Mīlu, Tevi, Latvija!


 Ja šo rakstītu laikā pirms vēlēšanām, Tu noteikti padomātu, ka esmu ļāvusies iesaistīties priekšvēlēšanu kampaņā.

Tā tiešām nav.

No politikas stāvu tālu. No politiķu kritizēšanas arī. No slavēšanas arī.

 

Un vispār, šai mūsu sarunai nebūs nekāda sakara ar politiku un tas, ka runāju par to šobrīd, ir tikai vēlēšanu paspilgtinātas manas emocijas šajā sakarā.


Aptuveni vienreiz gadā man uznāk tāda milzu mīlestība pret savu zemi, ka pilnīgi jāraud. Pārējā laikā tā vienkārši ir milzīga mīlestība, ko varu salīdzināt ar mīlestību pret savu ģimeni, pret vecākiem, pret vecvecākiem, pret bērnības atmiņām un visu to labo, ko esmu savā dzīvē piedzīvojusi.

 

Atceros, ka apmēram gadu atpakaļ noskatījos kādu pārraidi par Latvijas izlaupīšanu, un tajā brīdī sapratu, ka tik ļoti mīlu savu zemi, ka ir tik ļoti žēl par to, kas notiek, ka radīšu pozitīvās domāšanas centru tieši Latvijā, ka runāšu par visbrīnišķīgākajām lietām tieši latviešu valodā un tieši ar latviešiem, ka pati palīdzēšu Latvijas cilvēkiem būt laimīgiem. Ka noteikti nebraukšu „pasaulē laimi meklēt” tikai tāpēc vien, ka citās valstīs ir labākas pelnīšanas iespējas, dzīvošanas iespējas, vai sociālās garantijas.

Manā skatījumā tas ir tas pats, kas secināt, ka mani vecāki nav gana labi, izvēlēšos tagad citus, kuriem smukāka māja.

Skarbi?

Jā.

 

Bet mēs jau zinām, ka paši esam savas dzīves autori un viss ir mūsu pašu izvēle. Un arī tas, vai darām kaut ko, lai situāciju labotu, vai arī tieši otrādi – sākam runāt cik viss slikti un ka citur labāk. Tā veicinot to, lai notiek, kā runājam.

 

Pats svarīgākais ir atcerēties, ka ir pamatvērtības, bez kurām dzīvi nevar sakārtot. Un tā īsteni laimīgs bez šīm vērtībām nevar kļūt. Tā ir mīlestība uz Dievu, mīlestība uz ģimeni, mīlestība uz savu zemi, savu valsti, mīlestība uz cilvēkiem, kas ir ap mums.

 

Ja iedomājamies, cik maza ir Latvija pasaules kontekstā. Un, ja paši to nemīlēsim un ja paši to nodosim, kas tad būs? Kas būs ar mums pašiem? Un kas būs ar Latviju?

 

Aizvakar braucu uz Tērveti. Ja Tu zinātu, cik tas ceļš bija skaists. Cik sakopti lauki, cik skaista daba, cik sirsnīgi cilvēki. Un tas viss tik daudz senām atmiņām saistīts.

Atceros, ka kādreiz bērnībā braucām uz Svētes pusi pie radiem ciemos, kā braucām uz Zaļenieku pusi un tētis vienmēr stāstīja par savām bērnības un jaunības gaitām. Tur viņš dzīvojis savā bērnībā, tur gājis skolā, tur uz pirmajām ballēm utt. Un pati Tērvete tik skaistām atmiņām pielieta, kur esmu bijusi tik daudz dažādos savas dzīves periodos. Gan lielās māsas kāzu dienā, gan mazās māsas bērnības svētkos, gan vecāku kāzu jubilejā, gan vienkārši kādā skaistā ģimenes izbraucienā.

Vai citas zemes skaistums varētu man dot šo bezgalīgo mīlestību un skaisto atmiņu piepildīto sajūtu?

Protams, ir skaisti aizbraukt un paskatīties pasauli, bet... tik labi ir pēc tam atgriezties mājās, kur visam ir daudz dziļāka jēga, daudz stiprākas saknes un daudz piepildītāka šodiena.

Kāpēc?

 

Tāpēc, ka šeit ir mūsu saknes. Ka šeit ir dzīvojuši mūsu senči. Arī viņiem bija savi sapņi, savi ideāli un galu galā mīlestība, kā rezultātā radāmies mēs.

Un galu galā, kad mēs vēl bijām tikai dvēseles un gatavojāmies iemiesoties uz Zemes, jau tad mēs izraudzījāmies kontinentu, valsti, ģimeni, kurā dzīvot un iziet savas dzīves mācības.

Un ja reiz izdarījām tādu izvēli, tad nevajag sevi vairs nodot.

 

Ja mēs paši sevi nododam, tad vienmēr atradīsies kāds, kurš nodos mūs. Viss strādā kā bumerangs. Visums tikai atspoguļo to, kas ir mūsos.

 

Ja redzēsi cik skaista un bagāta ir Tava zeme, tad tieši tā arī būs. Ja redzēsi cik skaista un bagāta esi Tu – tieši tā arī būs.

Lai tā būtu ir jābūt labiem pamatiem – mīlestībai pret saviem vecākiem, ģimeni, bērniem. Mīlestībai un lepnumam par savu zemi. Vienkārši Mīlestībai.

Komentāri (12)  |  2010-10-03 22:04  |  Skatīts: 4960x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
Laimdota* - 2010-10-04 18:50
Jā, es arī mīlu savu zemi - Latviju! Un liels prieks bija lasīt šādu rakstu. Kaut vairāk cilvēki spētu pateikt skaļi, ka mīl savu zemi un nekaunās no tā!

Inese* - 2010-10-04 19:19
No mīlestības nav jākaunas. Ja kaut ko dari ar mīlestību - tātad dari pareizi:)

Ligija - tā pati* - 2010-10-07 02:22
Paldies, Inese, es arī ar visām četrām par šo domu. Mīļi sveicieni...arī no manas mazās meitiņas - mācīšu arī viņai savu zemi mīlēt, kā to man mācīja mani vecāki un mīļie cilvēki man apkārt...

Inese* - 2010-10-07 02:35
Apsveicu Tevi ar meitiņas piedzimšanu!!!
Samīļojiens Tev un viņai :)

Ineta* - 2010-10-07 23:21
Es arī mīlu Latviju, lai gan tas jādara no tālienes. Ne visi mēs aizbraucam labakus apstākļus meklēt. Citreiz mīlestība pret otru cilvēku var pārspēt mīlestību pret savu valstio :) Arī tā ie iespējams. Tāpēc jau nepazūd mīlestība pret savu tēvzemi, tā varbūt pat kļūst stiprāka. es esmu un palikšu Latvijas patriote vienalga, kur es dzīvošu :)

Paldies par rakstiņu, Inesīt!


Inese* - 2010-10-14 03:49
Ak, Inetiņ - Tu taču esi laimes lutekle, kas satikusi savu lielo mīlestību un nu dzīvo laimes un mīlestības ieskauta:)
Tā ir laime. Baudi to:)

Kadrija* - 2010-10-14 17:27
Tieši tā... Kad paklausos šo, tad arī to izjūtu - tā līdz sirds dziļumiem... "Neviens manā vietā" to mūsu zemi taču nemīlēs!
http://www.youtube.com/watch?v=EoYAIYJYpjY

Inese* - 2010-10-14 17:36
Paldies, Kadrija, par linku. Kad Renārs dzied, vienmēr kaut kas manai dvēselei pieskaras :)

Solvita* - 2011-04-09 03:15
To var izvēlēties ikdienas darīt katrs.:

5MMLL= 5 MINŪTES MĪLESTĪBAS LAIMĪGAI LATVIJAI :)
http://www.skanaskola.lv/index.php/5mmll.html

Kriksis* - 2011-04-12 03:17
Ja,es ari Loti milu savu Latviju.Kaut esmu arpus tas.Tas nemazina manu milestibu un velmi atrak sasniegt ieceretos merkus,kapec tagad esam izvelejusies mazliet padzivot arpus majam Latvijas.Ar lepnumu stastu visiem par Latviju,aicinu ciemos,lai redz,cik skaista ir musu zemite:)

Inese* - 2011-04-12 18:14
Esmu laimīga par katru, kurš aizbraucot un dzīvojot svešumā, spēj saglabāt un uzturēt savu mīlestību pret Latviju:)
Ja man reiz būtu jāaizbrauc - es arī darītu tā kā Tu :) - stāstītu visiem un lepotos ar savu tautu un savu zemi!!!!

Laila* - 2012-01-15 05:34
Raksts ir rakstīts sen... tomēr gribējās kaut ko pateikt: arī man ir tā bezgalīgā mīlestība uz savu Latviju :) Burtiski nesen - divu nedēļu ietvaros saviem koleģiem stāstīju par savu dzimtas koku un cik mīļa man ir šī zeme un viena dzīves un sirds gudra sieviete sacīja: mīlestību uz savu zemi mēs zaudējam tāpēc, ka nezinam savas saknes: dzimtas koku, ģimenes vēsturi... :)
Un to bezgala lielo mīlestību izjūtu, kad braucu mašīnā uz savu vecāku mājām vai vasarā apceļojot Latviju... un tā smarža: meža, lauka, ūdens... pavasarī, vasarā, rudenī, ziemā... pēc lietus, no rīta, vakarā...


Atpakaļ