Šodiena - manas nākotnes pirmā diena


Komentārs:

IneseJ* - 2011-11-18 07:33
Pa vizualizācijas karti un cik reizēm precīzi tas nostrādā. Kādu laiciņu atpakaļ nolēmu sev tādu izveidot. Sāku lēnām pildīt balto lapu. Uzeiz visu neaizpildīju, bet tikai daļu. Man padomā bija iegādāties jaunu laptopu , nejauši ieraugot žurnālā bildīti, izgriezu un ielīmēju manā vizualizācijas kartē, absolūti nepievēršot uzmanību modelim. Tad uz kādu laiku savu vizualizācijas karti biju piemirsusi. Pagāja kāds laiciņš un radās iespēja iegādāties jauno laptopu (vecais jau dūca kā traktors). Noskatījusi biju viena ražotāja modeli, bet pēdējā brīdī mani pārliecināja, ka piekš manis labāks būs cita ražotāja laptops. Iegādājos ieteikto. Kad nolēmu turpināt aizpildīt vizualizācijas karti, es pamanīju, ka manis ielīmētajā bildītē ir redzams mans jaunais laptops. :)


 Ir tādas dienas, kad pilnīgi neko negribas un izdzirdot vārdu „saņemies” pārņem vēlme vai nu kliegt, vai vienkārši pārvilkt segu pār galvu un žigli paslēpties atpakaļ gultā.

Guļu un domāju par dzīves jēgu, par ikdienu, par mīlestību, par naudu, par labsajūtu un no kurienes tā rodas, par dzīves mērķiem un uzdevumiem, par mūžīgo jautājumu „kā būtu, ja būtu...” un tā paiet krietns laiciņš. Un jo tālāk domāju, jo mazāk man ir izpratne ko nu tagad darīt.


    Un pēkšņi aiz tā uztraukuma, ka tiešām nezinu ko darīt, ceļos augšā un nolemju, ka veltīšu šo dienu mājas uzkopšanai. Noeju uz virtuvi un no viena stūra sāku atbrīvot augšējos plauktus. Ņemu vienu trauku pēc otra, nomazgāju, nopulēju, notīru plauktu un lieku atpakaļ. Ķeros pie nākošā plaukta – notīru, lieku atpakaļ. Nomazgāju plīti, iztīru cepeškrāsni, atstumju ledusskapi un iztīru visu, kas aiz tā aizkritis vai nobiris, iztīru iekšpusi, izņemu visus produktus, nomazgāju plauktus. Nu kā saka „beržu un beržu”. Viss paliek arvien spodrāks, svaigāks, skaistāks un pēkšņi jūtu, ka šī monotonā ņemšanās un tīrīšana sāk sakārtot manas domas. Un pirmā doma, kas man atnāk prātā, ir skaidra apziņa, ka negribu vairs pieļaut brīžus, kad nezinu ko darīt, vai nesaprotu kā iziet no situācijas. Gribu būt savas dzīves noteicēja un plānot un lemt par savu dzīvi tā, lai izvirzītu un sasniegtu mērķus, lai darītu lietas, kas man bezgala patīk, lai pašai un citiem par to būtu prieks un gandarījums, lai pelnītu naudu un to tērētu, lai .....es domāju un domāju, pati pie sevis jau sāku smaidīt un iztēloties savu jauno dzīvi.

   

    Turpinu beršanas darbus, bet nu jau esmu ar skaidru skatu uz dzīvi, ka šodiena ir manas nākotnes pirmā diena. Un tā kā māja kļūst ar katru mirkli jo kārtīgāka, nolemju to sakārtot līdz galam. Un nu jau, pēc visām labākajām teorijām, metu ārā nevajadzīgos uzkrājumus, kas nez no kā tomēr ir sakrājušies. Nolemju iztīrīt skapjus un salikt drēbes, kuras vairs nevalkāju, lai nodotu tās citiem. Tīru spoguļus un logu stiklus un ar katru brīdi jūtos jo labāk.


    Beidzot viss padarīts un esmu apmierināta.

    Tas man ir prasījis 5 stundas un galu galā esmu fiziski nogurusi, bet to kompensē gandarījums par tīro un kārtīgo telpu man apkārt un pats galvenais, ka esmu izlēmusi ko un kā turpmāk darīšu.

    Jau šodien uzrakstīšu skaidru mērķi vai pat vairākus. Tas atkal ir interesanti, ka es taču zinu, ka mērķa sasniegšanai 50% no rezultāta ir mērķa noformulēšana un uzrakstīšana uz papīra. Bet kaut kā līdz šim tas nelikās tik būtiski. Domāju – nu es taču zinu uz ko eju, ko tur rakstīt. Bet, re, šodien esmu nolēmusi tomēr to izdarīt un tā pārliecināties par šo teoriju.


    Un vēl nolēmu uztaisīt „vizualizācijas karti” vai „dārgumu karti”. Un vēl nopirkt un izvietot dažādus simbolus un lietiņas, kas man palīdzēs atcerēties un regulāri papildus padomāt par savu mērķi un tā maniem darbiem būs arī vēl labvēlīgs zemapziņas atbalsts.

    Un tad nolemju šovakar vēlreiz noskatīties filmu „The Secret”, lai tad nu līdz galam nostiprinātu savu jauno apņemšanos un ar domām palīdzētu īstenoties notikumiem, kurus gribu piedzīvot savā dzīvē.


    Šodiena tomēr ir tik skaista, kāpēc lai to izniekotu, ja var izmantot savas nākotnes labā.

 

Komentāri (29)  |  2010-01-25 19:37  |  Skatīts: 13435x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
Inga* - 2011-09-12 04:18
Isti neizprotu to vizualizacijas karti.Vai liekot uz kartes naudas zimes tur ir jabut istai naudai musu latiem,vai var but ari izgriezta no zurnala.Un cik lielas naudas zimes ir jaliek.

Inese* - 2011-09-12 05:18
Man dārgumu kartē ir no žurnāla izgriezta nauda. Un viss strādā :)

Un paldies, ka izcēli šo rakstu. Esmu to iekļāvusi arī grāmatā.
Mīļi to atkal pārlasīt:)

Inga* - 2011-09-12 16:00
Mils paldies par atbildi.

Sanita* - 2011-11-17 23:23
Es vispār sobrīd nesaprotu, kā lai saņemās? Ir lasīts krustu šķērsu, runāts ar līdzcilvēkiem, bet no tās bedres ārā kā netiek, tā netiek. Šķiet ir iestājies TĀDS sajukums galvā no visas tās informācijas, nespēju salikt to visu galvā pa plauktiņiem. Gribās jautāt, ar ko SĀKT? Kā lai palīdz asniņam izlauzties caur zemes garozas kārtu? Cik saprotu, pirmais varētu būt mājas tīrīšana, bet ko darīt nākošo?

dainarozenberga* - 2011-11-17 23:57
Sanita, tieši kā Tu raksti - sāc berzt māju! Nevis domā, ko darīt, bet SĀC! Dari! Izberz māju no sirds, izmet visu veco - papīrus, drēbes, krāmus. Atbrīvo telpu labai enerģijai. Kas būsi sakārtojusi māju, es no sirds iesaku veikt Prakšalanu - tas attīra prātu! Kad būsi kaut ko no visa lasītā izdarījusi, tad Tava enerģija jau būs iekustējusies pozitīvā virzienā!
SĀC DARĪT nekavējoties, tūliņ, šodien, šajā mirklī! :)
Viss ir tikai un vienīgi lēmums un darbība!

Sanita* - 2011-11-18 00:11
Paldies par atbildi! Sākšu ar mājas tīrīšanu un varbūt pa to laiku pārējās atbildes kaut kā atnāks pašas. Bet pret prašalanu esmu piesardzīga. Man kaut kā šķiet, vai man pietiks spēka vai nebūšu pārāk novārgusi,jo šobrīd jau ķermenis ir samērā novārdzis. Un vai to tomēr nevajag darīt kāda uzraudzība, bet es dzīvoju viena.

xxx* - 2011-11-18 00:22
:) zini par ko smaidu Sanita, par to ka tu jau sāc atlabt, sāc ieklausīties savā ķermenī ... pirms minūtes gribēju rakstīt STOP prakšalanai, jā tā ir iedarbīga, bet ir jābūt izvēles iespējai ir jaatrod vairāki veidi kā attīrīt prātu un ir jāsajūt kas ir tev tuvākais .... tā pat var būt pastaiga, tā var būt laba filma, atceries kuras ir tās lietas kas tevi iepriecina un izvēlies kādu no tām un DARI TO.

Sanita* - 2011-11-18 00:49
xxx - tiešām Tu tā domā? Nebiju tā iedomājusies, ka tas, ka saklausu savu ķermeni ir atlabšanas pazīme, paldies par to. Tas man dod cerību, ka jau rāpjos ārā! :)

xxx* - 2011-11-18 01:02
:) tā bija pirmā doma kas man cauri izskrēja, un tās parasti ir patiesākās, jo vēl nav prāts pieslēdzies. Vienkārši ielaid pili pa pilei sevī pozitīvo un nenoliedz to, tā arī tiksi ārā. Tikai atceries ka vis ir sinusoīda, divi soļi uz priekšu solis atpakaļ, divi uz priekšu , solis atpakaļ ... galvenais pie soļa atpakaļ nenorakt tos divus. Vienkārši pieņem to ka tā tam jābūt .... arī tas reiz pāries.....

Iluta* - 2011-11-18 04:28
Teorija bez prakses ir un paliek tikai teorija.Kada nozime izlasit kaudzu gramatu,ja tas,kas ir izlasits netiek pielietos prakse.Mes visi loti daudz zinam,bet ar to vel nepietiek,ir jasak darit.)))

Edīte* - 2011-11-18 06:53
Es nupat izlasīju šo rakstu un bija sajūta, ka pati būtu rakstījusi, jo esmu tā darījusi.Arī par vīziju tāfelīti-ir bijis,ka viss ir piepildījies:)Lai visām izdodas!

IneseJ* - 2011-11-18 07:33
Pa vizualizācijas karti un cik reizēm precīzi tas nostrādā. Kādu laiciņu atpakaļ nolēmu sev tādu izveidot. Sāku lēnām pildīt balto lapu. Uzeiz visu neaizpildīju, bet tikai daļu. Man padomā bija iegādāties jaunu laptopu , nejauši ieraugot žurnālā bildīti, izgriezu un ielīmēju manā vizualizācijas kartē, absolūti nepievēršot uzmanību modelim. Tad uz kādu laiku savu vizualizācijas karti biju piemirsusi. Pagāja kāds laiciņš un radās iespēja iegādāties jauno laptopu (vecais jau dūca kā traktors). Noskatījusi biju viena ražotāja modeli, bet pēdējā brīdī mani pārliecināja, ka piekš manis labāks būs cita ražotāja laptops. Iegādājos ieteikto. Kad nolēmu turpināt aizpildīt vizualizācijas karti, es pamanīju, ka manis ielīmētajā bildītē ir redzams mans jaunais laptops. :)

Inese* - 2011-11-19 02:54
Izlasot aprakstu par prakšalanu un pasakot, ka diez vai to spēšu, vēl nenozīmē ieklausīties ķermenī :)))
Tas drīzāk izklausās vēlarvien pēc sevis želošanas un negribēšanas neko mainīt :)

Arī man ir bijis, kad nevaru saņemties prakšalanai, lai gan esmu to taisījusi vairāk kā 10 reižu. Bet tā viennozīmīgi nav ieklausīšanās ķermenī.
Drīzāk tāda.....nu...sevis pažēlošana un spēku (drosmes) uzkrāšana :)))

Maija* - 2011-11-19 19:46
Inesīt, daļēji Tev piekrītu, ka tādējādi iespējams turpinu labāk sevi žēlot, bet ne rīkoties, lai kaut ko mainītu. Taču ir sajūta, ka tā attīrīšanās ļoti novārdzina un tā kā pašlaik jau jūtos bez spēka visu pārdzīvojumu dēļ, tad nu baiļojos vai nenodarīšu vēl vairāk sev pāri un vai vispār spēšu izkāpt no gultas.
Es domāju, ka xxx ar ieklausīšanos savā ķermenī domāja, ka es vispār saklausu kaut kādus signālus, kā ķermenis jūtās, nevis tikai pārdzīvoju un ciešu.
Acīmredzot prakšalanai man vēl jānobriest, vēl jāizaug līdz tam.

xxx* - 2011-11-19 21:52
:)) uz to var skatīties dažādi.
Tik pat labi iespējams ka ir pārpūlēts ķermenis , nervu sistēma un šobrīd ir vajadzīga saudzīgāka attīrīšanās metode.... grozi kā gribi viņa tomēr ir tīri nomokoša, un šādā situācijā viņa var tikai pastiprināt cietēja stāvokli.
Bet nu ir jāpiekrīt ne mums to lemt un svērt un mērīt kas un kā... viņas izvēle šobrīd ir tāda un tā ir jārespektē.... mēs šobrīd neesam Sanitas situācijā, mēs tikai šobrīd varam izvērtēt situāciju no "spēka" stāvokļa un iemīt viņu vēl dziļāk sakot ka viņa tikai sevi žēlo un negrib neko mainīt, un tā vairs nav pietātes pret otru cilvēku.


jautajumi* - 2011-11-19 23:31
Inesit-man divi svarigi jautajumi:ka ajurveda skatas uz abortu?(tas ir smags un neviennozimigs jaut.)Un otrs: vai zini kadu ajurvedu arstu?varbut pat ginekologu?paldies!

jautajumi* - 2011-11-19 23:36
jautajums par abortu:spirale izkustejusies no vietas un noticis tas,kas bez spirales vareja notikt.(ticamiba pagaidam 50 uz 50) Negribas ne slepkavot ne darit kadam pari.

Maija* - 2011-11-20 01:38
Redzi, Sanita, es iepriekšējā komentārā aizmirsu pieminēt, ka jūtos tik līdzīgi Tev, ka sāku atbildēt Inesei, kā uz savu situācijas aprakstu. :) Tu neesi viena, arī man ir bail veikt prakšalanu, bet es domāju, ka līdz tam var nonākt un mēs noteikti nonāksim, kad būsim iekšēji tam gatavas. Līdz tam laikam jāiziet garīgas prakses, jāstiprina sevi iekšēji un tad jau arī ķermenis atgūsies līdzi. Un paldies xxx par iejūtīgo komentāru.

Jannat* - 2011-11-20 02:47
Arii es, zinot par praksalanu, uztaisiiju to tikaii peec 5 meenesiem, lai gan zinaaju un domaaju, jaa to vajag/ mana pieeja sakumaa bija automaatiski doties ieksaa - saakumaa bailjojos.
lai sanaak

Inese* - 2011-11-20 04:30
Nu tur ir jābūt ļoti prātīgam un jūtīgam, lai izvērtētu vai Tamaz (slinkuma, baiļu, nekā negribēšanas, sajukuma utt.) enerģija ir ņēmusi virsroku, vai patiešām cilvēks ir pārtērējis savu enerģiju un tiešām viņam labāk kādu laiku pagulēt un tad ķerties klāt pie kaut kādas konkrētas metodes.

Lasot Sanitas aprakstu ir skaidrs, ka viņa šādā stāvoklī uzturas jau ilgi - tātad ir daudz lasīts un daudz runāts un nu ir sajukums galvā. Ir pilnīgi skaidrs, ka sajukums rodas no informācijas nepārstrādāšanas un nepārtrauktās uzkrāšanas. Tā informācija iekšā rūgst un rodas pilnīga nesaprašana ko darīt tālāk.

Šis ir ļoti tipisks gadījums. Un šis komentārs nav konkrēti par Sanitu. Šādā stāvoklī ir lielākā daļa no cilvēkiem , kas atnāk uz semināru vai konsultāciju pirmo reizi.

Un šādos gadījumus vienīgais, ko var ieteikt - lai cilvēks sāk beidzot kaut ko darīt no tā ko viņš lasa. Darīt jebko - tīrīt māju, iet uz pirti, rīvēties pēc Ziņģītes metodes, iet uz jogu, taisa prakšalanu, sāk vingrot, nūjot, staigāt utt. Ir jākuiekustina sava enerģija.
Vienkārši vairs nevar ļauties tam Tamaz purvam (ko izraisa rūgstoša un neizstrādāta informācija). Tas tiešām var izraisīt depresiju vai vēlāk pilnīgu nevēlēšanos neko dzirdēt par garīgo ceļu, par pozitīvo domāšanu vai Visuma likumiem.

Bet ja cilvēks nekad nav taisījis prakšalanu, tad diez vai ķermenis var pateikt priekšā, ka šito man vajag vai šito nevajag.

Līdzīgi ir par kontrastdušu vai peldēšanos jūrā šobrīd.

Pirms gadiem es būtu pirmā, kas teiktu "ka esmu ieklausījusies savā ķermenī un nespēju peldēties aukstā jūrā".
Ķermenis nevar atbildēt kā būtu, ja būtu pirms mēs vispār to mēģinām :))))



Inese* - 2011-11-20 04:38
Jautajumi-

Es galīgi neesmu ajūrvēdas speciāliste un nevarēšu pārstāvēt kādas konkrētas skolas vai jomas viedokli.
Loģiski, ka es abortus neatbalstu.

Es šai Tavā situācijā ļoti saskatu Dieva gribu.
Ja reiz tas ir noticis tad, kad tam nebija jānotiek -tad es aizdomātos par to, ka ar prātu šeit varbūt nekas nav lemjams.
Varbūt, ka ir jēga pajautāt savai sirdij vai dvēselei un tad atrbilstoši tam pieņemt lēmumu.

Jannat* - 2011-11-20 04:49
Gribeeju piebilst veel, ka tiesi siis 2 dienas arii laidos slinkumaa bet nu jau iekseeji ir mudinaajums, ka ir jaaceljas un jaadara/ un paldies Inesei par Tamaz atgaadinaajumu/ patiesi vieniigais slinkuma aarsts ir -- celties un dariit - jebko, kas ir labs un pozitiivs sevis sakaartosanai/ taa sodien uztaisiiju pusdienas un man sanaaca piepildiita diena :)

Ina* - 2011-11-21 02:18
Jā, es arī pilnīgi piekrītu Inesītei, ja izsargājoties paliek stāvoklī, tad tas tiešām ir Dieva pirksts. Sākumā liekas, ak, šausmas, viss, pagalam...., bet Dievs zina ko dara. runāju šoreiz no savas pieredzes, nu jau pagājuši 17 gadi pēc tieši šīm it kā šausminošajām jūtām, likās neizturēšu, nevarēšu utt., bet tad nāca it kā apgaismība, protams, piedzima meitene, fantastiska, mierīga, veselīga un gudra. un pašai kādu brīdi vēlāk palika kauns, kā es tā varēju vispār par abortu iedomāties. un tagad ik dienas saku paldies Dievam par viņa plāniem, ne manējiem... Lai dievs ir ar Jums šai pārdomu laikā!!!!

Inese* - 2011-11-21 03:07
Jā, es ar zinu vairākus šādus laimes stāstus un pat dažus no tiem personīgi pazīstu :))

Evita* - 2011-11-21 04:54
Prieks par rakstu:) Arī es daudzas reizes esmu tīrījusi savas mājas, izmēģinot dažādas pieejas. Esmu pamanījusi nelielus uzlabojumus, bet pēc tam atkal visu sāku no jauna.
Šodien zinu vienu, ka vēlos dzīvot citādi.Man šķiet, ka esmu uzkrājusi lielu daudzumu garīgo un fizisko atkritumu, jo ir nemiers ar sevi , apkārt notiekošo. Prakšalanu veikt šobrīd nevaru, jo gaidu mazulīti. (32 nedēļa jau rit)
Un vēl ir lietas, ko nesaprotu, kāpēc gan mana māte un vīrs tik ļoti nevēlas atbrīvoties no nevajadzīgām lietām? Man ir reizēm sajūta , ka jo vairāk vietas es atbrīvoju, metot ārā savas lietas un tīrot māju, jo ātrāk viņi cenšas to atkal piesārņot.Izveidojas tāds kā apburtais loks.Varbūt kādam ir līdzīga pieredze?



Lapa | 1 [2] |

Atpakaļ