Viss sākas no mīlestības.


Komentārs:

baibina - 2010-09-30 18:33
Ne velti viena no uzrunājošākajām mīlestības definīcijām ir : Mīlestība ir pozitīvas enerģijas plūsma!!! ;)


 Man vakar konsultācijā viena meitene uzdeva tiešu un konkrētu jautājumu – kādēļ ir jāmācās saprast Visuma likumus?

Kādēļ nevar tāpat dzīvot un būt laimīgs?

 

No sākuma domāju – viņa joko. Bet pēc tam saskatīju neizpratni viņas acīs un sapratu, ka būs jāatbild nopietni.

 

Īstenībā jau ir tā, ka mēs savā dziļākajā būtībā visus šos likumus zinām. Piemēram, bērnībā mums viss bija skaidrs. Bet kaut kā ar laiku, pieaugot, mums šī skaidrība kļūst sarežģīta un stereotipiem piesārņota.

Un tad – pieaugušiem cilvēkiem, mums jāmācās apziņas līmenī iznest to, ko zemapziņa un dvēsele zina un jūt jau no pašiem pirmsākumiem.

 

Ja mēs nezinām kā sadarboties ar Visumu un kā dzīvot saskaņā ar dabu, tad tas ir tas pats, kā mēs nemācētu ieslēgt datoru, bet gribētu lietot internetu.

Ja neprotam lietot datoru, tad tas priekš mums ir tikai kā plauktiņš uz kā kaut ko novietot. Bet, ja esam iemācījušies kaut lietošanas pamat prasmes, tad, skat, – brīnumi notiek. Mēs varam komunicēt ar visu pasauli, kaut acīs skatoties. Mēs varam izveidot savas informācijas vietni un lietot citu ievietoto informāciju. Zinot kas un kā jādara ar datora klaviatūru un peli, mēs piekļūstam milzu resursiem un milzu informatīvam laukam.

 

Lūk, tieši tāpat ir ar Visumu. Ja nezinām kā Visums strādā un kā varam sadarboties ar Visumu, tad mums pret to ir bezpersoniska attieksme un esam spiesti saņemt savā dzīvē to, kas vienkārši notiek. Un tad varam to saukt par likteni vai sliktu karmu, vai pat nesaukt nekā un vienkārši dzīvot, kā nu sanāk.

Bet pienāk viens brīdis un rodas jautājums- kāpēc ar mani notiek tas, kas notiek? Kāda visam ir jēga? Kāda ir mana dzīves jēga un misija? Ko es daru šeit uz zemes?

 

Un ja atbildes nerodas, tad ir traki. Tad liekas, ka jēgas nav, un, domājot arvien tālāk, rodas depresija un nevēlēšanās dzīvot.

Tas tādēļ, ka neprotam lietot to, kas mums dots.

 

Cik reižu ir bijis, kad sēžam pie datora ar izmisušu skatienu un nesaprotam kas tur tagad notiek.

Lūk – tāpat ir ar Visumu, ja neievērojam Visuma likumus, tad nesaprotam, kas ar mums un mūsu dzīvi notiek. Kas notiek ar mūsu tuviniekiem. Kas notiek ar valsti. Kas notiek ar pasauli.

 

Un tiklīdz visā iedziļināmies, tā saprotam, ka viss ir likumsakarības. Visu laiku darbojas cēloņseku likums. Visu laiku darbojas Trešais Ņūtona likums. Bumeranga princips vai spoguļattēla efekts. Sauc to kā gribi, bet viss, kas mūsos ir iekšā – ir ārējos notikumos ap mums un ar mums. Viss, kas ar mums notiek – nāk kā mūsu pašu izraudzīts un piesaistīts notikums un mācība.

 

Tikai cits jautājums ir vai no tā kaut ko mācāmies. Un kas konkrēti ir jāiemācās?

 

Parasti atbilde ir viena – jāmācās iziet visas situācijas ar dievišķu mīlestību. Ja kaut ko nespēj izdarīt, nespēj sasniegt – tātad pietrūkst mīlestības.

Pietrūkst šīs Visuma enerģijas mūsos. Tas ir mūsu spēks, mūsu jauda.

Tas ir visa pamatā.

 

Un tikai tad sākas pozitīvā domāšana un dažādas citādākas psiholoģijas metodes nākotnes veidošanai.

 

Citādi var gadīties tā, ka kaut ko smagu uzmetam gaisā sev tieši virs galvas, un gribam ar pozitīvu domāšanu iedarboties uz priekšmeta gravitācijas pievilkšanās spēku, lai tas mums neuzkrīt virsū.

 

Nu nav domāšana stiprāka par Visuma likumiem. Nav.

Pat visi tie, kas satrenējuši savu domāšanu līdz līmenim, ka var bīdīt priekšmetus, arī tie nevar pārkārtot Visumu.

 

Daba vienmēr ir stiprāka. Visums vienmēr uzvarēs.

Tādēļ ir vērts izzināt un sadarboties.

 

Piemēram, ja iesējam mazu sēkliņu, tad vienkārši paļaujamies, ka tā augs saskaņā ar Dabas likumiem.

Bet, ja to raustīsim, katru dienu skatīsimies, ja domāsim, ka tai ir jābūt izaugušai jau šodien, tad.....visticamāk tā neizaugs nekad.

 

Un cik bieži mēs savus labos nodomus, savas vēlēšanās, savas idejas un mērķus, vienkārši izraustam. Vienkārši gribam sasniegt pa ātru. Vai arī tieši otrādi - pēdējā brīdī atmetam ar roku.

 

Aizmirsām, ka jāļaujas.

Aizmirsām, ka jādara viss, saskaņā ar Dabu. Jālaista, jāuzirdina zeme, jāapravē nezāles utt. Tā arī savām idejām un projektiem – ja dari visu ar mīlestību, saskaņā ar Visuma likumiem, tad viss izdosies.

 

Ja dzīvo saskaņā ar Dabu un Visuma likumiem, tad veiksme, laime un mīlestība būs Tavas dzīves sastāvdaļa vienmēr.

 

Nevar vienlaicīgi gan ārdīt, gan radīt.

Gribi radīt mīlestību – tad radi.

Un neārdi vairs. :)

Audzē to un kop, lai pašai un citiem prieks.

Komentāri (9)  |  2010-09-29 21:17  |  Skatīts: 5834x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
baibina - 2010-09-30 18:33
Ne velti viena no uzrunājošākajām mīlestības definīcijām ir : Mīlestība ir pozitīvas enerģijas plūsma!!! ;)

Anonīms* - 2010-12-07 19:56
Pateicoties Jēzum Kristum, manā jaunajā, veselajā , staltajā augumā brīvi cirkulē mīlestības enerģija!
Lai veicas

Pelīte* - 2010-12-11 00:15
Ja rodas jautājumi,bet slēpjas atbildes?Ja saņemam vienu belzienu aiz otra,cenšamies izprast-kas par vainu,bet atbildes neatnāk?Ja esam pateicīgi par visu labo,bet kāds smaguma pilns akmens draud nepazust nekad-spriežot racionāli... pa lielam viss labi, un mīlestībā par to pateicamies,bet tajā pat laikā ir liels smagums,milzīgs!Ir situācija plus tam visam,kad jāizšķiras,kā turpmāk rīkoties,pa kuru ceļu tālāk iet-un atbilde -neatnāk....Par maz mīlestības,pacietības? Bet varbūt - par maz spēka. Mainīt sevi,protams,ka ar to jāsāk.Bet,ja sliktumu pašā un apkārt sakrājies tik daudz,ka knapi var saņemties uz šo labo domāšanu,uz mīlestību,ka ilgi neizturēsi,ka cilvēks blakus atļaujas un atļaujas turpināt graut visu,ko esi uzcēlis...viņš ievaino,un ievaino.Kā turēties pretī?

Pelīte* - 2010-12-11 00:24
Un par idejām,projektiem:)
Kā zināt,ka mans sapnis ir mans īstais?:) Ja man ļoti patīk dejot,bet baida,padara stīvu skatītāju auditorija-vai šis ir mans īstais sapnis?Ja man piedevām patīk gleznot,zīmēt,bet nekad tā arī nav sanācis pamācīties pie profesionāļiem to-vai tas ir mans sapnis? Ja es mīlu rakstīt, man labi padodas formulēšana rakstot,bet romāns nesanāk-vai tas ir mans sapnis? Man patīk dziedāt, bet nav absolūtās dzirdes,nav skolotas balss,ir pavisam parasta,dziedošā balss-vai tas ir mans sapnis?:) Man patīk bērni,as strādāju ar tiem un esmu laimīga,bet mani satruc uzstāšanās reizes publikas ,auditorijas priekšā(nu,sāku jau pierast,nav vairs tik traki-bet tai pat laikā-zinu,ka citam par tādiem sīkumiem pat jāaizdomājas nebūtu) - vai tas apvienojams zem viena vārda-vajag vairāk mīlestības? Kā to panākt? Vai gribu par daudz?:)Varbūt lidoju pa mākoņiem....

Marija* - 2010-12-11 01:02
Es gribētu papildināt Pelītes jautājumu/ -ums. Kā iegūt to absolūto mīlestību,kā to kultivēt sevī?

Inese* - 2010-12-11 02:39
Pelīte, Tu pati esi gudriniece un jau rakstot komentāru daudz ko pateikusi priekšā, kas jādara. Tātad -ja sliktumu pašā sakrājies tik daudz, tad pirmkārt ir jātiek vaļā no šī sliktuma.
Ir jāattīra enerģētika. Ir jākopj māja, un jādomā tīras domas, un jātaisa prakšalana, un jāseko ko ēd un cik daudz un kad guļ utt. Nu viss kā pēc formulas.
Kad pati sāc mainīties, tas arī tuvie cilvēki mainās, jo jum sir kopēja enerģētika. Sevišķi ar vīru, bērniem un visiem cilvēkiem, ar kuriem dzīvo vienās mājās.
Ja blakus cilvēks visu grauj, ko esi uzcēlis, tad ar varbūt, ka viņš šobrīd atsaucas un to, kas ir tā iepriekšpieminētā neattīrītā pašas enerģija.

Tātad:
Pirmkārt sākam ar sevi. Attīram savu un mājas enerģētiku un tad brītiņu pagaidam un skatamies, kas notiek ar otru.

Pelīte* - 2010-12-11 02:49
Paldies:)

Inese* - 2010-12-11 02:57
Runājot par īsteno būtību un par sapņiem - pats svarīgākais nevajag to tagad mēģināt visu izanalizēt ar prātu. Viss, ko raksti (gribu dziedāt, nav absolūtās dzirdes, gribu gleznot - neesmu mācījusies pie profesionāļiem, gribu rakstīt, bet nezinu kā uzrakstīt romānu) tas viss ir ar prātu. Ja es būtu domājusi ar prātu, tad man ar sanāktu, ka neesmu ieguvusi nevienu augstāko izglītību un grādu šai specialitātē, kura tagad ir kļuvusi par manu misiju un nekad mūžā neesmu domājusi, ka varu uzrakstīt grāmatu, bet tagad man tā stāv uz galda. Tā kā pirmais, kas ir jāatmet - domāšana un analizēšana un nez kādu barjeru un šķēršļu būvēšana.

Ja gribi rakstīt - raksti. uztaisi šajā portālā (www.1w.lv) bezmaksas mājas lapu un sāc rakstīt un tad redzēsi vai cilvēkiem patīk tas, ko dari un vai Tev sanāk, vai nē.
Ja gribi zīmēt un gleznot - vai nu meklē skolotājus un to apgūsti, vai arī vienkārši sākumā zīmē kā gribi. Pēc izjūtas. Varbūt, ka Tevī ir tāds talants, kas tieši šobrīd var izpausties bez jebkādas papildus skološanās. Un dāvini šīs bildes draugiem un paziņām un esi laimīga par to, ka vari to darīt. Un ja tas izaugs un cilvēkiem ārkārtīgi patiks, tad Tev būs visas iespējas kļūt par mākslinieci.
Ja ir bail iet auditorijas priekšā, tad vienkārši vajag pēc iespējas to trenēt. Visiem cilvēkiem ir bail no lielas auditorijas. Visi uztraucas. Bet jo biežāk to dara, jo vieglāk to ir izdarīt.
Bailes mēs uzveicam izejot tām cauri.

Un Marijai varu atbildēt - absolūto mīlestību mēs sākam sajust tad, ka iemīlam Dievu un dzīvi. Kad sākam saprast Visuma kārtību un redzam savu vietu un uzdevumu tajā.
Sākotnēji tās ir vienkārši zināšanas, kura nostiprinās un tad caur ikdienas rituāliem un paradumu maiņu kļūst 'par mūsu dzīves sastāvdaļu. Un pēc tam mēs jūtam milzu pārmaiņas savā dzīvē un tik ļoti esam par to pateicīgi, ka tā mīlestība arvien un arvien kļūst lielāka un tu nespēj to vairs saturēt. tā plūst un plūst un tu tikai dod un dod, neprasot neko pretim. Tā nav Tava mīlestība, tā ir dievišķā mīlestība, kas plūst caur Tevi:)
Un tā ir laime to just.

Lai tam ļautu tā notikt, atkal atgriežamies, pie tā, ka jātīra sava un mājas enerģētika un jākļūst par ļoti tīru kanālu šīs enerģijas vadīšanai.
Jāver vaļā sirds.
Apzināti jāvērš uzmanība uz plusiem un nevis mīnusiem. Jāpievēršas skaistajam. Jāskaita mantras un afirmācijas. Ar sevi sākumā ir drusku jāpiestrādā. Jāiziet laimes terapija, kas jau pati par sevi ir laime:)

Anita* - 2011-03-12 17:01
Viss sākas no mīlestības!
Muzikāls sveiciens visām jaukajām:
http://www.youtube.com/watch?v=CxzDjTh4e8I&feature=player_embedded#at=31


Atpakaļ