Pārdomas par Sievieti


Komentārs:

joliite - 2011-09-20 21:06
Paldies, Aleksandr, par jauku rakstu!
Piekrītu komentāriem par sevis mainīšanu, kā rezultātā mainās arī otrs cilvēks. Arī man tāda pieredze ir. Bet vienlaicīgi man radās šādas pārdomas/jautājums ... ir tādas sievietes, kuru dēļ vīrieši ir kā bez prāta, lai arī šīs sievietes galvenokārt rūpējas tikai par savu labumu - nenopūlās ar mājas pienākumiem, nestrādā, ir tādas kā izmantotājas (man negribās lietot to rupjo vārdu, kas raksturotu precīzāk). Es dažas tādas pazīstu. Pa gabalu ir jūtama harisma, kas viņām piemīt, viņām ir augsts pašvērtējums, labi izskatās un tas, protams, ir pareizi. Un tad es nevaru saprast - vai viņu rīcība un attieksme ir pareiza vai nē, jo izskatās, ka no sevis viņas neko nedod.
Laikam jau tas ir no tēmas par karmu - varbūt tam vīrietim ir nepieciešama tieši tāda sieviete, vai arī, ka no malas daudz kas izskatās savādāk nekā ir īstenībā...



sadaļa: LASĪTĀJI RUNĀ
autors: ALEKSANDRS MANTESS

 Līst lietus. Ilgi, viegli un nepiespiesti- pavisam bez piepūles kā rotaļājoties. Un varbūt tieši tas šajā fantastiskajā dabas parādībā tik ļoti piesaista, pievelk, liek apstāties un kaut uz mirkli aizdomāties par to, ka dzīvot var arī tā- bez pierastā stresa, ikdienas saspringuma un cīņas par izdzīvošanu.

Lietus līst. Vienkārši līst no augšas uz leju un tik ilgi, kamēr izlīst viss. Nedomājot, kā tagad būtu vispareizāk sākt līt, kā to turpināt, visbeidzot tehniski pareizi izlīt un pēc tam aiztecēt atpakaļ uz jūru... Bez aiztures, bez pārpūles- optimāli, jo tieši tas ir dabas likums, kuru mēs tik bieži aizmirstam - mazākās piepūles likums, kas sniedz maksimālo rezultātu. Vēl nekad nav bijis tā, ka lietus nenolītu un nenokļūtu tur, kur tam jānokļūst. Bet mēs? Vai varam droši apgalvot, ka vienmēr nonākam tur, kur vēlamies, tik pat vienkārši, nepiespiesti un brīvi? Diemžēl nē... Jo pār mūsu prātu valda žņaudzīga dogma, ka dzīvē pēc visa ir jācīnās- pēc laimes jācīnās, pēc prieka jācīnās, pēc naudas, labas veselības un izskata jācīnās... Tā šo sarakstu varētu turpināt vēl ilgi. Tad nu mēs arī cīnāmies, tikai nez kāpēc tieši tad mūsu izvirzītais mērķis bieži vien sāk strauji attālināties... Un kā rīkojamies tad? Nebūt nesamazinām tempu, lai padomātu, ko tad darām ne tā, bet bieži vien gluži pretēji- nodomājam, ka acīm redzot pieliekam par maz pūļu, lai sasniegtu to, ko iecerējuši. Un nu cīnāmies vēl intensīvāk, līdz bieži salūztam... Lai gan tas varbūt nereti arī ir labāk, jo tieši tad rodas laiks vienkārši pasēdēt pie loga un pavērot lietu, kā tas līst- ilgi, viegli un nepiespiesti...

Man ir draudzene, ar kuru laiku pa laikam veicam nepiespiestās sarunas. Tās ir sarunas, kas notiek pašas par sevi un tad, kad tām ir jānotiek. Citreiz mēs pasēžam vienkārši tāpat - klusējot un dzerot tēju, lati vai parastu minerālūdeni. Un mēs nebūt nejūtamies neērti, ja starp mums nav šīs ierastās vārdu plūsmas. Taču tas nenozīmē, ka tajā brīdī nekontaktējamies viens ar otru- gluži otrādi- bieži šādi mēs gūstam daudz vairāk informācijas, nekā tad, ja būtu stundu norunājuši ne par ko. Jo patiesībā ar vārdiem tiek pateikts gaužām maz.

Ja jūs zinātu, kā šī sieviete prot runāt ar acīm, ķermeņa kustībām, lūpu kaktiņiem, skropstām, vaigu bedrītēm!... Varu vērot viņu stundām un man vēl joprojām tas nav apnicis. Vai esmu viņā iemīlējies? Varbūt... Varbūt arī ne gluži tā, kā to būtu ierasts saprast ar šo vārdu, taču viennozīmīgi šī sieviete man ir ļoti svarīga, jo viņa man ir brīnums... Nesam bijuši mīlnieki. Mani nesaista kails sekss gluži tāpat, kā netīk šis tukšskanīgais vārds pats par sevi. Tā visa ir gana mūsdienu seksuāli rūpestainajā sabiedrībā - esmu no tā jau noguris, tāpēc man ir ļoti svarīgas tāda veida attiecības, kādas pastāv starp mums. Es nebūtu greizsirdīgs uz savu draudzeni uzzinot, ja līdzīgas attiecības viņai ir vēl ar kādu, jo apzinos, cik viņa ir šarmanta personība, pēc kuras pretējais dzimums tiecas rast piepildījumu kā magnētu pretpoli. Vienkārši zinu, ka nevienas citas attiecības nebūs tieši tādas, kādas tās ir mūsu starpā.

Viņa neatbilst maniem sapņu sievietes ideāliem (kurus nemaz priekš sevis neesmu konkrēti definējis). Manas draudzenes klātbūtnē prāts vienkārši nenesās domāt par saviem ideāliem, jo viņa ir pilnīgi ideāla pati savā  veidā. Manuprāt jebkuri ideāli vīrieša galvā nobāl saskaroties ar savu sievišķīgumu apzinājušos reālu sievieti.

Viņa gandrīz nemaz nelieto kosmētiku, un krūšu izmērs ne tuvu nelīdzinās, pasarg dies,’ Pamelas Andersones relikvijām, taču zinu skaidri un droši- ja telpā, kurā tajā brīdī sēžam, dzeram jasmīnu tēju un klusējam, turot viens otra skatienu, neuzkrītoši ienāktu tā pati izdaudzinātā Pamela, vai cita sintētiska slavenība, visdrīzāk es viņu nemaz neievērotu, bet, ja arī pamanītu, tad mans skatiens tiktu piesaistīts vien aiz tīri vīrišķīgas, virspusējas ziņkārības, nevis tiktu maģiski piesiets caur sievišķības šarmu, kā tas ir gadījumā ar manu tējas draudzenīti.

Pieļauju, ka izlasot rakstīto, var rasties jautājums - kas ir šis sievišķīgais šarms, kas var tik maģiski piekalt vīrieša uzmanību? Viņiem prātā taču tikai viena lieta... Varbūt arī man tas būtu apgūstams? Lūk šī, kā reiz ir tā lieta, kas ļoti tiek pārprasta. Daudzas sievietes sabojā savas attiecības, bieži pat lāga neiesāktas, tieši aiz pārlieku lielas centības un vēlmes patikt. Viņas, tā vietā, lai vienkārši apburtu vīriešus, cenšas to darīt, cenšas piesaistīt sev uzmanību, cenšas izpatikt... cenšas un zaudē... tiek pamestas, krāptas un izmantotas...

Lietus necenšas līt.. Tas vienkārši līst, jo tas ir lietus dabā un tieši ar to lietus ir tik saistošs un fascinējošs. Ja lietus censtos kādam izpatikt, tad...

Puķe necenšas ziedēt un smaržot - tā to dara. Zirgs necenšas izrādīt savu grāciju kustībās - tas ir dabīgs un tikai izpauž savu būtību, līdz ar to izpelnoties priviliģētākās vietas uz miljoniem fotokartiņu un ekrāna saudzētāju.

Sieviete var būt un IR sievišķīga, šarmanta un maģiska tikai tad un vienīgi tad, kad viņa necenšas tāda būt. Līdz ar to, to nevar iemācīties... Un tas it nemaz nav nepieciešams, jo tas vienkārši ir katras sievietes dabā- būt sievietei un valdīt (labā nozīmē) pār vīrieti. Sievietes, kas to neapzinās, līdzinās spītīgam buru kuģa kapteinim, kas no visa spēka intensīvi airējot ar zupas karoti, cenšas izmainīt pilnām ceļa vēja spriegotām burām traucošās sešsimttonnīga kuģa virzienu...

Joprojām līst... Kādam tas var nepatikt un kādam noteikti arī nepatīk, taču lietus par to nedomā- tas vienkārši līst un ir burvīgs. Lietus nav, lai patiktu, vai nepatiktu- tas vienkārši līst un ir vitāli nepieciešams ne tikai fiziski, bet arī garīgi. Tas attīra dvēseli un liek aizdomāties. Tie, kas to spēj novērtēt, gluži vienkārši ir laimīgi, bet kas nespēj- tie laikam nemaz nav tā cienīgi un nelaimīgus padara sevi paši...

Man ļoti patīk sievietes. Sievietes, pilnā šī vārda nozīmē, nevis tikai kā fiziskas iekāres objekts. Un esmu pilnīgi pārliecināts, ka vīrietis pats nav spējīgs radīt neko saistošāku par to, ko viņam Dievs jau ir radījis – Sievieti. Sieviete vīrietim pievilcīga būs tik ilgi, kamēr vien viņa būs noslēpums šim attiecīgajam vīrietim. Noslēpums var tikt zaudēts jau pirmajās sievietes izzināšanas minūtēs vai arī saglabāties visu mūžu. Sieviete var būt atklāta, bet neizdibināmi noslēpumaina vīrietim un var arī censties mākslīgi veidot šīs “rozīnītes”, tajā pat laikā neizraisot interesi pretējā dzimumā. Ja es tagad mēģinātu izstāstīt, kā tas darbojas, tad tas nozīmētu vien to, ka runāju par lietām, no kurām man nekas nav skaidrs. Un paldies Dievam, ka tā tas ir, jo tiešām nevēlos zaudēt šo brīnumu! Tieši tāpēc varu sevi saukt par laimīgu vīrieti!

Vīrieti nevar piesaistīt, paturēt, likt sevi iemīlēt tiešā veidā. Tas arī nav jādara. Vīrieti var ieintriģēt, un viņš pats būs gatavs uz visu iepriekš aprakstīto. Sievietes grib valdīt pār vīriešiem un jūtas aizskartas, kad vīrieši to nepieļauj, jo viņas uzskata, ka vīrieši jau tā pārāk ilgi ir valdījuši pār visu pasauli. Taču sievietes ir aizmirsušas, ka viņas allaž ir bijušas kuģa kapteiņi. Aizmirsušas, kas viņām jādara, lai kuģis dotos turp, kur to vēlas viņas... Vai tas nav paradoksāli, ja Kapteinis, kurš aizmirsis, kas viņš ir, uz kuģa sāk cīņu ar jungām, apkalpotājiem un mehāniķiem par vienlīdzību... Sievietes grib justies tik pat fiziski stipras, pelnošas, brīvas utt., un tajā pat laikā brīnās, kur palikuši visi bruņinieki?.. Kāpēc??

Mīļās, mīļās Sievietes- necentieties kādam patikt un izdabāt! Netiecieties pēc vienlīdzības un brīvības! Atļaujiet izpausties savai būtībai, un tas būs lielākais un neticamākais jūsu dzīves brīnums. Jūs būsiet daudz pārākas par saviem iluzorajiem mērķiem- jūs būsiet situācijas noteicējas un veidotājas, nevis tikai tās aizpildītājas…

Tik vien kā apzinieties savu vērtību un ļaujiet notikumu gaitai vīties ap jums!

Aleksandrs Mantess

Komentāri (18)  |  2011-09-18 05:02  |  Skatīts: 7559x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
Dzintra* - 2011-09-18 05:29
Kad atvēru rakstiņu biju ļoti pārsteigta,priekšā skaists vīrietis un tas ko viņš raksta-katra nākamā rindiņa-burtiski atplaukst kā skaists lotosa zieds.Paldies,Aleksandr,tas ir tik skaisti pateikts,ka labāk nevar,gribās rakstiņu pārlasīt un vienkārši baudīt vēl un vēl.

Anonīms* - 2011-09-18 07:03
viss tik vienkārši, bet mēs sievietes reizēm ļoti iespringstam....un aizmirstam būt pašas, ar savām domā, sajūtām, aizmirstam kas patīk, nepatīk...jo vēlamies būt foršākas, beigu beigās meliem īsas kājas :)

Elīza* - 2011-09-18 17:17
Vai, kāds prieks redzēt, ka Pavasara Studijā iesaistās arī vīrieši! :) Un raksts patiešām ir lielisks un vērtīgs. Aleksandr, paldies, ka dalījies savās pārdomās ar mums! Ļoti gaidīšu arī turpmākus Tavus rakstus, jo ļauj paskatīties uz lietām no vīrieša viedokļa. Lai veicas! :)

Essa* - 2011-09-18 18:54
Brīnišķīgi salīdzinājumi,kas patiešām liek rakstu pārlasīt vēl un vēl...tik vienkārši un tik ļoti uzrunājoši! Aleksandr, es droši vien nekļūdīšos,ja teikšu, mēs noteikti gaidīsim arī nākamos rakstus.Paldies :)

Dita* - 2011-09-18 19:47
Mīlestība vai nu ir, vai nav, tas ir tāpat, kā nevar būt pa pusei stāvoklī. Nav iespējams nevienu likt sevi mīlēt, tas attiecas ne tikai uz vīriešiem. Es no Tevis rakstītā sapratu, ka svarīgi ir būt tam, kas esi un nemēģināt kādam izpatikt, pilnībā piekrītu. Nepiekrītu tam, ka sievietes grib valdīt pār vīriešiem, ja Tu zinātu, cik mēs gribam būt maigas,trauslas un pasargātas, lai vienmēr ir tas mīļais, stiprais un vienīgais blakus uz kuru var paļauties, bet diemžēl tā nav.......... Pienāk brīdis, ka tu saproti, ka paļauties vari tikai uz sevi, jo viņš var aizmirst, viņš var atļauties piedzerties, nedomājot par to, ka bērns vēl ir mazs un jāpieskata, es varbūt šeit neminēšu tik daudz dzīves prozu, gribēju tikai teikt, ka sievietei vienmēr ir jābūt atbildīgai, bet vīrieši var kā grib, kā sanāk. Mēs visas gribam būt maigas un sievišķīgas, bet diemžēl nevaram vienmēr to atļauties, jo ir jāuzņemas bieži vien vīrieša loma, citādi vienkārši nekas nenotiks. Mīļie vīrieši, esiet vīrišķīgi, lai mēs varētu būt sievišķīgas. Es saprotu, ka mēs esam viens otram vajadzīgi, es šeit domāju vīrieti un sievieti, un mums arvien ir jākļūst patiesiem un īsteniem ,lai varētu izpaust savu dziļāko būtību, tas ir būt vīrišķīgi un sievišķīgi, bet pēdējā laikā jūtu tendenci , ka uzsvars tiek likts uz sievietēm. Sievietēm ir jāmīl vīrieši, sievietēm ir jākļūst sievišķīgām, sievietēm ir jāmaina attieksme, sievietēm ir jāiedvesmo vīrieši un tml., bet, mīļie vīrieši, vai tad jūs atkal neuzņematies atbildību par to, kas ar mums visiem notiek, atkal mēs esam tās, kuras cenšas visu vērst uz labu. Cik daudz ir tādu vīriešu, kurus interesē garīgā attīstībā un savstarpējo attiecību tēmas? Cik ir tādi, kas garīgi pilnveidojas un domā par to, ko darīt, lai pasaule kļūtu labāka, un ne tikai domā? Mēs bez jums netiksim galā, tikai kopā mēs esam spēks, atsevišķi tikai tā pa pusei. Neuzveliet lūdzu atkal visu uz mūsu trauslajiem pleciem, jo nenoliedzami jūs esat tie, kas ir stiprāki, gudrāki un talantīgāki.
Protams ļoti patīkami, ka kāds vīrietis arī kaut ko uzraksta, jo pierasts ir pie tā, ka šāda veida tēmas interesē tikai sievietes.

Inese* - 2011-09-18 19:56
Mainīt jau varam mēs tikai paši sevi. Un viss...pilnīgi viss ir mūsu pašu spogulis. Arī mūsu mīļotais vīrietis. Tātad jo sievišķīgākas mēs esam, jo vīrišķīgāks ir mūsu vīrietis.

Nu var jau gribēt mainīt otru. Bet...tas nav iespējams. Pārmaiņas sākas mūsos.

Ilva* - 2011-09-18 21:37
Tik ļoti brīnišķīgs raksts....un tik jauki, ka šis vīrietis nebaidās skaļi pastāstīt par savām izjūtām...un ar savu stāstu iedvesmot mūs visas.....PALDIES ALEKSANDR par stāstu!:)
Mums katrai ir savs spogulis protams..., kas atspoguļo, kādas mēs patiesībā esam....un ir tik jauki, ka spējam nolasīt....un mūs spēj lasīt.....tas ir tik brīnumaini....,jo nekad nezinām, kas sekos nākamo reizi. Un...ja mēs vīrietim liksimies interesantas.....tad arī viņš centīsies...tā vienkārši ir....Dabas likumi patiesi pastāv...un tos nav iespējams apiet.
Ar patiesu smaidu un cieņu...par to, ka...ir cilvēki, kas dalās...tā patiesi ir vērtība....:)

Agnese...* - 2011-09-18 23:10
Fantastisks, dziļš, vienkāršs, patiess un sirdi aizkustinošs raksts. Paldies :)

Agnese...* - 2011-09-18 23:19
Dita, ir tieši tā, kā Inese rakstīja - visas pārmaiņas sākas mūsos. Arī man ilgu laiku bija sajūta, ka viss ir uz maniem pleciem, ka vīrietis var atļauties visu tvert vieglāk - ka viņam nav 24/7 bērni, mājas solis, jāpaspēj viss... Un tad es izlasīju Ineses grāmatu, gāju uz semināriem, strādāju ar sevi (un joprojām to daru). Un zini, sāku ievērot, ka mainās vīrietis man blakus - viņš atklāj lietas, par kurām es visu laiku "cepos" un stundām varēju stāstīt, ka vēlos mainīt to un šito. Tagad viņš pats to ir sapratis un stāsta man it kā jaunus, tagad jau savus secinājumus. Un tas man šķiet kā brīnums! Šīs lietas strādā, bet jāsāk ir ar sevi. Viss ir mūsu attieksmē.
Un tā nav teorija, tā ir reālā dzīve, ar ko saskaramies ik dienu. Ja sāksim šo visu uztver viegli, kā spēli, būs krietni patīkamāki arī sāpīgie brīži, jo varam paanalizēt, kas MŪSU attieksmē ir bijis greizi un mainīt, vērojot kā viss ap mums mainās - notikumi, cilvēki.. it viss.
Lai Tev izdodas ļauties un izbaudīt savu sievišķību! :) Tas ir brīnišķīgi

Kristīne* - 2011-09-19 04:04
Paldies Aleksandram par rakstu! Brīnišķīgs, saistošs, pārdomas veicinošs raksts!!! Ļoti patika!!! Un pilnībā piekrītu Inesei un Agnesei, ka pārmaiņas ārpusē sākas tikai pēc tam, kad pašas esam izmainījušas savas domas, pārliecību, attieksmi. Tā ir, arī es par to pārliecinājos. Lai mums visiem izdodas piepildīt mūsu sapņus!!! Vēlu Jums mīlestības piepildītas dienas!!! :)))

Brigita* - 2011-09-19 05:26
Aleksandr! Paldies par šo rakstu! Izlasot, ir tāds prieks:) dzirdēt šīs lietas no vīriešā. Inese mums to stāsta katru mīļu dienu un mēs ļoti cenšamies ļauties vīrietim, un kļūt vēl sievišķīgākas, (un mums tas noteikti izdodas) - paldies Inesītei par to, un Tavi vārdi ir kā turbo degviela iedvesmai par tēmu seiviš'kība, jo Tu, tomēr, esi vīrietis:)

Elīza* - 2011-09-20 18:37
Klau, kas ir mazākās piepūles likums? Un kāpēc tieši tas sniedz maksimālu rezultātu?

Inese* - 2011-09-20 18:54
Tas ir tad, kad dari nevis ar spēku, bet gan ļaujies Augstāko spēku vadībai.
Kad ej saskaņā ar Kopējo Sistēmu un nevis lauzies pret.

Tas ir tad, kad ievēro Dieva likumus un nevis apzināti (vai neapzināti) dara pret.



joliite - 2011-09-20 21:06
Paldies, Aleksandr, par jauku rakstu!
Piekrītu komentāriem par sevis mainīšanu, kā rezultātā mainās arī otrs cilvēks. Arī man tāda pieredze ir. Bet vienlaicīgi man radās šādas pārdomas/jautājums ... ir tādas sievietes, kuru dēļ vīrieši ir kā bez prāta, lai arī šīs sievietes galvenokārt rūpējas tikai par savu labumu - nenopūlās ar mājas pienākumiem, nestrādā, ir tādas kā izmantotājas (man negribās lietot to rupjo vārdu, kas raksturotu precīzāk). Es dažas tādas pazīstu. Pa gabalu ir jūtama harisma, kas viņām piemīt, viņām ir augsts pašvērtējums, labi izskatās un tas, protams, ir pareizi. Un tad es nevaru saprast - vai viņu rīcība un attieksme ir pareiza vai nē, jo izskatās, ka no sevis viņas neko nedod.
Laikam jau tas ir no tēmas par karmu - varbūt tam vīrietim ir nepieciešama tieši tāda sieviete, vai arī, ka no malas daudz kas izskatās savādāk nekā ir īstenībā...

Dzintra* - 2011-09-20 21:36
Viņas vienkārši sevi mīl un tāpēc viņu sirds ir atvērta mīlestībai,tur priekšā nav nekādu barjeru.Šī mācībstunda viņām nav jāiziet,bet ir citas cieši saistītas.Mums katram ir savs.Ja kādreiz es arī domāju,ka tādas sievietes ir izmantotājas,tad tagad nē,man vienkārši ir prieks,ka viņas pievelk un izstaro mīlestību ,un ja kādam liekas,ka es maldos-tā mums ir vienkārši skaudība,ka pašas tā neprotam.Tas nav apvainojums,vienkārši konstatējums,varam vienkārši mācīties.....un ja domā ''es jau neesmu tāda'',tad tās ir tikai mūsu problēmas,kas redzamas kā uz delnas,tik ņem un mācies,kaut ko maini.

Inese* - 2011-09-20 21:41
Tas īstenībā ir vesela jauna temata vērts jautājums:))

Un varbūt, ka Aleksandram ir vīrieša atbilde uz šo.

Manā skatījumā ir tā, ka vīrieši pie šīm sievietēm tiecas dēļ savas atkarības vai kaislības. Ir taču kādam (daudziem) atkarība no alkohola, no izklaidēm, no azarta jebkurā tā izpausmē. Un šīs sievietes (kas saucamas ar to nesmuko vārdu) šķiet ir kas līdzīgs, no kā vīrietis pats nevar tā īsti tik vaļā. Un varbūt negrib. Tas ir instingtu līmenī.
Tas saistīts ar zemajām enerģijām, kuras, protams, ka šad tad ir ļoti spilgtas, krāšņas un piesaistošas.
Manā skatījumā tas vairāk tomēr saistīts ar atkarību un nevis mīlestību.
Bet tie likumi jau ir zināmi - kur upuris, tur tirāns. '
Vai kas mūsos - tas cilvēkos ap mums.

AleksandrsM.* - 2011-09-20 23:07
Liels paldies Jums par iedvesmojošiem komentāriem! Padalīšos savās domās par sievietēm "izmantotājām". No malas bieži vien kaut kas izskatās gluži savādāk, kā no augšas, apakšas, vai cita skatu punkta. Kuru gan varētu apzīmēt ar vārdu – izmatotāja, bet kuru ne? Un vai vienmēr došana/ņemšana ir savstarpēji proporcionāli izmērāma? Vai darba devējs, kurš maksā mums labu algu, vietā prasot atdevi, ir devējs, vai izmantotājs? Vai puķe, kas krāšņi zied uz mūsu palodzes ir devēja, vai izmantotāja? Prasa taču tik daudz rūpju – jālaista, jāmēslo, jāpārstāda utt., bet šķirties no tās negribam. Tāpat arī sieviešu un vīriešu savstarpējās attiecībās. Un šeit uzdošu retorisku jautājumu – vai došana var pastāvēt bez ņemšanas? Mēs visi zinām, cik lielu prieku sagādā došana, apdāvināšana. Un vīrietim tā ir jo īpaši nepieciešama, jo pēc enerģētikas viņš ir ar plusa zīmi, savukārt sieviete ar mīnusa. Sievietei IR jāņem no vīrieša! Tikai tad vīrietis kā personība aug un pilnveidojas. Pilnīgi iespējams, ja konkrētajam vīrietim nebūtu tuvumā šādas sievietes, kas prot novērtēt un paņemt viņa vīrišķīgumu (bet no malas citam izskatās kā parasta uzdzīvotāja un izmantotāja), viņš nemaz nebūtu sasniedzis to, ko ir, un gala rezultātā ne par kādu vīrišķo došanu vispār nevarētu būt ne runas. Taču šeit atkal nedrīkstam sajaukt divas pilnīgi dažādas lietas – pieprasīšanu un centienus „izvilkt” no vīrieša mīlestību, atzinību, materiālo labklājību tā vietā, lai izpaustu savu sievišķīgo potenciāla.
Es nebūt neproklamēju atbildības pārlikšanu uz sievietes pleciem par mūsdienu vīriešu nevīrišķīgumu, kā minēja Dita. Vien aicinu atgriezties pie dabā iekārtota līdzsvara – enerģijas apmaiņas likuma. Tā nav nedz mistika, nedz grūti izprotama psiholoģija, vien parasta fizika. Gluži kā akumulatoru baterijā. Enerģija plūst vien tad, kad ir potenciālu starpība. Tas nenotiek nedz tad, ja abi poli ir negatīvi, nedz tad, ja abi ir pozitīvi. Neviens no poliem nav labāks vai sliktāks, jo viens bez otra tie vienkārši nefunkcionē. Tie var pastāvēt vienkopus līdzīgi kā izlādētā vai sabojātā akumulatoru baterijā, bet ne pilnvērtīgi funkcionēt, sniedzot enerģiju sistēmai. Šeit vienkārši nevar būt nekādas runas par līdzību. Vienlīdzību (kas tik bieži tiek ačgārni pārprasta, JĀ – bet ne līdzību). Cilvēki var stāties viendzimuma laulībās, mainīt dzimumus, taču enerģijas aprite notiks vien tad, kad kādā no partneriem būs vairāk izteikta sievišķā enerģija, bet kādā vīrišķā. Ja to izpratīsim, nebūs vajadzības kropļot šo Radītāja dāvanu – mūsu fizisko ķermeni, un spēsim gūt patiesu laimi kā vīrieša, tā sievietes ķermenī! :)
Savukārt tas, kāpēc kādam konkrētam vīrietim, vai sievietei konstanti sanāk pieļaut vienas un tās pašas kļūdas attiecībās, sadzīvē vai karjerā vairs nav fizikas jautājums, bet gan IT (informācijas tehnoloģijas), jeb citiem vārdiem – nepilnība programmatūrā. :) Gluži kā datorprogrammā, kurā ir vīrusi, vai nojukums programmatūras skriptos, cilvēks laika gaitā savā zemapziņas var uzkrāt defektus, kļūdas un blokus, kas traucē viņa pilnvērtīgai eksistencei, un no kā viņš pats nespēj atbrīvoties, neapgūstot speciālas iemaņas, vai neapmeklējot zinošus speciālistus. Tieši tāpēc arī mēs dzīvojam sabiedrībā - lai vērojot citus, izprastu paši sevi! :) Un palīdzot citiem, palīdzam paši sev!


santa - 2013-10-10 00:09
Šiverējot pa Pavasara studijas seno rakstu krājumiem, uzgāju šādu pērli.... Nometnes un Sievisķības skolas meitenes, vai Aleksandra rakstītais jums neatsauc atmiņā Vara Vētras un Andritas stāstīto? Re ku mums atkal viens dzīvesgudrs, vieds vīrietis skaidri un gaiši pasaka - mīļās sievietes, viss, ko jūs tajā savā sieviešu skolā mācāties, IR, IR PATIESĪBA :) :) Tieši tādas mēs, vīrieši, gribam jūs redzēt, just un mīlēt :)


Atpakaļ