Ceļš pie sevis caur jogu


Komentārs:

Nadzmin* - 2011-09-16 19:50
Paldies par brīnišķīgo rakstu, mani ļoti uzrunā. Kurā studijā Jūs pasniedzat, ja drīkst jautāt?


LASĪTĀJI RUNĀ

 Mani sauc Tija, es esmu jogas skolotāja un es vēlos šajā Mīlestības piepildītajā Ineses lapā pastāstīt Tev par to, ko šeit kopīgi meklējam – iespējas un veidus kā kļūt un kā būt laimīgam. Šajos meklējumos jau miljoniem cilvēku visā pasaulē palīdzējusi joga. Joga kā sevis dziedināšanas un emocionālās, fiziskās un enerģētiskās sakārtošanās instruments. Joga kā iespēja pa īstam satikties pašam ar sevi un kļūt laimīgam. Joga, kāda tā reāli izmantojama dzīvei šodien.

 

Dažkārt un joprojām mūsu dienās cilvēki, kas ļoti vēlas un pat jau uzsāk jogas praksi, sākumā tomēr norūpējušies jautā, vai joga nav reliģija, jeb „smadzeņu skalošana” :) Tā nav ne viens, ne otrs. Joga ir absolūti vieds, brīnišķīgs, jebkuram cilvēkam pieejams instruments ceļā pie sevis.

 

Uzsākot jogas praksi, lielākā daļa cilvēku iesākumā jogas tehnikas apgūst un dara vienkārši mehāniski un ļoti drīz pamana pirmās izmaiņas savā dzīvē – nepamatoti labu garastāvokli, stabilāku emocionālo stāvokli, spēka pieplūdumu, labāku miegu un ķermeņa, jo īpaši muguras sāpju (ja tādas ir) un sasprindzinājuma mazināšanos. Un tādu kā neizskaidrojamu labsajūtu, kuras noslēpums rodams dažādos laimes hormonos un neiromediatoros, kuri jogas prakses laikā un pēc tam izdalās cilvēka asinīs un smadzenēs. Tālākās pieredzes, ko katram cilvēkam atnesīs jogas prakse, nav ar prātu izskaitļojamas, bet tās nāk. Tās ir ļoti dažādas. Tās tiek aprakstītas gan senajos rakstos, gan mūsdienu jogas literatūrā un zinātniskajos pētījumos par jogu. Un tās ir tik skaistas. Vēlos Tev pastāstīt par kādu no tām.

 

Praktizējot jogu, pie cilvēka jau drīz, vai ar laiku, atnāk kāda pavisam jauna apziņa pašam par sevi. Tas notiek regulāri un apzināti praktizējot ķermeņa jogas tehnikas – dažādas elpošanas prakses, pozu veidošanu un pacietīgu to izturēšanu, meditāciju un vēl citas dažādas tehnikas, ko mums piedāvā joga. Tās visas ir veidotas tā, lai cilvēks dziedinātu sevi emocionāli un fiziski un lai enerģētiski attīrītos un atvērtos. Saprotams, šī apziņa, par kuru vēlos šoreiz Tev pastāstīt, var piemeklēt cilvēku arī jebkuros citos apstākļos. :)


Jogas prakses laikā cilvēks apzināti izmaina un pats sāk vadīt savu elpošanas procesu, ar iekšēju uzmanību apzinās un vēro kā noturot sevi kādā pozā viegli vibrē, stiepjas vai pakustas viņa ķermenis, tajā pat laikā viņš apzinās un vēro arī savu domu plūsmu un emocijas, kas uzrodas un nodarbības laikā dažkārt vēlas viņu ņemt savā varā, gluži tāpat kā ikdienā :) Un tad, kad jogotājs tam visam vienkārši ļaujas un ļauj notikt, kad tam visam nepretojas, bet pieņem un „elpo cauri” un pats iekšēji paliek atslābināts, mierīgs vērotājs, dažreiz ļoti spontāni, vai arī pamazām, atnāk atklāsme jeb apziņa, ka ES, mana patiesā būtība, ir kaut kas viņpus tā visa! Kaut kas, kas to visu vēro! Vēro savu ķermeni, domas un emocijas. Tas vērotājs – tas esmu tas patiesais ES un tas nav ne mans ķermenis, ne domas, emocijas!

 

Kad šī atklāsme līdz sirds dziļumam pārņem cilvēku, dzīve būtiski sāk mainīties, varbūt pat, ka kādam tā sākas no jauna. Apziņa par sevi kā Dvēseli, kura mājo šīs dzīves fiziskajā mājā – ķermenī, kurā norisinās arī prāta un emociju procesi, ir absolūti laimi izraisoša un atbrīvojoša. ES esmu Dvēsele, kura šeit, atbilstoši savam Dvēseles vecumam un izvēlētajam ceļam, iziet savu zemes pieredzi, lai augtu, attīstītos un jebkurā dzīves situācijā mācītos Mīlestību, kura dod, piedod, saprot, nepieprasa...

 

Jaunā apziņa ļauj dzīvi pieņemt visās tās izpausmēs tādu, kāda tā patiesībā ir, neveidojot pret to savu attieksmi. Kamēr prāts cītīgi turas pie agrākās pieredzes, kuru gribas pieņemt kā vienīgo pareizo, dzīve pati bieži mums parāda, ka realitāte ir pavisam savādāka nekā mēs to esam iekrāsojuši savā prātā un emocijās. Realitāte ir vienkārši tāda, kāda tā ir un caur Dvēseles apziņu to ir iespējams pieņemt un tai ļauties bez pretestības.

 

Šī, jogas prakses laikā iegūtā pieredze ļauj pilnībā atraisīties apziņai, ka mans ceļš varbūt ir pavisam citādāks kā tas, ko reiz ar prātu biju sev izgudrojis. Paļaušanās uz Dvēseles izvēlēto ceļu palīdz atbrīvoties no tā, ko zemes dzīvē raksturojam kā ciešanas. Iemīlot savas Dvēseles ceļu, mēs piedzīvojam to, ko sauc par atbrīvošanos, jeb atpestīšanu. Tas ir tik skaisti kā tas notiek, kad izmantojot šo instrumentu – jogu, cilvēks pats spēj sevi atbrīvot, satiekoties ar sevi kā dievišķu būtni. Jo Dvēsele taču ir Dieva daļiņa, kas mājo mūsos kā cilvēkā, katrā mūsu šūniņā. Tās apziņa ir nesalīdzināmi smalkāka par to, ko zemē vēlas mūsu EGO un prāts. Mēs visi esam Dvēseles, dievišķas būtnes.

 

Šī apziņa ļauj atteikties no daudz kā, ko it kā ļoti esam gribējuši, bet kas nu nekādi nav sanācis, jeb vienmēr gājis kā pret sienu. Dziļā sirds izjūtā top skaidrs, ka Dvēsele šajā dzīvē to nav paredzējusi iziet kā savu pieredzi un tā vietā mūs gaida kas pavisam cits. Un ļoti bieži kas tāds, kas mūs padarīs absolūti laimīgus, tikai mēs to vēl nezinām, jo turamies pie EGO vēlmēm, jeb pie tā, ko esam dzīves gaitā iemācījušies vai kaut kur noskatījuši kā vēlamu vai pareizu, vai tādu kas „visiem ir un man arī tā jābūt”.

 

Dažkārt šajā ceļā noder atziņa, ka Dvēseles atšķiras pēc sava iemiesojuma vecuma, jeb senuma un daudz kas no notikumiem, ko paredzēts iziet jaunākām Dvēselēm, kādai vecākai vairs nav vajadzīgs – tas viss iziets, apgūts un padarīts jau iepriekš. Mūsu dzīves fiziskajā plānā ļoti atšķiras. Tas, kas tās visas vieno, ir Mīlestība. Atbrīvojoties no ilūzijām, cilvēks caur jogu burtiski tiek „uzsēdināts” uz sava ceļa un, klausoties savā sirdsbalsī, viņam atveras iespēja pašam dziedināt savu dzīvi un dzīvot laimē un labsajūtā. :)

 

Jo ir atnākusi ļoti dziļa izjūta – lai kas notiktu zemes dzīvē, sev vienmēr būšu es, jeb man vienmēr būs mana Dvēsele, kura mani ļoti, ļoti mīl. Un man šajā dzīvē nav svarīgāka uzdevuma kā tikpat ļoti mīlēt viņu – savu Dvēseli – Dievu - sevi. Un palīdzēt Dvēselei realizēt viņas izvēlēto ceļu. Visiem, kas pazīst dievišķu mīlestību, šī sajūta ir silti pazīstama. Mums katram ir iespēja to atklāt. Un joga ir brīnišķīgs instruments tajā, ko mēs varam darīt katrs ar sevi, lai satiktos ar savu Dvēseli.

 

Sevis kā Dvēseles apzināšanās nav saistīta ar atteikšanos no zemes dzīves, ja vien tas nav bijis Dvēseles plānos. Patiesi iemīlot un pieņemot sevi, savu Dvēseli, cilvēks pa īstam spēj mīlēt un saskatīt arī otrā cilvēkā dievišķu būtni un cienīt viņa izvēlēto ceļu. Esot Mīlestībā, ir iespējams baudīt, priecāties un būt laimīgam par visu, ko piedzīvojam tieši šeit, šodien, tieši šajā dzīvē!

 

Mīlestība atraisa mīlestību. Mīlestība un piedošana ir vienīgais dziedinošais spēks uz zemes. Joga ir viens no ceļiem uz Mīlestību. :)

Komentāri (44)  |  2011-09-16 19:38  |  Skatīts: 11737x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
Nadzmin* - 2011-09-16 19:50
Paldies par brīnišķīgo rakstu, mani ļoti uzrunā. Kurā studijā Jūs pasniedzat, ja drīkst jautāt?

Tija* - 2011-09-16 21:05
Paldies, Nadzmin! Latvijā jogas nodarbības un retrītus es vadu dažādās pilsētās, lielākoties Rīgā.

Lai sazinātos par nodarbībām sīkāk, lūdzu, raksti man uz e-pastu tija.kazaka@gmail.com

IneseJ* - 2011-09-16 22:32
Tija, kādu jogas virzienu jūs praktizējat? Kundalini, HaTha, ... ?

IneseJ* - 2011-09-16 22:32
Tija, kādu jogas virzienu jūs praktizējat? Kundalini, HaTha, ... ?

Tija* - 2011-09-16 22:49
IneseiJ:

Mana jau sena un ilggadīga jogas mācību un arī darba zeme ir Vācija, kur esmu apguvusi jogas skolotāja un meditāciju vadītāja specialitāti sākotnēji Šivanandas jogas ašramā un tad tālāk ik gadu meistarklasēs specializējusies dažādos jogas virzienos: Jivamukti, Ashtanga, Anusara, Vinyasa-Flow un citos. Tie visi sākotnēji bāzējas hathā un daļēji kundalini, taču joga tāpat kā visa mūsu dzīve un mēs katrs nepātraukti attīstās, tiek nemitīgi papildināta, arī balstoties uz zinātniskajiem pētījumiem par jogu un meditāciju. Īk dienu iespējams uzzināt un integrēt nodarbībās ko jaunu.

Vēl pirms dažiem gadiem es studēju psiholoģiju, kur savu zinātnisko darbu arī rakstīju par jogu un meditāciju, sadarbībā ar Dr. Marcus Stueck Leipcigas Univesitātē, kur apguvu jogu kā stresa vadības treniņu. Tas ir vēl viens, psihofizioloģijā balstīts skats uz jogu.

Tā visa rezultātā jogas skolotāji, kas nodarbojas ar tīru hathu un kundalini, droši vien, ir retāk sastopami. Pieredzes un nepārtrauktas tālākizglītības gaitā katram veidojas savs, īpašs stils vai veids kā tiek vadītas nodarbības un kas tajās tiek iekļauts.



IneseJ* - 2011-09-17 03:24
Tija, liels paldies par atbildi! Mani kādu laiku saista un ir uzrunājusi Anusaras joga (joga sirds atvērtībai), bet šķiet, ka es vēlētos apmeklēt arī kādu no Jūsu nodarbībām .. :)

Tija* - 2011-09-17 06:54
Jā, Inese, pilnīgi Tev pievienojos. Anusara ir brīnišķīgs virziens, kurā hatha joga attīstīta un pieskaņota šodienai.

Anusara pasniedzēji mani ļoti iedvesmojuši ieviest dažādas korekcijas nodarbībās, kas svarīgas tieši mūsdienu, nereti stresa nomāktajam cilvēkam, kuram emocionālās spriedzes rezultātā rodas arī sasprindzinājumi fiziskajā ķermenī. Anusara tos labi koriģē, pievēršot uzmanību tam, lai vispirms būtu precīza poza, maksimāls sazemējums un tad darbs virzienā "uz augšu", uz sirds centru. Anusara ar patiesu mīlestību ļauj katram iepazīt savu ķermeni, tā robežas un nezaudē jogā tik ļoti nozīmīgo garīgo augšanu prakses laikā.

Inese, protams, esi mīļi gaidīta mūsu pulcinā :) Par Tev derīgajiem laikiem un vietām varam sazināties e-pastā :)

Inga* - 2011-09-22 15:52
Vai ari Kuldiga jus praktizejat,ja jaa tad kura vieta.

Inga* - 2011-09-22 15:52
Vai ari Kuldiga jus praktizejat,ja jaa tad kura vieta.

Tija* - 2011-09-22 17:14
Ingu, Kuldīgā neesmu.

Ārpus Rīgas grupām patreiz esmu arī Limbažos.

joliite - 2011-09-30 16:47
Es arī visiem iesaku jogu! Ilgu laiku ļoti piesardzīgi uz to skatījos, bet šonedēļ pamēģināju - aizgāju uz kundalini jogas nodarbību. Biju iepriekš lasījusi par to, ka praktizējot kundalini jogu rodas vairāk enerģija (tas bija viens no iemesliem kādēļ es aizgāju uz nodarbību), bet es nebiju gaidījusi, ka tik jūtams rezultāts būs jau pēc 1.reizes. Sajūta ir fantastiska! Liekas, ka man viss ir pa spēkam, ka atrodos kādu metru virs zemes. Ir milzīgs prieks, laime, enerģija, pateicība un mīļums! Apkārtējie arī saka, ka ir pat redzams kā es mirdzot:).
Jauku jums dieniņu!

Inese* - 2011-09-30 17:25
Man arī joga tagad liekas kau kas tik īpašs un tik milzīgs (un priekš manis tik nezināms). Es arī esmu izjutusi spēku pieplūdumu un spēju izgulēties īsākās stunās un piecelties agrāk. Pilnīgi izjūtu to, kā Tija saka, ka varam kā akumulators uzlādēt spēku. Tas ir fantastiski.

Un vēl, manuprāt, ir ļoti svarīgi tai neredzamajai īpašajai saiknei ar skolotāju. It īpaši iesācēju periodā, kad vienkārši notici un ļaujies.
Es ar jogu gribēju nodarboties jau....ntos gadus atpakaļ, bet tad laiki nesakrīt, tad nodarbību telpa pa tālu utt.
Kopš satiku Tiju viss sakārtojās. Nav vairs nekādu grūtību ieplānot laiku jogai, braukt no Jūrmalas uz Rīgu uz nodarbībām un pēc tam būt pārlaimīgai par to, ko joga man sniedz.
Paldies, Tija!

Agnese* - 2011-10-03 18:42
Paldies,Tija,par ļoti vienkāršu un saprotamu aprakstu!Es redzēju sapnī,ka man iedeva grāmatas par ajūrvēdu un jogu un teica,ka,lai es satiktu savu īsto un vienīgo,man ir jāiepazīstas ar šo.Tas ir jāsagatavo sevi un tagad man atnāca skolotājs un šajā rakstiņā izlasīju to,kas man vēl pietrūkst,lai es būtu gatava tam,kas tuvojas.Kaut kam ļoti,ļoti skaistam!

Tija* - 2011-10-04 23:07
Agnese, tas ir tik skaisti, ko Tu raksti - sapņi, kad mūsu zemapziņa ir vaļā, ļoti bieži atnes mums īstajā brīdī nepieciešmo informāciju, jeb arī parāda - kādās attiecībās ar sevi un pasauli patreiz esam! Zemapziņai ir vistiešākais kontakts ar smalko plānu, kurā visa informācija "glabājas". Zemapziņa nekad nemelo. To mēdz darīt mūsu prāts :)

Lai Tev izdodas ļauties tam ceļam, pa kuru tiec vesta! Kad tas notiek, esam laimīgi :)

Inga* - 2011-10-20 17:35
Jūs stāstāt, ka tas ir skaists ceļojums, piedzīvojums, brīvība, enerģija... Skaista un laimīga dzīve...
Bet es atradu arī pavisam citu informāciju.... Ka atverot kundalini enerģiju, cilvēki var kļūt nekontrolējami - kratīties, raustīties, kaukt, riet, raudāt, histēriski smieties, būtībā zaudēt kontroli pār sevi...
Ko jūs par to sakāt? Jo latviešu valodā ir ļoti maz informācijas par kundalini spēku.


Tija* - 2011-10-20 20:54
Ingu, kādu jogas avotu Jūs citējat? Mana pieredze rāda, ka ir jābūt patiešām uzmanīgam ar avotiem, kuri raksta par jogu un citām garīgajām praksēm. Ir vērts to ticamību pārjautāt kādam zinošam cilvēkam. Ir vērts izvēlēties tikai drošas, pārbaudītas lietas.

Visi mani jogas skolotāji, kuru prakse mērāma garos gadu desmitos, vienmēr ir uzsvēruši, ka kundalini atmodināšanai nevajadzētu būt jogas prakses pašmērķim. Tieši tāpat kā pašmērķim nevajadzētu būt iziešanai ārpus fiziskā ķermeņa. Šīs pieredzes atnāk dabiski, neprovocējot.

Manā prakses laikā, mācoties un uzturoties jogas ašramā, meistarklasēs un citos pasākumos, kur kopā ir simtiem praktizētāju, kā arī vadot grupu nodarbības, nav gadījies piedzīvot, ka kāds cilvēks sāktu riet vai kaukt. Bieži ir pieredzēts, ka atraisoties enerģijas plūsmai, cilvēks, pats to nejūtot, fiziski šūpojas vai fiziskais ķermenis griežas pa apli vai vibrē. Tās visas ir prāniskās enerģijas atraisīšanās izpausmes, kas parādās arī fiziskajā ķermenī.

Jogas prakses laikā cilvēki patiešām šad tad spontāni smejas, raud, tādējādi tīrot zemapziņu un atbrīvojoties no seniem emocionāliem uzsārņojumiem. Iespējams, ka kāds arī varētu pakaukt, ja gribētos :) Man patīk arī šīs nopietnās lietas tvert nedaudz ar humora piegaršu, jo joga ir domāta dzīvei :)

Kundalini atraisīšanās mirkļus cilvēki atstāsta dažādi – kā spēcīgas gaismas strāvas viļnus, karstuma viļņus mugurkaulā. Bieži šos stāvokļus pavada eiforiskas laimes sajūtas. Tas saistīts ar mirkli, kad kundalini caurstrāvo visu čakru sistēmu un spontāni atver pieeju smalkajam plānam.

Manuprāt, ja jogas praktizētājs paliek kontaktā ar sevi, neļaujoties kāda pseido guru pavēlēm, pieredzes ir tikai un vienīgi skaistas un transformējošas.
Un tādas, kam cilvēks konkrētajā periodā pats ir gatavs. Un šeit atkal ir nopietni jālūkojas, vai prakses vadītājs nav cilvēks, kurš vēlas realizēt savu varu vai ego.

Joga praktizējama tikai un vienīgi tīrā Mīlestībā. Tad tajā nav nekādas bīstamības :)


Inga* - 2011-10-20 22:44
Paldies par tik ātru atbildi.
Šeit uzreiz varu iekopēt šo saiti -
http://tencinu.wordpress.com/2010/06/03/kas-ir-kundalini-ruth-angela/


Tija* - 2011-10-20 23:07
Jā, interesanta šīs sievietes kundalini atmošanās pieredze. Viņa jau pati arī min, ka katram tās izjūtas var rasties atšķirīgas.

Manuprāt, tā bīstamība, kas rakstā arī ir minēta, ir bīstama tikai tad, ja kaut kas tiek provocēts apzināti. Ja pieredze ir spontāna, kaut arī nepatīkama, tad tur jau neko vairs nevar darīt. Tad tā tam vienkārši ir jābūt. Tas ir tāpat kā cilvēks, kurš iziet no mājas, nosacīti tiek „apdraudēts” piedzīvot ko nepatīkamu.

Šajā aspektā tālāk iedziļinoties varētu būt nozīmīgi tas, ka mēs jau piedzīvojam tikai to, kas ir mūsos. Mēs pievelkam to, kas ir mūsos. Un, ja kādam jogas prakse izraisa agresijas lēkmes, tad pavisam mierīgi jāpieņem fakts, ka kādas apraktas dusmas, ego svarīguma apziņa vai aizvainojumi meklē ceļu uz āru.

Tas patiešām notiek ļoti bieži – uzsākot jogas praksi, sākas arī zemapziņas un ķermeņa tīrīšanās procesi. Un tur katrs uzzinam to, kas mūsos iekšā sēž :) Un caur praksi paši sev palīdzam no tā atbrīvoties, attīrīties. Svarīgākais šajos periodos ir nezaudēt pacietību, turpināt praksi un nemeklēt vainīgos kaut kur ārpus sevis :)

Jogas prakse darbojas kā pašterapija. Nupat kādā intervijā psihoterapeite, kas praktizē Vācijā, minēja, ka vienu mēnesi gara nepārtraukta jogas prakse retrītā (nometne, apvienota ar klusēšanas meditāciju) ir atbilstoši rezultatīva un dziedināšanas ziņā pielīdzināma 20 gadus ilgai psihoterapijai.

Jogas praktizētājs dziedina pats sevi :)



Inga* - 2011-10-21 21:11
Paldies par informāciju.
Vēl tikai jautājums, kā lai zina, vai cilvēks, kas par šo lietu raksta vai stāsta ir zinošs? Kā arī, kā var zināt vai pasniedzējs ir īstais vai "šarlatāns"? Informācijas ir tiešām daudz un kā, lai kritiski izvērtē?


Inga* - 2011-10-21 21:11
Paldies par informāciju.
Vēl tikai jautājums, kā lai zina, vai cilvēks, kas par šo lietu raksta vai stāsta ir zinošs? Kā arī, kā var zināt vai pasniedzējs ir īstais vai "šarlatāns"? Informācijas ir tiešām daudz un kā, lai kritiski izvērtē?


Anonīms* - 2011-10-21 21:24
Tija- tas tiešām ir interesanti par to retrītu un salīdzinājumu ar psihoterapiju un efektivitāti. Iespējams, tiešām, tiek ātri noņemti lielākā daļa psihes aizsardzības mehānismu, kas terapijā bieži vien prasa ilgu laiku un cilvēki piedzīvo garīgu atklāsmi, insaitu. Tikai tas ir nedaudz biedējoši, vai visi varētu būt tam gatavi. Jo tiešām, dažkārt uz āru var nākt ļoti spēcīgas emocijas, dusmas, tā pati kliegšana, raudāšana, kā cilvēks tiek ar to galā, vai jogas pasniedzējs un grupa kaut kā atbalsta viņu. Līdzīgi esmu dzirdējusi par reiki meditācijām, ka dažiem esot šoks, jo cilvēki tur smejas, raud, šūpojas no vienas puses uz otru, kas varētu šķist kā trako nama istaba un esot pat apsargi pie durvīm, lai cilvēki šādā stāvoklī neizietu uz ielas, kamēr nodarbība nav beigusies. Es nezinu, vai retrītos arī kas tāds notiek un kā ar to tiek galā? Varbūt es te nedaudz sabiezinu krāsas?

Tija* - 2011-10-21 22:34
Ingai:
Par skolotāja vai autora kvalifikāciju, ja rodas šaubas, ir iespējams pārliecināties, palūdzot viņa izglītības dokumentus. Priekš manis pašas „visdrošākā” literatūra ir tā saucamā jogas profesionālā lasāmviela, ko izmantoju tālākizglītībā. Es domāju, ka, ja šis ceļš nopietni interesē, līdzās vienmēr būs kāds, kam pajautāt padomu par konkrētajiem avotiem, jo to tiešām ir ārkārtīgi daudz. Un nenoliedzami pastāv arī šarlatānisms – kā literatūrā, tā praksē.

Ir vēl kāds aspekts – mūsu dienās jogas skolotāja sertifikātu iespējams iegūt mēneša laikā, vietām pat vēl ātrāk. Es domāju, ka vienīgais drošais rādītājs, vai konkrētais skolotājs man ir saprotams, būs atbilde kaut kur sirds līmenī, sajūtās. Lai gan jogas saknes ir vienotas, to praktizēt var ļoti dažādi.

Iesākot praksi, ir vērts apstaigāt vairākas vietas un sajust to, kur sirds vibrē un atsaucas uz nodarbībā notiekošo. Un tieši tā, kā Inese bieži saka un tepat arī bija raksts par profesionalitāti – neviens diploms neiedos to, ko cilvēks savā jomā veic, ja tā ir viņa misija, uzdevums, Dieva likts pienākums, ko Dvēsele realizē šajā dzīvē. Tas stāv pāri visiem diplomiem, lai gan, protams, ir ļoti daudz teorētiskas lietas, kas vienkārši ir jāapgūst un jāiemācās katram skolotājam. Un jāmācās visu mūžu.

Anonīms:
Jūs patiešām nesabiezinat krāsas :)

Regulāro grupu laikā cilvēki patiešām ļoti spēcīgi transformējas, atšķiras katra dalībnieka temps. Piemēram, atverot sirds čakru caur fizisko ķermeni (atverot krūšu kurvi), cilvēki nodarbībās patiešām paraud, jo atveras arī emocionālais/ enerģētiskais sablīvējums, sabloķējums. Tas, kas man šajā ikdienas prakses procesā šķiet vissvarīgākais un pieņemamākais, ir tas, ka cilvēka transformācija netiek provocēta vai uzjundīta. Tā notiek tik, cik cilvēka zemapziņa tai brīdī ir gatava atreaģēt un pati sevi sakārtot. Nodarbība ir veidota tā, lai tās noslēgumā ieslēgtos visi psihes pašregulējošie mehānismi (dziļajā relaksācijā).

Retrītos vai nometnēs attīrīšanās procesi notiek dziļāk, tajos ir tematiskās – piedošanas, mīlestības un citas meditācijas, kā arī savstarpējas pārrunas grupās, kas patiešām mēdz izsaukt ļoti spēcīgu emociju atreaģēšanu. Turklāt retrīti tiek apvienoti ar klusēšanas meditāciju (tās dalībnieki nesarunājas un nelieto medijus), kas izraisa ļoti spēcīgu konfrontāciju ar paša apraktajām emocijām. Tāds straujš ceļš pie sevis. Fiziskā plānā tas bieži izpaužas kā temperatūras paaugstināšanās, migrēna, vai, ja aprakto emociju (dusmas, aizvainojumi u.c.) ir daudz, arī saslimšana – pēkšņa „sasaldēšanās”, angīna u.c.

Es nezinu, kā tas izpaužas, vai kā ar to tiek galā citi grupu vadītāji, bet man pašai ir tā, ka man ļoti palīdz psiholoģijas studiju laikā iegūtā informācija par to, kā funkcionē cilvēka psihe un informācija par grupu procesiem. Protams, palīdz pašas pieredzes psihoterapeitiskās grupās, kā arī pašpieredze garos retrītos.

Jogas skolotāja uzdevums ir būt ar cilvēkiem ne tikai psihes un ķermeņa ietvaros. Joga, atšķirībā no zināšanām par psiholoģiju - ķermeni un psihi (psihosomatiku), ļoti spēcīgi un pat vēl vairāk ir saistīta arī ar virsapziņu, ar smalko plānu, ar dievišķā apziņu un pieredzi. Arī tajā nepieciešama dziļa pašpieredze un zināšanas.

Protams, nenovērtējama ir zinošu kolēģu pieredze un atbalsts. Skolotājam patiešām IR JĀZINA kā „savākt” atpakaļ un atgriezt pie sevis cilvēkus, kas iziet spēcīgu emocionālu attīrīšanos jogas un meditāciju laikā. Jogas virsuzdevums ir – atrast, atcerēties un pa īstam palikt kontaktā ar sevi, ar savu Dvēseli.

Par aizsardzību noņemšanu. Tas ir viens no jogas prakses brīnišķīgākajiem rezultātiem, ka cilvēki, atraisoties ļaušanās un paļāvības izjūtai, uz ko kopumā ir vērsta jogas prakse, pamazām beidz aizsargāties pret dzīvi. Šīs transformācijas notiek dažādi – kādam spontāni, kādam tās ilgst gadiem. Ir neizsakāmi skaisti to redzēt, kā cilvēki caur praksi dziedina sevi un savas dzīves.



IneseJ* - 2011-10-22 00:10
Paldies, Tija, gan par rakstu, gan izsmeļošajiem komentāriem! Mani tie ļoti , ļoti uzrunā. Laikam jau taisnība ir - kad skolnieks ir gatavs, parādās arī skolotājs. :)

Baiba* - 2011-10-22 00:11
Paldies par atbildi! (es aizmirsu savu vārdu ierakstīt :))

Tija* - 2011-10-22 05:36
Paldies jums, meitenes!

Un paldies Inesei par šo lapu, kurā varam apmainīties domām un sazināties!



Lapa | 1 [2] |

Atpakaļ