vēl kādu citu..

Inese* - 2011-10-25 05:12
Es jau nešaustu. Ne sevi, ne citus. Man vienkārši tīri cilvēcīgi ir bēdīgi, par to domājot vai lasot un man ir grūti saprotami tie iemesli, kas mudina cilvēkus tā rīkoties - vienkārši paiet garām kadam, kuram vajadzīga palīdzība.

Acīmredzot manai dvēselei vēl ir jāaug un jāmācās palikt mierīgai, kad redzu ko tādu.

Bet varbūt arī nē.

Tieši dēļ tā, ka manai dvēselei nebija vienalga, kas ar Latviju un latviešiem notiek domāšanas un attieksmes ziņā, es reiz radīju Pavasara studiju, šo mājas lapu un uzrakstīju grāmatu.

Nepaiet garām, palīdzēt otram piecelties, atbalstīt kādu nelaimē - tās visas ir cēlas īpašības, kuras ir vērts attīstīt.
Noskatoties un padomājot, ka "viņam slikta karma, lai tagad atstrādā" - tas ir ļoti tālu no mīlestības.
Starp citu - "Zilajos putnos" Kriss bija glābēj-dvēsele un skaidroja pašiem cietušajiem kapēc ar viņiem tā noticis, bet nevienā mirklī viņš nerunāja par to, ka paiet garām un neiesaistīties būtu cēli.

Labs jautājums ir - kad ir jāiesaistās un kad ne....bet...lai nu kā, ir būtiski, lai savā mīlestībā pašiem pret sevi un savu komfortu nepazaudējam cilvēciskās īpašības. Ja "es mīlu sevi tik ļoti", ka pret citiem kļūstu vienaldzīgs - tad tā nav mīlestība ne pret sevi, ne pret pasauli, ne pret Dievu.

xxx* - 2011-10-25 06:00
Ko es biju domājusi pieminot "zilos putnus" .... ( tas ir tikai pieņēmums , iespējams izskaidrojums, bet nekādā gadījum'a attaisnojums ) .... pieņemsim, ka kādā no iepriekšējām dzīvēm, to cilvēku dzīves kuri pagāja garām un nepalīdzēja, bija atkarīgas no meitenītes rīcības un viņa iespējams neko nedarīja lai glābtu šos cilvēkus ... šai dzīvē situācija bija otrāda.... cilvēkiem ( kas pagāja garām) bija iespēja mainīt situāciju, piedot, pieņemt dievišķo, palīdzēt... vai viņi to izdarīja????

Kas ir cilvečiskās īpašības? Vai tās nav mūsu pašu apzinātās it kā pozitīvās uzvedības kritēriji.

Man liekas ka mīlestība pret dievu ir kas cits, kas nepazināts, nevis kaut kāds īpašību kopums, kas mainās. Mīlestība pret Dievu , Dievišķo man liekas ka nedala , Laba īpašiba, slikta īpašiba. Nosacīti labais un nosac'ti sliktais rada vienotību.




xxx* - 2011-10-25 06:21
Ko es domāju ar pēdējo rindkopu. Manuprāt īpašību kopums ir forma.
tanī trūkst Dialektikas ( Kustība, attīstība, kam raksturīga jaunas kvalitātes rašanās, pārvarot pretrunas cīņā starp veco un jauno.) , ka ir tikai labais tā ir apstāšanās, nav kustības. Abu vienotība rada attīstību - tuvošanos Dievišķajam.


Inese* - 2011-10-25 14:59
Mīļā xxx, es piekrītu, ka tam ir kāds izskaidrojums kapēc mēs rīkojamies vai nerīkojamies (un mierīgi var būt tā, ka meitenīte iepriekš nebija grlābusi tos 20 cilvēkus) tikai manuprāt, ka nebūtu pareizi tagad katreiz attaisnot savu neiesaistīšanos.

Šad tad (vai pārsvarā) tas vienkārši norāda uz vienaldzību vai līdzcietības trūkumu, vēl šad tad uz cinismu, vēl šad tad uz egocentrismu. Visas šīs īpašības ir graujošas.

Un būtu labi, ja mēs tās savā dzīvē, raksturā un attieksmē mazinātu.

Mēs taču šeit mācāmies vairot mīlestību un būt pozitīvākām domām un attieksmi ik dienas.

linda* - 2011-10-25 17:05
es laikam ne līdz galam izteicu savas domas, jo gluži nebiju to domājusi tā, kā Tu pēc tam atbildēji.. vienmēr ir jāpalīdz kādam, ja tas ir iespējams, un arī es to vienmēr daru, palīdzu kādam kritiskā situācijā.. un tajā brīdī nedomāju, vai man to vajadzētu darīt vai ne.. es ne nosodu ne attaisnoju, ja kāds arī kādreiz paiet garām kādam un nepalīdz, jo viņam ir savi iemesli to darīt (tāda ir mana pārliecība).. jo mēs katrs esam citāds.. un varbūt šodien kāds paiet kādam garām, bet rīt šis pats cilvēks jau palīdzēs citam, kuram tas būs ļoti nepieciešams..

arī man nav vienaldzīgi, kas notiek ar Latviju, ar cilvēkiem mums apkārt.. es varu sev tuvajiem pastāstīt, ka var arī paskatīties uz pasauli citādāk kā parasti (ar nosodījumu, neiecietību utt.) un vēl, ko es varu darīt, ir ieteikt izlasīt kādu labu grāmatu (piem. Tavu grāmatu "Ieelpo laimi un mīlestību", V. Siņeļņikova "Izproti savu slimibu" u.c.) un patiesi priecājos, ja šis cilvēks izlasa un viņa dzīves uztvere mainās kaut mazliet, tā tomēr ir attīstība.. arī es visu laimu mācos un lasu.. pirms gada par šo tēmu manas domas arī būtu pilnīgi citādas kā tagad.. bet, kā raksta V. Siņeļņikons, ka nav ne labais ne sliktais, ir Realitāte, un mēs katrs to redzam citādi, caur savu skatījumu..

lai mums visām izdodas mācīties un augt savā attīstībā, ko mēs arī šajā mājaslapā daram! :) paldies, Tev Inese, par šādu iespēju! :)

xxx* - 2011-10-25 17:17
Vai kāds no mums zin, kas notika ar šiem 20 cilvēkiem, pēc notikuma??? Varbūt paiešana garām ļāva kādam no viņiem ieraudzīt savas netik glaimojošās īpašības, varbūt šobrīd kādā notiek spēcīga attīrīšanās, pārvērtēšana un rezultātā tiek vairota mīlestība.
Vai šo cilvēku paiešana garām nav vairojusi mīlestību mūsos, domājot, analizējot, nostiprinot u.t.t.

Karinčiks* - 2011-10-25 18:02
Jā,tieši tā..katrs gadījums..kuru mēs kopā analizējam,diskutējam...stiprina mūs...
Mainoties ar savām domām,pieņemot otru,cienot...mūsos noteikti vairojas mīlestība...

Solvita* - 2011-10-25 19:18
Laila, lūdzu raksti par šo puisi ''Latvijas Lepnumam''.....

Mums jāzina savi varoņi.....

http://www.tv3.lv/content/blogcategory/57/103/